Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šā gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022. gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums.

Proti, ja pērn no aprīļa līdz jūnija beigām faktoringā tika izsniegti 142 miljoni eiro, tad šogad šajā pašā laikā - 155 miljoni. Atlikums perioda beigās gan samazinājies līdz 177 miljoniem eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Kamēr pasaulē faktoringa apgrozījums uzrāda strauju izaugsmi, Latvijā tas daudziem uzņēmējiem joprojām ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – tas pastāv, bet tā iespējas līdz galam neizprot un nenovērtē.

Baltijas līderis - Lietuva

Mūsu kaimiņiem Lietuvā apgriezieni krietni vērienīgāki. Par šāgada otro ceturksni datu gan vēl nav, taču gada pirmajos trijos mēnešos kopējais faktoringa portfelis Lietuvā bijis 578 miljonu eiro apmērā, apgrozījums sasniedzis pat gandrīz 1,3 miljardus eiro. Savukārt Igaunijā faktoringa portfelis šogad ik mēnesi krietni pārsniedzis 300 miljonus eiro, kopumā gada pirmajā pusē tas jau tuvojas 2 miljardiem eiro. Savukārt apgrozījums svārstījies no 219 (jūnijā) līdz 294 miljoniem eiro (martā) mēnesī, vēsta Igaunijas Centrālās bankas dati.

LLDA biedru līzinga un faktoringa pieaudzis līdz 404 miljoniem latu Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dalībnieku līzinga un faktoringa portfelis ir sasniedzis 404,1 miljonus latu. Kopējais līzinga portfelis sastāda 343,8 miljonus latu, faktoringa portfelis – 60,3 miljonus latu. 2004. gadā līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 21,7%, salīdzinot ar 2003. gada rādītājiem. Salīdzinot ar 2003. gadu, LLDA biedru kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 15% (44,8 miljoniem latu) un 82,3% (27,2 miljoniem latu) attiecīgi. 2004. gadā līzinga portfeļa palielinājumu veicināja operatīvā līzinga pieaugums par 47,8% (21,2 miljoniem latu), savukārt finanšu līzings audzis par tikai 9,3% (23,6 miljoniem latu). LLDA dalībnieki 2004.gadā noslēdza jaunus līzinga darījumus par kopējo summu 225,5 miljoni latu, kas ir par 24,6% (44,5 miljoniem latu) vairāk kā 2003. gadā. Tai skaitā finanšu līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 183,8 miljonus latu, kas ir par 21,9% (33,0 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā, un operatīvā līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 41,7 miljonus latu, kas ir par 37,9% (11,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā. No jaunajiem līzinga darījumiem lielāko īpatsvaru pēc aktīvu veida – 44,7% (100,7 miljoni latu) veido autolīzings. Labus pieauguma tempus neapšaubāmi veicināja straujais pārdoto jauno automašīnu pieaugums. Ar 28,4% (64,0 miljoni latu) un 23,9% (53,8 miljoni latu) attiecīgi seko iekārtu līzings un komerctransporta līzings. Būtiski samazinājies nekustamā īpašuma līzinga un patēriņa kredītu jauno darījumu apjoms, kas sastāda vairs tikai attiecīgi 1,0% (2,3 miljoni latu) un 2,1% (4,6 miljoni latu) no jaunajiem darījumiem. Ievērojot vispārējo nekustāmā īpašuma kreditēšanas un patēriņa kredītu attīstību Latvijā, šāds samazinājums varētu tikt skaidrots ar šo atsevišķo produktu grupu optimizāciju līzinga kompāniju sadarbībā ar mātes bankām. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu no jaunajiem darījumiem vislielāko pieauguma tempu – 57,6% apmērā uzrāda komerctransporta līzings, aizņemot 23,9% (53,8 miljoni latu) no kopējā jauno darījumu apjoma. Iekārtu līzings un autolīzings pieaudzis attiecīgi par 37,4% un 30,6%. Kopumā šie ir trīs nozīmīgākie līzinga darījumu veidi, kas sastāda 96,9% no līzinga jauno darījumu apjoma, un to kopējais pieaugums bija 60,7 miljoni latu vai 38,4%. 2004. gada beigās pēc aktīvu veida vislielāko LLDA līzinga portfeļa daļu – 138,1 miljonus latu (40,2%), veido vieglās automašīnas, 106,2 miljonus latu (30,9%) – iekārtas (t.sk. industriālās un ražošanas iekārtas, citi transporta līdzekļi un iekārtas, biroja iekārtas, kā arī dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļi). Trešajā vietā ar 80,7 miljoniem latu (23,5%) ir komerciālais transports. Pārējo līzinga portfeli 13,2 miljonu latu apmērā (3,8%) veido nekustamā īpašuma un patēriņa preču iegādes finansēšana. 2004. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais pieaugums pēc aktīvu veida ir novērojams dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļu līzingam, portfelim pieaugot no 2,7 miljoniem latu līdz 18,6 miljoniem, t.i. gandrīz septiņas reizes. Šīs pozīcijas pieaugums varētu būt saistīts ar atsevišķiem liela apjoma darījumiem, kas atspoguļojās statistikā jau 2004.gada sākumā. Stabilu pieauguma tendenci uzrāda komerciālais transports un vieglās automašīnas attiecīgi 36,6% un 35,1%. Kā jau prognozēts faktoringa portfelis 2004. gadā sasniedza ievērojamu pieaugumu 82,3% apmērā, sasniedzot 60,3 miljonus latu. Faktoringa apgrozījums sasniedza 323,6 miljonus latu, uzrādot 44,2% pieaugumu salīdzinājumā ar 2003. gadu. Faktorings kā produkts, uzrādot stabilus pieauguma tempus, jau no 2004. gada sākuma sāk atkal iekarot savu vietu finanšu pakalpojumu klāstā. Tas varētu tikt saistīts gan ar konkurences rezultātā strauji uzlabotajiem produkta noteikumiem, gan arī ar uzņēmēju lielāku informētību par produkta priekšrocībām salīdzinājumā ar vienkāršu kredītlīniju. Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) ir dibināta 2002. gadā. LLDA dalībnieki ir SIA “Hanza Līzings”, SIA “Hipolīzings”, SIA “

Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

SIA Hanza Līzings 2004. gada pirmajā ceturksnī palielinājis vieglā auto līzinga portfeli par 2,74 miljoniem latu, sasniedzot kopējo vieglā auto līzinga apjomu 55,30 miljonu latu apmērā un tādējādi nostiprinot līdera pozīcijas vieglā auto līzinga tirgū Latvijā. Apjomu pieaugums vērojams arī auto līzinga tirgū kopumā, kas liecina par pastāvīgu Latvijas iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu un kopējā Latvijas autoparka atjaunošanos. SIA Hanza Līzings apkopojis šī gada pirmā ceturkšņa darbības rezultātus vieglā auto līzinga jomā. Kopumā vieglā auto līzinga tirgus apjoms Latvijā pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 109,23 miljonus latu, bet SIA Hanza Līzings tirgus daļa ir 55,30 miljoni latu. Līzinga portfelis Latvijā kopumā pieaudzis par 6,58 miljoniem latu jeb 6,41 %, bet Hanza Līzinga portefeļa pieaugums ir 2,74 miljoni latu jeb 6,58 %. «Kopumā vieglā auto līzinga tirgū gada pirmajā ceturksnī vērojama pozitīva attīstība un pakāpeniska, bet pastāvīga izaugsme. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un labklājība pieaug, kā arī atjaunojas Latvijas autoparks — klienti arvien vairāk izvēlas jaunas mašīnas, līdz ar to Latvijā ir arvien vairāk drošāku transporta līdzekļu,» atzīmē Hanza Līzings direktore Irīna Pīgozne. Hanza Līzinga dati liecina, ka populārākie ar Hanza Līzinga starpniecību iegādātie modeļi šī gada pirmajā ceturksnī bijuši Toyota, Mazda, Hyundai,Honda, Peugeot, bet pats pirktākais jaunais auto bijis HYUNDAI GETZ. Vidējā finansējuma summa jaunajiem auto Hanza Līzingā bija ap 8200 latu. Vidējais termiņš, uz kādu tiek ņemtas jaunās automašīnas uz līzinga, ir 3 gadi. Visbiežāk iedzīvotāji izmantojuši finanšu līzingu, taču arvien populārāks kļūst arī servisa līzings (17% no darījumu skaita) un pilna servisa līzings (8% no darījumu skaita).

Šī gada deviņos mēnešos «New Hanza Capital» strādāja ar peļņu 173,5 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 512% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, liecina kompānijas paziņojums biržā «Nasdaq Riga».

Kompānijā to skaidro ar uzņēmuma pārvaldīto īpašumu nomas ieņēmumu pieaugumu un ieguldījuma īpašumu portfeļa palielināšanos.

Nerevidētie finanšu rezultāti liecina, ka uzņēmuma ieņēmumi 2017. gada deviņos mēnešos bija veidoja 893,7 tūkstošus eiro, kas ir par 290% vairāk nekā gadu iepriekš. EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, uzņēmumu ienākuma nodokļa, nolietojuma un amortizācijas un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma) 2017. gada 30. septembrī bija 332,2 tūkstoši eiro un FFO (peļņa pēc nodokļiem + nolietojums + amortizācija - peļņa no īpašumu pārdošanas + atliktais nodoklis) 2017. gada deviņos mēnešos sasniedza EUR 169,2 tūkstošus eiro.

Kā vienu no svarīgākajiem trešā ceturkšņa notikumiem kompānija min faktu, ka sadarbībā ar vienu no vadošajiem Vācijas alternatīvo ieguldījumu fondu administrācijas pakalpojumu sniedzējiem «IntReal», 2017. gada septembrī Vācijā tika nodibināts nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu fonds «New Hanza Capital Fund 2017». Fonda darbība būs saistīta ar komerciālā nekustamā īpašuma iegādi Vācijā — naudas plūsmu veidojošām biroju ēkām un fonds piesaistīja sākotnējo kapitālu 60 miljonu eiro apmērā.

Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.

Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.

Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?

Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.

Krīzes laikā, pasliktinoties tirgus situācijai, vājinās daudzu uzņēmumu asinsrite jeb likviditāte, un tas rada vajadzību pēc apgrozāmajiem līdzekļiem.

Vienlaikus Latvijā turpinās kreditēšanas tempu kritums, kas nozīmē, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūti piesaistīt finansējumu, ko veicina arī banku striktās kreditēšanas prasības. Viens no būtiskiem riskiem, ar ko krīzē sastopas MVU, ir neparedzami ieņēmumi un nevēlamas parādsaistības. Kādas ir iespējas mazināt šos riskus, lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi?

Svarīgas garantijas un darījumu drošība

Izvērtējot 2020. gadu, kas pavadīts pandēmijas ēnā, Factris analīze liecina, ka lielākie zaudētāji bijuši tie MVU, kas nespēja izpildīt pārdošanas apjomu mazā pieprasījuma un pirktspējas dēļ, neizmantoja jaunus pārdošanas kanālus un uzturēja dīkstāvē darba spēku, telpas un iekārtas. Tāpat lielākam riskam krīzē pakļauti uzņēmumi, kas izmantojuši banku aizdevumus, kuri nenodrošina pret riskiem, kā arī uzņēmumi, kam pietrūka līdzekļu izejvielām un ražošanai nepieciešamajiem produktiem.

Pērnā gada līzinga un faktoringa nozares dati precīzi atspoguļo mēreni pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada trīs ceturkšņus, līzinga jauno darījumu apjoms nozarē pieaudzis par 4,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 5,4%. Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro, skaidro Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzings Latvijā nostiprinājies kā ērts un uzticams pakalpojums ar skaidru regulējumu. Jau vairākus gadus Latvija ir vienā no trim – četrām vadošajām vietām pasaulē līzinga portfeļa apjomu ziņā, salīdzinot pret iekšzemes kopproduktu.

«Pērnajā gadā bija vērojams pieaugums gan lauksaimniecības tehnikas, gan komerctransporta līzingā, jaunajiem līzinga darījumiem palielinoties par 14,1%, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, kā arī auto līzingā, kur jaunie līzinga darījumi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni pieauguši par 18,8%. Jaunu vieglo automašīnu līzinga darījumu apjomi pērn pieauguši par 25%. Palielinājusies arī kopējā auto līzinga finansējuma popularitāte – 54% no visām jaunajām vieglajām automašīnām tika iegādātas, izmantojot līzinga finansējumu. 2015. gadā tie bija 50%,» komentē I. Šmits.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

#Rezonanse, kas seko AS ABLV Bank nedienām, rada jautājumus arī par lielā teritorijas attīstības projekta New Hanza virzību Rīgā.

Rezonanse, kas seko AS ABLV Bank nedienām, rada jautājumus arī par lielā teritorijas attīstības projekta New Hanza virzību Rīgā

Pašlaik atbilžu uz tiem nav un nezināmo ir pārāk daudz. Tāpēc aktuālo notikumu iespējamo ietekmi uz megaprojektu vai nekustamā īpašuma tirgus daļu aptaujātie tā dalībnieki pagaidām neraujas komentēt, jo pašlaik tā būtu zīlēšana kafijas biezumos. Citi savukārt akcentē šī projekta nozīmi pilsētas attīstības kontekstā.

Ja aktuālo notikumu kontekstā New Hanza kvartāla attīstība tiks bremzēta, tas atstās negatīvu iespaidu uz Rīgas attīstību.

Mārtiņš Vanags, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs, kā arī Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs, akcentē, ka ABLV grupas uzņēmums Pillar ir viens no nozīmīgākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Latvijā. Ja aktuālo notikumu kontekstā New Hanza kvartāla attīstība tiks bremzēta, tas atstās negatīvu iespaidu uz Rīgas attīstību, vērtē asociācijas vadītājs.

Ar mērķi uzlabot Hansabankas interneta bankas drošību turpmāk varēs būt atvērta tikai viena hanza.net sesija, t.i., lietotājs nevarēs lietot hanza.net no vairākiem pārlūku programmu logiem vai arī no vairākiem datoriem vienlaikus, Db.lvinformēja AS "Hansabanka" preses sekretārs Ivars Svilāns. Pievienojoties hanza.net no jauna, iepriekšējā sesija tiks aizvērta. Piemēram, ja klients jau strādā ar internetbanku un vēlas pievienoties hanza.net no jauna, lai atvērtu vēl vienu logu un veiktu paralēlus darbus, drošības nolūkos pirmais atvērtais hanza.net logs tiks aizvērts un parādīsies atbilstošs paziņojums. Savukārt jaunatvērtajā hanza.net logā parādīsies paziņojums par to, ka iepriekšējā atvērtā hanza.net sesija tika pārtraukta. Šāds paziņojums var parādīties arī gadījumos, ja lietotājs nekorekti beidz darbu ar hanza.net. Piemēram, beidz darbu ar hanza.net, nenospiežot lapas augšējā labajā stūrī "Iziet" un pēc īsa brīža vēlas no jauna pievienoties hanza.net. Uzlabojumi palielinās hanza.net lietošanas drošību un pilnībā izslēgs iespējas hanza.net sesijas paralēlai pārtveršanai. Hansabanka uzsver, ka elektroniskie norēķini ir visdrošākais naudas līdzekļu pārvaldes veids. Vienlaikus klientiem jāatceras, ka nekādā gadījumā nedrīkst nodot savas paroles, lietotāja numuru, kodu karti citam lietotājam. Bankas arī nekad neprasa klienta datus ar e-pasta vēstuļu palīdzību. Ja esat saņēmuši šādu vēstuli, tas visdrīzāk ir krāpniecības mēģinājums.

Līzinga kompānija Nordea Finance nākamo divu gadu laikā, izmantojot vispārējā tirgus kritumu, Latvijas un Lietuvas tirgū vēlas iekļūt pirmajā trijniekā, bet Igaunijā kļūt par lielāko līzinga un faktoringa kompāniju.

«Mūsu mērķis Baltijas valstīs iziet no krīzes kā vadošajai līzinga kompānijai Baltijas tirgū,» atzina Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits. Viņš skaidroja, ka kompānijas izsniegtā līzinga un faktoringa finansējuma apjoma kritums ir krietni mazāks nekā vidēji tirgū, jo kompānija turpina finansēt gan vieglo auto, gan komerctransporta iegādi. I. Šmits lēsa, ka, piem., auto līzinga tirgū Nordea Finance vēl 2007. gada maijā, kad tirgus bija sasniedzis savu augstāko punktu, aizņēma vien aptuveni 4 % jaunu auto līzinga darījumu tirgus, bet jau šogad martā kompānijai izdevies kāpināt tirgus daļu līdz 22 % no jaunu auto līzinga darījumiem.

Pieprasījums pēc faktoringa palielinās, un, ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šis pakalpojums ir vēl maz pieprasīts, nākotnē var gaidīt straujāku izaugsmi, prognozē banku pārstāvji.

Lielāko īpatsvaru limitu ziņā aizņem lielie uzņēmumi, kas pārstāv tādas nozares kā graudkopība, metālapstrāde, kokrūpniecība un pārtikas tirdzniecība, stāsta Swedbank Faktoringa nodaļas projektu vadītājs Arnis Ārmanis. Arvien vairāk klientus interesē eksporta faktorings un vietējais faktorings ar apdrošināšanu, jo klients tādā veidā pasargājas no pircēja nemaksāšanas riska.

Nordea Finance Latvia faktoringa portfelis šī gada sākumā bija mazāks, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, taču vasarā atgriezās iepriekšējā gada līmenī, sasniedzot 21 miljonu latu, norāda Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits. Kopumā faktoringa darījumiem ir tendence pieaugt, taču Latvijā faktoringa izmantošana ievērojami, apjomu ziņā par 3-4 reizēm, atpaliek no citām Baltijas valstīm.

Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Produktu, to izejvielu cenu sadārdzinājums ir palielinājis pieprasījumu Latvijā pēc faktoringa pakalpojumiem, vienlaikus uz šo jomu savu nospiedumu atstājusi arī Krievijas invāzija Ukrainā.

Pēc vairāku uzņēmēju sacītā situācijā, kad strauji aug cenas, viena un tā paša ražošanas apjoma nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki apgrozāmie līdzekļi, kam kā viens no avotiem tiek uzskatīts faktorings, kas būtībā ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret preces pircēja parādu. Šādus faktoringa pakalpojumus izmantojot daudzi uzņēmumi, jo tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot savā biznesā un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši situācijā, kad daudzu preču un pakalpojumu cena aug.

Garš rēķinu apmaksas laiks (30 vai pat 90 dienas) nozīmē, ka preču piegādātājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet naudu vajag, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, kā arī samaksātu nodokļus.

#Notikušais pavelk svītru centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza.

Līdz ar pēdējā laika notikumiem ap ABLV Bank, tiek iesaldēts arī darījumu kvartāla New Hanza projekts, otrdien preses konferencē sacīja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Skaidrs, ka notikušais pavelk svītru mūsu centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza, kur bija plānots ieguldīt līdz 1 miljardam eiro, tas viss tiek iesaldēts, sacīja O. Fiļs

Patlaban jau ir pārtraukti būvdarbi, sadarbība ar apakšuzņēmējiem, un par visiem darbiem norēķināsimies, kad būs tāda iespēja, viņš uzsvēra.

Lasi Arī:

Zaudētājos var palikt pilsēta

New Hanza projektu nākotnē varētu pārskatīt

Līzinga tirgū Latvijā joprojām populārākais jaunais pirkums ir automašīnas – šā gada pirmajā pusgadā tas veido 39% no kopējā jauno pirkumu apjoma jeb 78 miljonus latu, liecina jaunākie Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Savukārt, vērtējot pēc līzinga darījumu veida, populārāka izvēle ir finanšu līzings – to izvēlas 86% klientu. Tas ir līzinga veids, kad līzinga perioda laikā klients izpērk līzinga objektu un līzinga perioda beigās kļūst par tā īpašnieku.

Kā liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis uz 30. jūniju bija 785,4 miljoni latu, kas ir par 2,3% mazāk nekā 2012. gada beigās. Līzinga jauno pirkumu apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis 198 miljoni latu, nākamie populārākie aiz autolīzinga ir iekārtu līzings (57,5 miljoni latu jeb 29%) un komerctransporta līzings (53,1 miljons latu jeb 27%).

Līzinga jauno darījumu apjoms nozarē šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 8,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 27,8%, informē Nordea.

Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 11,7%, sasniedzot 1,37 miljardus eiro.

Šī gada pirmajā pusgadā vērojama arvien pieaugoša interese gan par vieglo automašīnu, gan lauksaimniecības tehnikas, kā arī komerctransporta līzingu. Savukārt nogaidošas pozīcijas jaunas tehnikas iegādē šobrīd ir ostu, dzelzceļa un ar to saistītās loģistikas nozarēs, kas skaidrojams ar pārvadājamo kravu cenu kritumu, kā arī pārtraukumu atbilstošās Eiropas Savienības (ES) un nacionālās atbalsta programmās.

Pirmais pusgads Latvijas līzinga nozarē iezīmējies ar konkurences pieaugumu. Finansējuma likmes vairs nav iespējams būtiski samazināt, tāpēc konkurence izpaužas līzinga pirmo iemaksu kritumā. Piemēram, auto līzinga piedāvājumos atkal parādījušās 0% pirmās iemaksas, kas aktīvi nebija vērojamas 8 gadus. Lai arī patērētāju finansēšanas regulējums pēdējos gados Latvijā būtiski uzlabojies, ņemot vērā globālās krīzes sāpīgās mācības, tomēr klientiem un finansētājiem rūpīgi jāizvērtē, vai iesaistīties paaugstināta riska darījumos ar zemām pirmajām iemaksām.

2015. gada beigās kopējais līzinga un faktoringa portfelis Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro – operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks – 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu.

«2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt,» 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Lai gan faktorings kā produkts ir visai vienkāršs, potenciālo aizņēmēju vidū tas pagaidām nav tik plaši izplatīts un faktoringa apjomos Igaunija un Lietuva krietni apsteidz Latviju.

2020. gada decembrī Latvijā iekšzemes faktorings salīdzinājumā ar 2019. gadu bija sarucis par 4,9%, eksporta faktorings - par 16,7%, bet citi faktoringa veidi samazinājušies visbūtiskāk – par 43,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Faktoringa apgrozījums 2020. gadā bija 869,1 miljoni eiro, kas ir par 4,9% mazāk kā 2019. gadā. Salīdzinājumā Lietuvā (saskaņā ar Lietuvas Banku asociācijas datiem) aizvadītā gada 4. ceturksnī kopējais faktoringa portfelis sastādīja 220,4 miljonus eiro, bet Igaunijā – 322,3 miljonus (Igaunijas Centrālās bankas dati), kamēr Latvijā - 136,9 miljonus eiro.

“Nenoliedzami, būtisku ietekmi ir radījusi pandēmija, kuras ietekmē daļai uzņēmumu ir samazinājies pieprasījums no klientu puses, attiecīgi arī sarukusi viņu nepieciešamība pēc faktoringa pakalpojuma. Taču līdz ar aktīva vakcinācijas procesa uzsākšanu valstī sagaidām, ka arī uzņēmējdarbībā uzlabosies finanšu situācija uzlabosies un pieaugs pieprasījums pēc finansējuma, tajā skaitā, arī pēc faktoringa,” norāda AS “Expobank” valdes loceklis Vasilijs Karpovs.

Faktoringa jomā būtiskas izmaiņas aizvadītajā gadā ieviesis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tam sekojušās starptautiskās sankcijas, liecina faktoringa kompānijai “Factris” apkopotie dati.

Kopumā 2022. gadā uzņēmējiem faktoringa finansējumā izsniegti gandrīz 26,8 miljoni eiro, kas ir par trim miljoniem jeb 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to kopējais ”Factris” izsniegtā finansējuma apjoms pieaudzis par 66% un sasniedzis 67 miljonus eiro.

Kā atklāj “Factris” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Barons, apdrošināšanas kompānijas jau iepriekš visai rezervēti izturējušās pret uzņēmumiem ar sadarbības partneriem Krievijā, bet pērn šādiem klientiem tās gandrīz vispār pārtraukušas izsniegt apdrošināšanas limitus. Tas skaidrojams ar pārāk augstu finansiālo risku, jo Eiropas Savienības regulāri papildināto sankciju sarakstu dēļ aizliegto uzņēmumu vidū iekļuva arvien jaunas Krievijas un Baltkrievijas kompānijas, turklāt finanšu transakcijas ar šīm valstīm vairs faktiski nebija iespējamas.

Tā kā pieaugs resursu cenas un aizdevumu procentu likmes, daudzi uzņēmēji varētu bankrotēt, tostarp auto dīleri. Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas UniCredit Group uzņēmuma Latvijā UniCredit Leasing, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā Db situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.