Hipotēku bankas
Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū nebija vērojamas nedz būtiskas cenu, nedz apgrozījuma izmaiņas. Tirgus, nu, jau mēnesi stabili turas gandrīz nemainīgā cenu apgabalā un gaida jaunus impulsus, kas izkustinātu sertifikātu cenu no ieņemtajām pozīcijām. Ja tirgus šī gada laikā nesagaidīs nekādus negatīvus vai pozitīvus paziņojumus privatizācijas sakarā un sertifikātu tirgu uzturēs zemes un dzīvokļu privatizētāji, straujām sertifikātu cenu svārstībām nevajadzētu notikt, un tirgum būtu jābūt lēnām augošam. Nelielas korekcijas var ieviesties vasaras beigās, kad veidosies fizisko personu vēlme realizēt sev piederošos sertifikātus vienlaicīgi, kā rezultātā tirgus savas ierobežotās likviditātes dēļ visdrīzāk nespēs uzturēt nemainīgu cenu.

Pagājušā nedēļā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 26,0 tūkst, kas ir 2,24 tūkst.

(+9.45%) sertifikātu apgrozījuma kāpums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam nedēļas nogales vidējo iepirkšanas cenu 5.00, šajā nedēļā tirdzniecības apgabals svārstījās no 4.96-5.12, noslēdzot nedēļu pie 5.10. Sertifikātu pārdošanas cenas turējās iepriekšējo nedēļu līmeņos un bija robežās no 5.58-5.73. Ja salīdzina privatizācijas sertifikātu cenas jūnija nogalē, var redzēt, ka cenas šajā periodā praktiski nav mainījušās. Tā 30.jūnijā privatizācijas sertifikātu vidējā pirkšanas cena bija 5.00, pārdošanas 5.54.

Lai arī Ekonomikas ministrijas apkopotā informācijas liecina, ka privatizācijas sertifikātu vidējā cena jūlijā pieaugusi par 0.20 Ls un sastādīja 5,34 Ls, salīdzinājumā ar jūnija sertifikātu vidējo cenu 5,14 Ls, par pamatu tik straujam sertifikātu vidējās cenas kāpumam ir sertifikātu cenu zemie līmeņi maija beigās un jūnija sākumā, bet, reāli salīdzinot abu mēnešu beigās fiksētās cenas, atšķirība ir nenozīmīga.

Kompensācijas sertifikātu tirgus joprojām raksturojas ar lielu cenu svārstību amplitūdu. Nākošā mēneša laikā varētu notikt sertifikātu cenas pieaugums šajā tirgus segmentā, ko varētu veicināt jauno objektu privatizācija un norēķini par jau noslēgtajiem līgumiem. Grūti prognozēt, kā sertifikātu turētāji rīkosies šajā periodā. Iepriekšējā nedēļā tika tirgoti 9.96 tūkst. sertifikātu, kas salīdzinājumā ar nedēļu pirms ir par 2.13 tūkst. (-17.6%) sertifikātu mazāk. Taču apgrozījuma kritums nav jāvērtē kā pieprasījuma vai piedāvājuma kritums, un tuvāko nedēļu laikā tam būtu jāsaglabājas virs 10 tūkst. robežas. Pagājušā nedēļā sertifikātu iepirkšanas cena svārstījās apgabalā no 13.95-15.93, nedēļu noslēdzot pie 15.93 Ls. Savukārt pārdošanas cena svārstījās apgabalā no 16.72-17.29 Ls. Pēc autora domām, ja sertifikātu cenai nebūs nopietnas pretestības pie 17.00-17.50 Ls robežas, tirgus var piedzīvot augšupeju, atgriežoties gada sākuma līmeņos, taču šādos līmeņos tirgum nevajadzētu uzturēties ilgi. Šajos līmeņos tirgū bija vērojams vislielākais sertifikātu piedāvājums, cenai krītoties un gaidāms, ka sertifikātu īpašnieki, kas savas pozīcijas nenoslēdza pirms tam, tās mēģinās slēgt tagad.

Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka jūlija sākumā fizisko un juridisko personu kontos vēl bija 9,54 milj. privatizācijas sertifikātu un kontos neieskaitīti bija 1,4 miljoni sertifikātu. No tiem juridisko personu kontos šogad jūlijā bija 5,41 milj. sertifikātu un 0,43 milj. īpašuma kompensācijas sertifikāti. Fizisko personu īpašumā jūlija sākumā vēl bija 4,13 milj. privatizācijas sertifikātu un 0,61 milj. īpašuma kompensācijas sertifikāti.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra