Hansabank Markets
Pagājušo divu nedēļu laikā latu naudas tirgū vienīgās izmaiņas tika novērotas īsākā termiņa procentu likmēs: RIGIBOR ON pakāpās par 11 b.p līdz 2.47%. Šobrīd banku sektorā likviditātes nodrošinājums ir apmierinošs. Nedēļas beigās termiņnoguldījumi Latvijas Bankā sasniedza 58.0 miljonus latu, un virsrezervēs vēl bija papildus 8.8 milj. latu. Pārējo termiņu procentu likmes palika nemainīgas.
Īsākā termiņa EUR LIBOR likmes pēdējo divu nedēļu laikā palika nemainīgas, bet neliels pazeminājums bija vērojams 6 mēnešu (-2 b.p.) un 12 mēnešu EUR LIBOR (-5 b.p.). Pēdējo divu nedēļu laikā īsākā termiņa dolāra procentu likmes turpināja pieaugt. ON USD LIBOR pakāpās par 29 bāzes punktiem līdz 3.33%, kas daļēji skaidrojams ar 29.-30. jūnija FRS monetārās sanāksmes lēmumu paaugstināt dolāra bāzes procentu likmi līdz 3.25% (+25 b.p.). Mērens kāpums bija novērojams arī 1 mēn. USD LIBOR (+7 b.p.) un 3 mēn. USD LIBOR (+9 b.p.), kamēr 6 mēn. un 12 mēn. USD LIBOR samazinājās, attiecīgi, par 9 un 4 bāzes punktiem. Pēc sava ziņojuma FRS, raksturojot inflāciju valstī kā paaugstinātu, liek noprast, ka gaidāma arī tālāka bāzes procentu likmju paaugstināšana. Kā uzskata ekonomisti, FRS pašreiz atrodas ļoti sarežģītā situācijā. No vienas puses, FRS māc raizes par iespējamo strauji augošā ASV nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu, kura ierobežošanai būtu nepieciešama tālāka bāzes procentu likmes paaugstināšana. No otras puses, pārlieku augstas procentu likmes var bremzēt valsts ekonomisko izaugsmi. Nākamā FRS monetārā sanāksme gaidāma 9. augustā.
Valsts parāda vērtspapīru tirgū pagājušo divu nedēļu laikā lielas izmaiņas netika novērotas – kotēto vērtspapīru ienesīguma līmeņi saglabājās praktiski nemainīgi. Taču nākamajā nedēļā (6.jūlijā) paredzēta valsts 1 gada parādzīmju izsole, kura pirmo reizi tiks veikta ar Rīgas Fondu biržas (RFB) starpniecību. Izsolē paredzēts pārdot vērtspapīrus 10 milj. latu nominālvērtībā. Ņemot vērā lielo likviditāti starpbanku tirgū, gaidāma liela interese par parādzīmēm. Tomēr, tāpat kā iepriekšējā izsolē, iespējams, ka pārdotais apjoms var būt mazāks par piedāvājumu. Tas skaidrojams ar valsts relatīvi mazo nepieciešamību aizņemties (valsts budžeta pārpalikums š.g. maijā sasniedza LVL 111 milj.), kā rezultātā Valsts Kase var noteikt ļoti zemus ienesīguma griestus, kas neapmierinās vairumu pircēju. Šobrīd investori šāda termiņa ieguldījumam vēlas ienesīgumu vismaz 2.4-2.5%. Hansabankas speciālisti neprognozē, ka šī RFB starpniecība varētu atstāt lielas izmaiņas uz šīs izsoles rezultātiem.