Ir piepildījies Db rakstītais, un Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atstāj savu amatu. Aiziet arī viņas vietnieks Uģis Zemturis.

Uz jautājumu, kāpēc abi vadītāji nolēmuši Hansabanku pamest vienlaikus, viņi atbildēja, ka tas esot labākais veids - tādējādi uzreiz tiks atbrīvota vieta jaunai komandai.

Ceļš miglā tīts

Iepriekš izskanējis, ka I. Blūmai notiekot sarunas par darbu fiksēto sakaru uzņēmumā Lattelecom. Minēts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis. Taču Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa runas par I. Blūmas iespējamo darbu viņas pārstāvētajā uzņēmumā nedz noliedz, nedz apstiprina. "Nekāda vienošanās par amatiem panākta nav," apgalvo M. Celmiņa, šobrīd no plašākiem komentāriem atturoties. "Man nav bijuši nekādi piedāvājumi un par iepriekš izskanējušo neoficiālo versiju pati biju ļoti pārsteigta - tai nav nekāda pamata. Neeju no Hansabankas prom, lai strādātu kur citur," apgalvo I. Blūma. Lai arī tiek izteikti dažādi minējumi, ko viņa darīs turpmāk, tostarp izskanējis, ka I. Blūma varētu strādāt valsts aparātā vai ar to saistītā uzņēmumā, pati Hansabankas valdes priekšsēdētāja vairākkārt uzsver, ka viņai padomā neesot neviens konkrēts uzņēmums.

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

Hansabankas rīkotajā preses konferencē topošais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš paziņoja, ka viņš ir ļoti gandarīts par viņam izrādīto godu un viņš ar ļoti lielu lepnumu pieņemšot šo amatu. Tomēr lielāku interesi radīja I. Blūmas aiziešana no amata, nekā jaunais Hansabankas valdes priekšsēdētājs.

Kā piemēru var minēt to, ka preses konferencē M. Avotiņam netika uzdots neviens jautājums. Žurnālistu uzdotie jautājumi tika adresēti Ingrīdai Blūmai un Uģim Zemturim.

Uģis Zemturis un Ingrīda Blūma pasniedza Mārim Avotiņam simbolisku grāmatu, kurā ir apkopoti 750 000 Hansabankas "klienti".

Db.lv jau informēja, ka no 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš. Māris Avotiņš jau agrāk ir bijis a/s Hansabanka valdes loceklis, bet 2006. gadā tika iecelts Hansabank grupas Baltijā valdē, kur ir atbildīgs par visu Baltijas valstu Hansabanku risku vadību.

Līdz 2007. gadam Hansabank Grupa plāno kļūt par labāko mūsdienīgas finanšu institūcijas paraugu Eiropā. Tādu mērķi paredz Hansabank Grupas vadības sanāksmē apstiprinātā Hansabank Grupas darbības stratēģija. «Viens no galvenajiem Hansabank Grupas panākumu stūrakmeņiem ir prasme izvirzīt sev visnotaļ ambiciozus mērķus, uz kuriem neatlaidīgi un mērķtiecīgi tiekties. 1999. gadā mēs izvirzījām sev mērķi kļūt par vadošo finanšu institūciju Baltijas valstīs gan kopā ņemot, gan arī katrā valstī atsevišķi. Tas bija mērķis, kuram Latvijā nemaz nebija tik viegli noticēt, taču tagad — pēc četriem gadiem — mēs varam lepoties kā divkārtēja Latvijas labākā banka mūsu klientu vērtējumā,» saka Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma. «Tā kā pēc nepilna gada Baltijas valstis kļūs par Eiropas Savienības loceklēm, ir loģiski sākt domāt par Hansabank Grupas vietu Eiropā. Mūsu jaunais mērķis un mūsu vīzija nav mazāk ambiciozi par 1999. gada plāniem — mēs gribam būt labākās un modernākās bankas paraugs Eiropā, nodrošinot to ar vislabāko klientu apkalpošanas servisu, ērti pieejamiem pakalpojumiem, visaugstāko klientu lojalitāti, efektīvu darbu un zemiem kredītu zaudējumiem,» atzīst Hansabankas valdes priekšsēdētāja. Lai sasniegtu Hansabank Grupas stratēģijas mērķus, Hansabank Grupa nemainīs klientu fokusu. Hansabank Grupa joprojām orientēs savu uzmanību galvenokārt uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām ar vidējiem un augstiem ienākumiem, taču, būdama universāla banka, Hansabank Grupa apkalpos visas klientu grupas atbilstoši profesionāliem un augstiem apkalpošanas standartiem par konkurētspējīgu cenu. Hansabank Grupas finanšu mērķi vidējā termiņā ir palielināt operacionālo peļņu (pirms nodokļu nomaksas) ik gadu par 10 %, nodrošināt pašu kapitāla atdevi vismaz 20 % apjomā, izmaksu/ienākumu rādītāju — zem 50 %, bet neto riska izmaksu rādītāju — zem 0.6 %.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un valdes loceklis Druvis Mūrmanis ceturtdien Hansabank Grupas padomes sēdē tika iecelts par vadītāju Hansabank Grupas finanšu darbībām Krievijā. Druvis Mūrmanis, kurš Hansabankā strādā jau vairāk nekā 10 gadus, Krievijā būs atbildīgs par līzinga un tirdzniecības finansēšanas operācijām, kā arī par Hansabank Grupas bankas operāciju uzsākšanu Krievijā. Hansabank Grupas valdes priekšsēdētājs Indreks Neivelts: «Hansabank Grupas darbība Krievijā ir sasniegusi tādu pakāpi, kad vadīt šīs finanšu darbības no attāluma ir ļoti sarežģīti. Šobrīd mēs sniedzam Krievijā tirdzniecības finansēšanas pakalpojumus un pēdējā gada laikā strauji pieaudzis arī līzinga portfelis. Kā nākamais solis ir bankas operāciju piedāvāšana klientiem. Es ticu, ka Druvis šim amatam ir labākā iespējamā kandidatūra. Viņš tiek augsti novērtēts gan darbinieku vidū, gan starp klientiem. Apzinoties, ka mūsu Krievijas stratēģija ir orientēta uz korporatīvo klientu apkalpošanu, Druvis ir labākais kandidāts Grupas Krievijas operāciju vadīšanai.» Druvja Mūrmaņa vietā par Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju un valdes locekli kļūs Māris Mančinskis, kurš šobrīd ir Hansabank Markets vadītājs Latvijā. Māris Mančinskis, kurš ieguvis Ekonomista bakalaura grādu Latvijas Universitātē un ar izcilību ieguvis maģistra grādu Hofstra Universitātes biznesa skolā, par Hansabank Markets darbinieku kļuva 1999. gadā. Par Hansabank Markets jeb Finansu tirgus daļas vadītāju Māris Mančinskis kļuva 2001.gada jūnijā.

Hansabankas Grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos veiksmīgi izpildījusi izvirzītos mērķus, turpinot izaugsmi un nostiprinoties kā stabilākā finanšu institūcija Latvijā.

Īpašu uzmanību banka pirmajos trijos mēnešos veltījusi uzkrājumu veicināšanai un vēl labāka servisa pilnveidošanai. Tika atvērtas arī jaunas klientu apkalpošanas vietas Liepājā un Rīgā, kā arī banka turpina ieviest jauno filiāļu dizainu jau iepriekš atvērtajās vietās.

Kā īpašs sasniegums atzīmējama starptautiskā žurnāla Global Finance atzinums, kas nosauca Hansabanku par labāko banku Latvijā 2006.gadā.

Kopumā Hansabankas Grupa sasniegusi ļoti labus finanšu rādītājus, kvalitatīvi turpinot palielināt kredītportfeli un uzrādot labus peļņas rezultātus, kas ļaus turpināt izaugsmi.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Pērn Hansabankas Grupa esot sasniegusi teicamus finanšu rezultātus - tās aktīvi pieauga par 32%, sasniedzot 5 061 miljonus latu, savukārt piesaistītie noguldījumi pieauguši par 162 miljoniem latu jeb 11%, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Hansabankas Grupas peļņa 2007. gadā bija 100.3 miljoni latu, bet Hansabankas peļņa bija 98.9 miljoni latu. Ieņēmumi no pamatdarbības bija 212 miljoni latu, izdevumi 78 miljoni latu, sasniedzot izcilu izdevumu ienākumu rādītāju: 37%. 2007. gadā klientu skaits pieaudzis no 767 tūkstošiem 2006. gadā līdz 879 tūkstošiem jeb par 15%," liecina bankas izplatītā informācija medijiem.

Māris Avotiņš, Hansabankas valdes priekšsēdētājs: ''Klientu servisa pilnveidošana vienmēr ir bijusi Hansabankas prioritāte, un 2007. gadā veicām vairākus ļoti nozīmīgus darbus šajā jomā - pārskatījām un atjaunojām klientu servisa standartus un turpinājām filiāļu tīkla pārveidi un attīstīšanu. Mūsu mērķis, pie kura strādājām un turpināsim strādāt ilgtermiņā - individuāla pieeja un risinājumi katram klientam saskaņā ar viņa vajadzībām un dzīves ciklu. 2007. gadā mēs gandarīti vērojām, ka pakāpeniski mainās mūsu klientu paradumi - arvien vairāk izmanto uzkrājumu produktus, norēķinus ar kartēm, internetbanku un citus elektronisko norēķinu veidus. 2008. gadā attīstības kvalitāte būs svarīgāka par apjomiem, galveno uzsvaru liksim uz vēl labāku klientu apkalpošanu, inovatīvu pieeju produktiem un darba ražīguma celšanu.''

Piektdien, 27. februārī, ārkārtas akcionāru pilnasapulce par jauno Hansabankas valdes locekli iecēla pašreizējo Hanza Līzings direktori Irīnu Pīgozni. Līdz ar to turpmāk Hansabankas valde strādās septiņu cilvēku sastāvā. Finansu jomā Irīna Pīgozne darbojas jau kopš 1994. gada, sākot strādāt Vācijas — Latvijas bankā (tagad — Hansabanka) par finansēšanas nodaļas speciālisti. 2001. gadā Irīna Pīgozne Hansabankā sāka vadīt Uzņēmumu apkalpošanas nodaļu, bet par Hanza Līzings vadītāju kļuva 2003. gada oktobrī. Hansabankas pilnais valdes sastāvs: Ingrīda Blūma, valdes priekšsēdētāja; Uģis Zemturis, Klientu apkalpošanas daļas vadītājs, valdes priekšsēdētājas vietnieks; Druvis Mūrmanis, Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs, valdes loceklis; Tīna Ķuze, Finansu daļas vadītāja, valdes locekle; Ģirts Bērziņš, Produktu attīstības un informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs, valdes loceklis; Māris Avotiņš, Risku vadības nodaļas vadītājs, valdes loceklis, Irīna Pīgozne, Hanza Līzings direktore, valdes locekle. Akcionāru pilnsapulce piektdien pieņēma arī lēmumu par Hansabankas Padomes locekļu maiņu: pilnsapulce atcēla no Padomes locekļa amata Erkki Raasuke, bijušo Hansabank Finanšu direktoru, pašreizējo Hansabank Grupas valdes viceprezidentu. Savukārt par jauno Padomes locekli tika iecelta Kristina Siimar, kura šobrīd ir Hansabank Grupas Finanšu direktore un Grupas valdes locekle.

No šī gada rudens Hansabank grupa Baltijā un Swedbank apvienojas zem vienota zīmola - Swedbank. Pilns vienotā zīmola ieviešanas process ilgs aptuveni gadu un noslēgsies 2009. gada rudenī, Db.lv informēja Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

„Vienota zīmola ieviešana apliecina Swedbank grupas ilgtermiņa skatu. Mēs turpināsim mūsu darbību Baltijas reģionā, jo to uzskatām par vissvarīgāko visai grupai kopumā. Mūsu mērķis ir kļūt par servisa līderi tirgū, tāpēc Swedbank un Hansabank grupas Baltijā vēl vairāk apvienos labās prakses un zināšanu apmaiņu, strādājot kopā ar vienotu zīmolu,“ uzsver Swedbank vadītājs Jans Lidēns (Jan Liden). „Gan Hansabank Baltijā, gan Swedbank ir ļoti daudz ko mācīties vienai no otras. Hansabank ir vadošā banka Baltijā, un tās zīmols ir visiem labi zināms veiksmes stāsts. Es esmu lepns par visu darbinieku ieguldījumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai sasniegtu šo rezultātu. Tagad mēs speram nākamo soli, lai turpinātu kopīgiem spēkiem stiprināt Swedbank grupas pozīcijas kā vadošajai bankai Ziemeļeiropā,“ J. Lidēns turpina.

Hansabankas izsniegtā VISA Classic karte Somijā strādā pa pusei, tas nozīmē, ka ar to ir iespējams norēķināties dažos veikalos, bet nevar izņemt naudu no bankomātiem, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Somijā studējošs jaunietis, kuru visvairāk satraukusi bankas darbinieku attieksme. "Esam noskaidrojuši, ka daži mūsu bankas izdotu karšu veidi tehnisku iemeslu dēļ Somijā nestrādā. Iemesls ir noskaidrots un risinājums zināms - tas tiks ieviests tuvāko dienu laikā," Db.lv paskaidroja Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns.

"Man ir interesants stāstiņš par likstu, kura piemeklējusi pāris

studentus, kuri mācās Somijā," tā iesākas studenta stāstījums par nedienām ar Hansabankas kartēm. Bankas izsniegtā VISA Classic karte strādājot pa pusei - tas nozīmē, ka ar to esot iespējams norēķināties dažos veikalos, bet nevarot izņemt naudu no bankomātiem. Jaunietis stāstīja, ka pie vainas esot kartes jaunais čips. Tikai vairāk kā pēc četrām nedēļām Hansabanka esot atzinusi, ka problēma ir saistīta ar to, ka Somijas karšu lasītāji neprot sazināties ar Hansabankas izsniegto jauno čipu. "Problēmu sarežģīja tas fakts, ka mums vajadzēja maksāt par kopmītnēm vairākus simtus eiro. Zvanot uz Hansabankas "palīdzības" dienestu, no viņiem saņēmām vairākus ieteikumus, kuri netuvināja naudas iegūšanai, piemēram:

A/s Hansabanka Grupa izdevusi 2003. gada pārskatu, kurā ievietota informācija par nozīmīgajiem Hansabankas un Grupas notikumiem pagājušajā gadā, kā arī publicēts pilns finanšu pārskats. Gada pārskats no 1. aprīļa būs pieejams visās Hansabankas klientu apkalpošanas vietās visā Latvijā. Jau no 30. marta tas visiem ir pieejams elektroniski Hansabankas mājas lapā. Hansabankas Gada pārskats dod ieskatu par Hansabankas biznesa stratēģiju, sasniegumiem un finanšu rezultātiem. Gada pārskatā ir publicēts Padomes priekšsēdētāja un Valdes priekšsēdētājas ziņojums, analizēti bankas biznesa sasniegumi un nākotnes plāni un sniegta cita informācija. Hansabankas Grupai 2003. gads bija veiksmīgākais bankas pastāvēšanas vēsturē: banka stabili noturēja līderpozīcijas privātpersonu apkalpošanā, sasniedza lielāko kredītportfeļa pieaugumu banku sektorā absolūtos skaitļos, kā arī uzrādījusi labu peļņu, kas dod papildu iespēju arī turpmāk nodrošināt augstu bankas efektivitāti un vēl lielāku drošību. Joma, kurā 2003. gadā Hansabankas Grupa īpaši spilgti apliecinājusi savas līderpozīcijas finanšu sektorā Latvijā, bija kreditēšana. Kopumā Hansabankas Grupas kredītportfelis pērn pieauga par 38 % salīdzinot ar 2002. gadu. Absolūtajos skaitļos bankas un līzinga neto kredītportfelis pieauga par 174 miljoniem latu, no tiem 104 miljoni izsniegti juridiskajām personām, savukārt 70 miljoni privātpersonām.

Hansabankas klientu skaits šā gada 1.ceturksnī sasniedza 901 406, no kuriem 846 567 ir privātpersonas, bet 54 839 – juridiskās personas, Db.lv informēja Hansabankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

2008.gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas aktīvi, salīdzinot ar gada sākumu, pieauga par 53 miljoniem latu, sasniedzot 5 114 miljonus latu.

1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 134 miljoniem, sasniedzot 4 306 miljonus latu. Mājokļu kredītu tirgū, kur bija vērojama izaugsmes tempa samazināšanās, pieaugums bija 2%, jeb 25 miljoni latu. Tas nozīmē, ka klienti tomēr turpina domāt par dzīves kvalitātes uzlabošanu un šis ir labs laiks, lai pārdomāti izvēlētos tādu mājokli, kas klientam ir vislabākais.

Uzņēmumu sektorā Hansabankas Grupa sasniegusi pieaugumu 3% apmērā, jeb par 61 miljonu latu, bet kopējais uzņēmumu kredītportfelis ir 1 829 miljoni latu. Hansabankas prioritāte šogad ir eksportējošo uzņēmumu finansēšana.

Sadarbībā ar pasaulē atzītu dizaina kompāniju Allen International, Hansabanka uzsākusi vērienīgāko bankas filiāļu pārveides projektu Latvijā. Tas ļaus klientiem baudīt vēl labāku servisu - samazinot rindas, palielinot funkcionalitāti un radot vēl patīkamāku atmosfēru bankas klientu apkalpošanas telpās.

Līdz šī gada beigām Latvijā plānots pilnībā ieviest jauno Hansabankas filiāļu konceptu kopā 30 klientu apkalpošanas vietās, tai skaitā arī atvērt 6 pilnīgi jaunas filiāles. Ar šo konceptu Hansabanka ir radījusi nākamās paaudzes filiāles, kas būs gatavas nākotnes situācijai - bankas filiālēm kā klientu konsultāciju centriem. Šobrīd desmit filiālēs jaunais dizains jau ir veiksmīgi ieviests. Pārējās vairāk nekā 50 Hansabankas filiālēs šogad plānots jauno dizaina konceptu ieviest daļēji, izmantojot atsevišķus elementus. Tieši filiāle "Barons" ir viena no pirmajām, kur jaunais dizaina koncepts ir ieviests pilnībā. Šogad visā Latvijā tiks pārveidots arī bankas automātu noformējums. Filiāļu tīkla paplašināšanā un jau esošo klientu apkalpošanas vietu pārveidē nākamo divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus latu.

Pēc divus gadus ilgas sagatavošanas Latvijā ir uzsākusi darbu jauna Hansabankas struktūrvienība – Kuģu finansēšanas nodaļa, kuras uzdevums ir vienoti vadīt, koordinēt un atbalstīt kuģu finansēšanu visas Hansabank grupas ietvaros. Līdz ar jaunās nodaļas izveidošanu Hansabank grupa plāno ievērojami palielināt kuģu finansēšanas apjomus, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim Hansabank grupa pavisam ir finansējusi vairāk nekā 40 kuģu par kopējo summu ap 160 miljoniem eiro. Pēc jaunās Kuģu finansēšanas nodaļas izveides tikai decembrī vien izskatīšanai ir iesniegti projekti par kopējo summu 120 miljoni eiro. Pirms nedēļas nodaļa ir apstiprinājusi finansējumu uzņēmuma Alpha Shipping Company otrā kuģa iegādei, kopējai darījumu summai ar šo kompāniju sasniedzot 36 miljonus ASV dolāru (25 miljoni eiro). Savukārt ar kompāniju Unimars Kuģu finansēšanas nodaļā tiek kārtoti darījumi, kas paredz finansēt četru jaunu kuģu būvniecību par kopējo summu 26 miljoni eiro.

Hansabankas Grupas peļņa deviņos mēnešos sasniegusi 45.3 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas. A/s Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma norāda: „Latvijas banku sektors aug līdzi valsts ekonomikas straujajai izaugsmei."

2006.gada deviņos mēnešos Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājies par 924.4 miljoniem latu. Septembra beigās kredītportfelis bija 2624.4 miljoni latu. Privātpersonu kredītportfelis palielinājies par 440.7 miljoniem latu, sasniedzot 1097.9 miljonus latu septembra beigās. Lielāko daļu no privātpersonu kredītportfeļa veido mājokļu kredīti, kas pieauguši par 304.5 miljoniem latu, salīdzinot ar gada sākumu.

Septembra beigās Hansabankai bija 739.5 tūkstoši klientu, no kuriem 697.2 tūkstoši privātpersonas un 42.3 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi deviņos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 996.7 miljoniem latu, un uz septembra beigām bija 3242.2 miljonu latu.

Hansabankas Grupa šā gada pirmajos trijos mēnešos sasniegusi 13.5 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas, Db informēja bankā. Apkopotie rezultāti liecina, ka šī gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 245 miljoniem latu, marta beigās sasniedzot 1.945 miljardus latu. Privātpersonu kredītportfelis palielinājies par 101 miljonu latu, līdz 758 miljoniem. Lielāko daļu no privātpersonu kredītportfeļa veido mājokļu kredīti, kas trijos mēnešos pieauguši par 74 miljoniem latu. Hansabanka ir populārākā banka mājokļu kreditēšanā, šī gada trīs mēnešos nodrošinot 28% no mājokļa kredītu tirgus pieauguma un par 203 miljoniem apsteidzot savu tuvāko konkurentu. Marta beigās Hansabankai bija 681 tūkstoši klientu, no kuriem 642 tūkstoši privātpersonas un 39 tūkstoši - juridiskās personas. Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 208 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 2.453 miljardus latu. Bankas noguldījumu apjoms 1. ceturksnī palielinājās par 44 miljoniem latu, sasniedzot 1237 miljonus latu marta beigās. Hansabanka saglabā līderpozīcijas norēķinu karšu tirgū, kopumā karšu skaits 31.martā sasniedza 689 tūkstošus. Hansabankas klients vidēji šogad martā viens veica 6 norēķinus. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, Hansabankas tirgus daļas karšu jomā ir: debetkartēs 36%, kredītkartēs – 47%. Hansabanka 1.ceturksnī atvēra jaunu klientu apkalpošanas vietu - filiāli “Kalnciems”, kas atrodas Ulmaņa gatvē 88a. Tuvākajā laikā vēl tiks atvērtas jaunas filiāles Rīgā. Hansabankas internetbankas lietotāju skaits sasniedza 450 tūkstošus lietotāju, bet mobilās bankas lietotāju skaits pieauga līdz 350 tūkstošiem. Hansabankas Grupā ietilpst Hansabanka, SIA Hansa Līzings, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Hansa Fondi, Hansa atklātais pensiju fonds, SIA Hansabankas Centrālā Ēka, SIA Baltijas Autolīzings, SIA Hansa Apdrošināšanas Brokeris.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Hansabankas klienti ir bijuši visaktīvākie mājokļu kredītu ņēmēji Latvijā, vēl vairāk apliecinot Hansabankas izdevīgos kreditēšanas nosacījumus un bankas līderpozīcijas hipotekārās kreditēšanas tirgū.

Hansabanka nodrošinājusi 30% no mājokļu kredītu tirgus pieauguma, 2 reizes pēc izsniegtajiem kredītiem apsteidzot tuvāko konkurentu.

Kopumā Latvijā mājokļu kreditēšana šogad pieaugusi par 124 miljoniem latu, no kuriem 38 miljonu latu pieaugumu nodrošinājusi Hansabanka. Pēc Hansabankas prognozēm, bankas tirgus daļa nākotnē turpinās pieaugt vēl straujāk.

Kopumā marta beigās mājokļu kredītportfelis Hansabankā sasniedza 264 miljonus latu, kas ir par 100 miljoniem latu vairāk nekā tuvākajam konkurentam. No 1.janvāra līdz marta beigām Hansabanka savu mājokļu kreditēšanas portfeli palielinājusi par 38 miljoniem (martā par 14 miljoniem). Salīdzinājumam: NORD/LB kredītportfelis trijos mēnešos pieaudzis par 19.1 miljonu, Nordea bankas filiāles par 15.7 miljoniem, Aizkraukles bankas par 15.1 miljonu, savukārt SEB Unibankas portfelis par 10.4 miljoniem.

Olga Rezņika atstājusi ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes priekšsēdētājas amatu, Db.lv informēja AAS ERGO Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Karīna Lieģe.

Ar 28.03.2007 ERGO Baltijas valstu sabiedrību Valdē tiek veiktas sekojošas izmaiņas, tai skaitā ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes locekļu sastāvā:

ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību Valdes priekšsēdētāja Olga Rezņika pēc pašas vēlēšanās pirms termiņa beigām atstāj darbu Sabiedrību valdē. Rezņika strādāja Sabiedrību labā vairāk kā 16 gadu – sākotnēji kā BICO, BICO-Leks, vēlāk kā ERGO Kindlustuse AS un ERGO Elukindlustuse AS Valdes priekšsēdētāja, un visbeidzot 01.07.2004. viņa kļuva par ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību vienotās Valdes priekšsēdētāju.

Pagājušajā nedēļā Hansabankas Grupas biznesa vadītājs Krievijā Druvis Mūrmanis iecelts par valdes priekšsēdētāju Krievijas “Kvest Bank”, par kuras iegādi Hansabank Grupa parakstīja līgumu pērn 24.septembrī. Druvis Mūrmanis vada Hansabankas Grupas darbību Krievijā kopš 2004. gada aprīļa. Tā paša gada jūnijā viņš tika ievēlēts arī “Hansabank” valdes sastāvā. Hansabank Grupa plāno palielināt “Kvest Bank” kapitālu līdz aptuveni 108 miljoniem ASV dolāru. Savukārt līdz gada beigām plānots palielināt ilgtermiņa un īstermiņa kredītportfeli, sasniedzot 850 miljonu ASV dolāru. “Kvest Banka” savā darbībā galveno uzmanību ir pievērsusi korporatīvo klientu apkalpošanai Maskavas pilsētas reģionā. 2004.gada 30.jūnijā bankas kopējie aktīvi bija 2,2 miljoni eiro un akcionāru kapitāls bija 1,3 miljoni eiro. “Viens no mūsu pirmajiem uzdevumiem būs mūsu tehnoloģiju un produktu klāsta ieviešana “Kvest Bankā”, lai mēs saviem klientiem varētu nodrošināt tikpat augsti kvalitatīvu klientu apkalpošanu kā mūsu citās bankās, piemēram, internetbankas pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām, faktoringu, tirdzniecības finansēšanu un dokumentārās operācijas” atzina D. Mūrmanis. Līdz šim Hansabank Grupas līzinga pakalpojumi Krievijā ir bijuši ļoti veiksmīgi, taču Grupa vēlas kļūt par klientu galveno sadarbības partneri arī attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem. “Kvest Bankas” iegāde ļauj Hansabank Grupai sniegt klientiem visaptverošu finanšu pakalpojumu klāstu Krievijā. Tuvākajā nākotnē Hansabank Grupa plāno atvērt savas pārstāvniecības arī Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā. Papildu informācija: Ieva Vikmane AS “Hansabanka” Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 7444575; mob. 9466551

Sākot no 2003. gada 1. oktobra Hansabank Grupa pāries uz decentralizētu uzņēmumu vadības sistēmu, kas balstīsies uz katru valsti atsevišķi. Tādējādi tiek vienkāršota organizācijas struktūra, lai Hansabank Grupa būtu vēl tuvāk saviem klientiem un visi pakalpojumi tiktu piedāvāti ienuviet. Jaunās struktūrvienības būs Igaunija, Latvija un Lietuva, kur Hansabank Grupa piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu, un Krievija, kur Hansabank Grupa aktīvi darbojas līzinga un tirdzniecības finansēšanas pakalpojumu jomā. Jaunajā organizācijas struktūrā līzinga kompānijas, kas līdz šim bija konsolidētas Hansa Capital, tiks integrētas jaunajās valstu biznesa struktūrvienībās. Indreks Neivelts, Hansabank Grupas vadītājs: «Mēs veicam izmaiņas organizācijas struktūrā, lai būtu vieglāk un vienkāršāk izprast gan klientus, gan darbiniekus. Bankas un līzinga uzņēmumi, kas līdz šim tika vadīti atsevišķi, tagad veidos spējīgu un stipru komandu, kas atbalstīs mūsu stratēģiju piedāvāt visus finanšu pakalpojumus vienā vietā.» IT un produktu attīstība, kā arī risku un finanšu vadība tiks vadītas centralizēti — Hansabank Grupas līmenī. Latvijas biznesa struktūrvienības vadītāja būs Ingrīda Blūma, kura ir a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāja. Igaunijas struktūrvienības vadītājs būs Erkki Raasuke, kurš pašlaik ir Uzņēmumu apkalpošanas rīkotājdirektors. Lietuvas biznesa struktūrvienības vadītājs būs Darius Nedzinskas, kurš būs arī a/s Hansabankas valdes priekšsēdētājs sākot no 2003. gada 1. novembra. Hansabank Grupas darbību Krievijā koordinēs Indreks Neivelts. Strukturālās izmaiņas sevī ietver arī ar bankas pamatbiznesu nesaistīto Baltijas valstu aktīvu realizācijas uzņēmuma BRC pārdošanu.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.