Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais starpbanku komisijas maksas regulējums var izraisīt cenu celšanos, informē LKA pārstāve Baiba Melnace

LKA ir nosūtījusi komentārus par EK sagatavoto Zaļo grāmatu par izmaiņām starpbanku komisijas maksās, kurā LKA norādīja, ka piedāvātais regulējums var izraisīt cenu celšanos, un to pierāda fakti no Spānijas un citu valstu pieredzes, kas ir ieviesušas šo likmju regulējumu.

Tāpat arī LKA norādīja, ka atšķirīgas starpbanku komisijas maksas dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir ekonomiski un objektīvi pamatotas ar atšķirīgu ekonomikas un karšu biznesa attīstības līmeni, riskiem, klientu paradumiem un infrastruktūras izveides finansēšanas avotiem. Savukārt valsts un pārrobežu atšķirīgas maksas ir pamatotas ar atšķirīgiem apjomiem un izmaksām.

Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un valdes loceklis Druvis Mūrmanis ceturtdien Hansabank Grupas padomes sēdē tika iecelts par vadītāju Hansabank Grupas finanšu darbībām Krievijā. Druvis Mūrmanis, kurš Hansabankā strādā jau vairāk nekā 10 gadus, Krievijā būs atbildīgs par līzinga un tirdzniecības finansēšanas operācijām, kā arī par Hansabank Grupas bankas operāciju uzsākšanu Krievijā. Hansabank Grupas valdes priekšsēdētājs Indreks Neivelts: «Hansabank Grupas darbība Krievijā ir sasniegusi tādu pakāpi, kad vadīt šīs finanšu darbības no attāluma ir ļoti sarežģīti. Šobrīd mēs sniedzam Krievijā tirdzniecības finansēšanas pakalpojumus un pēdējā gada laikā strauji pieaudzis arī līzinga portfelis. Kā nākamais solis ir bankas operāciju piedāvāšana klientiem. Es ticu, ka Druvis šim amatam ir labākā iespējamā kandidatūra. Viņš tiek augsti novērtēts gan darbinieku vidū, gan starp klientiem. Apzinoties, ka mūsu Krievijas stratēģija ir orientēta uz korporatīvo klientu apkalpošanu, Druvis ir labākais kandidāts Grupas Krievijas operāciju vadīšanai.» Druvja Mūrmaņa vietā par Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju un valdes locekli kļūs Māris Mančinskis, kurš šobrīd ir Hansabank Markets vadītājs Latvijā. Māris Mančinskis, kurš ieguvis Ekonomista bakalaura grādu Latvijas Universitātē un ar izcilību ieguvis maģistra grādu Hofstra Universitātes biznesa skolā, par Hansabank Markets darbinieku kļuva 1999. gadā. Par Hansabank Markets jeb Finansu tirgus daļas vadītāju Māris Mančinskis kļuva 2001.gada jūnijā.

Līdz 2007. gadam Hansabank Grupa plāno kļūt par labāko mūsdienīgas finanšu institūcijas paraugu Eiropā. Tādu mērķi paredz Hansabank Grupas vadības sanāksmē apstiprinātā Hansabank Grupas darbības stratēģija. «Viens no galvenajiem Hansabank Grupas panākumu stūrakmeņiem ir prasme izvirzīt sev visnotaļ ambiciozus mērķus, uz kuriem neatlaidīgi un mērķtiecīgi tiekties. 1999. gadā mēs izvirzījām sev mērķi kļūt par vadošo finanšu institūciju Baltijas valstīs gan kopā ņemot, gan arī katrā valstī atsevišķi. Tas bija mērķis, kuram Latvijā nemaz nebija tik viegli noticēt, taču tagad — pēc četriem gadiem — mēs varam lepoties kā divkārtēja Latvijas labākā banka mūsu klientu vērtējumā,» saka Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma. «Tā kā pēc nepilna gada Baltijas valstis kļūs par Eiropas Savienības loceklēm, ir loģiski sākt domāt par Hansabank Grupas vietu Eiropā. Mūsu jaunais mērķis un mūsu vīzija nav mazāk ambiciozi par 1999. gada plāniem — mēs gribam būt labākās un modernākās bankas paraugs Eiropā, nodrošinot to ar vislabāko klientu apkalpošanas servisu, ērti pieejamiem pakalpojumiem, visaugstāko klientu lojalitāti, efektīvu darbu un zemiem kredītu zaudējumiem,» atzīst Hansabankas valdes priekšsēdētāja. Lai sasniegtu Hansabank Grupas stratēģijas mērķus, Hansabank Grupa nemainīs klientu fokusu. Hansabank Grupa joprojām orientēs savu uzmanību galvenokārt uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām ar vidējiem un augstiem ienākumiem, taču, būdama universāla banka, Hansabank Grupa apkalpos visas klientu grupas atbilstoši profesionāliem un augstiem apkalpošanas standartiem par konkurētspējīgu cenu. Hansabank Grupas finanšu mērķi vidējā termiņā ir palielināt operacionālo peļņu (pirms nodokļu nomaksas) ik gadu par 10 %, nodrošināt pašu kapitāla atdevi vismaz 20 % apjomā, izmaksu/ienākumu rādītāju — zem 50 %, bet neto riska izmaksu rādītāju — zem 0.6 %.

Hansabank Markets analītiķi atzīst, ka, tā kā tuvākā gada perspektīvā izmaiņas Latvijas monetārajā politikā netiek plānotas, arī turpmāk lata valūtas kursu noteiks lielāko pasaules valūtu savstarpējās attiecības. «Tā kā sagaidāms, ka lata piesaiste SDR valūtu grozam saglabāsies vismaz līdz 2005. gada janvārim, lata kursi sekos notikumiem pasaules valūtu tirgos. Atjaunojoties dolāra krituma tendencei, lata — dolāra kurss samazināsies, bet lata — eiro kurss — palielināsies. Tā kā SDR likmes pēdējos mēnešos ir samazinājušās, tad arī latu likmēm vajadzētu pazemināties, jo latu un SDR valūtu procentu likmju palielinātā starpība ir īslaicīga parādība,« uzskata Hansabank Markets Finansu tirgus daļas vadītājs Māris Mančinskis. Hansabank Markets analītiķi prognozē, ka, sekojot atkārtotam ASV dolāra kritumam, lata — dolāra kurss gada laikā varētu samazināties līdz 54.4 santīmiem, bet lata — eiro kurss, savukārt, palielināties līdz 68.0 santīmiem. Fundamentālie faktori ir dolāram nelabvēlīgi, kas nozīmē, ka dolāra vērtība vidējā termiņā atkārtoti pazemināsies pret eiro. Tas apgrūtinās eiro zonas ražotāju eksporta iespējas, bet var izrādīties noderīgs atbalsta punkts ASV ekonomikai — vājš dolārs varētu palīdzēt atgūties ASV eksportam un dod cerību, ka stabilizēsies ASV tekošā konta stāvoklis, atzīst Hansabank Markets vecākā analītiķe Liene Kūle. Hansabank Markets analītiķi uzskata, ka pēc Irākas kara beigām ir mazinājusies neskaidrība par tālāko ekonomisko attīstību pasaulē, taču arvien pastāv ģeopolitiskā nestabilitāte (Ziemeļkoreja, Irāna) — ja 2003. gada pirmajā ceturksnī izaugsmi kavēja pirmskara atmosfēra, tad otrajā ceturksnī gaidītā atveseļošanās tomēr vēl nesekoja. Tādēļ kopš pavasara ekonomiskā pieauguma prognozes ir samazinātas lielākā daļā pasaules valstu.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

A/s Hansabanka Finansu tirgus daļa Hansabank Markets laidusi klajā kārtējo Baltijas Makroekonomikas apskatu, kurā analizēta Baltijas valstu ekonomiskā attīstība pērn, ņemot vērā īpaši veiksmīgo 2003. gada 3. ceturksni. Apskatā arī koriģētas ekonomikas izaugsmes prognozes 2004. gadam un pārskata autori atzīst, ka Baltijas valstu izaugsmes tempi ir bijuši straujāki, kā iepriekš prognozēts, kā arī samazinās attīstības tendenču atšķirības. Saskaņā ar pētījumu 2004. gadā visās trīs Baltijas valstīs tautsaimniecības attīstības tempi turpina pieaugt, palielinās patēriņš un algas un sāksies ES fondu apgūšana, taču nav paredzama strauja līdzekļu ieplūde. Hansabank Markets analītiķi ir palielinājuši ekonomikas izaugsmes prognozes 2003. gadam visām trīs Baltijas valstīm — vēl arvien visstraujākie attīstības tempi ir Lietuvā, kur iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) paredzams 8.2 %, bet vislēnākie Igaunijā — 4.6%. Arī 2004. gadā Lietuva saglabās līderes pozīcijas ar prognozēto 6.9 % IKP pieaugumu, bet Igaunija attīstīsies vislēnāk — 5.1%. Latvijas ekonomikas attīstības tempi 2003. gada 3. ceturksnī palielinājās līdz 7.3 %, pārsniedzot iepriekšējo Hansabank Markets prognozi. Prognoze par IKP pieaugumu 2003. gadā kopumā palielināta līdz 7.2 %. Šajā gadā IKP pieaugums prognozēts 6.4 — 6.5 % robežās. 2004. gadā eksportētāji var rēķināties ar pozitīvu efektu, kas sekos ilgi gaidītajam ES ekonomiskās atgūšanās procesam, paredzama arī muitas formalitāšu atvieglošana līdz ar dalību ES. Iekšējais pieprasījums pēc patēriņa un kapitālprecēm ir spēcīgs un pieaugošs — 2003. gadā algas pieauga un šī tendence turpināsies gan valsts, gan privātajā sektorā vēl vairākus gadus, tiesa vairs ne tik straujos tempos. Mājsaimniecības arī 2004. gadā turpinās aktīvi aizņemties un paredzams, ka privātpersonu kredītportfelis pieaugs līdzīgi kā 2003. gadā, norada Hansabank Markets.I nvestīciju aktivitāte nākamajā gadā lielā mērā būs atkarīga no ES fondu ieplūšanas Latvijā, taču paredzam, ka šo līdzekļu apguvē būs vērojama aizkavēšanās.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Hansabankas rīkotajā preses konferencē topošais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš paziņoja, ka viņš ir ļoti gandarīts par viņam izrādīto godu un viņš ar ļoti lielu lepnumu pieņemšot šo amatu. Tomēr lielāku interesi radīja I. Blūmas aiziešana no amata, nekā jaunais Hansabankas valdes priekšsēdētājs.

Kā piemēru var minēt to, ka preses konferencē M. Avotiņam netika uzdots neviens jautājums. Žurnālistu uzdotie jautājumi tika adresēti Ingrīdai Blūmai un Uģim Zemturim.

Uģis Zemturis un Ingrīda Blūma pasniedza Mārim Avotiņam simbolisku grāmatu, kurā ir apkopoti 750 000 Hansabankas "klienti".

Db.lv jau informēja, ka no 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš. Māris Avotiņš jau agrāk ir bijis a/s Hansabanka valdes loceklis, bet 2006. gadā tika iecelts Hansabank grupas Baltijā valdē, kur ir atbildīgs par visu Baltijas valstu Hansabanku risku vadību.

Hansabank grupa ir uzvarējusi konkursā par kontu apkalpošanas, likviditātes vadības un apgrozāmo līdzekļu finansēšanas pakalpojumu sniegšanu naftas produktu tirdzniecības uzņēmuma LUKOIL meitas uzņēmumiem Baltijas valstīs un Somijā. Hansabank grupas filiāļu tīkls Baltijas un Skandināvijas valstīs ir pietiekami plašs, lai sniegtu OAO LUKOIL nepieciešamos pakalpojumus. Šo procesu palīdzēs koordinēt Hansabank grupas Krievijas biroji Maskavā un Sanktpēterburgā. Tas ietvers dokumentu aprites nodrošināšanu un ar uzņēmuma finansēm saistīto rīkojumu izpildi. Tuvākajos mēnešos Kaļiņingradā tiks atvērts vēl arī trešais birojs. Tā kā Swedbank (Hansabank grupas 100% akciju īpašnieks) savu filiāli Helsinkos atvēra tikai pagājušā gada novembrī, Somijā Hansabank sadarbosies ar OKO Bank. OAO LUKOIL meitas uzņēmumi ierindojas starp lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Veidojot attiecības ar OAO LUKOIL, Hansabank grupa piedalās sindicētā kredīta izsniegšanā par summu 1,9 miljardi ASV dolāru ar atmaksas termiņu trīs gadi. Šī sindicētā kredīta iniciators ir Citibank (Londona). Sākotnēji Hansabank grupas izsniegtā sindicētā kredīta daļa ir 25 miljoni ASV dolāru.

No šī gada rudens Hansabank grupa Baltijā un Swedbank apvienojas zem vienota zīmola - Swedbank. Pilns vienotā zīmola ieviešanas process ilgs aptuveni gadu un noslēgsies 2009. gada rudenī, Db.lv informēja Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

„Vienota zīmola ieviešana apliecina Swedbank grupas ilgtermiņa skatu. Mēs turpināsim mūsu darbību Baltijas reģionā, jo to uzskatām par vissvarīgāko visai grupai kopumā. Mūsu mērķis ir kļūt par servisa līderi tirgū, tāpēc Swedbank un Hansabank grupas Baltijā vēl vairāk apvienos labās prakses un zināšanu apmaiņu, strādājot kopā ar vienotu zīmolu,“ uzsver Swedbank vadītājs Jans Lidēns (Jan Liden). „Gan Hansabank Baltijā, gan Swedbank ir ļoti daudz ko mācīties vienai no otras. Hansabank ir vadošā banka Baltijā, un tās zīmols ir visiem labi zināms veiksmes stāsts. Es esmu lepns par visu darbinieku ieguldījumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai sasniegtu šo rezultātu. Tagad mēs speram nākamo soli, lai turpinātu kopīgiem spēkiem stiprināt Swedbank grupas pozīcijas kā vadošajai bankai Ziemeļeiropā,“ J. Lidēns turpina.

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

Sākot no 2003. gada 1. oktobra Hansabank Grupa pāries uz decentralizētu uzņēmumu vadības sistēmu, kas balstīsies uz katru valsti atsevišķi. Tādējādi tiek vienkāršota organizācijas struktūra, lai Hansabank Grupa būtu vēl tuvāk saviem klientiem un visi pakalpojumi tiktu piedāvāti ienuviet. Jaunās struktūrvienības būs Igaunija, Latvija un Lietuva, kur Hansabank Grupa piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu, un Krievija, kur Hansabank Grupa aktīvi darbojas līzinga un tirdzniecības finansēšanas pakalpojumu jomā. Jaunajā organizācijas struktūrā līzinga kompānijas, kas līdz šim bija konsolidētas Hansa Capital, tiks integrētas jaunajās valstu biznesa struktūrvienībās. Indreks Neivelts, Hansabank Grupas vadītājs: «Mēs veicam izmaiņas organizācijas struktūrā, lai būtu vieglāk un vienkāršāk izprast gan klientus, gan darbiniekus. Bankas un līzinga uzņēmumi, kas līdz šim tika vadīti atsevišķi, tagad veidos spējīgu un stipru komandu, kas atbalstīs mūsu stratēģiju piedāvāt visus finanšu pakalpojumus vienā vietā.» IT un produktu attīstība, kā arī risku un finanšu vadība tiks vadītas centralizēti — Hansabank Grupas līmenī. Latvijas biznesa struktūrvienības vadītāja būs Ingrīda Blūma, kura ir a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāja. Igaunijas struktūrvienības vadītājs būs Erkki Raasuke, kurš pašlaik ir Uzņēmumu apkalpošanas rīkotājdirektors. Lietuvas biznesa struktūrvienības vadītājs būs Darius Nedzinskas, kurš būs arī a/s Hansabankas valdes priekšsēdētājs sākot no 2003. gada 1. novembra. Hansabank Grupas darbību Krievijā koordinēs Indreks Neivelts. Strukturālās izmaiņas sevī ietver arī ar bankas pamatbiznesu nesaistīto Baltijas valstu aktīvu realizācijas uzņēmuma BRC pārdošanu.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Autoražotājs Volkswagen papildinājis savu modeļu piedāvājumu ar sportisku jaunpienācēju pilsētas krosoveru kategorijā – T-Roc.

T-Roc ir būvēts uz MQB platformas un Volkswagen modeļu klāstā tiek pozicionēts segmentu zemāk nekā Tiguan. T-Roc ir 4,234 mm garš (par 252 mm īsāks nekā Tiguan) un tā riteņu garenbāze ir 2,603 mm. Pateicoties garākai riteņu bāzei, automašīna ir viena no lielākajām savā klasē – salonā ērti jutīsies pieci pasažieri, savukārt bagāžnieka ietilpība ir no 445 līdz 1,290 litriem (ar nolaistiem sēdekļiem).

Šis modelis ir pirmais Volkswagen krosovers, kuru ir iespējams brīvi konfigurēt ar atšķirīgām jumta un virsbūves krāsu variācijām. Pēc vēlēšanās arī salona interjera apdares paneļus var izvēlēties kontrastējošās krāsās, kas sader ar sēdekļu apdari. Automašīnu iespējams pasūtīt ar jaunās paaudzes pilnībā digitālo mērinstrumentu paneli Active Info Display, kā arī 8.0 collu lielu informācijas un izklaides sistēmu. Pēc izvēles T-Roc var papildināt arī ar augstas kvalitātes 300 vatu Beats skaņas sistēmu un savā klasē lielāko (870 mm x 1,364 mm) panorāmas lūku.

Vācijas pilsētā Hannoverē prezentēts Volkswagen California XXL dzīvojamo automobiļu prototips. Modelis, kam par pamatu ņemta Crafter riteņu garenbāze un fiksēts jumta pamats, ir aprīkots ar augsto jumtu, virtuvi un vannasistabu, un tas sniedz ieskatu Crafter dzīvojamo automobiļu nākotnē.

Automobiļa virsbūve un salona izkārtojums piedāvā daudz vietas California XXL iekšpusē, tostarp ērtu gultu, kas ir aptuveni 2 metrus gara. Papildus tam plaša, atdalīta dzīvojamā telpa piedāvā kustības brīvību. Daudz vietas nodrošina arī aizmugurējais sēdeklis un priekšējie sēdekļi, kurus var pagriezt par 180 grādiem. California piedāvā virtuvi, kurā ir plīts ar diviem riņķiem, ledusskapis, izlietne un izvelkama galda virsma. Pateicoties spēkrata lielajiem izmēriem, komfortu uzlabo pārdomāti veidota vannasistaba ar dušu un labierīcībām.

Plašāka informācija par jauno California XXL konceptautomobili būs pieejama tā pasaules pirmizrādes ietvaros: tā atklāšana paredzēta Caravan Salon izstādē Diseldorfā, kas norisināsies no 26. augusta līdz 3. septembrim.

Uldis Zelmenis, Nordea Mārkets departamenta vadītājs.Latvijas iedzīvotāju aptaujas neuzrāda pārliecinošu atbalstu dalībai ES, tomēr prognozējam, ka š.g. 20.septemrī iedzīvotāji nobalsos par iestāšanos 2003. gadā nav sagaidāma IKP pieauguma tempa palēnināšanās Procentu likmju starpība ar Eiro zonu sasniegs apogeju 3 mēnešu laikā. Tālākā nākotnē procentu likmju starpības samazināšanos nosaka gaidāmā iestāšanās ESReferendums par iestāšanos ES Iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai ES ir viens no viszemākajiem starp visām 10 kandidātvalstīm. Nordea Markets prognozē, ka pārliecinošais atbalsts dalībai ES citās kandidātvalstīs palielinās Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju izvēli par iestāšanos ES. Latvija ir pēdējā no 10 kandidātvalstīm, kur notiks referendums (20.septembrī). Iespējams, ka pašlaik nepārliecinošais atbalsts ES ir bijis par iemeslu, kāpēc Latvijā referendums tiks veikts visvēlāk. Iestāšanos ES pagaidām atbalsta mazāk par 50% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju IKP pieauguma potenciāls Pēdējo divu gadu laikā IKP pieaugums Latvijā ir viens no augtākajiem starp visām 25 ES un kandidātvalstīm. 2001.gadā gadā pieaugums sasniedza 7.7% un pagājušajā gadā Nordea Markets prognozē 5.9% pieaugumu. Pamatojoties uz Latvijā veiktajām investīcijām pamatlīdzekļos un pieauguma tempiem pēdējo 7 gadu laikā, Nordea Markets prognozē IKP pieaugumu 2003. gadā virs 6%. Neskatoties uz vājiem globālās ekonomikas pieauguma tempiem, Nordea Markets saredz pamatotas perspektīvas Latvijas ekonomikas turpmākai attīstībai. IKP pieaugumu ierobežos lielākā Latvijas eksporta partnera (Vācijas) vājie ekonomikas izaugsmes tempi, savukārt, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pieaugs importa pieprasījums tādos eksporta tirgos kā Lielbritānija, Zviedrija un Lietuva . Patreiz straujš iekšzemes pieprasījums un investīcijas ir galvenie dzinējspēki ekonomikas pieaugumam. No janvāra līdz novembrim pagājušajā gadā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 17%. Investīciju daļa IKP ir stabili uzkāpusi līdz apmēram 30%. Tādejādi var secināt, ka IKP pieauguma tempus apdraud iespējamais starptautiskās tirdzniecības apjoma kritums, taču IKP pieauguma galvenais stimulators ir iekšzemes patēriņa pieaugums. Inflācija Inflācija ir nostabilizējusies zemākajā līmenī, un nav paredzams straujš tās kāpums. Vienīgi transporta izmaksas pieaug salīdzinoši ātri un pārsniedz 4% gadā. Nordea Markets prognozē, ka inflācija 2003. gadā varētu sasniegt apmēram 2.5%, un šīs prognozes nepārsniedz pēdējo 4 gadu vidējo rādītāju. Procentu likmju starpība pieaugs nākamjos 3 mēnešos Nordea Markets sagaida, ka ECB samazinās refinansēšanās likmi līdz 2.5%. Samazinoties 3 mēnešu EURIBOR likmēm nākamajos 3 mēnešos, mēs sagaidām, ka procentu likmju starpība ar 3 mēnešu RIGIBOR sasniegs maksimumu. Taču tālākā perspektīvā, virzoties uz ES, mēs prognozējam starpības samazināšanos, kas veselīgi ietekmēs Latvijas ekonomikas pieaugumu.

Eiro kredītu ņēmējiem šogad jārēķinās ar vēl lielākām kredītu izmaksām, jo Euribor likmes pieaug, kredītos bieži izmantotā trīs mēnešu Euribor var pārsniegt 5 procentu līmeni.

Trīs mēnešu Euribor likme, ko bankas izmanto, aprēķinot kopējo likmi eiro kredītiem, lielāka nekā 5 % bija tikai 2000. gadā, liecina www.euribor.org apkopotā statistika. Tomēr pašlaik kredītu krīzes dēļ ASV, pieaugošo kredītrisku dēļ Eiropas bankās un Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsāktās cīņas dēļ pret inflāciju Euribor likmes pakāpeniski pieaug, tuvojoties pēdējo turpat astoņu gadu rekordam. «Euribor likmes pašlaik atrodas ļoti augstā līmenī. 3 mēnešu Euribor likme 6. jūnijā sasniedza augstāko līmeni kopš 2000.gada decembra, strauji pieaugot dienas laikā par 10 bāzes punktiem (bp), līdz 4.967 %. Likme ir pat augstāka nekā pagājušā gada decembra vidū, kad finanšu tirgus krīze sasniedza savu kulmināciju,» minēja Hansabankas Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas ekonomists Jurijs Māsāns.

2004. gada 24. septembrī Hansabank Grupa parakstīja līgumu par Krievijas Kvest Bankas (Maskava) iegādi. Par 100 % bankas akciju paketes iegādi Hansabank Grupa maksās 3.4 miljonus ASV dolāru (2.8 miljonus eiro), Bankas iegādes summa vēl tiks precizēta, noslēdzot iegādes darījumu. Darījuma noslēgšanai nepieciešams vēl saņemt atļaujas no Krievijas Centrālās bankas un Igaunijas Republikas Finanšu uzraudzības institūcijas. Indreks Neivelts, Hansabank Grupas vadītājs: «Šis ir stratēģiski ļoti svarīgs solis Hansabank Grupai. Mēs esam strauji augoša organizācija un mēs saskatām lielas izaugsmes iespējas Krievijas finanšu sektorā. Esam analizējuši vairākas biznesa alternatīvas un esam nolēmuši, ka bankas iegāde būtu vismazāk laiku prasošais un visefektīvākais veids kā ienākt Krievijas banku tirgū. Mēs plānojam, ka darījums tiks noslēgts 2005. gada 1. ceturksnī, un tad uzsāksim savu darbību Krievijas banku tirgū ar savu vārdu.» Druvis Mūrmanis, Hansabank Grupas Krievijas struktūrvienības rīkotājdirektors: «Mūsu līzinga pakalpojumi Krievijā ir bijuši ļoti veiksmīgi, taču mēs vēlamies kļūt par mūsu klientu galveno sadarbības partneri arī attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem. Kvest Bankas iegāde ļauj mums sniegt mūsu klientiem visaptverošu finanšu pakalpojumu klāstu Krievijā». Tuvākajā nākotnē Hansabank Grupa plāno atvērt savas pārstāvniecības arī Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā. Kvest Banka savā darbībā galveno uzmanību ir pievērsusi korporatīvo klientu apkalpošanai Maskavas pilsētas reģionā. 2004.gada 30. jūnijā bankas kopējie aktīvi bija 2.2 miljoni eiro un akcionāru kapitāls bija 1.3 miljoni eiro.

Starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s” ir paaugstinājusi Hansabank Grupas finansiālās drošības reitingu (financial strength rating – FSR) no C uz C+, saglabājot arī pozitīvu reitinga prognozi. Saskaņā ar “Moody’s” sniegto informāciju, reitinga paaugstināšana atspoguļo Hansabank aktīvo darbību Baltijas tirgū, kā arī grupas ilgstoši stabilo finansiālo stāvokli, tai skaitā labu aktīvu kvalitāti, stabilu rentabilitāti un pieeju lieliem privātpersonu depozītu līdzekļiem. Hansabank parāda un depozītu reitings A1/P-1 atspoguļo to, ka atbalsta saņemšana no bankas 100% īpašnieka Förenings Sparbanken (Swedbank, reitings - Aa3/P-1/B) ir lielā mērā iespējama. “Moody’s” apstiprinājis, ka Hansabank parāda un depozītu reitinga prognoze ir stabila. Paaugstinot Hansabank FSR reitingu, “Moody’s” norādīja, ka reitings liecina par bankas spēcīgo finansiālo pamatu. Hansabank Grupa turpina veikt darbības efektivitātes uzlabošanu un nodrošina labu aktīvu kvalitāti.

Pagājušajā nedēļā Hansabankas Grupas biznesa vadītājs Krievijā Druvis Mūrmanis iecelts par valdes priekšsēdētāju Krievijas “Kvest Bank”, par kuras iegādi Hansabank Grupa parakstīja līgumu pērn 24.septembrī. Druvis Mūrmanis vada Hansabankas Grupas darbību Krievijā kopš 2004. gada aprīļa. Tā paša gada jūnijā viņš tika ievēlēts arī “Hansabank” valdes sastāvā. Hansabank Grupa plāno palielināt “Kvest Bank” kapitālu līdz aptuveni 108 miljoniem ASV dolāru. Savukārt līdz gada beigām plānots palielināt ilgtermiņa un īstermiņa kredītportfeli, sasniedzot 850 miljonu ASV dolāru. “Kvest Banka” savā darbībā galveno uzmanību ir pievērsusi korporatīvo klientu apkalpošanai Maskavas pilsētas reģionā. 2004.gada 30.jūnijā bankas kopējie aktīvi bija 2,2 miljoni eiro un akcionāru kapitāls bija 1,3 miljoni eiro. “Viens no mūsu pirmajiem uzdevumiem būs mūsu tehnoloģiju un produktu klāsta ieviešana “Kvest Bankā”, lai mēs saviem klientiem varētu nodrošināt tikpat augsti kvalitatīvu klientu apkalpošanu kā mūsu citās bankās, piemēram, internetbankas pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām, faktoringu, tirdzniecības finansēšanu un dokumentārās operācijas” atzina D. Mūrmanis. Līdz šim Hansabank Grupas līzinga pakalpojumi Krievijā ir bijuši ļoti veiksmīgi, taču Grupa vēlas kļūt par klientu galveno sadarbības partneri arī attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem. “Kvest Bankas” iegāde ļauj Hansabank Grupai sniegt klientiem visaptverošu finanšu pakalpojumu klāstu Krievijā. Tuvākajā nākotnē Hansabank Grupa plāno atvērt savas pārstāvniecības arī Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā. Papildu informācija: Ieva Vikmane AS “Hansabanka” Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 7444575; mob. 9466551

Eiropas maksājumu sistēmu infrastruktūrā šonedēļ pirmo norēķinu dienu aizvadījusi jaunā maksājumu sistēma TARGET, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

TARGET ir pasaulē trešā lielākā maksājumu sistēma, tās darbību nodrošina Eirosistēma (tas ir, Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas, arī Latvijas Banka) un tā ir viens no maksājumu infrastruktūras elementiem, kas kredītiestādēm ļauj nodrošināt ērtus, mūsdienīgus un drošus eiro maksājumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Jaunā TARGET sistēma aizstāj vecās paaudzes TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007.gada.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa skaidro, ka jaunā TARGET sistēma ne tikai izmantos mūsdienīgu infrastruktūru un augstas kiberdrošības risinājumus, bet arī nodrošinās plašākas kredītiestāžu likviditātes vadības iespējas un starpbanku norēķinu veikšanu, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, ziņojumu apmaiņu veicot atbilstoši ISO 20022 standartam.

Vairāk elektroenerģijas tirgotāju Latvijā parādīsies nevis pēc Latvijas apgabala izveides Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot (Nord Pool), bet pēc reģionālo starpsavienojumu izveides, uzskata elektroenerģijas tirdzniecības konsultāciju uzņēmuma SIA Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka jaunas nozīmīgas ražošanas jaudas ātri nav iespējams izveidot, tāpēc atliek elektrību importēt. Importēt iespējams no Krievijas, kā arī Somijas - caur Estlink kabeli. Tā kā kabelis nodots biržas rīcībā, jebkurš tirgotājs var pirkt elektrību Igaunijas cenu zonā un pārdot tālāk, taču likviditāte ir neliela un Igaunijas Eesti Energia kā lielākajam tirgotājam ir iespēja ietekmēt cenas. Tādējādi parādās cenas kāpuma risks.

Samtiņš uzskata, ka jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešami starpsavienojumi - plānotie Estlink 2 un Zviedrijas-Lietuvas savienojums. «Tajā brīdī pieaugs likviditāte tirgū, būs iespēja lielam importa apjomam no Zviedrijas un Somijas, būs vieglāk nopirkt un pārdot,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Kaut arī valdības vēlas panākt maksimālu labumu no Eiropas Savienības (ES) piešķirtajiem fondiem, taču lielākā daļa šo Baltijas valstīm attīstībai tik nozīmīgo līdzekļu apguve notiks tikai 2005. un 2006. gadā. To prognozē Hansabank Markets savā jaunākajā Baltijas makroekonomikas apskatā. Hansabank Markets vadītājs Latvijā Māris Mančinskis prognozē, ka nākamā gada maijā Latvijas gatavība apgūt piešķirtos ES līdzekļus būs neliela un jo īpaši tas attiecas uz projektiem, ko realizēs valsts un pašvaldības. Pastāv šaubas par līdzfinansējuma pieejamību, piemēram, pašvaldību līmenī, un tas ir viens no faktoriem, kas var radīt lēnāku līdzekļu apgūšanu. Pašvaldībām pašām nav brīvo līdzekļu un tās savu aizņemšanās limitu lielākoties ir izmantojušas. Tas rada bažas par to spēju realizēt projektus, skaidro Hansabank Markets vecākā analītiķe Liene Kūle. Tāpat valstīs aizkavējas administratīvās sistēmas izveide līdzekļu apgūšananai. Tiesa, Lietuva ir optimistiskāka par administratīvās sistēmas gatavību, piebilst L. Kūle.