Lai gan konkurence ir liela, kosmētikas un sadzīves ķīmijas izplatītājam Henkel Latvia krīzes laikā nav mazinājies apgrozījums, un šogad uzņēmums plāno nelielu izaugsmi, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vācijas koncerns Henkel nodarbojas ar kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu un celtniecībai nepieciešamo saistvielu ražošanu un izplatīšanu. Pirmos divus Baltijā izplata Henkel Latvia, kuru apgrozījums esot bijis apmierinošs, savukārt igauņi ražo un tirgo celtniecības materiālus un to realizācija izvērsusies necerēti veiksmīga.

«Tirgu samazināšanās nav gājusi secen arī mūsu biznesam. Tiesa gan, neesam tik ļoti skarti kā automašīnu tirgotāji vai bankas. Cilvēki vēl joprojām mazgā matus un veļu, bet tirgus attīstība ir negatīva. 2009. gadā spējām palielināt apgrozījumu, un 2010. gadā bijām tajā pašā līmenī. Tas ir ļoti apmierinoši. Ja salīdzinām sevi ar konkurentiem, neviens cits nav bijis tik veiksmīgs,» apgalvo Henkel Latvia direktors Guntars Zālītis.

Henkel pārdošanas rādītāji 2011. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,8 mljrd. eiro, kas ir par 8,9 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī. Kompānijas koriģētā pamatdarbības peļņa pieauga par 12,1% - no 421 milj. līdz 473 milj. eiro.

Henkel pamatdarbības peļņa palielinājās par 1,9% no 422 milj. līdz 430 milj. eiro.

Veļas mazgāšanas un sadzīves ķīmijas uzņēmējdarbības sektorā Henkel nominālā pārdošana palielinājās par 2,2% līdz 1072 milj. eiro. Kosmētikas nozarē par 7,7% līdz 821 milj. eiro, bet līmes tehnoloģiju sektorā par 14,1% līdz 1884 milj. eiro.

Šobrīd Henkel cer uz organiskās produkcijas pārdošanas pieaugumu 3 - 5% diapazonā.

Henkel apstiprina savas prognozes par koriģēto peļņu no pārdošanas, kas ir apmēram 13%, un palielinājumu attiecībā uz koriģētajiem ieņēmumiem uz vienu priviliģēto akciju par apmēram 10%.

Henkel ikgadējās sanāksmes 2008 laikā tika paziņots, ka tiek iecelts jauns Vadītāju valdes (Management Board) vadītājs - Kaspers Rosteds.

Iepriekšējais vadītājs Ulriks Lehners (Ulrich Lechner) nodod savus pienākumus turpinātājam, jo sasniedzis pensionēšanās vecumu. Lehners ar nelielu pārtraukumu strādājis Henkel no 1981. gada un tika iecelts vadītāja amatā 2000. gada maijā. Arī tagad viņš joprojām vēl paliks saistīts ar kompāniju kā Akcionāru komitejas loceklis.

Henkel ziņo, ka jau 2006 gada decembrī tika izlemts, ka 46 gadus vecais dānis kļūs par Lehnera pēcteci. Pieņemot šo lēmumu jau laikus, Henkel uztur tradīciju, kas nes drošības sajūtu un uzticības garantu veiksmīgas iestrādes nodrošinājumā gan darbiniekiem, gan biznesa partneriem un dalībniekiem lielākajos tirgos. Akcionāriem šis lēmums nozīmē vadību tikpat augstā līmenī, tālejošu darbību korporatīvajā kultūrā, cilvēkresursu menedžmentā un ilgtspējīga biznesa attīstībā.

Mājsaimniecības un kosmētikas preču tirgotājam Henkel šā gada trešajā ceturksnī izdevies kāpināt realizācijas apjomus par 13,7 %, sasniedzot 3,961 miljonu eiro.

Par to vēsta kompānija. «Trešajā ceturksnī mēs vēlreiz uzlabojām savus rezultātus. Šis ir pirmais ceturksnis līdz šim, kad mēs esam sasnieguši koriģētā EBIT (pamatražošanas peļņa) 13 % robežu,» komentē Henkel pārvaldes valdes priekšsēdētājs Kaspers Rorsteds, Viņš uzsver, ka kopējos panākumus ietekmējis katrs reģions un katrs komercdarbības sektors. Pieaugumu izdevies sasniegt, pateicoties zīmolam un inovācijām.

Runājot pa atsevišķām pozīcijām, veļas un sadzīves ķīmijas un kosmētikas/parfimērijas plaša patēriņa preču bizness turpināja pieaudzis par attiecīgi 3,4 un 4,6 %, bet līmes tehnoloģiju noieta biznesa sektors pieauga par 9,7 %, pateicoties cenu un apjoma mijiedarbībai. Veļas un sadzīves ķīmijas sektora noiets pieauga par 8,4 % līdz 1,123 miljoniem eiro. Šajā segmentā izaugsme tika novērota spēcīgajiem mazgāšanas līdzekļiem, jo īpašu atzinību guvis Persil.

Šā gada otrajā ceturksnī kompānija Henkel vēl arvien izjuta ekonomikas recesiju, tomēr visi biznesa sektori uzrādījuši labus rezultātus, informē Henkel vadītājs Kaspers Rorsteds

Veļas un mājas kopšanas sektors pārspēja pirmā ceturkšņa rezultātus, tāpat kosmētikas/parfimērijas sektors uzrādīja pozitīvu realizāciju. Salīdzinot ar pirmo ceturksni uzlabojumi jūtami saistvielu tehnoloģiju sektorā.

Henkel pārdošanas apjomi sasniedza 3.485 miljonus eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2008.g. otrajā ceturksnī.

Kompānijas biznesa sektoru attīstība notikusi nevienmērīgi un dažādi. Plaša patēriņa preces kā veļas un mājas kopšanas līdzekļu sektors un kosmētikas/parfimērijas nodaļa ir veiksmīgi turpinājuši pozitīvu izaugsmi ar pamatnoieta pieaugumu par 6.3% un 3.5%. Saistvielu tehnoloģiju biznesa nodaļā ir jūtami uzlabojumi, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, taču pasaules industriālās ražošanas straujā samazinājuma dēļ pārdošanas apjoma kritums vērojams 15.4% apjomā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Koriģētā pamatražošanas peļņa samazinājusies par 17.2 % līdz 308 miljoniem eiro.

Sadzīves ķīmijas, kosmētikas un patēriņa preču ražošanas kompānija Henkel gada otro ceturksni noslēgusi ar peļņas pieaugumu, vienlaikus prognozējot sarežģītu 2013. gada uzņēmējdarbības vidi.

Kompānijas koriģētā pamatdarbības peļņa gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, palielinājusies par 8,2% no 609 miljoniem līdz 660 miljoniem eiro. Pamatdarbības peļņa (EBIT) palielinājusies no 538 līdz 607 miljoniem eiro, bet koriģētā peļņa no pārdošanas (EBIT norma) kāpusi par 0,9 procentpunktiem, sasniedzot 15,4%.

Henkel pārdošanas apjomi 2013. gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 4286 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,9 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu ceturksni. Pēc korekcijas atbilstoši ārvalstu valūtai pārdošanas rādītāji uzlabojās par 4,0 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu.

Kosmētikas un sadzīves ķīmijas preču vairumtirgotāja SIA Henkel Latvia apgrozījums pērn samazinājies par 2,4%, kas ir saistīts ar uzņēmuma pārdošanas apjomu nelielu kritumu Baltijas tirgū, liecina Lursoft dati.

Henkel Latvia 2014. gadā apgrozīja 41,668 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 2,384 miljonus eiro. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pērn pieauga līdz 18,37.

Aizvadītajā gadā Henkel Latvia veiksmīgi turpināja savu darbību, sekmīgi ieviešot tirgū jaunus produktus, kā arī turpinot ieguldīt Henkel izplatīto zīmolu attīstībā un preču pārdošanas veicināšanā.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka Henkel Latvia 2014. gadā nodokļos nomaksāja teju trīs miljonus eiro.

1995. gada aprīlī dibinātais SIA ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Sadzīves ķīmijas, kosmētikas un patēriņa preču ražošanas kompānija Henkel aizvadīto gadu noslēgusi ar pārdošanas apjomu un peļņas kāpumu.

Henkel pārdošanas apjomi pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 5,8 procentiem, sasniedzot 16,5 miljonus eiro. Par gandrīz 4 procentiem palielinājies organiskās pārdošanas pieaugums – pieaugums, kas pielāgots ārvalstu valūtas tirgiem un ieguvumiem/atskaitījumiem, informē kompānija.

Labus darbības rādītājus Henkel uzrādījusi saistvielu tehnoloģiju jomā, kur pārdošanas apjomi pieauguši par 3,6% un sasnieguši 8,25 miljonus eiro. Kosmētikas un parfimērijas biznesā izaugsme bijusi 3,1% apmērā, bet veļas un sadzīves ķīmijas produktu jomā – 4,7% apmērā.

Pēc vienreizējo ieņēmumu un izdevumu un restrukturizēšanas izdevumu iekļaušanas aprēķinos Henkel koriģētie ieņēmumi no pamatražošanas pieauguši par 15,1% — no diviem miljardiem līdz 2,3 miljardiem eiro.

Kosmētikas tirgotāja SIA Henkel Latvia apgrozījums pērn palielinājies par 6,83%, sasniedzot 42,707 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem augusi līdz 2,745 miljoniem eiro, kas ir par 23,43% vairāk nekā iepriekš, liecina Lursoft dati.

SIA Henkel Latvia norāda, ka 2013.gadā tā kosmētikas divīzijas Baltijas tirgus daļa samazinājusies par 0,4%, savukārt sadzīves ķīmijas divīzijas Baltijas tirgus daļas samazinājumu veidojuši 0,9%.

Austriešu Henkel Central Eastern Europe Gesellschaft mbH piederošais SIA Henkel Latvia reģistrēts 1995.gadā, savukārt pirms diviem gadiem, 2012.gada augustā, uzņēmumam pievienota Henkel Lietuva.

Uzņēmums ierindots arī laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, ieņemot 165. vietu.

Patēriņa preču ražotājiem Unilever un Procter & Gamble (P&G) ir piespriesta soda nauda 315 miljonu eiro apmērā par to, ka kompānijas kopā ar Henkel bija noslēgušas veļas mazgājamā pulvera cenu karteli astoņās Eiropas valstīs, raksta BBC.

Kompānija Unilver ir sodīta ar 104 miljoniem eiro, bet P&G ar divreiz vairāk – 212 miljoniem eiro. Soda naudas apjoms tika samazināts par 10%, kad abas kompānijas atzina savu vainu karteļa izveidošanā. Unilver, P&G un Henkel noslēgto karteli trīs gadus izmeklēja Eiropas komisija (EK) pēc Henkel norādījuma par to, ka uzņēmumi ir vienojušies par cenām.

Henkel savukārt netiks sodīts, jo sadarbojās ar izmeklētājiem.

Veļas pulveru cenu kartelis 2000. – 2005. gadā pastāvēja Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā un Nīderlandē

Kompānijai P&G pieder Tide, Gain un Era zīmoli, Unilver – Omo un Surf, bet Henkel lielākajā daļā Eiropas pārdod Persil.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

2008.gadā otrajā ceturksnī Henkel palielinājis tirdzniecības apjomus par 11.4 % līdz 3.668 miljoniem Eiro. Šis ievērojamais pieaugums ir pateicoties pamat tirdzniecības pieaugumam un pārņemtā Nacional Starch biznesa nostiprinājumam. Pēc ārvalstu valūtas koriģēšanas, tirdzniecības rezultāti uzrādīja 17.7%. Pamat tirdzniecība, kas pakļaujas ārvalstu valūtas ietekmei, deva papildus 6.1 %.

• Pārdošanas pieaugums kāpis par 11.4 procentiem;

• Pamatnoieta pārdošanas izaugsme: + 6.1 procents;

• Koriģēta pamatražošanas peļņa (EBIT): +7.8 procenti;

• Pārdošanas apjomi izaugsmes reģionos: +19.5 procentiem.

„Esam sasnieguši ļoti ievērojamu tirdzniecības palielināšanos otrajā ceturksnī, par spīti smagajai ekonomiskajai situācijai, izejmateriālu cenu sadārdzinājumam un vājajam ASV dolāram”, sacīja Henkel vadītājs Kaspers Rosteds. „Mūsu izaugsme ir novērojama visos biznesa sektoros. Visievērojamākā izaugsme manāma attīstības reģionos, kamēr Rietumeiropā tā nebija tik strauja, tomēr turpinājām palielināt pamatražošanas peļņu. Nacional Starch biznesa pārņemšana nesa mums nozīmīgu tirdzniecības palielināšanos, savukārt efektivitātes pastiprināšanas programmas īstenošana koncentrēja mūs sasniegt pastāvīgu konkurētspējas nostiprināšanu, turpinot iesākto ceļu uz labu progresu. Neskatoties uz lielo konkurenci, esam pārliecināti par šī gada turpmāko attīstības kursu”.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Būvmateriālu ražotājs Henkel Makroflex AS aizvēris savu ražotni Oitti pilsētā Somijā, ziņo balticbusinessnews.com.

Visa ražošana tiek pārcelta uz Igauniju, Pērnavu. Paredzēts, ka Igaunijas rūpnīcas ražošanas jaudas palielināsies vairāk nekā uz pusi.

Ražotnes slēgšanu Somijā uzņēmums pamato ar pieprasījuma izmaiņām pasaulē. Apvienojot ražošanas procesus, iegūta mēroga ekonomija. Plānotās investīcijas Pērnavas rūpnīcā 2010. gadā ir aptuveni 8 milj. kronu (352 tūkst. Ls).

Pērnavas ražotās produkcijas klāstu papildinās 67 jauni produkti. To realizācija plānota gan Eiropā, gan Āzijas valstīs un Amerikā.

Henkel Makroflex AS savulaik dibināts Somijā, bet Henkel grupā tas iekļauts 2003. gadā. Tas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem zīmoliem. Pārdošanas apjomi uzņēmumam pērn bijuši 716 milj. kronu (31 milj. Ls), tas strādājis ar peļņu.

Latvijā mobilo sakaru nozare (Tele2, LMT, Bite) pirmajos sešos mēnešos ir saglabājusi reklamētākās nozares statusu, otrdien žurnālistiem pastāstīja TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Tai seko mazumtirdzniecības nozare (Maxima, Rimi, Linstow), trešajā vietā ir mājsaimniecības higēna (Henkel, Procter & Gamble, Reckitt Benckiser), ceturtajā – aukstie dzērieni (Coca Cola, Cido, Cēsu alus), bet piektajā vietā – zāles (Nycomed, Berlin-Chemie, Menarini, Sandoz).

Pirmajā pusgadā Latvijas medijos visvairāk reklamēto nozaru saraksts palicis stabils. Pozīcijas, salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir saglabājusi mobilo sakaru un mazumtirdzniecības nozare, kā arī ceturto vietu auksto dzērienu nozare.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Tallink Grupp informējusi biržu par 2021.gada 3. ceturkšņa finanšu rezultātiem, uzrādot peļņu pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, informē uzņēmumā.

2021.gada 3. ceturksnī uzņēmuma neauditētā neto peļņa ir 5,5 miljoni eiro (2020.gada 3. ceturkšņa neto zaudējumi bija 23,9 miljoni eiro). 3. ceturkšņa EBITDA rādītājs ir 35,1 miljons eiro (5,7 miljoni eiro 2020.gada 3. ceturksnī).

Grupas neauditētie ieņēmumi 2021.gada 3. ceturksnī palielinājās par 18,6%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā, sasniedzot 170,5 miljonus eiro (2020.gada 3. ceturksnī - 143,7 miljoni eiro). Lielāko ieņēmumu pieauguma daļu veido pārdošanas rezultāti restorānos un veikalos, biļešu tirdzniecība, kā arī ieņēmumi no kuģu fraktiem.

Tāpat 2021.gada 3. ceturksnī uzņēmums nostiprināja savu likviditātes rādītāju, septembra sākumā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Ziemeļvalstu investīciju banku un veicot uzņēmuma papildu akciju emisiju. Tas ir ļāvis uzņēmumam nodrošināt papildu kapitālu, radot spēcīgu likviditātes rezervi gaidāmajai sarežģītajai ziemas sezonai. Kopējā likviditātes rezerve (nauda, naudas ekvivalenti un neizmantotās kredītlīnijas) 2021.gada 30.septembrī sasniedz 252,5 miljonus eiro (115,0 miljoni eiro 2020.gada 30.septembrī).

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.