43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā.

Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu - 8 891 892 akcijām jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā. Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

Sadarbībā ar pasaulē atzītu dizaina kompāniju Allen International, Hansabanka uzsākusi vērienīgāko bankas filiāļu pārveides projektu Latvijā. Tas ļaus klientiem baudīt vēl labāku servisu - samazinot rindas, palielinot funkcionalitāti un radot vēl patīkamāku atmosfēru bankas klientu apkalpošanas telpās.

Līdz šī gada beigām Latvijā plānots pilnībā ieviest jauno Hansabankas filiāļu konceptu kopā 30 klientu apkalpošanas vietās, tai skaitā arī atvērt 6 pilnīgi jaunas filiāles. Ar šo konceptu Hansabanka ir radījusi nākamās paaudzes filiāles, kas būs gatavas nākotnes situācijai - bankas filiālēm kā klientu konsultāciju centriem. Šobrīd desmit filiālēs jaunais dizains jau ir veiksmīgi ieviests. Pārējās vairāk nekā 50 Hansabankas filiālēs šogad plānots jauno dizaina konceptu ieviest daļēji, izmantojot atsevišķus elementus. Tieši filiāle "Barons" ir viena no pirmajām, kur jaunais dizaina koncepts ir ieviests pilnībā. Šogad visā Latvijā tiks pārveidots arī bankas automātu noformējums. Filiāļu tīkla paplašināšanā un jau esošo klientu apkalpošanas vietu pārveidē nākamo divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus latu.

Šorīt (ceturtdien 12. jūlijā) tiek izplatīti e-pasta sūtījumi, kuru autori, uzdodoties par Hansabanku, mēģina iegūt internetbankas Hanza.net lietotāju datus, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretārs Ivars Svilāns.

Hansabanka aicina nekādus datus šādā veidā nesniegt. Hansabanka nekad neprasa klientu datus ar e-pasta palīdzību.

Hansabanka šobrīd veic darbības, lai nobloķētu krāpniecisko lapu un sāktu izmeklēšanu.

Ja Jūs saņemat e-pastu ar šādu interneta adresi (http://www.eae-geraete.ch/hanza/hanzanetLV.htm), ko it kā ir sūtījusi Hansabanka, tad ziniet, tas ir mēģinājums no Jums izkrāpt hanza.net paroles.

Hansabanka iesaka piesardzīgi izturēties pret katru e-pasta vēstuli, kurā tiek prasīta privātā informācija, jo finanšu institūcijas šādu informāciju nepieprasa ar e-pasta starpniecību.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS 2003. gada decembrī veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā respondentiem lūdza novērtēt, kāds Latvijai un viņiem personīgi bijis aizejošais 2003. gads, kā arī izteikt prognozes par to, kāds Latvijai un viņiem personīgi būs nākamais — 2004. gads. Pētījums liecina, ka tikai aptuveni viena trešā daļa aptaujas dalībnieku norādījuši, ka aizejošais 2003. gads Latvijai bijis labāks kā iepriekšējais, 47 % uzskata, ka tas ir bijis tāds pats, bet viedoklis, ka gads ir bijis sliktāks pausts ievērojami retāk (13 %). Vairāk kā 1/3 daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prognozējuši, ka nākamais, 2004. gads, valstij kopumā būs labāks kā 2003. gads, nedaudz mazāk kā 1/3 daļa respondentu norādījuši, ka tas būs tāds pats, bet viedokli, ka nākamais gads varētu būt sliktāks kā iepriekšējais, pauduši tikai 14 % aptaujāto. Aptaujātajiem iedzīvotājiem tika lūgts arī novērtēt, kāds viņiem personīgi ir bijis aizejošais 2003. gads, un kāds, viņuprāt, būs nākamais — 2004. gads. Gandrīz 1/3 aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka aizejošais 2003. gads viņiem personīgi bijis labāks kā 2002. gads, 46 % respondentu atzīmējuši, ka tas bijis tāds pats, bet to, ka 2003.gads viņiem bijis sliktāks, norādījuši 20 %. Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 44 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauduši viedokli, ka nākamais 2004. gads personīgi viņiem būs labāks kā 2003. gads, aptuveni 20 % atzīmēja, ka tas būs tāds pats kā iepriekšējais, bet 11 % domā, ka tas būs sliktāks.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Neskatoties uz pēdējā laikā gan varas gaiteņos, gan masu medijos dominējošo pesimismu, 18% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nākošais – 2009.gads viņiem personīgi būs labāks nekā aizejošais 2008.gads, ziņo SKDS. To, ka nākamais gads viņiem personīgi būs sliktāks nekā 2008.gads, sagaida 36% iedzīvotāju, bet 23% prognozē, ka izmaiņu nebūs – viņuprāt, 2009.gads viņiem būs tāds pats kā 2008.

Kopumā 2008.gada nogalē iedzīvotāji ir pauduši vispesimistiskākās nākotnes prognozes

pēdējo 10 gadu laikā. Līdz šim visretāk optimisms attiecībā uz nākamo gadu tika pausts

2000.gada nogalē, kad tikai 35% iedzīvotāju domāja, ka nākamais gads viņiem būs labāks.

Savukārt visoptimiskākais skats uz nākotni tika pausts 2004.gada nogalē, kad kopumā 56%

aptaujāto domāja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par iepriekšējo.

Pirms gada – 2007.gada nogalē, ar optimismu nākotnē raudzījās 39% aptaujāto, bet

pesimismu pauda tikai 16% iedzīvotāju.

Saskaņā ar 2008.gada decembrī veiktās aptaujas datiem viedokli, ka nākamais – 2009.gads –

viņiem personiski būs labāks nekā aizejošais gads, biežāk nekā caurmērā pauduši gados

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Hansabankas klienti ir bijuši visaktīvākie mājokļu kredītu ņēmēji Latvijā, vēl vairāk apliecinot Hansabankas izdevīgos kreditēšanas nosacījumus un bankas līderpozīcijas hipotekārās kreditēšanas tirgū.

Hansabanka nodrošinājusi 30% no mājokļu kredītu tirgus pieauguma, 2 reizes pēc izsniegtajiem kredītiem apsteidzot tuvāko konkurentu.

Kopumā Latvijā mājokļu kreditēšana šogad pieaugusi par 124 miljoniem latu, no kuriem 38 miljonu latu pieaugumu nodrošinājusi Hansabanka. Pēc Hansabankas prognozēm, bankas tirgus daļa nākotnē turpinās pieaugt vēl straujāk.

Kopumā marta beigās mājokļu kredītportfelis Hansabankā sasniedza 264 miljonus latu, kas ir par 100 miljoniem latu vairāk nekā tuvākajam konkurentam. No 1.janvāra līdz marta beigām Hansabanka savu mājokļu kreditēšanas portfeli palielinājusi par 38 miljoniem (martā par 14 miljoniem). Salīdzinājumam: NORD/LB kredītportfelis trijos mēnešos pieaudzis par 19.1 miljonu, Nordea bankas filiāles par 15.7 miljoniem, Aizkraukles bankas par 15.1 miljonu, savukārt SEB Unibankas portfelis par 10.4 miljoniem.

47% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 30% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

22% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 15% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 57% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais. Šie vērtējumi kopumā ir labāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Lai gan pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 1 procentu punktu vairāk iedzīvotāju – 23% iedzīvotāju 2014.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, 22% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni biežāk nekā šī gada nogalē iegūtie 15%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku. Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Ir piepildījies Db rakstītais, un Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atstāj savu amatu. Aiziet arī viņas vietnieks Uģis Zemturis.

Uz jautājumu, kāpēc abi vadītāji nolēmuši Hansabanku pamest vienlaikus, viņi atbildēja, ka tas esot labākais veids - tādējādi uzreiz tiks atbrīvota vieta jaunai komandai.

Ceļš miglā tīts

Iepriekš izskanējis, ka I. Blūmai notiekot sarunas par darbu fiksēto sakaru uzņēmumā Lattelecom. Minēts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis. Taču Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa runas par I. Blūmas iespējamo darbu viņas pārstāvētajā uzņēmumā nedz noliedz, nedz apstiprina. "Nekāda vienošanās par amatiem panākta nav," apgalvo M. Celmiņa, šobrīd no plašākiem komentāriem atturoties. "Man nav bijuši nekādi piedāvājumi un par iepriekš izskanējušo neoficiālo versiju pati biju ļoti pārsteigta - tai nav nekāda pamata. Neeju no Hansabankas prom, lai strādātu kur citur," apgalvo I. Blūma. Lai arī tiek izteikti dažādi minējumi, ko viņa darīs turpmāk, tostarp izskanējis, ka I. Blūma varētu strādāt valsts aparātā vai ar to saistītā uzņēmumā, pati Hansabankas valdes priekšsēdētāja vairākkārt uzsver, ka viņai padomā neesot neviens konkrēts uzņēmums.

Pētījumu centra SKDS 2007.gada decembra aptaujas dati liecina, ka gada laikā ir ievērojami samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka 2007. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo – 2006.gadu. Turklāt iedzīvotāji, domājot par 2008. gadu, ir pesimistiski.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, to, ka aizejošais 2007.gads Latvijai bijis labāks nekā 2006.gads, norādīja 19% iedzīvotāju, bet vērtējumu, ka tas ir bijis sliktāks, pauduši 33% aptaujāto. Savukārt 42% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

2006.gada decembrī 34% aptaujāto uzskatīja, ka aizejošais gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, tikai 17% to vērtēja kā sliktāku, bet 44% uzskatīja, ka tas ir bijis tās pats kā 2005.gads.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju vērtējums 2007.gadā ir bijis viskritiskākais, kopš 1999.gada, kad tika uzsākti šāda veida sabiedriskās domas mērījumi.

2004. gada sezonai Hansabanka ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Latvijas Golfa federāciju par divu nozīmīgāko golfa turnīru atbalstīšanu: šogad pirmo reizi Baltijas valstīs notiks profesionālo golfa spēlētāju turnīrs — Hansabanka Baltic Open — un tāpat pirmo reizi notiks Latvijas atklātais amatieru čempionāts — Hansabanka Open. Hansabanka jau tradicionāli ir aktīva sporta atbalstītāja. Redzot, ka Latvijas uzņēmēju vidū pieaug golfa popularitāte, Hansabanka un Ozo Golf Club nolēma uzsākt ilgtermiņa sadarbību, jauno sadarbības sākumu raksturo a/s Hansabanka Valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Druvis Mūrmanis. Pasaulē bankas tradicionāli ir golfa atbalstītājas. Un, atbalstot divus lielākos golfa dzīves notikumus 2004. gadā, Hansabanka Latvijas golfam palīdz pakāpties jaunā kvalitātē — iekļaujoties starptautisku golfa turnīru līgas Nordic League apritē un uzrādot pieklājīgu balvu fondu — 26 000 eiro. Minētos golfa turnīrus papildinās dažādas Hansabankas, Latvijas Golfa Federācijas un Ozo Golf Club iniciētas sporta veidu popularizējošas un veicinošas akcijas. Piemēram, notiks labdarības akcijas golfa turnīru ietvaros, kuru laikā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Bērnu klīniskajai slimnīcai — endoskopiskās ķirurģijas attīstībai. Līdzekļi šim mērķim tiks iegūti no Pro-Am golfa turnīra dalībnieku dalības maksām un no golfa bumbiņu izsoles, uz kurām būs sabiedrībā zināmu personu paraksti.

Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra pēc a/s Hansabanka iniciatīvas veica pētījumu "12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte" 2006./2007. mācību gadā, kas iezīmē jaunu pagriezienu skolēnu profesionālajā izvēlē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kopumā kritusies interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi - skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem. Šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.

Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (30%), gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (45%), bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā (2005.gadā - 65%, 2006.gadā - 53%), bet audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai (2005.gadā - 1%, 2006.gadā - 12%).

"Hansabanka kā lielākā banka Latvijā uzskata par savu atbildību sekot līdzi vidusskolas beidzēju profesionālajiem plāniem, jo skolēnu profesionālā izvēle ietekmēs mūsu valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību apmēram 40 gadus. Tāpēc iepriecina, ka skolēnu izvēle par savu nākotnes lomu darba tirgū kļūst aizvien pārdomātāka. Tāpat ir redzams, ka karjeras izvēle ir kļuvusi daudzveidīgāka un skolēni ieklausās sabiedriskajā diskusijā par to, kuras specialitātes būs pieprasītas nākotnē. Diemžēl ir redzams, ka puse no skolniekiem, uzsākot mācības, tās uzreiz vēlas apvienot ar darbu. Lai iegūtā izglītības kvalitāte būtu pēc iespējas augstāka, skolniekiem būtu jādod iespēja fokusēties uz mācībām," uzsver Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Oksana Sivokobiļska.

Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā. Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu, liecina LK sniegtā informācija.

Akciju daudzums - 8 891 892 akcijas jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā.

AS Latvijas kuģniecība medijiem izplatītā paziņojuma teksts: "Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

A/s Hansabanka konsolidētie aktīvi 3. ceturkšņa beigās ir sasnieguši 825 miljonus LVL, un, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, tā kļuvusi par otru lielāko banku Latvijā pēc konsolidēto aktīvu apjoma. A/s Hansabanka konsolidēto aktīvu apjoms ir pieaudzis par 149 miljoniem latu, salīdzinot ar 2002. gada beigām. Kopumā a/s Hansabank» un SIA Hanza Līzings šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādījušas labus finansiālās darbības rezultātus, kam par pamatu bija pareizi izvēlēta stratēģija — izprast klientu vajadzības un piedāvāt vispiemērotākos finansiālos risinājumus, tādējādi ietaupot klientu laiku un uzlabojot viņu ikdienas dzīvi, pauž bankā. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos a/s Hansabanka un SIA Hanza Līzings ir būtiski palielinājušas savu kredītporfeļu apjomus. Konsolidētais kredītportfelis deviņos mēnešos palielinājās par 111 miljoniem LVL, sasniedzot 567 miljonus LVL, kas ir par 24 % vairāk nekā 2002. gada beigās. Savukārt a/s Hansabanka privātpersonu kredītportfelis pieauga līdz 125 miljoniem LVL, kas ir par 38 miljoniem LVL jeb 44 % vairāk nekā 2002. gada beigās. SIA Hanza Līzing» 2003. gada septembra beigās bija lielākais līzinga un faktoringa portfelis Latvijā — 184.18 miljoni LVL, kas veidoja 60.17 % Latvijas līzinga un faktoringa tirgus, un bija par 20.8 % vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos. Ingrīda Blūma, a/s «Hansabanka» valdes priekšsēdētāja: «Hansabanka ir lepna par to, ka ir kļuvusi par otru lielāko banku pēc aktīvu apjoma Latvijā. Banka vēlas pateikties visiem saviem klientiem par šo sasniegumu, jo bez labas sadarbības ar klientiem bankai sasniegt šādu rezultātu nebūtu iespējams. Kopumā Hansabanka, būdama stabila tirgus līdere privātpersonu un uzņēmumu finansēšanā, prognozē vēl straujāku biznesa apjomu — galvenokārt kreditēšanas pieaugumu, kas lielā mērā saistīts ar pozitīvo Eiropas Savienības referenduma rezultātu. Šis balsojums paver jaunas iespējas uzņēmumu attīstībai, sekmēs iedzīvotāju dzīves līmeņa un kvalitātes uzlabošanos, kā arī veicinās arvien lielāku uzticības pieaugumu finansu institūcijām.»

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

AS “Hansabanka” vēlas informēt, ka šonakt Latvijā daudzi e pasta lietotāji ir saņēmuši “spamu”, kurā nezināmi autori informē par it kā Hansabankā notiekošo datoru modernizāciju. Šīs it kā notiekošās modernizācijas dēļ klientiem tiek pieprasīta dažāda informācija, tai skaitā internetbanku kodi un citi dati. “Hansabanka” uzsver un informē visus klientus, ka tas ir atklāts mēģinājums iegūt Hansabankas klientu datus, lai tos pēc tam izmantotu ļaunprātīgos nolūkos. “Hansabanka” nekad no klientiem ar e pastu palīdzību nepieprasa un nepieprasīs šādu informāciju. “Hansabanka” šobrīd uzsākusi aktīvu klientu informēšanu par šo gadījumu un brīdina klientus par to, lai dati netiek sniegti. “Hansabanka” uzsākusi izmeklēšanu par šo gadījumu un nepieciešamības gadījumā izmeklēšanā piesaistīs tiesībsargājošās institūcijas. Visus klientus, kuriem nepieciešama papildu informācija par šo gadījumu, aicinām zvanīt pa tālruni 7 024 555 vai arī griezties savā filiālē. Un vēlreiz atgādinājums: “Hansabanka” nekad nepieprasa un nepieprasīs klientu identifikācijas datus izsūtot e - mail vai zvanot klientiem pa tālruni.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Latvijas iedzīvotāji, domājot par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, biežāk ir optimistiski nevis pesimistiski noskaņoti, tomēr visvairāk ir tādu iedzīvotāju, kas uzskata, ka nākamajā gadā nekas nemainīsies.

Katrs piektais (20%) Latvijas iedzīvotājs domā, ka nākamais gads Latvijai varētu būt sliktāks nekā šis, bet katrs ceturtais (25%) prognozē, ka tas būs labāks, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Visbiežāk (41%) iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nekas nemainīsies un nākamais gads būs tieši tāds pats kā šis. Tomēr šīs prognozes ir optimistiskāka nekā 2010. gada nogalē iegūtās, kad tikai 19% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads varētu būt labāks, bet 28% sagaidīja, ka tas būs sliktāks.

Vērtējot to, kāds Latvijai ir bijis aizejošais gads, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, aptauja atklāj, ka tikai 22% iedzīvotāju domā, ka tas ir bijis labāks, bet 31% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks. Visbiežāk ticis izteikts, ka šis gads bijis tāds pats kā iepriekšējais (43% gadījumu). Līdzīgā aptaujā pirms gada tikai 14% iedzīvotāju 2010. gadu vērtēja kā labāku par 2009. gadu, bet 38% iedzīvotāju to vērtēja kā sliktāku.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāvis Ivars Svilāns. "Arī 2007.gads būs labas izaugsmes gads, kura laikā mēs spēsim vēl vairāk uzlabot servisu klientiem, kā arī mainīt viņu paradumus," ir pārliecināts Hansabankas jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63,9 miljoni latu. Tas ļaušot attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

"Esmu pārliecināts, ka arī 2007.gads būs labas izaugsmes gads, kura laikā mēs spēsim vēl vairāk uzlabot servisu klientiem, kā arī mainīt viņu paradumus - ne tikai izmantot kredītpakalpojumus, bet arvien vairāk arī domāt par savas peļņas vairošanu nākotnē, izmantojot ieguldījumu un uzkrājumu produktus," stāstīja M. Avotiņš.

2007. gadā Latvijas visvairāk pelnošo uzņēmumu olimpā ar Latvijas mērogiem fantastisku tīro peļņu ir uzrāpusies AS Hansabanka. To liecina SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem un Latvijas Komercbanku asociācijas datiem radītais 2007. gada visvairāk pelnošo uzņēmumu tops.

Pelnošāko uzņēmumu topā lielākais vairums ir Rīgas uzņēmumi, tikai viens ir no Ventspils un Liepājas. Visvairāk pelnošo vidū ir kompānijas, kuru kapitāldaļas vai kuras pilnībā pieder valstij, piemēram, Latvijas valsts meži, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom utt. 10 visvairāk nopelnījušo kompāniju vidū ir pa vienai no nekustamā īpašuma, tranzīta un mežsaimniecības jomas, 4 bankas un 3 telekomunikāciju sektora. Pelnošo uzņēmumu pašā spicē - pirmajā divdesmitniekā - galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēji - telekomunikācijās, banku sektors, bet ir tikai viens ražotājs - 20. vietā ir AS Liepājas metalurgs, pārējie atrodas krietni zemāk.