Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un valdes loceklis Druvis Mūrmanis ceturtdien Hansabank Grupas padomes sēdē tika iecelts par vadītāju Hansabank Grupas finanšu darbībām Krievijā. Druvis Mūrmanis, kurš Hansabankā strādā jau vairāk nekā 10 gadus, Krievijā būs atbildīgs par līzinga un tirdzniecības finansēšanas operācijām, kā arī par Hansabank Grupas bankas operāciju uzsākšanu Krievijā. Hansabank Grupas valdes priekšsēdētājs Indreks Neivelts: «Hansabank Grupas darbība Krievijā ir sasniegusi tādu pakāpi, kad vadīt šīs finanšu darbības no attāluma ir ļoti sarežģīti. Šobrīd mēs sniedzam Krievijā tirdzniecības finansēšanas pakalpojumus un pēdējā gada laikā strauji pieaudzis arī līzinga portfelis. Kā nākamais solis ir bankas operāciju piedāvāšana klientiem. Es ticu, ka Druvis šim amatam ir labākā iespējamā kandidatūra. Viņš tiek augsti novērtēts gan darbinieku vidū, gan starp klientiem. Apzinoties, ka mūsu Krievijas stratēģija ir orientēta uz korporatīvo klientu apkalpošanu, Druvis ir labākais kandidāts Grupas Krievijas operāciju vadīšanai.» Druvja Mūrmaņa vietā par Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju un valdes locekli kļūs Māris Mančinskis, kurš šobrīd ir Hansabank Markets vadītājs Latvijā. Māris Mančinskis, kurš ieguvis Ekonomista bakalaura grādu Latvijas Universitātē un ar izcilību ieguvis maģistra grādu Hofstra Universitātes biznesa skolā, par Hansabank Markets darbinieku kļuva 1999. gadā. Par Hansabank Markets jeb Finansu tirgus daļas vadītāju Māris Mančinskis kļuva 2001.gada jūnijā.

Līdz 2007. gadam Hansabank Grupa plāno kļūt par labāko mūsdienīgas finanšu institūcijas paraugu Eiropā. Tādu mērķi paredz Hansabank Grupas vadības sanāksmē apstiprinātā Hansabank Grupas darbības stratēģija. «Viens no galvenajiem Hansabank Grupas panākumu stūrakmeņiem ir prasme izvirzīt sev visnotaļ ambiciozus mērķus, uz kuriem neatlaidīgi un mērķtiecīgi tiekties. 1999. gadā mēs izvirzījām sev mērķi kļūt par vadošo finanšu institūciju Baltijas valstīs gan kopā ņemot, gan arī katrā valstī atsevišķi. Tas bija mērķis, kuram Latvijā nemaz nebija tik viegli noticēt, taču tagad — pēc četriem gadiem — mēs varam lepoties kā divkārtēja Latvijas labākā banka mūsu klientu vērtējumā,» saka Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma. «Tā kā pēc nepilna gada Baltijas valstis kļūs par Eiropas Savienības loceklēm, ir loģiski sākt domāt par Hansabank Grupas vietu Eiropā. Mūsu jaunais mērķis un mūsu vīzija nav mazāk ambiciozi par 1999. gada plāniem — mēs gribam būt labākās un modernākās bankas paraugs Eiropā, nodrošinot to ar vislabāko klientu apkalpošanas servisu, ērti pieejamiem pakalpojumiem, visaugstāko klientu lojalitāti, efektīvu darbu un zemiem kredītu zaudējumiem,» atzīst Hansabankas valdes priekšsēdētāja. Lai sasniegtu Hansabank Grupas stratēģijas mērķus, Hansabank Grupa nemainīs klientu fokusu. Hansabank Grupa joprojām orientēs savu uzmanību galvenokārt uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām ar vidējiem un augstiem ienākumiem, taču, būdama universāla banka, Hansabank Grupa apkalpos visas klientu grupas atbilstoši profesionāliem un augstiem apkalpošanas standartiem par konkurētspējīgu cenu. Hansabank Grupas finanšu mērķi vidējā termiņā ir palielināt operacionālo peļņu (pirms nodokļu nomaksas) ik gadu par 10 %, nodrošināt pašu kapitāla atdevi vismaz 20 % apjomā, izmaksu/ienākumu rādītāju — zem 50 %, bet neto riska izmaksu rādītāju — zem 0.6 %.

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar svinīgiem pasākumiem 17. un 18. novembrī, atbilstoši Rīgas domes sniegtajai informācijai.

Sakarā ar Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta iesniegumu, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumu un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17. novembrī no plkst. 10.40 līdz plkst. 12.30 Ārlietu ministra, Ekonomikas ministra un Ministru prezidenta svētku uzrunas Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13;

• 17. novembrī no plkst.12.45 līdz plkst. 14.15 Ministru prezidenta pieņemšana Rīgas Latviešu biedrības namā;

• 17. novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.40 Ārlietu ministra pieņemšana Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a;

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

A/s Hansabanka Finansu tirgus daļa Hansabank Markets laidusi klajā kārtējo Baltijas Makroekonomikas apskatu, kurā analizēta Baltijas valstu ekonomiskā attīstība pērn, ņemot vērā īpaši veiksmīgo 2003. gada 3. ceturksni. Apskatā arī koriģētas ekonomikas izaugsmes prognozes 2004. gadam un pārskata autori atzīst, ka Baltijas valstu izaugsmes tempi ir bijuši straujāki, kā iepriekš prognozēts, kā arī samazinās attīstības tendenču atšķirības. Saskaņā ar pētījumu 2004. gadā visās trīs Baltijas valstīs tautsaimniecības attīstības tempi turpina pieaugt, palielinās patēriņš un algas un sāksies ES fondu apgūšana, taču nav paredzama strauja līdzekļu ieplūde. Hansabank Markets analītiķi ir palielinājuši ekonomikas izaugsmes prognozes 2003. gadam visām trīs Baltijas valstīm — vēl arvien visstraujākie attīstības tempi ir Lietuvā, kur iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) paredzams 8.2 %, bet vislēnākie Igaunijā — 4.6%. Arī 2004. gadā Lietuva saglabās līderes pozīcijas ar prognozēto 6.9 % IKP pieaugumu, bet Igaunija attīstīsies vislēnāk — 5.1%. Latvijas ekonomikas attīstības tempi 2003. gada 3. ceturksnī palielinājās līdz 7.3 %, pārsniedzot iepriekšējo Hansabank Markets prognozi. Prognoze par IKP pieaugumu 2003. gadā kopumā palielināta līdz 7.2 %. Šajā gadā IKP pieaugums prognozēts 6.4 — 6.5 % robežās. 2004. gadā eksportētāji var rēķināties ar pozitīvu efektu, kas sekos ilgi gaidītajam ES ekonomiskās atgūšanās procesam, paredzama arī muitas formalitāšu atvieglošana līdz ar dalību ES. Iekšējais pieprasījums pēc patēriņa un kapitālprecēm ir spēcīgs un pieaugošs — 2003. gadā algas pieauga un šī tendence turpināsies gan valsts, gan privātajā sektorā vēl vairākus gadus, tiesa vairs ne tik straujos tempos. Mājsaimniecības arī 2004. gadā turpinās aktīvi aizņemties un paredzams, ka privātpersonu kredītportfelis pieaugs līdzīgi kā 2003. gadā, norada Hansabank Markets.I nvestīciju aktivitāte nākamajā gadā lielā mērā būs atkarīga no ES fondu ieplūšanas Latvijā, taču paredzam, ka šo līdzekļu apguvē būs vērojama aizkavēšanās.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Hansabank grupa ir uzvarējusi konkursā par kontu apkalpošanas, likviditātes vadības un apgrozāmo līdzekļu finansēšanas pakalpojumu sniegšanu naftas produktu tirdzniecības uzņēmuma LUKOIL meitas uzņēmumiem Baltijas valstīs un Somijā. Hansabank grupas filiāļu tīkls Baltijas un Skandināvijas valstīs ir pietiekami plašs, lai sniegtu OAO LUKOIL nepieciešamos pakalpojumus. Šo procesu palīdzēs koordinēt Hansabank grupas Krievijas biroji Maskavā un Sanktpēterburgā. Tas ietvers dokumentu aprites nodrošināšanu un ar uzņēmuma finansēm saistīto rīkojumu izpildi. Tuvākajos mēnešos Kaļiņingradā tiks atvērts vēl arī trešais birojs. Tā kā Swedbank (Hansabank grupas 100% akciju īpašnieks) savu filiāli Helsinkos atvēra tikai pagājušā gada novembrī, Somijā Hansabank sadarbosies ar OKO Bank. OAO LUKOIL meitas uzņēmumi ierindojas starp lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Veidojot attiecības ar OAO LUKOIL, Hansabank grupa piedalās sindicētā kredīta izsniegšanā par summu 1,9 miljardi ASV dolāru ar atmaksas termiņu trīs gadi. Šī sindicētā kredīta iniciators ir Citibank (Londona). Sākotnēji Hansabank grupas izsniegtā sindicētā kredīta daļa ir 25 miljoni ASV dolāru.

Hansabankas rīkotajā preses konferencē topošais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš paziņoja, ka viņš ir ļoti gandarīts par viņam izrādīto godu un viņš ar ļoti lielu lepnumu pieņemšot šo amatu. Tomēr lielāku interesi radīja I. Blūmas aiziešana no amata, nekā jaunais Hansabankas valdes priekšsēdētājs.

Kā piemēru var minēt to, ka preses konferencē M. Avotiņam netika uzdots neviens jautājums. Žurnālistu uzdotie jautājumi tika adresēti Ingrīdai Blūmai un Uģim Zemturim.

Uģis Zemturis un Ingrīda Blūma pasniedza Mārim Avotiņam simbolisku grāmatu, kurā ir apkopoti 750 000 Hansabankas "klienti".

Db.lv jau informēja, ka no 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš. Māris Avotiņš jau agrāk ir bijis a/s Hansabanka valdes loceklis, bet 2006. gadā tika iecelts Hansabank grupas Baltijā valdē, kur ir atbildīgs par visu Baltijas valstu Hansabanku risku vadību.

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

Sākot no 2003. gada 1. oktobra Hansabank Grupa pāries uz decentralizētu uzņēmumu vadības sistēmu, kas balstīsies uz katru valsti atsevišķi. Tādējādi tiek vienkāršota organizācijas struktūra, lai Hansabank Grupa būtu vēl tuvāk saviem klientiem un visi pakalpojumi tiktu piedāvāti ienuviet. Jaunās struktūrvienības būs Igaunija, Latvija un Lietuva, kur Hansabank Grupa piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu, un Krievija, kur Hansabank Grupa aktīvi darbojas līzinga un tirdzniecības finansēšanas pakalpojumu jomā. Jaunajā organizācijas struktūrā līzinga kompānijas, kas līdz šim bija konsolidētas Hansa Capital, tiks integrētas jaunajās valstu biznesa struktūrvienībās. Indreks Neivelts, Hansabank Grupas vadītājs: «Mēs veicam izmaiņas organizācijas struktūrā, lai būtu vieglāk un vienkāršāk izprast gan klientus, gan darbiniekus. Bankas un līzinga uzņēmumi, kas līdz šim tika vadīti atsevišķi, tagad veidos spējīgu un stipru komandu, kas atbalstīs mūsu stratēģiju piedāvāt visus finanšu pakalpojumus vienā vietā.» IT un produktu attīstība, kā arī risku un finanšu vadība tiks vadītas centralizēti — Hansabank Grupas līmenī. Latvijas biznesa struktūrvienības vadītāja būs Ingrīda Blūma, kura ir a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāja. Igaunijas struktūrvienības vadītājs būs Erkki Raasuke, kurš pašlaik ir Uzņēmumu apkalpošanas rīkotājdirektors. Lietuvas biznesa struktūrvienības vadītājs būs Darius Nedzinskas, kurš būs arī a/s Hansabankas valdes priekšsēdētājs sākot no 2003. gada 1. novembra. Hansabank Grupas darbību Krievijā koordinēs Indreks Neivelts. Strukturālās izmaiņas sevī ietver arī ar bankas pamatbiznesu nesaistīto Baltijas valstu aktīvu realizācijas uzņēmuma BRC pārdošanu.

No šī gada rudens Hansabank grupa Baltijā un Swedbank apvienojas zem vienota zīmola - Swedbank. Pilns vienotā zīmola ieviešanas process ilgs aptuveni gadu un noslēgsies 2009. gada rudenī, Db.lv informēja Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

„Vienota zīmola ieviešana apliecina Swedbank grupas ilgtermiņa skatu. Mēs turpināsim mūsu darbību Baltijas reģionā, jo to uzskatām par vissvarīgāko visai grupai kopumā. Mūsu mērķis ir kļūt par servisa līderi tirgū, tāpēc Swedbank un Hansabank grupas Baltijā vēl vairāk apvienos labās prakses un zināšanu apmaiņu, strādājot kopā ar vienotu zīmolu,“ uzsver Swedbank vadītājs Jans Lidēns (Jan Liden). „Gan Hansabank Baltijā, gan Swedbank ir ļoti daudz ko mācīties vienai no otras. Hansabank ir vadošā banka Baltijā, un tās zīmols ir visiem labi zināms veiksmes stāsts. Es esmu lepns par visu darbinieku ieguldījumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai sasniegtu šo rezultātu. Tagad mēs speram nākamo soli, lai turpinātu kopīgiem spēkiem stiprināt Swedbank grupas pozīcijas kā vadošajai bankai Ziemeļeiropā,“ J. Lidēns turpina.

Sveicot visus lasītājus Valsts svētkos, db.lv iesaka pasākumus, kurus vērts apmeklēt svētku dienās. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumi Rīgā

14. — 18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Rīgas centrā gaismas festivāls Staro Rīga 2008

Izveidoti trīs pastaigu maršruti. Maršruts, kas iezīmēts sarkanā krāsā, sāksies uz AB dambja un noslēgsies Brīvības bulvārī, ļaujot apskatīt 14 izgaismotus objektus pilsētas centrā un Vecrīgā. Zilais maršruts sāksies 11.novembra krastmalā un, metot līkumu caur Kronvalda parku, staigātājus aizvedīs uz Vērmanes dārzu, iekļaujot 12 gaismas objektus, savukārt Zaļais maršruts ļaus apskatīt desmit izgaismotus objektus no Centrāltirgus Spīķeriem līdz Alberta ielai.

Četrus vakarus no 14. līdz 17.novembrim piemērotos laika apstākļos izgaismoto Rīgu būs iespējams apskatīt no kuģīša Maria, kas dosies braucienos pa Daugavu no plkst.16 līdz 23.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Autoražotājs Volkswagen papildinājis savu modeļu piedāvājumu ar sportisku jaunpienācēju pilsētas krosoveru kategorijā – T-Roc.

T-Roc ir būvēts uz MQB platformas un Volkswagen modeļu klāstā tiek pozicionēts segmentu zemāk nekā Tiguan. T-Roc ir 4,234 mm garš (par 252 mm īsāks nekā Tiguan) un tā riteņu garenbāze ir 2,603 mm. Pateicoties garākai riteņu bāzei, automašīna ir viena no lielākajām savā klasē – salonā ērti jutīsies pieci pasažieri, savukārt bagāžnieka ietilpība ir no 445 līdz 1,290 litriem (ar nolaistiem sēdekļiem).

Šis modelis ir pirmais Volkswagen krosovers, kuru ir iespējams brīvi konfigurēt ar atšķirīgām jumta un virsbūves krāsu variācijām. Pēc vēlēšanās arī salona interjera apdares paneļus var izvēlēties kontrastējošās krāsās, kas sader ar sēdekļu apdari. Automašīnu iespējams pasūtīt ar jaunās paaudzes pilnībā digitālo mērinstrumentu paneli Active Info Display, kā arī 8.0 collu lielu informācijas un izklaides sistēmu. Pēc izvēles T-Roc var papildināt arī ar augstas kvalitātes 300 vatu Beats skaņas sistēmu un savā klasē lielāko (870 mm x 1,364 mm) panorāmas lūku.

Vācijas pilsētā Hannoverē prezentēts Volkswagen California XXL dzīvojamo automobiļu prototips. Modelis, kam par pamatu ņemta Crafter riteņu garenbāze un fiksēts jumta pamats, ir aprīkots ar augsto jumtu, virtuvi un vannasistabu, un tas sniedz ieskatu Crafter dzīvojamo automobiļu nākotnē.

Automobiļa virsbūve un salona izkārtojums piedāvā daudz vietas California XXL iekšpusē, tostarp ērtu gultu, kas ir aptuveni 2 metrus gara. Papildus tam plaša, atdalīta dzīvojamā telpa piedāvā kustības brīvību. Daudz vietas nodrošina arī aizmugurējais sēdeklis un priekšējie sēdekļi, kurus var pagriezt par 180 grādiem. California piedāvā virtuvi, kurā ir plīts ar diviem riņķiem, ledusskapis, izlietne un izvelkama galda virsma. Pateicoties spēkrata lielajiem izmēriem, komfortu uzlabo pārdomāti veidota vannasistaba ar dušu un labierīcībām.

Plašāka informācija par jauno California XXL konceptautomobili būs pieejama tā pasaules pirmizrādes ietvaros: tā atklāšana paredzēta Caravan Salon izstādē Diseldorfā, kas norisināsies no 26. augusta līdz 3. septembrim.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

2004. gada 24. septembrī Hansabank Grupa parakstīja līgumu par Krievijas Kvest Bankas (Maskava) iegādi. Par 100 % bankas akciju paketes iegādi Hansabank Grupa maksās 3.4 miljonus ASV dolāru (2.8 miljonus eiro), Bankas iegādes summa vēl tiks precizēta, noslēdzot iegādes darījumu. Darījuma noslēgšanai nepieciešams vēl saņemt atļaujas no Krievijas Centrālās bankas un Igaunijas Republikas Finanšu uzraudzības institūcijas. Indreks Neivelts, Hansabank Grupas vadītājs: «Šis ir stratēģiski ļoti svarīgs solis Hansabank Grupai. Mēs esam strauji augoša organizācija un mēs saskatām lielas izaugsmes iespējas Krievijas finanšu sektorā. Esam analizējuši vairākas biznesa alternatīvas un esam nolēmuši, ka bankas iegāde būtu vismazāk laiku prasošais un visefektīvākais veids kā ienākt Krievijas banku tirgū. Mēs plānojam, ka darījums tiks noslēgts 2005. gada 1. ceturksnī, un tad uzsāksim savu darbību Krievijas banku tirgū ar savu vārdu.» Druvis Mūrmanis, Hansabank Grupas Krievijas struktūrvienības rīkotājdirektors: «Mūsu līzinga pakalpojumi Krievijā ir bijuši ļoti veiksmīgi, taču mēs vēlamies kļūt par mūsu klientu galveno sadarbības partneri arī attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem. Kvest Bankas iegāde ļauj mums sniegt mūsu klientiem visaptverošu finanšu pakalpojumu klāstu Krievijā». Tuvākajā nākotnē Hansabank Grupa plāno atvērt savas pārstāvniecības arī Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā. Kvest Banka savā darbībā galveno uzmanību ir pievērsusi korporatīvo klientu apkalpošanai Maskavas pilsētas reģionā. 2004.gada 30. jūnijā bankas kopējie aktīvi bija 2.2 miljoni eiro un akcionāru kapitāls bija 1.3 miljoni eiro.

Pagājušajā nedēļā Hansabankas Grupas biznesa vadītājs Krievijā Druvis Mūrmanis iecelts par valdes priekšsēdētāju Krievijas “Kvest Bank”, par kuras iegādi Hansabank Grupa parakstīja līgumu pērn 24.septembrī. Druvis Mūrmanis vada Hansabankas Grupas darbību Krievijā kopš 2004. gada aprīļa. Tā paša gada jūnijā viņš tika ievēlēts arī “Hansabank” valdes sastāvā. Hansabank Grupa plāno palielināt “Kvest Bank” kapitālu līdz aptuveni 108 miljoniem ASV dolāru. Savukārt līdz gada beigām plānots palielināt ilgtermiņa un īstermiņa kredītportfeli, sasniedzot 850 miljonu ASV dolāru. “Kvest Banka” savā darbībā galveno uzmanību ir pievērsusi korporatīvo klientu apkalpošanai Maskavas pilsētas reģionā. 2004.gada 30.jūnijā bankas kopējie aktīvi bija 2,2 miljoni eiro un akcionāru kapitāls bija 1,3 miljoni eiro. “Viens no mūsu pirmajiem uzdevumiem būs mūsu tehnoloģiju un produktu klāsta ieviešana “Kvest Bankā”, lai mēs saviem klientiem varētu nodrošināt tikpat augsti kvalitatīvu klientu apkalpošanu kā mūsu citās bankās, piemēram, internetbankas pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām, faktoringu, tirdzniecības finansēšanu un dokumentārās operācijas” atzina D. Mūrmanis. Līdz šim Hansabank Grupas līzinga pakalpojumi Krievijā ir bijuši ļoti veiksmīgi, taču Grupa vēlas kļūt par klientu galveno sadarbības partneri arī attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem. “Kvest Bankas” iegāde ļauj Hansabank Grupai sniegt klientiem visaptverošu finanšu pakalpojumu klāstu Krievijā. Tuvākajā nākotnē Hansabank Grupa plāno atvērt savas pārstāvniecības arī Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā. Papildu informācija: Ieva Vikmane AS “Hansabanka” Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 7444575; mob. 9466551

Starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s” ir paaugstinājusi Hansabank Grupas finansiālās drošības reitingu (financial strength rating – FSR) no C uz C+, saglabājot arī pozitīvu reitinga prognozi. Saskaņā ar “Moody’s” sniegto informāciju, reitinga paaugstināšana atspoguļo Hansabank aktīvo darbību Baltijas tirgū, kā arī grupas ilgstoši stabilo finansiālo stāvokli, tai skaitā labu aktīvu kvalitāti, stabilu rentabilitāti un pieeju lieliem privātpersonu depozītu līdzekļiem. Hansabank parāda un depozītu reitings A1/P-1 atspoguļo to, ka atbalsta saņemšana no bankas 100% īpašnieka Förenings Sparbanken (Swedbank, reitings - Aa3/P-1/B) ir lielā mērā iespējama. “Moody’s” apstiprinājis, ka Hansabank parāda un depozītu reitinga prognoze ir stabila. Paaugstinot Hansabank FSR reitingu, “Moody’s” norādīja, ka reitings liecina par bankas spēcīgo finansiālo pamatu. Hansabank Grupa turpina veikt darbības efektivitātes uzlabošanu un nodrošina labu aktīvu kvalitāti.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Vairāk elektroenerģijas tirgotāju Latvijā parādīsies nevis pēc Latvijas apgabala izveides Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot (Nord Pool), bet pēc reģionālo starpsavienojumu izveides, uzskata elektroenerģijas tirdzniecības konsultāciju uzņēmuma SIA Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka jaunas nozīmīgas ražošanas jaudas ātri nav iespējams izveidot, tāpēc atliek elektrību importēt. Importēt iespējams no Krievijas, kā arī Somijas - caur Estlink kabeli. Tā kā kabelis nodots biržas rīcībā, jebkurš tirgotājs var pirkt elektrību Igaunijas cenu zonā un pārdot tālāk, taču likviditāte ir neliela un Igaunijas Eesti Energia kā lielākajam tirgotājam ir iespēja ietekmēt cenas. Tādējādi parādās cenas kāpuma risks.

Samtiņš uzskata, ka jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešami starpsavienojumi - plānotie Estlink 2 un Zviedrijas-Lietuvas savienojums. «Tajā brīdī pieaugs likviditāte tirgū, būs iespēja lielam importa apjomam no Zviedrijas un Somijas, būs vieglāk nopirkt un pārdot,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs: