Ir piepildījies Db rakstītais, un Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atstāj savu amatu. Aiziet arī viņas vietnieks Uģis Zemturis.

Uz jautājumu, kāpēc abi vadītāji nolēmuši Hansabanku pamest vienlaikus, viņi atbildēja, ka tas esot labākais veids - tādējādi uzreiz tiks atbrīvota vieta jaunai komandai.

Ceļš miglā tīts

Iepriekš izskanējis, ka I. Blūmai notiekot sarunas par darbu fiksēto sakaru uzņēmumā Lattelecom. Minēts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis. Taču Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa runas par I. Blūmas iespējamo darbu viņas pārstāvētajā uzņēmumā nedz noliedz, nedz apstiprina. "Nekāda vienošanās par amatiem panākta nav," apgalvo M. Celmiņa, šobrīd no plašākiem komentāriem atturoties. "Man nav bijuši nekādi piedāvājumi un par iepriekš izskanējušo neoficiālo versiju pati biju ļoti pārsteigta - tai nav nekāda pamata. Neeju no Hansabankas prom, lai strādātu kur citur," apgalvo I. Blūma. Lai arī tiek izteikti dažādi minējumi, ko viņa darīs turpmāk, tostarp izskanējis, ka I. Blūma varētu strādāt valsts aparātā vai ar to saistītā uzņēmumā, pati Hansabankas valdes priekšsēdētāja vairākkārt uzsver, ka viņai padomā neesot neviens konkrēts uzņēmums.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Hansabankas Grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos veiksmīgi izpildījusi izvirzītos mērķus, turpinot izaugsmi un nostiprinoties kā stabilākā finanšu institūcija Latvijā.

Īpašu uzmanību banka pirmajos trijos mēnešos veltījusi uzkrājumu veicināšanai un vēl labāka servisa pilnveidošanai. Tika atvērtas arī jaunas klientu apkalpošanas vietas Liepājā un Rīgā, kā arī banka turpina ieviest jauno filiāļu dizainu jau iepriekš atvērtajās vietās.

Kā īpašs sasniegums atzīmējama starptautiskā žurnāla Global Finance atzinums, kas nosauca Hansabanku par labāko banku Latvijā 2006.gadā.

Kopumā Hansabankas Grupa sasniegusi ļoti labus finanšu rādītājus, kvalitatīvi turpinot palielināt kredītportfeli un uzrādot labus peļņas rezultātus, kas ļaus turpināt izaugsmi.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Hansabankas izsniegtā VISA Classic karte Somijā strādā pa pusei, tas nozīmē, ka ar to ir iespējams norēķināties dažos veikalos, bet nevar izņemt naudu no bankomātiem, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Somijā studējošs jaunietis, kuru visvairāk satraukusi bankas darbinieku attieksme. "Esam noskaidrojuši, ka daži mūsu bankas izdotu karšu veidi tehnisku iemeslu dēļ Somijā nestrādā. Iemesls ir noskaidrots un risinājums zināms - tas tiks ieviests tuvāko dienu laikā," Db.lv paskaidroja Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns.

"Man ir interesants stāstiņš par likstu, kura piemeklējusi pāris

studentus, kuri mācās Somijā," tā iesākas studenta stāstījums par nedienām ar Hansabankas kartēm. Bankas izsniegtā VISA Classic karte strādājot pa pusei - tas nozīmē, ka ar to esot iespējams norēķināties dažos veikalos, bet nevarot izņemt naudu no bankomātiem. Jaunietis stāstīja, ka pie vainas esot kartes jaunais čips. Tikai vairāk kā pēc četrām nedēļām Hansabanka esot atzinusi, ka problēma ir saistīta ar to, ka Somijas karšu lasītāji neprot sazināties ar Hansabankas izsniegto jauno čipu. "Problēmu sarežģīja tas fakts, ka mums vajadzēja maksāt par kopmītnēm vairākus simtus eiro. Zvanot uz Hansabankas "palīdzības" dienestu, no viņiem saņēmām vairākus ieteikumus, kuri netuvināja naudas iegūšanai, piemēram:

Pērn Hansabankas Grupa esot sasniegusi teicamus finanšu rezultātus - tās aktīvi pieauga par 32%, sasniedzot 5 061 miljonus latu, savukārt piesaistītie noguldījumi pieauguši par 162 miljoniem latu jeb 11%, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Hansabankas Grupas peļņa 2007. gadā bija 100.3 miljoni latu, bet Hansabankas peļņa bija 98.9 miljoni latu. Ieņēmumi no pamatdarbības bija 212 miljoni latu, izdevumi 78 miljoni latu, sasniedzot izcilu izdevumu ienākumu rādītāju: 37%. 2007. gadā klientu skaits pieaudzis no 767 tūkstošiem 2006. gadā līdz 879 tūkstošiem jeb par 15%," liecina bankas izplatītā informācija medijiem.

Māris Avotiņš, Hansabankas valdes priekšsēdētājs: ''Klientu servisa pilnveidošana vienmēr ir bijusi Hansabankas prioritāte, un 2007. gadā veicām vairākus ļoti nozīmīgus darbus šajā jomā - pārskatījām un atjaunojām klientu servisa standartus un turpinājām filiāļu tīkla pārveidi un attīstīšanu. Mūsu mērķis, pie kura strādājām un turpināsim strādāt ilgtermiņā - individuāla pieeja un risinājumi katram klientam saskaņā ar viņa vajadzībām un dzīves ciklu. 2007. gadā mēs gandarīti vērojām, ka pakāpeniski mainās mūsu klientu paradumi - arvien vairāk izmanto uzkrājumu produktus, norēķinus ar kartēm, internetbanku un citus elektronisko norēķinu veidus. 2008. gadā attīstības kvalitāte būs svarīgāka par apjomiem, galveno uzsvaru liksim uz vēl labāku klientu apkalpošanu, inovatīvu pieeju produktiem un darba ražīguma celšanu.''

Hansabankas klientu skaits šā gada 1.ceturksnī sasniedza 901 406, no kuriem 846 567 ir privātpersonas, bet 54 839 – juridiskās personas, Db.lv informēja Hansabankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

2008.gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas aktīvi, salīdzinot ar gada sākumu, pieauga par 53 miljoniem latu, sasniedzot 5 114 miljonus latu.

1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 134 miljoniem, sasniedzot 4 306 miljonus latu. Mājokļu kredītu tirgū, kur bija vērojama izaugsmes tempa samazināšanās, pieaugums bija 2%, jeb 25 miljoni latu. Tas nozīmē, ka klienti tomēr turpina domāt par dzīves kvalitātes uzlabošanu un šis ir labs laiks, lai pārdomāti izvēlētos tādu mājokli, kas klientam ir vislabākais.

Uzņēmumu sektorā Hansabankas Grupa sasniegusi pieaugumu 3% apmērā, jeb par 61 miljonu latu, bet kopējais uzņēmumu kredītportfelis ir 1 829 miljoni latu. Hansabankas prioritāte šogad ir eksportējošo uzņēmumu finansēšana.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Hansabankas Grupa šā gada pirmajos trijos mēnešos sasniegusi 13.5 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas, Db informēja bankā. Apkopotie rezultāti liecina, ka šī gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 245 miljoniem latu, marta beigās sasniedzot 1.945 miljardus latu. Privātpersonu kredītportfelis palielinājies par 101 miljonu latu, līdz 758 miljoniem. Lielāko daļu no privātpersonu kredītportfeļa veido mājokļu kredīti, kas trijos mēnešos pieauguši par 74 miljoniem latu. Hansabanka ir populārākā banka mājokļu kreditēšanā, šī gada trīs mēnešos nodrošinot 28% no mājokļa kredītu tirgus pieauguma un par 203 miljoniem apsteidzot savu tuvāko konkurentu. Marta beigās Hansabankai bija 681 tūkstoši klientu, no kuriem 642 tūkstoši privātpersonas un 39 tūkstoši - juridiskās personas. Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 208 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 2.453 miljardus latu. Bankas noguldījumu apjoms 1. ceturksnī palielinājās par 44 miljoniem latu, sasniedzot 1237 miljonus latu marta beigās. Hansabanka saglabā līderpozīcijas norēķinu karšu tirgū, kopumā karšu skaits 31.martā sasniedza 689 tūkstošus. Hansabankas klients vidēji šogad martā viens veica 6 norēķinus. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, Hansabankas tirgus daļas karšu jomā ir: debetkartēs 36%, kredītkartēs – 47%. Hansabanka 1.ceturksnī atvēra jaunu klientu apkalpošanas vietu - filiāli “Kalnciems”, kas atrodas Ulmaņa gatvē 88a. Tuvākajā laikā vēl tiks atvērtas jaunas filiāles Rīgā. Hansabankas internetbankas lietotāju skaits sasniedza 450 tūkstošus lietotāju, bet mobilās bankas lietotāju skaits pieauga līdz 350 tūkstošiem. Hansabankas Grupā ietilpst Hansabanka, SIA Hansa Līzings, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Hansa Fondi, Hansa atklātais pensiju fonds, SIA Hansabankas Centrālā Ēka, SIA Baltijas Autolīzings, SIA Hansa Apdrošināšanas Brokeris.

Sadarbībā ar pasaulē atzītu dizaina kompāniju Allen International, Hansabanka uzsākusi vērienīgāko bankas filiāļu pārveides projektu Latvijā. Tas ļaus klientiem baudīt vēl labāku servisu - samazinot rindas, palielinot funkcionalitāti un radot vēl patīkamāku atmosfēru bankas klientu apkalpošanas telpās.

Līdz šī gada beigām Latvijā plānots pilnībā ieviest jauno Hansabankas filiāļu konceptu kopā 30 klientu apkalpošanas vietās, tai skaitā arī atvērt 6 pilnīgi jaunas filiāles. Ar šo konceptu Hansabanka ir radījusi nākamās paaudzes filiāles, kas būs gatavas nākotnes situācijai - bankas filiālēm kā klientu konsultāciju centriem. Šobrīd desmit filiālēs jaunais dizains jau ir veiksmīgi ieviests. Pārējās vairāk nekā 50 Hansabankas filiālēs šogad plānots jauno dizaina konceptu ieviest daļēji, izmantojot atsevišķus elementus. Tieši filiāle "Barons" ir viena no pirmajām, kur jaunais dizaina koncepts ir ieviests pilnībā. Šogad visā Latvijā tiks pārveidots arī bankas automātu noformējums. Filiāļu tīkla paplašināšanā un jau esošo klientu apkalpošanas vietu pārveidē nākamo divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus latu.

A/s Hansabanka Grupa izdevusi 2003. gada pārskatu, kurā ievietota informācija par nozīmīgajiem Hansabankas un Grupas notikumiem pagājušajā gadā, kā arī publicēts pilns finanšu pārskats. Gada pārskats no 1. aprīļa būs pieejams visās Hansabankas klientu apkalpošanas vietās visā Latvijā. Jau no 30. marta tas visiem ir pieejams elektroniski Hansabankas mājas lapā. Hansabankas Gada pārskats dod ieskatu par Hansabankas biznesa stratēģiju, sasniegumiem un finanšu rezultātiem. Gada pārskatā ir publicēts Padomes priekšsēdētāja un Valdes priekšsēdētājas ziņojums, analizēti bankas biznesa sasniegumi un nākotnes plāni un sniegta cita informācija. Hansabankas Grupai 2003. gads bija veiksmīgākais bankas pastāvēšanas vēsturē: banka stabili noturēja līderpozīcijas privātpersonu apkalpošanā, sasniedza lielāko kredītportfeļa pieaugumu banku sektorā absolūtos skaitļos, kā arī uzrādījusi labu peļņu, kas dod papildu iespēju arī turpmāk nodrošināt augstu bankas efektivitāti un vēl lielāku drošību. Joma, kurā 2003. gadā Hansabankas Grupa īpaši spilgti apliecinājusi savas līderpozīcijas finanšu sektorā Latvijā, bija kreditēšana. Kopumā Hansabankas Grupas kredītportfelis pērn pieauga par 38 % salīdzinot ar 2002. gadu. Absolūtajos skaitļos bankas un līzinga neto kredītportfelis pieauga par 174 miljoniem latu, no tiem 104 miljoni izsniegti juridiskajām personām, savukārt 70 miljoni privātpersonām.

Vissarežģītākā situācija, salīdzinot trīs Baltijas valstu ekonomikas, joprojām ir Latvijā, kurai 2006.gadā bija vislielākais tekošā konta deficīts, visaugstākā inflācija un darba algu kāpums, kreditēšanas pieaugums stabilizējās tikai 4.ceturksnī un eksporta pieaugums 2006.gadā bija zems, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi. Uzzini, kas, ņemot vērā pašreizējo bēdīgo situāciju, Latvijas ekonomiku sagaida nākotnē.

Šā gada sākumā visās Baltijas valstīs bija vērojamas vairākas nozīmīgas ekonomikas nelīdzsvarotības izpausmes, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi.

Igaunijā situācija ir bijusi nedaudz labāka nekā Latvijā - kreditēšanas pieaugums sāka palēnināties jau 2006.gada vidū, nekustamā īpašuma tirgus uzrāda nepārprotamas nomierināšanās pazīmes, un inflācija, darba algu kāpums un tekošā konta deficīts bijis mazāks nekā Latvijā. Bez tam Igaunijas valdība jau vairākus gadus īstenojusi stingrāku fiskālo politiku (budžeta pārpalikums 2006.gadā sasniedza 3,8% no IKP), skaidro Hansabankas analītiķi. Viņi norāda, ka vismazākās bažas rada situācija Lietuvā, taču dažas pazīmes liecina, ka ekonomikas attīstība arvien vairāk līdzinās situācijai Igaunijā un Latvijā: darba algu kāpums paātrinās, tekošā konta deficīts un inflācija aug.

Hansabankas Grupas peļņa deviņos mēnešos sasniegusi 45.3 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas. A/s Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma norāda: „Latvijas banku sektors aug līdzi valsts ekonomikas straujajai izaugsmei."

2006.gada deviņos mēnešos Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājies par 924.4 miljoniem latu. Septembra beigās kredītportfelis bija 2624.4 miljoni latu. Privātpersonu kredītportfelis palielinājies par 440.7 miljoniem latu, sasniedzot 1097.9 miljonus latu septembra beigās. Lielāko daļu no privātpersonu kredītportfeļa veido mājokļu kredīti, kas pieauguši par 304.5 miljoniem latu, salīdzinot ar gada sākumu.

Septembra beigās Hansabankai bija 739.5 tūkstoši klientu, no kuriem 697.2 tūkstoši privātpersonas un 42.3 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi deviņos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 996.7 miljoniem latu, un uz septembra beigām bija 3242.2 miljonu latu.

Hansabankas Grupas peļņa 2007. gada trijos mēnešos sasniegusi 19 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas, Db.lv informēja AS Hansabanka Sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis.

Marta beigās Hansabankai bija 795 tūkstoši klientu, no kuriem 748 tūkstoši privātpersonas un 47 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Noguldījumu apjoms 1. ceturksnī palielinājies par 43 miljoniem latu, sasniedzot 1 585 miljonus latu uz 1. ceturkšņa beigām.

Īpašu uzmanību banka veltīja uzkrājumu veicināšanai, popularizējot uzkrājošo apdrošināšanu, pensiju 3.līmeni, ieguldījumus fondos.

Hansabanka pārliecinoši saglabā līderpozīcijas norēķinu karšu tirgū, kopumā karšu skaits uz 2007. gada 31.martu sasniedza 819 tūkstošus. Hansabankas klienti ir aktīvi norēķinu karšu lietotāji, vidēji šī gada martā viens karšu lietotājs veica 3,6 norēķinus.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Hansabankas klienti ir bijuši visaktīvākie mājokļu kredītu ņēmēji Latvijā, vēl vairāk apliecinot Hansabankas izdevīgos kreditēšanas nosacījumus un bankas līderpozīcijas hipotekārās kreditēšanas tirgū.

Hansabanka nodrošinājusi 30% no mājokļu kredītu tirgus pieauguma, 2 reizes pēc izsniegtajiem kredītiem apsteidzot tuvāko konkurentu.

Kopumā Latvijā mājokļu kreditēšana šogad pieaugusi par 124 miljoniem latu, no kuriem 38 miljonu latu pieaugumu nodrošinājusi Hansabanka. Pēc Hansabankas prognozēm, bankas tirgus daļa nākotnē turpinās pieaugt vēl straujāk.

Kopumā marta beigās mājokļu kredītportfelis Hansabankā sasniedza 264 miljonus latu, kas ir par 100 miljoniem latu vairāk nekā tuvākajam konkurentam. No 1.janvāra līdz marta beigām Hansabanka savu mājokļu kreditēšanas portfeli palielinājusi par 38 miljoniem (martā par 14 miljoniem). Salīdzinājumam: NORD/LB kredītportfelis trijos mēnešos pieaudzis par 19.1 miljonu, Nordea bankas filiāles par 15.7 miljoniem, Aizkraukles bankas par 15.1 miljonu, savukārt SEB Unibankas portfelis par 10.4 miljoniem.

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

2.janvārī Komercreģistrā ir reģistrētas izmaiņas a/s Hansabanka valdes sastāvā - Māris Avotiņš ir oficiāli kļuvis par Hansabankas valdes priekšsēdētāju un Oksana Sivokobiļska – par valdes locekli, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāvis Ivars Svilāns.

A/s Hansabanka valde darbojas astoņu cilvēku sastāvā: valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš, valdes priekšsēdētāja vietniece, SIA Hansa Līzings direktore Irīna Pīgozne, kā arī Hansabankas Produktu attīstības un informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, Hansabankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis, Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Elmārs Prikšāns, Hansabankas Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš, Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Oksana Sivokobiļska, Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja Tīna Ķuze.

Hansabankas Grupas peļņa šogad deviņos mēnešos sasniegusi 29.46 milj. Ls pēc nodokļu nomaksas, Db informēja bankā. Apkopotie rezultāti liecina, ka šī gada 3. ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 186.9 miljoniem latu, septembra beigās sasniedzot 1408.7 milj.Ls. Privātpersonu kredītportfelis 3. ceturksnī palielinājies par 89.5 milj. Ls, līdz 540.8 milj. Ls. No tiem lielāko daļu veido mājokļu kredīti, kas 3. ceturksnī pieauguši par 68 milj. Ls, septembra beigās sasniedzot 401.8 milj. Ls, kas ir par gandrīz 150 miljoniem latu vairāk nekā tuvākajam konkurentam. 2005. gada septembra beigās Hansabankai bija 629 tūkstoši klientu, no kuriem 594 tūkstoši privātpersonas un 35 tūkstoši - juridiskās personas. Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi 3. ceturksnī palielinājušies par 223.8 milj. Ls, un septembra beigās bija 1838.9 milj. Ls. “Hansabanka” ir lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apjoma, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija. Noguldījumu apjoms 3. ceturksnī palielinājās par 85.7 milj. Ls, t.sk.privātpersonu noguldījumi pieauguši par 61.2 milj. Ls un juridisko personu - par 24.5 milj. Ls, sasniedzot 1047.9 milj. Ls. “Hansabankas” kopējais karšu skaits 2005.gada 30. septembrī sasniedza 611.5 tūkstošus un bankas tirgus daļa pēc norēķinu karšu skaita sasniedza 36.3%. Septembra beigās banka bija izsniegusi arī 87.8 tūkstošus kredītkaršu. "Hansabankas" internetbankas lietotāju skaits sasniedza 406.7 tūkstošus, bet mobilās bankas lietotāju skaits pieauga līdz 291.9 tūkstošiem. Hansabankas Grupā ietilpst Hansabanka, SIA Hansa Līzings, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Hansa Fondi, Hansa atklātais pensiju fonds, SIA Hansabankas Centrālā Ēka, SIA Baltijas Autolīzings, SIA Hansa Apdrošināšanas Brokeris.

Hansabankas analītiķu gatavotais 2005. gada otrā pusgada Baltijas makroekonomikas apskats norāda, ka Latvija pērn visticamāk uzrādījusi augstāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs ar 10.5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu pret Igaunijas 9.5% un Lietuvas 7.3%. Arī šogad tiek prognozēta būtiska IKP izaugsme – 8% līmenī. Attīstības pamatā ir spēcīgs eksporta pieaugums, veiksmīga uzņēmēju darbība un Eiropas fondu naudas ieplūšana ekonomikā, bet galvenais noteicošais izaugsmes faktors ir mājsaimniecību patēriņš. „Latvijas ekonomikas galvenā raksturiezīme šobrīd ir pozitīvs mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojums. Latvijas iedzīvotāji šobrīd bauda strauju dzīves līmeņa uzlabošanos un gūst arvien stabilāku pārliecību par rītdienu, kas izskaidro būtisku patēriņa pieaugumu. Tostarp Latvijā arvien vairāk ir veiksmīgi strādājošu uzņēmēmumu, kuri sasniedz ievērojamu peļņu no darbības gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos,“ saka Ingrīda Blūma, Hansabankas valdes priekšsēdētāja. 2005. gadā mazumtirdzniecība saglabāja izaugsmes tempu virs 20%, bet visstraujāk pieauga pārdošanas apjomi nepārtikas preču segmentā. Savukārt uzplaukums nekustamā īpašuma tirgū iet roku rokā ar ilgtermiņa lietošanas preču noietu, secināts Hansabankas analītiķu apskatā. Mājsaimniecību pozitīvo noskaņojumu izskaidro arī darba algu pieaugums – pērn Latvijā algas auga par 16 – 17%, kas, ņemot vērā inflāciju, ir aptuveni 10% reālā pieauguma. Būtisks patēriņu veicinošs un līdz šim neierasts faktors ir pieaugoša pirktspēja laukos, kas lielā mērā izskaidrojama ar Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu ieplūšanu. Arī 2006. gadā mājsaimniecību pirktspēju veicinās salīdzinoši lēti kredītresursi, kuru procentu likmes pieaugs nedaudz un pakāpeniski. Patēriņu tomēr veicina ne tikai pozitīvs noskaņojums, bet arī inflācijas gaidas, kas daudziem liek izšķirties labāk šodien iztērēt, nekā rīt zaudēt. Eiro ieviešanu paredzētajā laikā (2008. gadā) apdraud inflācijas kritērija neizpildīšana. Kritēriji paredz, ka 12 mēnešu vidējais saskaņotais patēriņa cenu indekss nedrīkst pārsniegt par vairāk kā 1.5 procentpunktiem triju inflācijas ziņā veiksmīgāko dalībvalstu vidējo inflācijas rādītāju. Decembrī, piem.m, šis rādītājs tika aprēķināts, balstoties uz Somijas (0.8% inflācija), Zviedrijas (0.8%) un Nīderlandes (1.5%) rādītājiem, kas tātad veido atbilstības kritēriju 2.5% līmenī. Šim inflācijas mērījuma kritērijam gan būtu jāpieaug līdz aptuveni 2.8 – 2.9% 2007. gadā, mainoties ES valstu ekonomiskajai situācijai. Tomēr Hansabankas analītiķi šim laikam Latvijā prognozē inflāciju 4.5% līmenī, labākajā gadījumā 4%. Latvijai no Baltijas valstīm būs visgrūtāk sasniegt šā kritērija izpildi, lai arī Igaunijai un Lietuvai inflācija apdraud eiro ieviešanu. Šajās valstīs tomēr mērķa kritērija un prognožu atšķirība nav tik liela. Latvija eiro ieviešanas inflācijas kritēriju izpildīs tikai kādas lielas veiksmes gadījumā, secina Hansabankas analītiķi.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Hansabankas pētījums par banku depozītu lietošanu* rāda, ka uzkrājumu veidošanas ieradumi sabiedrībā aizvien nostiprinās. Pieprasītākais ir svētku depozīts. To apstiprina arī šī gada Hansabankas Līgo depozīta kopējie rezultāti: kopā piesaistīti 78 651 miljoni latu un noslēgti 10 530 līgumi.

Salīdzinot svētku depozītu rādītājus redzams, ka uzkrājumu veidošanās paradums pārliecinoši nostiprinās. Hansabankas Līgo depozītam šogad izdevies piesaistīt par 30% vairāk līdzekļu un noslēgt par 41% vairāk līgumu nekā pērn. Turklāt gandrīz uz pusi pieaudzis arī internetbankā noslēgto līgumu skaits – ja pagājušajā gadā tikai 22.58% no visiem līgumiem bija noslēgti izmantojot internetbanku, tad šogad tie bija jau 41.4 % no kopējā noslēgto līgumu skaita. Būtiski, ka visu kampaņas laiku aktīvi veikti noguldījumi arī parastajos termiņdepozītos.

Pēdējās Līgo depozīta kampaņas laikā līgumus atvēra 406 gaviļnieki – Jāņi, Līgas un Ivani -, kuriem svētku depozīta noteikumi paredzēja īpašas priekšrocības, un noguldīja 5.687 miljonus latu, kas ir 7.2% no kopējās summas, kas noguldīta šajā depozītā. Vairāk nekā puse no depozīta ieguldījumiem veikti eiro (57.8%), kam seko latu ieguldījumi (36.2%) un dolāru ieguldījumi (6%). Interesanti, ka gandrīz puse no visiem līgumiem (41.4%) atvērti Hansabankas internetbankā.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Pēc pirmā gada Eiropas Savienībā sekmīgi turpinās Latvijas ekonomiskā attīstība – ir palielinājies eksports, ieplūst tiešās ārvalstu investīcijas un ir vērojama stabila ieguldījumu izaugsme. Tomēr negatīvas iezīmes saistītas ar cenu pieaugumu, tādēļ būtiska būs valdības spēja izmantot fiskālo politiku un budžetu inflācijas mazināšanai, secinājuši Hansabankas analītiķi Baltijas makroekonomikas apskatā par šā gada pirmo pusi.

Hansabankas analītiķi prognozē, ka šogad Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu būt mazāka nekā gadu iepriekš, iekšzemes kopprodukta pieaugumam sasniedzot 7,3%, bet 2006.gadā – IKP pieaugums varētu būt 6,8%. Daudz lielāku ieguldījumu nekā prognozēts iepriekš IKP izaugsmē varētu dot, piemēram, tirdzniecības un būvniecības nozares. Tomēr vienlaikus sagaidāms rūpnieciskās ražošanas apjomu kritums. Ražošanā vājākās nozares varētu būt tekstilnozare un kokapstrāde.

Analītiķi arī norāda, ka gada sākumā lielāks nekā gaidīts bijis preču eksporta pieaugums, kas pārsniedzis 30%. Turklāt būtisku ieguldījumu tajā devuši NVS un desmit jauno Eiropas Savienības dalībvalstu tirgi. Savukārt tradicionāli Latvijas eksportā dominējošie veco 15 ES dalībvalstu tirgi šā gada sākumā nav devuši tik būtisku ieguldījumu eksporta pieaugumā. Hansabankas analītiķi lēš, ka gada otrajā pusē eksporta tempi samazināsies, tomēr gadā kopumā eksporta apjoms būs lielāks nekā prognozēts iepriekš.

Pēc pirmā gada Eiropas Savienībā sekmīgi turpinās Latvijas ekonomiskā attīstība – ir palielinājies eksports, ieplūst tiešās ārvalstu investīcijas un ir vērojama stabila ieguldījumu izaugsme. Tomēr negatīvas iezīmes saistītas ar cenu pieaugumu, tādēļ būtiska būs valdības spēja izmantot fiskālo politiku un budžetu inflācijas mazināšanai, secinājuši “Hansabankas” analītiķi “Baltijas makroekonomikas apskatā” par šā gada pirmo pusi. “Hansabankas” analītiķi prognozē, ka šogad Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu būt mazāka nekā gadu iepriekš, iekšzemes kopprodukta pieaugumam sasniedzot 7,3%, bet 2006.gadā – IKP pieaugums varētu būt 6,8%. Daudz lielāku ieguldījumu nekā prognozēts iepriekš IKP izaugsmē varētu dot, piemēram, tirdzniecības un būvniecības nozares. Tomēr vienlaikus sagaidāms rūpnieciskās ražošanas apjomu kritums. Ražošanā vājākās nozares varētu būt tekstilnozare un kokapstrāde. Analītiķi arī norāda, ka gada sākumā lielāks nekā gaidīts bijis preču eksporta pieaugums, kas pārsniedzis 30%. Turklāt būtisku ieguldījumu tajā devuši NVS un desmit jauno Eiropas Savienības dalībvalstu tirgi. Savukārt tradicionāli Latvijas eksportā dominējošie “veco” 15 ES dalībvalstu tirgi šā gada sākumā nav devuši tik būtisku ieguldījumu eksporta pieaugumā. “Hansabankas” analītiķi lēš, ka gada otrajā pusē eksporta tempi samazināsies, tomēr gadā kopumā eksporta apjoms būs lielāks nekā prognozēts iepriekš. Pozitīvas iezīmes saskatāmas arī investīciju jomā. “Hansabankas” analītiķi norāda, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir laba motivācija ārvalstu investoriem palielināt savus ieguldījumus. Lai arī lielu daļu ārvalstu tiešajās investīcijās veido reinvestētā peļņa, ļoti liels ir arī jaunu ieguldījumu īpatsvars. Tādēļ “Hansabanka” ir palielinājusi tiešo ārvalstu investīciju pieplūduma prognozi. Tostarp “Hansabankas” analītiķi norāda, ka ES fondu naudas pieplūdums šā gada pirmajā pusē bijis samērā neliels, ko var skaidrot ar pagaidām nelielo noslēgto projektu skaitu. “Baltijas makroekonomikas apskatā” arī norādīts, ka būtiskāko lomu Latvijas ekonomikas attīstībā tāpat kā iepriekš spēlē iekšējais patēriņš. Turklāt patērētāju rīcību šobrīd neietekmē arī inflācijas kāpums. Analītiķi prognozē, ka tēriņi pieaugs arī turpmāk, ņemot vērā bezdarba samazināšanos un iedzīvotāju ieņēmumu pieaugumu (gada 1.ceturksnī reālā darba alga gada griezumā augusi par 9,7%). Inflācija šā gada pirmajā pusē nav samazinājusies tik strauji kā gaidīts. Cenu pieaugumu ir sekmējuši gan vairāki ārējie faktori – piemēram, naftas cenu pieaugums un relatīvi augstais lata piesaistes kurss eiro, gan Latvijas integrācija ar citiem ES tirgiem, kas radījusi pārtikas produktu cenu celšanos. Analītiķi norāda, ka inflācija liek domāt vai nu par augstu pirktspēju tirgū vai arī saasinātām inflācijas gaidām vai arī uz abiem šiem apstākļiem kopā. Banka palielinājusi patēriņa cenu indeksa prognozi šim gadam no 5,5% līdz 6%, bet 2006.gadam – no 4,1% līdz 4,3%. Būtiska loma inflācijas mazināšanā būs valdības rīcībai, un pēc “Hansabankas” analītiķu domām galvenais līdzeklis ir infācijas gaidu kliedēšana sabiedrībā. To varētu panākt skaidri definējot gaidāmos administratīvi regulējamo cenu grozījumus un tādējādi kliedējot spekulācijas un nenotiektību par iespējamo cenu kāpumu nākotnē. Tāpat būtu jāievieš stingra fiskālā politika, uzlabojot tēriņu efektivitāti, un, papildus ienākumus novirzot budžeta deficīta dzēšanai.

Ziemassvētki un Jaunā Gada sagaidīšanas svētki ir būtiski veicinājuši norēķinu karšu izmantošanu Latvijā. Tas apliecina, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku norēķiniem ar kartēm un cilvēki aizstāj iepriekšējo gadu paradumus — galvenokārt norēķināties tikai skaidrā naudā. To secinājuši Hansabankas speciālisti, analizējot pirkumus ar Hansabankas izsniegtajām norēķinu kartēm 2003. gada decembrī. Hansabanka šobrīd ir līderis norēķinu karšu tirgū Latvijā, un tās klienti ir aktīvākie karšu lietotāji, apliecina bankas un BankServisa sniegtā informācija, pauž Hansabankas Mediju attiecību vadītājs Artūrs Eglītis. Būtiski norēķinu karšu izmantošana decembrī ir pieaugusi vairāku nozaru veikalos, kas netieši parāda populārākās dāvanu iegādes vietas. Visstraujāk, salīdzinot ar novembri, apgrozījums palielinājies sporta preču veikalos — par 300 %. Par gandrīz 200 % apgrozījums palielinājies rotaļlietu veikalos. Būtisks pieaugums bija arī alkohola tirdzniecības vietās — par 165 %, kosmētikas un mūzikas ierakstu veikalos — par apmēram 150 %, kā arī sadzīves tehnikas un grāmatu veikalos. Kopumā šī gada decembrī ar Hansabankas izdotajām norēķinu kartēm tika veikts gandrīz viens miljons maksājumu, kas ir par 30 % vairāk nekā novembrī un gandrīz divas reizes vairāk nekā 2002. gada decembrī. Pirkumu summa decembrī sasniedza gandrīz 10 miljonus latu, kas ir gandrīz par 3 miljoniem latu vairāk nekā novembrī. Vidēji ar vienu Hansabankas izdoto norēķinu karti decembrī tika veikti 2.64 pirkumi, un tas ir augstākais rādītājs kopumā pērn. Savukārt apgrozījums samazinājies apģērbu tīrītavās, apavu remontdarbnīcās, zobārstniecības klīnikās un citās tirdzniecības vietās. Decembrī — pirmssvētku laikā — būtiski pieauga arī bankas automātu izmantošana. Kopumā no Hansabankas bankas automātiem decembrī tika izņemti 64 miljoni lati, kas ir par 11 miljoniem vairāk nekā novembrī. Hansabanka šobrīd ir izsniegusi 410 000 norēķinu kartes, no kurām populārākās ir starptautiskās debetkartes Visa Electron un Maestro.