Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus iezīmējās ar sertifikātu cenas korekciju un privatizācijas sertifikātu tirgus zemajiem tirdzniecības apjomiem. Lai arī sertifikātu cenu samazināšanās bija visai niecīga, tomēr jāatzīmē, ka tā bija novērojama pirmo reizi šajā gadā. Un tirgū valdošās sertifikātu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības norāda uz to, ka arī nākamo nedēļu laikā cenu lejupslīde varētu turpināties. Tā kā tirgū apgrozījums ir mazs un lielu investoru tajā nav, tad var gaidīt, ka gan šīs, gan arī nākamās cenas izmaiņas būs straujas un procentuālā izteiksmē lielas.

Privatizācijas sertifikātu apgrozījums pagājušo divu nedēļu laikā turējās pie 20 tūkst. robežas, kas liecina par vāju pieprasījumu. Savukārt pieprasījuma zemos apjomus var ietekmē divi faktori: privatizācijas pieteikumu apjoms un sertifikātu cena. Pēc mūsu domām, galvenais, kas pašreiz nosaka zemo pieprasījumu pēc sertifikātiem ir sertifikātu augstā cena. Šogad sertifikātu pārdošanas cena pārsvarā turas virs 10.00 latu robežas. Ja salīdzina sertifikātu cenas pagājušā gada vidū un patreiz, tad varam redzēt, ka tās ir gandrīz dubultojušās – no 6.00-6.50 pagājušā gada vidū līdz 10.00-13.00 šogad. Līdz ar to loģiska ir arī sertifikātu pieprasījuma samazināšanās 2-3 reizes. Domājam, ka tuvāko divu mēnešu laikā sertifikātu cena turpinās svārstīties apgabalā no 7-15 latiem, jo pieprasījums pēc sertifikātiem strauji pieaugs pie 7.00-8.00 robežas un krasi samazināsies pie 14-15 latu robežas. Kaut gan kopumā domājam, ka cenai galu galā būtu jānostiprinās pie augšējās robežas, jo sertifikātu piedāvājums pie apakšējiem cenu līmeņiem saruks ātrāk.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan kompensācijas sertifikātu, gan privatizācijas sertifikātu cenas kāpums. Šāda cenu kāpuma pamatā ir tirgū augošais pieprasījums pēc sertifikātiem. Šā gada sākumā tirgū bija vērojama ļoti vāja aktivitāte un līdz ar to privatizācijas sertifikātu iepirkšanas cenas samazinājās pat zem 7.00 Ls robežas. Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus apgrozījums bija ievērojami zemāks nekā pagājušā gada novembrī un decembrī nedēļas laikā tirgotie sertifikātu apjomi. Ja novembrī tas atsevišķās nedēļās sasniedza pat 100 tūkst. sertifikātu, tad pagājušā nedēļā tas bija tikai 22.96 tūkst. Tas nozīmē, ka pieprasījums tirgū tuvāko mēnešu laikā pēc sertifikātiem varētu palielināties, savukārt piedāvājuma izmaiņas pašlaik ir grūti prognozēt.

Arī kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazaktīvs. Galvenokārt tas izskaidrojams ar kompensācijas sertifikātu pārdevēju zemo aktivitāti, kas liedz tirgum sasniegt lielākus apgrozījuma rādītājus. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena pagājušās nedēļas laikā pieauga par 1.40 Ls, kas tik un tā nespēja palielināt sertifikātu piedāvājumu tirgū. Vai šo sertifikātu cenas pieaugums turpināsies, varēs redzēt janvāra nogalē, taču jāatzīmē, ka līdz šim pavasaris raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Vai tā būs arī šogad, ir grūti prognozēt.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās vairāk pozitīvs nekā negatīvs, līdz ar to vairāk nosliecamies par labu sertifikātu pirkšanai, nevis pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus kārtējo reizi izskatīsies pārpirkts, līdz ar to vairāk nosliektos par labu pārdošanai īpaši, ja cena arī nākošo nedēļu laikā pieaug virs 21.00 Ls robežas.

Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās gan ar kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātu apgrozījuma strauju samazināšanos. Sertifikātu apgrozījuma krituma pamatā varētu būt kvartālu maksājumu beigšanās un privatizācijas procesa apsīkums sākoties jaunam mēnesim. Tāpat tirdzniecības apjomu kritumu pamatā varētu būt drīzumā paredzamais valdības lēmums par privatizācijas procesa pabeigšanu Latvijā, kas daudziem sertifikātu pircējiem pagaidām liek ieņemt nogaidošas pozīcijas. Apgrozījuma straujās izmaiņas uz sertifikātu cenām būtisku ietekmi neatstāja. Pēc manām domām, bez būtiskiem paziņoju par privatizācijas procesa norisi sertifikātu cena saglabāsies mazsvārstīga. Pašlaik cenu stabilitātes pamatā ir tirgū valdošais gan vājais pieprasījums, gan vājais piedāvājums.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās neitrāls, līdz ar to vairāk nenosliecos ne par labu sertifikātu pirkšanai, ne pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus analīze gandrīz vairs nav iespējama, jo sertifikātu cena ir gandrīz sasniegusi savu maksimumu un pie šis robežas joprojām saglabājas pieprasījums līdz ar to tirgus izskatās neitrāls un ir labs sertifikātu pārdošanai.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,54 tūkst., kas ir par 11,37 tūkst.(-39,33%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 9.93-10.71 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 12.66-13.05 Ls. Privatizācijas sertifikātu vidējā cena tirgū pagājušā nedēļā nostabilizējās pie 11.20-11.70 līmeņiem, kas izskatās pietiekami stipri pretestības līmeņi. Tuvāko pretestību varētu gaidīt pie 12.00-12.50 latu robežas, atbalstu pie 9.00-9.50 latiem.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar sertifikātu apgrozījuma kāpumu. Pēc ļoti neizteiksmīgās maija pirmās nedēļas tirdzniecības aktivitāte otrās nedēļas laikā pieauga un sasniedza visai atzīstamus līmeņus. Īpaši jāatzīmē kompensācijas sertifikātu tirgus, kur pagājušās nedēļas laikā tirgoto sertifikātu daudzums pārsniedz 16 tūkst. sertifikātu. Aktivitātes pieaugums veicināja arī sertifikātu cenu izmaiņas, taču tām nebija viennozīmīgas pieaugošas vai krītošas tendences. Tas galvenokārt izskaidrojams ar nevienmērīgo sertifikātu pieprasījumu un paziņojumiem par privatizācijas un kompensācijas sertifikātu izmantošanas iespējām.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās zems tirgoto sertifikātu apjoms, bija novērojama cenu augšupeja, kas gan kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātiem ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Cenu kāpuma pamatā, kas sākās līdz ar jaunā gada sākumu, ir tirgus nespēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc sertifikātiem. Cenu augšupeju nemaz neietekmē Ekonomikas ministra paziņojumi par privatizācijas procesa drīzu noslēgumu un sertifikātu investēšanas vājajām alternatīvām. Tirgus it kā vispār nedzird šos izteikumus un tajā turpinās cenu augšupeja. Turklāt lielākais jautājums ir, kāpēc sertifikātu turētāji nesteidzas pārdot savus sertifikātus, ņemot vērā, ka sertifikātu cena janvārī pieaugusi par gandrīz 50%. Galvenie izskaidrojumi varētu būt divi, pirmkārt, neziņa, kāda varētu būt šo vērtspapīru patiesā vērtība, jo nav zināms, kāda veida un cik vērtīgu īpašumu par tiem varēs iegūt, otrkārt, sertifikātu īpašnieki ļoti labi apzinās sertifikātu vērtību un tā ir augstāka nekā pašreiz esošā tirgus vērtība. Neskaidrība izraisa arī lielu ažiotāžu, jo visiem liekas, ka sertifikātu cenas kāpuma pamatā noteikti jābūt kādai informācijai par valsts uzņēmuma privatizāciju. Tas savukārt izraisa neskaitāmi daudz pieņēmumus par iespējamajiem valsts objektu privatizācijas variantiem.

Pēc mūsu domām tirgus ir sasniedzis līmeni, pie kura privatizācijas sertifikātu turētājiem jāsāk samazināt savas pozīcijas. Sertifikātu apgrozījums jau otro nedēļu pēc kārtas saglabājās zem 20 tūkst. Robežas, turklāt turpina kristies, savukārt cena strauji kāpj. Tas varētu norādīt uz to, ka sertifikātu turētāji, nepārdodot sertifikātus, izraisa ātru cenas kāpumu, taču šim kāpumam pamatā ir ļoti mazs pieprasījums, kas var tikt ātri apmierināts un tad var sākties tik pat strauja cenas lejupslīde, līdzīgi kā tas notika pirms jaunā gada. Pēc mūsu domām, būtu aplami uzskatīt, ka pieprasījums pēc 15-20 tūkst. sertifikātiem nedēļā spēs uzturēt cenu vēsturiski augstākajos līmeņos.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Hipotēku banka

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus iezīmējās gan ar kompensācijas sertifikātu, gan ar privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritumu. Apgrozījuma kritums uz katru no tirgus segmentiem atstāja savādāku iespaidu. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušās nedēļas laikā diezgan strauji pieauga, kas varētu būt izskaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc sertifikātiem un to izmantošanas iespēju paplašināšanos nākotnē. Tuvākajā laikā vajadzētu noskaidroties privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējām nākotnē un, pēc visa spriežot, tas tirgū esošos pārdevējus mazliet attur no savu pozīciju samazināšanas un liek palielināt sertifikātu cenas. Domājam, ka arī tuvākā mēneša laikā tirgū varētu turpināties privatizācijas sertifikātu cenas lēna izaugsme. Maz ticams, ka privatizācijas sertifikātu pieprasījums nokritīsies zem 10 tūkst. robežas nedēļā, kam vajadzētu būt pietiekošam, lai privatizācijas sertifikātu cena kārtējo reizi pieaugtu līdz lielajam pretestības līmenim 15.00 latiem.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Tuvojoties lēmuma pieņemšanas termiņam, ir saasinājusies cīņa ap tiesībām konsultēt VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) komercdaļas pārdošanu, kuras apjoms tiek lēsts vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā.

Neoficiāla informācijas, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka par šim tiesībām interesi izradījuši vairāki pretendenti, taču par reālāko tiek uzskatīts SEB grupas konsultāciju uzņēmums SEB Enskilda, kas jau iepriekš konsultēja Hipotēku bankas pārveides procesu. Konkursā pieaicināto pretendentu loks gan bijis samērā ierobežots - aicināti tikai tie pretendenti, kam līdz šim bijusi saistība ar Hipotēku banku.

Neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām šajā atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar kompensācijas sertifikātu cenas kāpuma turpināšanos un privatizācijas sertifikātu tirgus apgrozījuma apsīkumu. Kompensācijas sertifikātu cena ceturtdien sasniedza jaunu maksimālo robežu 23.61 Ls, kas gan joprojām neietekmē sertifikātu piedāvājumu tirgū. Acīmredzot piedāvājumu vairs nav iespējams stimulēt ar cenas kāpumu, kas jau tā ir tuvu savai maksimālajai robežai. Pagaidām tirgū valdošais noskaņojums liecina, ka sertifikātu cena diezin vai varētu atgriezties zem 20.00 Ls robežas, taču krasi pavērsieni arī nav izslēgti. Vēl joprojām apgrozībā ir 0.81 milj. sertifikātu, kas pie pašreizējiem privatizācijas tempiem un tirgus apgrozījuma ir pietiekami, lai tirgus sāktu lejupslīdi. Protams, lai sertifikātu pārdevēju skaits palielinātos, nepieciešams arī psiholoģisks spiediens. Vai tāds parādīsies, vislabāk būs redzams nākamā gada sākumā. Savukārt privatizācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazliet apsīcis un vidēji dienā tika tirgoti tikai 6,5 tūkst. sertifikātu. Taču tirgū vērojamais aktivitātes apsīkums pēc mūsu domām ir īslaicīgs un, ja privatizācija tiešām tiks pabeigta nākošā gada laikā, tad tirdzniecības apjomi vēl kāps.

Tirgus pašlaik gaida no jaunās valdības konkrētus risinājumus, kādā veidā pabeigt privatizāciju nākošā gada laikā un kādā veidā atprečot apgrozībā esošos sertifikātus. Pagaidām privatizācijas sertifikātu tirgū labvēlīgāka situācija ir sertifikātu pirkšanai nevis pārdošanai. Savukārt kompensācijas sertifikātu tirgus izskatās, ka ir sasniedzis savu maksimumu šajā augšup gājienā, un visdrīzāk pēc jaunā gada varētu sākties korekcija uz leju.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 32,67 tūkst., kas ir par 9,49 tūkst.(-22,5%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 5.90-6.03 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.32-6.60 Ls. Sertifikātu cenas izmaiņas pagaidām nav novērojamas un saglabājās stabilas visa gada garumā. Izskatās, ka tirgū arī turpmāk saglabāsies liels sertifikātu piedāvājums pie pašreizējām cenām un līdz ar to vienīgais, kas tās spēs sakustināt, ir valdība ar jauniem pavērsieniem privatizācijas procesā.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus raksturojams ar kompensācijas sertifikātu cenas kāpuma pārtraukšanos. Pēc aptuveni piecu nedēļu ilgušās kompensācijas sertifikātu cenas augšupejas tā beidzot nostabilizējās un visu nedēļu pavadīja pie 19.00 latu robežas. Sertifikātu cenas stabilitāti veicināja tirgū esošie sertifikātu turētāji, kas, cenai pietuvojoties vēsturiski augstākajiem līmeņiem, sāka pārdot sertifikātus. Pārdevēji aktivizējoties spēja apmierināt lielo pieprasījumu pēc kompensācijas sertifikātiem, kas nebija apmierināts iepriekšējos cenu līmeņos un tirgus nostabilizējās. Vienīgā iespēja, kā cena varētu nostabilizēties pašreiz tirgū esošajos cenu līmeņos, ir ļoti augsts sertifikātu pieprasījuma līmenis, kam būtu jāpārsniedz 10 tūkst. sertifikātu nedēļā. Līdz šim ilgākā laika termiņā tirgus nav spējis saglabāt tik augstu pieprasījumu pēc sertifikātiem un to cena vienmēr pēc 20.00 latu sasniegšanas piedzīvojusi kritumu. Vai tas atkārtosies arī šoreiz, rādīs laiks, taču, ja tirgū arī sāksies cenu lejupslīde, tad tā visdrīzāk sāksies šī gada pašā nogalē vai pat nākošajā gadā.

Savukārt privatizācijas sertifikātu cenas joprojām saglabājās nemainīgas, neskatoties pat uz ļoti augsto sertifikātu pieprasījumu tirgū, kas novērojams šī gada otrajā pusē. Privatizācijas sertifikātu tirgu no augšupejas pašlaik attur arī lielā neskaidrība, kas valda sertifikātu izlietošanas sakarā un to derīguma termiņiem. Liela panika šajā sakarā tirgū nav vērojama, jo paredzams, ka sertifikātus pagarinās un arī turpmāk tos varēs izmantot kā privatizācijas līdzekli. Tomēr sertifikātu cenas līdz pilnīgai šī jautājuma atrisināšanai visdrīzāk nepieaugs un tirgus uzmanīgi sekos katram valdību veidojošo partiju paziņojumam.

Pēc pagājušo nedēļu notikumiem iesakām uzmanīgi sekot tirgum, un nepieciešamības gadījumā vai nu pirkt, vai pārdot privatizācijas sertifikātus. Tirgū pašlaik valda nenoteiktība un līdz ar to var uzskatīt, ka tirgus pašlaik ir neitrāls.

Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas priekšlikumu pagarināt privatizācijas ierosinājumu, kas iesniegti laika posmā no 2006.gada 1.jūlija – 2006.gada 31.augustam, izskatīšanas termiņu līdz vienam gadam, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Tādējādi apstiprināts MK noteikumu projekts Grozījums Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kas tika sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu.

Laika posmā no 2006.gada 1.jūlija – 2006.gada 31.augustam tika saņemts gandrīz 70% no šobrīd reģistrētajiem privatizācijas ierosinājumiem par valsts īpašumiem un, piemēram, Rīgas pašvaldībā – 77 % un Jūrmalā – arī 70 %.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņš ir 4 mēneši no privatizācijas ierosinājumu reģistrēšanas brīža. Noteiktajā termiņā nav izskatīts un pieņemts attiecīgs lēmums par daudziem iesniegtajiem privatizācijas ierosinājumiem: 1) Ministru kabinets - par 855 privatizācijas ierosinājumiem; 2) Rīgas pilsētas dome - par 9776 privatizācijas ierosinājumiem; 3) Jūrmalas pilsētas dome - par 444 privatizācijas ierosinājumiem.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pircēju pretendentu atlases process ir noslēdzies – četrām komercaktīvu paketēm ir atrasti droši un respektabli pircēji, kas vēlas iegādāties aktīvus par atbilstošu tirgus cenu, nodrošinot Hipotēku bankas komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, informē Finanšu ministrija.

Hipotēku bankas aktīvi pārdoti par aptuveni 10-30% zem to bilances vērtības, informēja valdības piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis, uzsverot, ka šī cena ir maksimāli izdevīgākā un atbilst pašreizējai tirgus situācijai Latvijā un Eiropā. Konkrētā vērtība būs zināma aptuveni pēc nepilna gada, kad būs process noslēdzies līdz galam.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada Ministru kabineta (MK) lēmumam līdz 2013. gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

Finanšu ministrija un Hipotēku banka pabeigušas līguma noslēgšanas procedūru ar SEB grupas uzņēmumu SEB Enskilda par Hipotēku bankas komerciālo aktīvu nodalīšanas stratēģijas izstrādi un realizāciju.

Izvērējot kritērijus, SEB Enskildas piedāvājums ticis atzīts par atbilstošāko, informē bankas preses sekretāre Sandra Eglīte. Uzdevuma realizācijai SEB Enskilda piesaistījusi ASV investīciju kompāniju The Blackstone Group International Partners LLP, kurai ir pieredze līdzīgu darījumu realizācijā citviet pasaulē, un zvērinātu advokātu biroju Kronbergs&Čukste/Baltic Legal Solutions, izveidojot starptautisku uzņēmumu apvienību.

DB.lv jau vēstīja, ka neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām pretendentu atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.Konsultanta piesaiste tiek veikta saskaņā ar 2009. gada 24. novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināto koncepciju par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības banku (līdz 2013. gadam) un šogad 12. aprīlī MK izskatīto Hipotēku bankas pārveides plānu, kas paredz ar attīstības bankas funkcijām nesaistīto bankas komerciālo aktīvu nodalīšanu. Konsultanta atlases procesā tika aptaujāti vairāki pretendenti, izvērtējot to pieredzi, izpratni par veicamo uzdevumu un saimnieciskos nosacījumus. Saskaņā ar līgumu, kura pamata nosacījumi ir saskaņoti MK, konsultants nodrošinās Hipotēku bankai un tās akcionāram nepieciešamo atbalstu bankas pārveides plāna realizēšanā, organizējot un nodrošinot atklātu un pārskatāmu Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanu, vienlaikus nodrošinot Hipotēku bankas pārveides plāna pēctecību. Pēc stratēģijas apstiprināšanas MKā un iesniegšanas Eiropas Komisijā konsultants veiks tās īstenošanu ar mērķi pabeigt Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanu.

Laikposmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,22 privatizācijas sertifikātus, lēmis Ministru kabinets.

Kopš 2008. gada šī attiecība svārstījusies no 1,37 līdz 1,21. Ministru kabinets vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju.

Savukārt proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai, šo 12 mēnešu periodu beidzot vienu mēnesi pirms datuma, no kura īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

Šodien, 30. jūnijā, Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim - viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1.34 privatizācijas sertifikātus, Db.lv informē Evita Urpena, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu, kas nosaka - ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām, Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) samazinās darbinieku skaitu, tāpēc pieteikusi kolektīvo atlaišanu - līdz 2014.gada jūnija beigām darba uzteikumu varētu saņemt līdz 400 cilvēkiem.

Patlaban vēl neviens darbinieks nav saņēmis darba uzteikumu kolektīvās atlaišanas gaitā, informēja Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Ernštreite.

Viņa skaidroja, ka Hipotēku bankas komercdaļas un klientu apkalpošanas nodošana Swedbank ir ļoti apjomīgs process, tas tiks organizēts un prasīs lielu darba apjomu vēl vairākus mēnešus pēc uzņēmuma pārejas 24.novembrī. Tajā pašā laikā, pārtraucot komercdarbību, Hipotēku bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, un tas likumsakarīgi rada nepieciešamību optimizēt Hipotēku bankas darbību. Viens no optimizācijas pasākumiem ir darbinieku skaita būtiska samazināšana.

Ministru kabinets šodien, 11.decembrī, nolēma pagarināt koncepcijas par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka attīstību 2007.–2013.gadam izstrādes termiņu līdz 2008.gada 1.aprīlim, jo Finanšu ministrijas vadītajai darba grupai nav pietiekamas informācijas un atsaucības no pārējām ministrijām par iespējām paplašināt un optimizēt bankas darbību, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Finanšu ministrijas izveidotajai darba grupai bija jāizstrādā un līdz 2007.gada 1.oktobrim jāiesniedz Ministru kabinetā koncepcija par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) turpmāko attīstību, paredzot sabiedrības ar ierobežotu atbildību Vides investīciju fonds un valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds pievienošanu Hipotēku bankai, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Garantiju aģentūra funkciju nodošanu Hipotēku bankai.

Pašreiz Finanšu ministrija ir saņēmusi ziņojumus no visām minētajām ministrijām, tomēr materiālos ietvertā informācija ir nepietiekoša pilnvērtīgai Hipotēku bankas tālākās attīstības koncepcijas izstrādei. Piemēram, Satiksmes ministrija uzskata, ka plašāka sadarbība starp Hipotēku banku un akciju sabiedrību Latvijas Pasts pašreizējā brīdī nav lietderīga.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju, informē PA.

Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Parex bankas glābšanas plāns tuvojas finiša taisnei, zināms arī iespējamais jaunais bankas vadītājs - Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis. Dažu dienu laikā, strādājot pa naktīm, Latvijas otrās lielākās bankas Parex bankas akcionāru, valdības, finanšu tirgus uzraugu un valstij piederošās Hipotēku bankas izlolotais Parex bankas glābšanas plāns nonācis finiša taisnē.

Turpmāk darbs, darbs...

Jau vēstīts, ka Hipotēku banka Parex bankas akciju kontrolpaketi saskaņā ar valdības 8. novembra lēmumu iegādāsies par 2 Ls - tik lielā apmērā Hipotēku banka arī atbildēs par īpašumā esošo Parex banku. Latvijā pēc aktīviem astotā lielākā (960 milj. Ls šogad septembra beigās) banka Hipotēku banka netiks konsolidēta ar par sevi trīs reizes lielāko Parex banku, bet tā arī neuzņemsies nekādas Parex bankas saistības, par kurām banka savukārt atbildēs ar saviem aktīviem (virs 3 miljardi latu) un ieķīlāto īpašumu.