Pamatīgu brendu (zīmolu) diagnostikas un attīstības plānošanas metodi "Young & Rubicam BrandAsset Valuator" izstrādājis starptautiskais reklāmas aģentūru tīkls "Young & Rubicam Inc.". "BrandAsset Valuator" ir startējis 44 pasaules valstīs, globālais pētījums ir ievācis informāciju par 19 500 brendiem, kurus vērtējuši 350 000 respondentu. Pētījums norisinājies arī Latvijā. ""BrandAsset Valuator" ieviešana Latvijā notika gandrīz pusotru gadu, veicot pilotprojektus, lai pārbaudītu metodikas izmantošanu atsevišķās produktu un servisu kategorijās, adaptējot starptautiskā pētījuma anketu," atklāj reklāmas aģentūras "Young & Rubicam / garage 4x4 Riga" (SIA "Garage 4x4") klientu servisa direktors Ģirts Ozoliņš. Latvijā "BrandAsset Valuator" notestēja 268 brendus 50 kategorijās. Ģ.Ozoliņš atklāj, ka ļoti labi pastrādājusi tirgus pētījumu kompānija "TNS Baltic Data House", kas pēc "Young & Rubicam / garage 4x4 Riga" pasūtījuma veikusi pētījuma lauka darbu, atzīstot, ka "BrandAsset Valuator" anketa ir viena no apjomīgākajām pašaizpildamajām anketām "TNS Baltic Data House" pieredzē. Ar "Young & Rubicam BrandAsset Valuator" metodi brendi tiek vērtēti pēc vairāk nekā 70 dažādiem kritērijiem - brendu diferenciācija, atbilstība patērētājam, brenda vērtējums (cieņa), brenda izpratne un zināmība, brendu tēls, lietošana, lojalitāte, lietošanas nodomi. "Papildus tiek noskaidrota respondentu demogrāfija un vērtīborientācija, tādējādi "BrandAsset Valuator" ļauj savienot brendus ar patērētāja vērtīborientāciju," skaidro Ģirts Ozoliņš. "BrandAsset Valuator" ietvaros tiek izmantoti arī citi "Young & Rubicam" "darbarīki" - "Y&Rchetypes" (metode brendu personības fokusētai veidošanai un analīzei) un "4Cs" (auditorijas psihogrāfiska segmentācijas metode pēc cilvēku vērtībām un motivācijas). Par galveno "BrandAsset Valuator" trumpi tiek atzīts tā skatījums uz kopējo situāciju brendu pasaulē, t.i., iespēju salīdzināt konkrētu brendu ar visiem tirgū esošajiem, neatkarīgi no kategorijas. Ģirts Ozoliņš norāda, ka "BrandAsset Valuator" metodika ļauj izdarīt tālejošus secinājumus par brenda attīstības iespējām: - saprast un skaidrot brendu izaugsmi un vājināšanos; - saprast, kas nosaka brenda finansiālo veiksmi un kā to virzīt; - mērīt un vadīt brenda attīstību laikā; - mērīt brenda veselību un novērst iespējamās problēmas; - izstrādāt brenda vīziju un Brenda Ideju. Līdzīgi citiem brendu pētījumiem, "BrandAsset Valuator" Latvijā parādīja to, ka brendi no servisa kategorijām tiek vērtēti vājāk nekā brendi, aiz kuriem ir taustāmi produkti. Latvijas gadījumā interesants fakts esot tas, ka, piemēram, "Coca-Cola", kuru vairumā valstu respondenti vērtē kā sev ļoti atbilstošu brendu, Latvijā šajā vērtējumā atpaliek no "Iļģuciema kvasa" un "Pilskalna kvasa". "Piemēram, sporta apavu kategorija, iespējams, nelielo reklāmas apjomu dēļ Latvijā ir daudz vājāka nekā vairumā pasaules valstu," stāsta Ģ.Ozoliņš.

Konkursam "Baltic Brand'2005" ir pagarināts reģistrāciju pieņemšanas termiņš – pieteikumi no dalībniekiem tiks pieņemti līdz 22.martam. “Šogad, sakarā ar pieaugošo interesi par konkursu, mēs gribētu dot mūsu dalībniekiem vēl vienu nedēļu pieteikumu iesniegšanai,” stāsta konkursa projekta vadītājs Vladimirs Korickis. "Baltic Brand‘2005" ir profesionāls konkurss Baltijā, kurā tiek vērtēti uzņēmumu rezultāti zīmolu (brendu) radīšanā un virzīšanā. Dalība konkursā, kas varbūt pat nav nesusi uzvaru vai apbalvojumu kategorijā, uzņēmēju un ekspertu vidū ir uzskatāms kā nopietns ieguvums un priekšrocība. “Brendiem, kas piedalās konkursā, jābūt izplatītiem vienā vai visos trīs Baltijas tirgos un tiem jābūt sasniegušiem tirgū pierādītiem rezultātiem,” teic Vladimirs Korickis. Pieteikumi, kurus ir saņēmusi konkursa orgkomiteja, tiek vērtēti gan no profesionālās ekspertu komisijas puses (pēc kritērijiem: atpazīstama brenda pozicionēšana, pozicionēšanas atbilstība patērētāju vajadzībām un vēlmēm, stratēģiskā konsekvence brenda attīstībā), gan arī izejot no patērētāju viedokļa , kas tiek iegūts ar tirgus pētījuma palīdzību (pēc kritērijiem: brenda atpazīstamība, patērētāju lojalitāte brendam un brenda vērtība). Šogad konkursam ir iesniegti 49 pieteikumi, kas jau ir sasniedzis iepriekšējā gada līmeni. Starp reģistrētajiem konkursa dalībniekiem ir tādi atpazīstami zīmoli kā - Hansabanka, Hansa Līzings, Tukuma piens, Ķekavas putnu fabrika, Bauskas alus, Jacobs, Santa Maria, Zundas mēbeles, Elvi, Viči, Esva u.c. “Pieteikumu šogad būs vairāk, jo tirgus ir kļuvis profesionālāks un sarežģītāks. Konkursā tiek novērtēta spēja strādāt konkurējošā vidē un sasniegt rādītājus, kuri demonstrē zīmola spēku un potenciālu” - informē projekta vadītājs. Pēc konkursa organizētāju domām, paaugstināta interese par konkursu liecina, ka uzņēmumi stingri apzinās zīmola mērķi un novērtē to kā instrumentu. Uzvarētāju vārdi tiks pasludināti svinīgajā apbalvošanas ceremonijā, kura norisināsies š. g. 19. maijā.

SIA "Latvijas Biznesa skola" 30.martā organizē semināru "Brenda vērtība: kā nopelnīt vairāk, izlietojot mārketinga budžetu gudri". Semināru vadis Oļegs Černozubs, Krievijas vadošais stratēģiskās plānošanas un nemateriālo aktīvu vērtības vadīšanas un novērtēsanas sfēras speciālists. O.Černozubs ir "V-Ratio Consulting Company" (Maskava) dibinātājs un pārvaldošais partneris. Daudzām lielām kompānijām brenda attīstīšanai paredzētie budžeti izrādās pārmērīgi lieli, uzskata semināra rīkotāji. O. Černozuba semināra programma esot bazēta pēc unikālas metodikas, kas atklāj brenda vērtības noslēpumus (avotus). Šajā seminārā apspriedīsies jautājums, kā paaugstināt brenda vērtību un atdevi no tās, izmantojot efektīvi uzņēmuma kreatīvitāti un finanšu resursus.

Alberta Uzņēmumu Grupa turpmāk pārstāvēs krievu kompānijas V-Ratio BCC intereses Baltijas valstīs. Galvenais sadarbības mērķis sniegt veiksmīgu un profesionālu stratēģiskās plānošanas un brenda vērtības noteikšanas pakalpojumus Baltijas biznesa tirgū. Sadarbības galvenais mērķis ir veidot izpratni par brendu vērtību un stratēģisko plānošanu Baltijas valstīs. Alberta Uzņēmumu Grupa izstrādājusi savu brenda vērtības noteikšanu pēc Albert Brand Valuation sistēmas. V-RATIO Business Consulting Company jau kopš 1991. gada Krievijas biznesa vidē sniedz biznesa konsultācijas, stratēģisko plānošanu un brenda vērtības noteikšanu. Savā jomā kompānija ir ieguvusi augstas profesionalitātes novērtējumu.

Pat ekonomikas lejupslīdes laikā viena pasaules kompānija izrādījusi absolūtu noturību pret krīzi— tas ir Google interneta meklētājs. Vislielāko kritumu brendu novērtējumā piedzīvojušas bankas un citas finanšu pakalpojumu kompānijas, kamēr Google vērtība gada laikā pieaugusi par 25%.

Interbrand veiktajā ikgadējā pētījumā, piemēram, UBS bankas brenda vērtība sarukusi par pusi— no 8.74 miljardiem dolāru uz 4.37 miljardiem. Arī Citi, Morgan Stanley, American Express un HSBC piedzīvojušas vērtības kritumu, kas rakstāms ar divciparu skaitli.

Divciparu vērtību pieaugumu piedzīvojuši arī tādi zīmoli kā Zara un H&M. Kopumā 2009. gada Top 5 brendi ir tie paši, kas 2008. gadā — pirmā vietā Coca-Cola ar 68.73 miljardiem, kuras vērtība kāpusi par 3%, tad seko IBM un Microsoft, GE. Starp top 5 ir arī viena Eiropas kompānija— Nokia. Sestā vietā ir McDonald’s. Harley-Davidson turpretī ir nokritis par 23 vietām un zaudējis 43% no savas brenda vērtības. Ferrari savas pozīcijas ir izdevies saglabāt kaut vai tāpēc, ka šis luksus auto ražotājs gadā saražo tikai dažas mašīnas un to potenciālo pircēju loks ir šaurs un samērā nemainīgs.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Nepieciešamību pēc Statoil zīmola maiņas var lieliski saprast atceroties Šarla de Golla citātu — kā lai pārvalda valsti, kurā ir tik daudz siera šķirņu? Proti — menedžēt dažādību ir ļoti sarežģīti, un tādam multinacionālam, daudzmiljardu uzņēmumam, kuram degvielas staciju tīkli pieder teju puspasaules valstīs daudz vienkāršāk, skaidrāk un prognozējamāk ir strādāt unificējot visu, ko vien iespējams unificēt, un viņam ir vienalga, ka šeit Latvijā kāds tik ļoti ir iemīlējis Statoilu — jo mīl jau nevis nosaukumu, bet servisu un ērtības, tā Statoil Fuel & Retail plānus visām degvielas uzpildes stacijām Eiropā mainīt nosaukumu uz Circle K komentē zīmolu eksperts, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.

«Un serviss kļūs vēl labāks!» — paziņo mārketinga komanda Singapūrā un pārkrāso Statoilu par CircleK. Īsāk sakot — tas atvieglo multinacionālās kompānijas ikdienas dzīvi.

Vai tas ir tālredzīgi? K.Papiņš uzskata, ka jā. «No globālas kompānijas viedokļa uzturēt vienu, unificētu brendu daudzās valstīs ir vieglāk nekā katrā valstī citu. Tas izmaksā mazāk, ir prognozējami, skaidri, saprotami. Visur viena kultūra, vieni principi, vieni standarti. Viss ir viena liela impērija, nevis kaut kādi «savienotie štati», kur katrs savā valstī ir mazs karalis, kuram ir «sava» stratēģija, kas tikpat labi var būt labāka kā sliktāka,» norāda K.Papiņš.

Foto: esmīlukafiju.lv

Tase gardas kafijas spēj iepriecināt jebkuru kafijas mīļotāju. Aromātiskā kafijas smarža asociējas ar siltu, mājīgu un sirsnīgu atmosfēru, tieši tāpēc, ienākot ofisa telpās kur jūtama kafijas smarža, jūtamies nedaudz kā mājās. Baristas cienīga kafija jau sen vairs nav tikai restorānos un kafejnīcās pieejama ekstra. Mūsdienās ikviens, kas patiesi ciena kvalitatīvu kafiju, sevi var palutināt ar īstas kafijas garšu gan mājās, gan darba vietā.

Jāatzīst, ka tuvojoties tumšajiem ziemas mēnešiem, darba stundas ofisā var šķist garākas. Tieši tāpēc kafijas aparāts ir lielisks veids, kā iepriecināt sava biroja darbiniekus. Garda, aromātiska kafija un patīkamais atpūtas rituāls, kas ar to saistās, darbinieku ikdienā ienesīs papildu pozitīvisma devu un darba diena kļūs par mirklīti īsāka.

Bijušais Swedbank valdes priekšsēdētājs Gorans Kolerts (Göran Collert) apšauba, vai Baltijas valstīm nāk par labu tas, ka tās ilgtermiņā tiek kontrolētas no Zviedrijas banku puses, un mudina Swedbank atdzīvināt Hansabanku kā patiesu Baltijas valstu banku, raksta bbn.ee.

«Galvenais jautājums ir tāds - kas ir labākais Baltijas valstīm,» izdevumā Äripäev raksta Kolerts, paskaidrojot, ka viņš «nopietni apšauba, vai šāda ilga zviedru dominēšana pār Baltijas banku sektoru ir izdevīga».

Kolerts piebilst, ka, pēc viņa domām, Baltijas valstīm nepieciešama sava kopīga banka. Tas būtu kaut kas līdzīgs Hansabankai, kur Swedbank daļa būtu 15%, bet Hansabankai būtu jāpiesaista pašai savs kapitāls un jāfinansē savs bizness.

Bankas akcijas vajadzētu tirgot biržā, un katrai Baltijas valstij vajadzētu piederēt 5% no tās akcijām, lai izvairītos no naidīgas pārņemšanas.

Hansabankas dibinātāji Igaunijā ir kritiski noskaņoti par ideju izveidot Baltijas valstu banku, kura piederētu trim Baltijas valstīm un Swedbank, atsaucoties uz izdevuma Äripäev vēstīto, ziņo bbn.ee.

Bijušais Igaunijas Hansapank valdes priekšsēdētājs un Hansabank Group vadītājs Indreks Neivelts sacījis, ka vēsturi nevar pagriezt atpakaļ. «Četri akcionāri ar vienādu līdzdalību būtu visai sarežģīti. Tas būtu ļoti politiski, veidojoties tādiem problēmjautājumiem kā, piemēram, kurš būs padomes priekšsēdētājs, valdes priekšsēdētājs u.c.,» viņš skaidrojis.

Tomēr Neivelts atzina, ka šāda banka būtu tuvāka cilvēkiem. «Bankas ir kļuvušas ļoti attālinātas no klientiem, tas ir skaidrs,» teicis Neivelts.

Jirijs Mois, arī Hansabankas dibinātājs, sacījis, ka bankas nedrīkst veidot piespiedu kārtā, un piebildis, ka skandināvu īpašumtiesības bankās Igaunijā palielina stabilitāti.«Es nevaru iedomāties, kas būtu noticis, ja mums nebūtu Skandināvijas bankas krīzes laikā 2008.gadā,» viņš stāstījis.

Šodien, 11.maijā, no rīta bija palēnināta arī Latvijas internetbankas hanzanet.lv darbība, kā arī naudas pārskaitījumi ar Hansabankas starpniecību, biznesa portālam Db.lv atzina Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns. Šo traucējumu cēlonis esot vakar notikušais hakeru uzbrukums Igaunijas Hansabankai.

No rīta novērojamie traucējumi Latvijas Hansabankas internetbankas hanzanet.lv darbībā esot skaidrojami ar to, ka daļa programmnodrošinājuma (aplikāciju) atrodas uz Igaunijas serveriem. Kā apgalvoja I. Svilāns, patlaban visas problēmas esot novērstas.

Db.lv jau rakstīja, ka vakar, 10.maijā, no rīta notika hakeru uzbrukums Igaunijas Hansabankai, kura mērķis bija pārslogot bankas serverus. Rezultātā nebija pieejamas visas Igaunijas Hansabankas interneta lapas, kuras reģistrētas uz Igaunijas serveriem. Vēlāk to darbība tika atjaunota, bet drošības nolūkos tām tika liegta pieeja no ārvalstīm. Db.lv pārliecinājās, ka šobrīd ārvalstu pieeja Igaunijas Hansabankas lapām ir atjaunota.

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Pirmajā vietā starp uzņēmumiem ir bankas - Hansabanka, kurai seko SEB banka. Vismazāk cilvēki uzticas politiķiem un valsts institūcijām, tai pašā laikā Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka tieši valdība un politiķi var sekmēt ekonomiskās situācijas uzlabošanu, liecina Hill and Knowlton un SKDS veiktā pētijuma rezultāti.

Pētījuma rezultāti par Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos dažādu personu, institūciju un uzņēmumu sniegtajiem valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumiem un prognozēm parāda, ka sabiedrība visvairāk uzticas masu medijiem - pirmās trīs vietas ieņem televīzija, radio un laikraksti, Db.lv informē Hill and Knowlton Latvia Anete Delviņa

Rezultāti liecina, ka sabiedrība uzticas masu medijiem, jo lielākajai daļai sabiedrības tie ir vienīgais informācijas avots par svarīgām norisēm. Ceturtajā vietā ir Valsts prezidents, kam seko - Latvijas Banka un Ministru prezidents. Tai pašā laikā gandrīz tikpat liela iedzīvotāju daļa atzīmējuši, ka drīzāk neuzticas vai nemaz neuzticas Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Bažas par to, ka Baltijas valstīs strauji samazināsies ekonomiskā izaugsme, dēļ kā arī ievērojami samazināsies kreditēšanas apjoms, it īpaši nekustamā īpašuma tirgū, novedušas līdz tam, ka ir izplatījušās baumas par Hansabankas ievainojamību, raksta Financial Times.

R. Gouzs uzskata, ka Hansabankai visefektīvāk izskatās tās aktīvi, kuri šobrīd ir novērtēti ļoti zemu salīdzinot ar to īsteno vērtību. Savukārt Swedbank ir labs mērķis stratēģijai - nopērc un sadauzi. Kā iespējamos pircējus viņš minēja Norvēģijas DnBNOR, Islandes Landsbanki un Kaupthing, kā arī Grieķijas banku un investīcijas fondu Marfin, kura galvenais akcionārs ir DubaiFinancial Group.

Marfin kā iespējamo pircēju R. Gouzs minēja, jo no šīs kompānijas jau iepriekš ir izskanējusi interese par ienākšanu Eiropas tirgū.

Gadskārtējā Studentu Gada balvas pasniegšanas ceremonijā titulu Gada studentu labvēlis ieguvusi AS Hansabanka.

Pasākums notika piektdien, 9. decembrī Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un tajā vienviet tikās Latvijas aktīvākie studenti un viņu atbalstītāji.

Hansabankas Jauniešu segmenta vadītāja Ieva Cerava: "Hansabankai rūp izglītības kvalitāte, un mēs vēlamies atbalstīt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību.

Latvijas Studentu apvienība, kas organizē Studentu Gada balvu, pārstāv visus Latvijas studējošos un tādēļ balvas saņemšana ir patiesa studentijas izteikta atzinība. Tas piešķir svaru šai balvai.

Gada Studentu labvēļa statusa iegūšana nozīmē, ka Hansabankas aktivitātes studentu jomā ir pamanītas, novērtētas un atzītas par labākajām! Hansabankai rūp jaunieši un rūpēs arī turpmāk. Studenti mūs ir izvirzījuši un žūrija novērtējusi - tas nozīmē, ka Hansabankas jauniešu izaugsmes programma OPEN ir sapratusi studentu vajadzības un piedāvā tām atbilstošus risinājumus."

Speciāli Hansabankai firmas "Aroma Market" speciālisti ir sakomponējuši Hansabankas brenda (zīmola) smaržu. Aromātu plānots izmantot atmosfēras veidošanai bankas telpās. Pašlaik aromāts tiek testēts Hansabankas norēķinu grupā tirdzniecības centrā Domina. "Aroma Market" uzskata, ka nedrīkst nepietiekami novērtēt cilvēka ožas nozīmi informācijas saņemšanā no apkārtējās vides. Taču mēs redzam, ka oža reklāmas nolūkos netiek izmantota tik bieži kā redze un dzirde, jo to nevar aktivizēt ar masu informācijas līdzekļu starpniecību. Tādēļ “Aroma mārketings” ir kaut kas jauns un nepierasts. Visdažādākie veikali visā pasaulē izmanto jaunās klientu iekārdināšanas iespējas, sākot ar modernu sieviešu apģērbu veikaliem līdz universālveikaliem un mēbeļu veikaliem, pat sadzīves elektronikas veikali pārdošanas stimulēšanai izmanto aromātu spēku. “Aroma mārketings” vienlaikus ar cenu, kvalitāti un tirdzniecības zīmi (Brand Name) kļūst par uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanas līdzekli.

Latvijā reģistrētās interneta mājaslapās zeļ un plaukst dažādas kvalitātes viltojumu tirdzniecība. Db, aplūkojot tikai dažas no interneta mājaslapām, kas tiek atklāti reklamētas, piemēram, populārajā sludinājumu lapā www.ss.lv, pārliecinājās, ka šo mājaslapu uzturētāji pat neslēpj, ka tirgo luksuspreču pakaļdarinājumus.

Plaša cenu amplitūda

Interneta mājaslapā www.luxury.lv tiek tirgotas gan viltotas Luis Vuitton, Gucci un Chanel somas, kā arī viltoti pazīstamu ·veices firmu, piemēram, Rolex pulksteņi. Šajā mājaslapā tiek atklāti pavēstīts, ka tirgotās somas esot augstas kvalitātes viltojumi, kas tiekot ražoti Francijā un Itālijā, un no Turcijā izgatavotiem viltojumiem atšķiroties ar to, ka atbilstot 7 zvaigžņu standartam. Arī šajā mājaslapā piedāvāto preču cenas nav īpaši zemas - viltotās somiņas vai pulksteņa pircējiem, lai iegūtu ar zīmolu rotāto preci, jāšķiras no naudas summas, kas lielākoties pārsniedz 100 Ls. Ar www.luxury.lv pārstāvjiem nav iespējams sazināties pat telefoniski - visi pasūtījumi jāizdara, rakstot uz mājaslapā norādīto e - pastu.

Noslēgusies pieteikumu pieņemšana dalībai konkursam "Baltic Brand'2005", kuru rīko Latvijas Biznesa skola un mārketinga komunikāciju aģentūra Alfresco. Šogad kopā iesniegti 57 pieteikumi: 12 Baltijas brenda kategorijā un Nacionālo brendu kategorijā (Latvijā — 20, Lietuvā — 20, Igaunijā — 5), Dienas biznesu informēja konkursa "Baltic Brand'2005" projektu vadītājs un aģentūras "Alfresco" projektu vadītājs Vladimirs Korickis. Šogad konkurss ir atvērts arī starptautiskajiem zīmoliem, t.i. tiem, kas nav radīti Baltijā. «Rezultātā saņēmām pieteikumus no tādiem pasaulē pazīstamiem zīmoliem, kā — Oriflame, Garnier, Mach3 Turbo, Bosch, Knauf, Santa Maria,» informē V.Korickis. Starptautisko brendu līdzdalība stimulējot vietējos uzņēmējus veidot un attīstīt stiprus vietējos brendus. Konkursa noslēgums un uzvarētāju apbalvošana paredzēta 19.maijā Rīgā, 7.Baltijas Ekonomikas foruma ietvaros. Pērn Baltijas brenda kategorijā uzvarēja Hansabank, bet par Latvijas nacionālo brendu tika atzīts Kontaktu Centrs 118.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šodien paredzējusi skatīt Latvijas Balzama blakussūdzību par apgabaltiesas lēmumu, ar kuru par uzņēmuma tiesību pārņēmēju neatzīts LB mātesuzņēmums — Antiļu salās reģistrētais Spirits International N.V. Savukārt pati strīda pamatbūtība ir prasība pret kādu Daugavpils sīkražotāju, kurš piratizējis LB piederošo Moskovskaya Vodka etiķeti — pelmeņu Zakusočniji etiķetē kopēti Moskovskaya Vodka brenda identitātes vizuālie elementi, jo SIA Vētra gribējusi iztikt bez mārketinga investīcijām. Pagājušā gada rudenī nomainījies brenda īpašnieks — tagad tas ir vairs ne LB, bet gan tā mātesuzņēmums, līdz ar to lietā mainījies prasītājs, taču tiesa iepriekš tomēr neatļāva Spirits International pārņemt prasījuma tiesības pret Vētru. Praksē tas nozīmē, ka, tiesvedībām ievelkoties, pirātisko pelmeņu ražotāji turpina grēkot, atzina LB intelektuālā īpašuma aizsardzības konsultants Valdis Bīmanis. «Jā, mēs bieži iesniedzam šādas prasības un gandrīz vienmēr tiesā arī uzvaram, jo tiesājamies tikai par taisnu un drošu lietu,» Db uzsvēra V. Bīmanis.

Mūsdienās lielākus panākumus gūs produkts, kura mērķis nav tikt pārdotam ikvienam patērētājam, bet gan atrast īstos pircējus, kas gatavi maksāt par to papildus pievienoto vērtību, ko sev līdzi nes brenda identitāte un brendā ietvertais vēstījums. Tā, apkopojot vispārējās trendences pasaulē, secināja teju visi lektori septītajā Baltijas jūras reklāmas festivālā Golden Hammer. Kopējās pasaules tendences pilnībā sakrīt ar Baltijas tendencēm, konstatēja teju visi runātāji: reklāma ir aizgājusi no «vēstījuma iekalšanas» un «ietekmēšanas par katru cenu» funkcijām («pārdot, pārdot, pēc iespējas vairāk pārdot!») uz brendu identitāšu konstruēšanu un attīstīšanu. Tikai tā ir radītas tādas zīmes kā Apple, Rolling Stones, Ferrari un citas, kas pārdzīvojušas jau daudzas desmitgades un kuru popularitāte ir nemainīgi augsta - un tas panākts, nevis pārdodoties ikvienam pircējam par iespējami zemāku cenu, bet tieši otrādi: meklējot un atrodot to īpašo auditoriju, kas par izcilu (visās nozīmēs) kvalitāti gatavi maksāt vairāk, līdz ar to pievienojoties elitārai subkultūrai.

Augstākās tiesas Civillietu palāta lika apgabaltiesai izvērtēt vēlreiz lēmumu, ar kuru par Latvijas Balzama tiesību pārņēmēju netika atzīts LB mātesuzņēmums — Nīderlandes Antiļās reģistrētais Spirits International N.V. LB tiesājas pret kādu Daugavpils sīkražotāju, kurš piratizējis LB piederošo Moskovskaya Vodka etiķeti — pelmeņu Zakusočniji etiķetē kopēti Moskovskaya Vodka brenda identitātes vizuālie elementi, jo SIA Vētra gribējusi iztikt bez mārketinga investīcijām. Pagājušā gada rudenī nomainījies brenda īpašnieks — tagad tas ir vairs ne LB, bet gan tā mātesuzņēmums, līdz ar to lietā mainījies prasītājs, taču tiesa iepriekš neatļāva Spirits International pārņemt prasījuma tiesības pret Vētru. Praksē tas nozīmē, ka, tiesvedībām ievelkoties, pirātisko zacenes pelmeņu ražotāji turpina grēkot, atzina LB intelektuālā īpašuma aizsardzības konsultants Valdis Bīmanis.

«Nu, protams, vienmēr gribēsies mazākus nodokļus. Bet skaidrs, nodokļi ir jāmaksā, bez tiem nevar. Ir tikai viena problēma. Šo nodokļu izlietojums. Tad, kad man ir jāsamaksā tas milzīgais nodoklis, tanī pašā laikā presē lasu - konkursā blēdības, kādam tur iepirkta baigi krutā mašīna, kāds tur vēl kaut ko, tad es domāju - bļāviens, tas taču viss par manu naudu,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis viens no SIA Stenders īpašniekiem un valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.

«Manuprāt, tur ir tā problēma, kāpēc liela daļa cilvēku negribīgi tos nodokļus maksā. Ja viņš redzētu, ka tā nauda tiek efektīvi izmantota un nav šie nemitīgie skandāli, tad arī nodokļi maksātos ar vieglāku sirdi,» turpinājis uzņēmējs.

«Piemēram, gadījums iz dzīves. Sazvanījos ar draugu, viņš saka - gada beigas tik labas, tik daudz valsts pasūtījumu, visi cenšas pa ātro notriekt budžetā paredzēto naudu. Bet tā ir mūsu nauda! Tikai tāpēc, ka ierēķināts,» stāstījis J. Bērziņš.

Jautāts, vai viņa uzņēmums visus nodokļus nomaksā, uzņēmējs atbildējis: «Mēs nomaksājam visus. Protams, ar vieglāku roku es to darītu, ja saprastu, ka tā aiziet tur, kur tai ir jāiet. Un kad redzu, ka no tā man ir arī labums, ka Latvija tiek labi reklamēta un pozicionēta. Jo no tā ceļas arī mana brenda vērtība - ja es lieku uz iepakojuma «made in Latvia», tā arī ir daļa no mana produkta brenda. Un es varu labāk tirgoties, ja mūsu valsts brends ir augstāks. Gribu vai negribu, tā ir daļa no manas preces vērtības pasaulē.»

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.