Liene Kūle, Hansabank Markets vecākā analītiķe
Aizvadītā nedēļā bija novērojama īsākā termiņa latu procentu likmju palielināšanās. Tā Overnight RIGIBOR pieauga par 8 bāzes punktiem, līdz 3.03%. Savukārt 3 un 6 mēnešu RIGIBOR, kas nereti tiek izmantoti kredītlikmju indeksācijā, palika līdzšinējās - 3.76% un 4.05%.
Pasaules naudas tirgos ar uzmanīgu gaidītā ECB monetārā sanāksme nenesa būtiskus pārsteigumus - ECB nesamazināja eiro bāzes procentu likmes (pašreiz 2.75%). Šādu iznākumu iepriekš prognozēja vairums analītiķu prognozēja. Taču paziņojuma tonis neizslēdz iespēju, ka vēl šī gada pirmajā pusē Eiropas Centrālā Banka tomēr nāks klajā ar likmju samazinājumu, jo eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams monetārās politikas stimuls, lai pārvarētu pašreizējo stagnāciju. Eiro vērtības kāpums varētu veicināt ECB lēmumu samazināt procentu likmi, jo tas netieši mazina inflācijas spiedienu. Atgādināsim, ka tieši salīdzinoši augstā inflācija (decembrī 2.3%) ir tas iemesls, kāpēc eiro zonā likmes netiek palielinātas. Pārsteigumu tirgum sagādāja Anglijas Banka, kas visai negaidīti samazināja mārciņas bāzes procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 3.75% , zemākajam līmenim kopš 1955. gada. Uz latu procentu likmēm tam varētu būt ļoti neliela ietekme - mārciņa veido tikai nelielu daļu SDR valūtu grozā.
Valsts vērtspapīru tirgū aizvadītā nedēļa bija salīdzinoši mierīga, un vērtspapīru RFB kotētās ienesīguma likmes praktiski nemainījās. Tirgus gatavojas nākamnedēļ plānotajai pirmajai valsts 10 gadu obligāciju izsolei, kurā tiks piedāvāti vērtspapīri par 25 milj. latu. Ienesīguma likmi noteiks pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējā attiecība. Šķiet, ka Valsts Kase noteiks ienesīguma likmes griestus, un ja šī likme neapmierinās bankas, tad, iespējams, tiks izpirkta tikai daļa no piedāvātā apjoma. Jāatzīmē, ka aizvadītā nedēļā Latvijas Banka pēc gandrīz gadu ilga pārtraukuma ir atsākusi savu darbību valsts vērtspapīru otrreizējā tirgū, piedāvājot atpirkt ilgākā termiņa obligācijas (dzēš.t. 2007.g.). Tas varētu norādīt uz interesi samazināt valsts vērtspapīru apjomu apgrozībā, kas savukārt var pastiprināt pieprasījumu pēc no jauna izsolītajām 10 gadu obligācijām. Provizoriskie valsts budžeta dati par janvāri norāda, ka budžeta ienākumi turpina pieaugt. Taču gadā kopumā valdība rēķinās ar salīdzinoši lielu deficītu (3% no IKP, kas vēl jāapstiprina Saeimā), kas nozīmē arī lielu finansējuma piesaisti tirgū - lielu izsoļu skaitu.