Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās zems tirgoto sertifikātu apjoms, bija novērojama cenu augšupeja, kas gan kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātiem ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Cenu kāpuma pamatā, kas sākās līdz ar jaunā gada sākumu, ir tirgus nespēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc sertifikātiem. Cenu augšupeju nemaz neietekmē Ekonomikas ministra paziņojumi par privatizācijas procesa drīzu noslēgumu un sertifikātu investēšanas vājajām alternatīvām. Tirgus it kā vispār nedzird šos izteikumus un tajā turpinās cenu augšupeja. Turklāt lielākais jautājums ir, kāpēc sertifikātu turētāji nesteidzas pārdot savus sertifikātus, ņemot vērā, ka sertifikātu cena janvārī pieaugusi par gandrīz 50%. Galvenie izskaidrojumi varētu būt divi, pirmkārt, neziņa, kāda varētu būt šo vērtspapīru patiesā vērtība, jo nav zināms, kāda veida un cik vērtīgu īpašumu par tiem varēs iegūt, otrkārt, sertifikātu īpašnieki ļoti labi apzinās sertifikātu vērtību un tā ir augstāka nekā pašreiz esošā tirgus vērtība. Neskaidrība izraisa arī lielu ažiotāžu, jo visiem liekas, ka sertifikātu cenas kāpuma pamatā noteikti jābūt kādai informācijai par valsts uzņēmuma privatizāciju. Tas savukārt izraisa neskaitāmi daudz pieņēmumus par iespējamajiem valsts objektu privatizācijas variantiem.
Pēc mūsu domām tirgus ir sasniedzis līmeni, pie kura privatizācijas sertifikātu turētājiem jāsāk samazināt savas pozīcijas. Sertifikātu apgrozījums jau otro nedēļu pēc kārtas saglabājās zem 20 tūkst. Robežas, turklāt turpina kristies, savukārt cena strauji kāpj. Tas varētu norādīt uz to, ka sertifikātu turētāji, nepārdodot sertifikātus, izraisa ātru cenas kāpumu, taču šim kāpumam pamatā ir ļoti mazs pieprasījums, kas var tikt ātri apmierināts un tad var sākties tik pat strauja cenas lejupslīde, līdzīgi kā tas notika pirms jaunā gada. Pēc mūsu domām, būtu aplami uzskatīt, ka pieprasījums pēc 15-20 tūkst. sertifikātiem nedēļā spēs uzturēt cenu vēsturiski augstākajos līmeņos.
Arī kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazaktīvs. Galvenokārt, tas izskaidrojams ar kompensācijas sertifikātu pārdevēju zemo aktivitāti, kas liedz tirgum sasniegt lielākus apgrozījuma rādītājus. Uz sertifikātu cenas pieaugumu ir grūti cerēt, jo tā jau tāpat ir tuvu savam iespējamajam maksimumam, taču arī pieprasījums pēc sertifikātiem janvāra nogalē ne uz mirkli nesamazinājās, kas liek ļoti apšaubīt iespējamo cenas korekciju.
Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās pārpirkts, līdz ar to vairāk nosliecamies par labu sertifikātu pārdošanai, nevis pirkšanai. Savukārt kompensācijas sertifikātu tirgus visdrīzāk nākamā mēneša laikā saglabāsies tādās pašās cenu robežās kā pašlaik. Līdz ar to pašlaik nenosliektos ne par labu pārdošanai, ne pirkšanai.
Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 18,32 tūkst., kas ir par 0,62 tūkst.(-3,3%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 8.28-9.33 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 10.71-13.26 Ls. Privatizācijas sertifikātu vidējā cena tirgū pagājušā nedēļā tā arī nespēja atrast vērā ņemamu pretestības punktu. Tuvāko pretestību varētu gaidīt pie 13.00-13.50 latu robežas, atbalstu pie 9.00-9.50 latiem.
Kompensācijas sertifikātu tirgus apgrozījums pagājušā nedēļā sasniedza 8.50 tūkst., kas ir par 2,89 tūkst sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējā nedēļā svārstījās apgabalā no 19.01-21.78. Kompensācijas sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 23.43-23.70. Kompensācijas sertifikātu apgrozījuma krituma pamatā, galvenokārt, ir sertifikātu vājais piedāvājums tirgū.
Likumprojektam par privatizācijas procesu pabeigšanu Saeimā ir jābūt pieņemtam līdz Lieldienām, tā 24.janvārī tikšanās laikā vienojušies Ministru prezidents Aigars Kalvītis un ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Ekonomikas min