Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Apaļkoku pārdošanas modelis valsts mežu apsaimniekotājam dod lielākus ienākumus un arī peļņas masu, kaut arī visrentablākais koksnes tirdzniecības veids ir augošu koku izsoles. To rāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) veiktā analīze pa koksnes pārdošanas veidiem. «Lai arī apaļkoku sortimentu tirdzniecība rada papildu izmaksas 8.65 Ls/m3 – mežizstrādē, transportēšanā utt. — tomēr skaitļi rāda, ka šis modelis rada papildu peļņu 4.55 Ls par katru pārdoto koksnes m3,» skaidro LVM finanšu viceprezidents Gints Bumbieris. Viņš norāda, ka apaļkoku sortimentu pārdošanai ražošanas izmaksas ir 4.7 reizes augstākas par augošu koku pārdošanas izmaksām izsolēs un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tomēr tīrā peļņa uz 1m3 koksnes, realizējot apaļkokus, ir 1.7 reizes augstāka nekā pārdodot augošus kokus izsolēs. Pēc G. Bumbiera teiktā, viszemāko rentabilitāti 18 % pašlaik LVM dod augošu koku pārdošana ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 43.8 % lielu — apaļkoku sortimentu tirdzniecība, taču visrentablākā — 53.5 % ir augošu koku pārdošana izsolēs. Tomēr vislielāko tīro peļņu naudā rada tieši apaļkoku pārdošana: ja pēc šā gada I ceturkšņa iegūtajiem datiem visu valsts mežā ciršanai paredzēto apjomu 4 milj. m3 koksnes pārdotu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tad tīrajai peļņai vajadzētu būt ap 5.3 milj. Ls, realizējot augošu koku izsolēs — ap 27 milj. Ls, bet apaļkoku sortimentu veidā — ap 45 milj. Ls. (Tirā peļņa pērn bija 5.18 milj. Ls, bet 2001. gadā tikai — 1 milj. Ls) «Protams, tas ir tikai teorētisks aprēķins, jo minētās peļņas dati iegūti, rēķinot ienākumus no koksnes pārdošanas kailcirtēs, bet ne kopšanas un citās cirtēs, kurās arī nemaz tik maz neizcērt, taču to pārdošanas cena nav tik augsta kā kailcirtēs,» uzsver G. Bumbieris. Tomēr, viņaprāt, šie skaitļi pierāda, kurš no koksnes pārdošanas veidiem ir pats izdevīgākais gan no ienākumu, gan arī no iespējamās peļņas viedokļa. G. Bumbieris arī atgādina, ka vēl pirms dažiem gadiem vidēji ikviens koksnes m3, kas tika pārdots ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, LVM radīja 6 santīmus lielus zaudējumus. Lai nerastos nekādu spekulāciju par to, kāpēc kādam LVM koksnes pārdošanas veidam ir tādas vai citas izmaksas, visiem tika lietotas vienādas izmaksas, kas attiecas uz meža atjaunošanu, kopšanu, meža infrastruktūras izdevumi, nodokļi, valsts noteiktais fiksētais maksājums, LVM centrālā aparāta izmaksas pārrēķinātas uz 1 m3 šogad pārdošanai paredzētās koksnes. Savukārt pārdošanas veidu vidējās koksnes cenas tika noteiktas pēc šā gada I ceturksnī reāli pārdoto koksnes m3 attiecināšanas pret iegūtajiem ienākumiem, skaidro G. Bumbieris. Viņš atzīst, ka sākotnēji bija plānots no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ieņemt tikai 6.5 milj. Ls, taču reāli izdevies noslēgt ligumus jau gandrīz par 7 milj. Ls, turklāt vēl jau visi šogad pārdošanai paredzētie 331 000 m3 vēl nemaz nav pārdoti, tādējādi reālos ienākumus jau pašlaik iespējams prognozēt vēl lielākus, atzīst G. Bumbieris. Tiesa, šo prognozi var mainīt apaļkoku pircēju līgumos ierakstītais punkts, ka tirgus situācijas dēļ apaļkoku sortimentu izsoļu cenas var tikt paaugstinātas vai arī samazinātas. Tiesa, ja šis punkts tiks darbināts, tad tas tiks attiecināts uz visiem pircējiem, nevis tikai uz kādu atsevišķu pircēju grupu. «Raugoties no īpašnieka viedokļa apaļkoku pārdošana rada lielāku peļņas masu nekā citi pašreizējie koksnes realizācijas veidi,» secina G. Bumbieris.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Sarunā ar Db vairāki kokrūpnieki, kuri ir uzvarējuši konkrēto apaļkoku sortimentu izsolē, bažījās, vai šo konkursa rezultātu apstrīdēšanas dēļ agrāk nospraustajos termiņos saņems no LVM paredzēto apaļkoku apjomu, jo, ja nevar apstiprināt mežizstrādes konkursa (par 760 000 m3 vai to daļas) rezultātus, tad nav ko pārvadāt apaļkoku pārvadāšanas konkursa uzvarētājam, bet kokrūpnieki nevar saņemt paredzētos apaļkoku sortimentus. Turklāt šis process, kad no valsts mežiem apaļkoku tirdzniecība kaut uz laiku tiek apturēta, pēc dažu aptaujāto domām, varētu izarisīt papildu spriedzi baļķu tirgū, kas varētu izraisīt cenu kāpumu, kā arī tiem kokrūpniekiem, kuriem ir samērā nelieli apaļkoksnes krājumi problēmas ar noslēgto gatavās produkcijas līgumu izpildi. Ceru, ka LVM spēs izpildīt savas saistības pret apaļkoku sortimentu pircējiem paredzētajos apjomos un termiņos, uzsver viena no lielākajiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem SIA Merex iepirkšanas menedžeris Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka Merex rēķinās ar LVM piegādēm šogad, ko apstiprina noslēgtā vienošanās, pretējā gadījumā būs jāmeklē apaļkoksne, lai varētu izpildīt pircēju pasūtījumus. «Ja apaļkoku sortimentu piegādes nenotiek paredzētajos termiņos, tad var rēķināties ar tā jau superaugsto zāģbaļku cenu kārtējo kāpumu,» uzsver A. Apfelbaums. «LVM darīs visu, lai izpildītu līgumos paredzētos koksnes piegādes apjomus, neraugoties uz to, ka tiek torpedēti mežizstrādes un apaļkoku pārvadājumu konkursu rezultāti,» kokrūpniekus mierina LVM prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka LVM ir izmantojusi likumā paredzētās tiesības sarunas procedūras rezultātā turpināt (apjomā līdz 50%) 2003. gadā noslēgtos iepirkuma līgumus, kā rezultātā kokmateriālu piegādes kokrūpniekiem nepastāsies.

Sadarbojoties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) un programmatūru risinājumu firmai Batsoft, izveidota jauna grāmatvedības uzskaites sistēma Grāmatvedība 1 (G1), kas atvieglos grāmatvedības operācijas lauksaimniecības uzņēmumos, db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Jaunā grāmatvedības datorprogramma G1 uzņēmumos, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, vienkāršos un padarīs operatīvāku finanšu grāmatvedības, nodokļu pārskatu un atskaišu sagatavošanu, kā arī nodrošinās vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem nepieciešamos uzskaites reģistrus. Lai nodrošinātu pilnīgu uzņēmuma saimniecisko darījumu atainojumu G1 finanšu uzskaites blokā, datorprogramma ir savienojama ar izstrādāto programmatūru pamatlīdzekļu, darba samaksas, kā arī noliktavas darījumu uzskaiti. Programmā liela uzmanība pievērsta vieglai un lietotājam ērtai sākotnējo attaisnojuma dokumentu ievadei.Programma ir piemērota arī citās nozarēs strādājošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ar 1. jūliju valsts mežu apsaimniekotājs atsāk noslēgto šā gada I pusgada apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumu izpildi par tām pašām cenām, kuras uzņēmēji bija nosolījuši pērnā gada noglē. Nenoliedzami, ka daļa kokzāģētavu ir izveidojušas samērā lielus zāģbaļķu uzkrājumus, tomēr daļa kokrūpnieku lielus krājumus dažādu iemeslu dēļ nav veidojuši, un tāpēc jūlijā tiek atsākta apaļkoku sortimentu piegādes, uzsver a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Papildus jūlijā arī turpināsies apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes no vētras lauztajām/gāztajām cirsmām noslēgto līgumu ietvaros. Turklāt ar apaļkoku sortimentu pircējiem tiek saskaņots jauns piegāžu grafiks. Lai arī šobrīd tirgū esošās skujkoku apaļkoku (kuri iegūti no vētras lauzatjām/gāztajām cirsmām) cenas ir būtiski zemākas salīdzinājumā ar tām, kādas savulaik solīja apaļkoku pircēji, tomēr jāuzsver, ka cenas tika solītas par skujkoku apaļkoku sortimentiem no augošu koku cirsmām un tieši tādi apaļo kokmateriālu sortimenti tagad tiks piegādāti, norāda A. Balodis. Viņš nenoliedz, ka viena daļa kokrūpnieku, vēloties šīs apaļkoku piegādes saņemt šā gada IV ceturksnī, tomēr ņemot vērā visu pircēju intereses un arī ražošanas procesu, piegādes būšot arī III ceturksnī. «Mēs respektējam apaļkoku pircēju vēlmes lielāko daļu apjoma piegādājot IV ceturksnī, tomēr visas piegādes 1.29 milj. m3 apmērā neesot iespējamas tikai decembrī,» uzsver A. Balodis.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem jau tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Saistībā ar to Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Latvijas Kokrūpniecības federāciju 2012. gada 11. jūnijā plkst. 14:00 Mežaparka Lielās estrādes ēkā izstādes Iepazīsties koks telpās rīkos tikšanos ar visiem Krievijas apaļkoksnes importā ieinteresētiem uzņēmumiem, informējot par kvotu administrēšanas mehānisma darbību, pieteikšanos kvotai un skaidrojot nozarei būtiskos jautājumus.

Plānots, ka jaunā Eiropas Komisijas regula stāsies spēkā 2012. gada 13. jūnijā un pēc Krievijas iestāšanās PTO ar 2012. gada augustu/septembri nodrošinās mehānismu Krievijas priedes un egles apaļkoku importam ES ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Šobrīd piemēroto 25% (bet ne mazāk kā 15 EUR/m3) vietā tarifu kvotas ietvaros 3,5 milj. m3 priedes apaļkoku importam tiks piemērots 15% Krievijas eksporta tarifs, bet 6 milj. m3 egles apaļkoku importam 13% eksporta tarifs.

Lai precizētu administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus noteikumos par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanu. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Sagatavotie grozījumi MK 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr. 551 «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi» precizē administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, kā arī paredz pārskatīt reģistrējamo uzskaites punktu skaitu.

Piemēram, transportlīdzekļu vadītājiem, kas ieguvuši četrus uzskaites punktus, būs iespēja brīvprātīgi samazināt reģistrēto punktu skaitu, ne tikai apmeklējot apmācības kursus, bet arī braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības.

Noteikumu projektā ietvertie grozījumi paredz atcelt transportlīdzekļa vadītājam piemērotā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa pagarināšanu gadījumos, ja vadītājs noteiktajā laika periodā nav nodevis savu nederīgo apliecību, paredzot pagarinājumu tikai gadījumos, ja vadītājs piemērotā aizlieguma laikā vada transportlīdzekli.

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, saņemot noteiktu pārkāpumu uzskaites punktu skaitu, turpmāk būs obligāti jāapmeklē apmācības kursi un jānokārto teorētiskais un praktiskais eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos.

Šādus grozījumus paredz valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts. Grozījumi noteikumos paredz, ka pārkāpumu uzskaites punktus reģistrēs arī mopēdu vadītājiem.

Turpmāk transportlīdzekļa vadītājiem, saņemot astoņus pārkāpumu uzskaites punktus, būs obligāti jāapmeklē apmācības kursi ceļu satiksmes drošības jautājumos un jāapgūst apmācība drošā transportlīdzekļa vadīšanā. Savukārt, sakrājot 12 pārkāpumu uzskaites punktus, papildus teorētiskajam eksāmenam būs jāveic spēkrata vadīšanas iemaņu pārbaude.

Par ietekmēšanas līdzekļu (piemēram, atkārtota ceļu satiksmes noteikumu apmācība vai eksāmens) izpildi noteiktā laikā un kārtībā tiks dzēsti divi pārkāpumu uzskaites punkti, bet neizpildes gadījumā vadītājam papildus tiks reģistrēti divi.

Nelegālās koksnes apriti vēlas ierobežot ar speciālu likumu, kas reglamentēts darījumus ar augošiem kokiem un apaļajiem kokmateriāliem. Jāatgādina, ka šā gada augustā Tieslietu un Finanšu ministriju iebildumu dēļ Ministru kabineta komiteja atlika apaļo kokmateriālu uzskaites likumprojekta izskatīšanu un tālāko virzību. «Šo atlikto likumprojektu pēc sarunām ar Finanšu ministriju esam pārveidojuši par uzskaites likumprojektu par darījumiem ar augošiem kokiem un apaļajiem kokmateriāliem,» skaidro Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Viņš norāda, ka Finanšu ministrija atzina, ka ne visi, kuri veic darījumus ar apaļkokiem, ir reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Minēto iemeslu dēļ arī abu ministriju speciālisti vienojušies par atsevišķa darījumus ar apaļkokiem un augošiem kokiem reglamentējoša likuma nepieciešamību. Tuvākajā laikā, pēc J. Birģeļa teiktā, notikšot sarunas ar Tieslietu ministriju. Likumprojekta autori cer, ka šis noramatīvais atkts ļaušot izveidot vienotu augošu koku un apaļo kokmateriālu darījumu uzskaites kārtību, un palielināt nodokļu iekasēšānu. Projekts paredzēja, ka apaļo kokmateriālu uzskaite kokmateriālu noliktavās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt noliktavās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem. Projekts pieļauj mērījumu kļūdu līdz 10 %, taču virs šī normatīva par katru noliktavā iztrūkstošo m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0,1 minimālās mēnešalgas apmērā.Ja noliktavā apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē. Abos gadījumos ienākumus no iekasētās soda naudas un apaļkoku pārdošanas paredzēts ieskaitīt valsts budžetā.

Apmeklējot gan teorētiskos, gan praktiskos drošas braukšanas kursus iespējams dzēst divus pārkāpumu uzskaites punktus, Db.lv informēja CSDD.

2009. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos», kas paredz, ka sakrājot 8 soda punktus, autovadītājam ir jāapmeklē gan teorētiskās apmācības par satiksmes drošību, gan praktiskās stundas automobiļa drošā vadīšanā. Savukārt sasniedzot 12 pārkāpumu uzskaites punktu robežu jākārto gan teorētiskais, gan praktiskais braukšanas pārbaudījums.

CSDD atgādina, ka pārkāpumu uzskaites punktus iespējams dzēst tikai tad, ja apmeklēti gan teorētiskie, gan praktiskie kursi. Ja autovadītājs apmeklējis tikai vienus no abiem obligātajiem kursiem, tad saskaņā ar 2004.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.551 «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi» uzskatāms, ka prasība nav izpildīta, un vadītājam tiek reģistrēti divi papildus pārkāpumu uzskaites punkti.

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

No šāda gada 1. septembra par elektroniskās darba laika uzskaites pārkāpumiem būvlaukumos darbinieki tiks sodīti ar brīdinājumu vai naudas sodu no 2 līdz 20 eiro, bet darba devēji – no 20 līdz 400 eiro par katru darbinieku

Tādu risinājumu atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Būvniecības uzņēmēju organizācijas par šo grozījumu projektu bija iesniegušas savu skatījumu jau tad, kad tas atradās apspriešanas stadijā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Aigars Paegle jau 25. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē vērsa uzmanību uz faktu, ka, izstrādājot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, doma bijusi, ka tā būs kontroles, nevis soda rīks uzņēmumiem, kuri ir kļūdījušies, it īpaši, ja būvlaukumā ir 500 darbinieku un pieci nav reģistrējušies. Viņš arī atgādināja, ka, noslēdzot ģenerālvienošanos nozarē, būs lielākā minimālā alga Latvijā un no tās samaksāti nodokļi, un nav pamata sodīt godprātīgos uzņēmumus par kādu kļūdu. Tāpat jautājums ir par būvstrādnieku, kas strādā pie mājas fasādes vai remontē ielu, nodalīšanu no tiem, kas atrodas uz ielas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atgādināja, ka par šo likumprojektu atbildīgā būs Saeimas Juridiskā komisija, un tie, kuriem ir idejas un vēlmes, kā to uzlabot, aicināti iesniegt savus priekšlikumus.

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm.

To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Uzņēmumi, kas 2004. vai 2007. gadā no Krievijas importējuši priedes un egles apaļkokus kopā vismaz 5000 m3 apmērā (vēsturiskie importētāji) un tuvākajos divos trīs gados varētu atjaunot importu, ir aicināti līdz šā gada maija beigām informēt Ekonomikas ministriju, teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā skaidrots, ka tradicionālās tiesības nodrošinās būtiskus ieguvumus vēsturiskiem importētājiem, garantējot iespējas sākot no 2012. gada rudens par ievērojami zemākiem eksporta tarifiem no Krievijas ievest vēsturiskiem importa apjomiem pielīdzināmus daudzumus. Turpretim jaunajiem importētājiem būs iespēja rindas kārtībā pieteikties uz daļu no kvotas ietvaros pieejamā Krievijas skujkoku apaļkoku importa.

Valsts mežu apsaimniekotājs drīkst slēgt līgumus desmit kompānijām mežizstrādes veikšanai un kokmateriālu piegādei līdz ceļam, kuras konkursā atzina par uzvarētājām. To paredz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums uzskatīt par nepamatotām četru konkursa pretendentu SIA Omīte, SIA Vidzemes privātmeži, SIA Vikkers un a/s Tukuma MRS sūdzības par valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) konkursa rezultātiem. Tādējādi šogad mežizstrādes (750 000 m3) darbus valsts mežos veiks desmit kompānijas, no kurām visvairāk izstrādās SIA Kursa MRU — 175 000 m3 un SIA Aktīvs — 160 000 m3. Db šā gada 13. janvāra numurā rakstīja, ka vairāki kokrūpnieki, kuri ir uzvarējuši konkrēto apaļkoku sortimentu izsolē, bažījās, vai šo konkursa rezultātu apstrīdēšanas dēļ agrāk nospraustajos termiņos saņems no LVM paredzēto apaļkoku apjomu, jo, ja nevar apstiprināt mežizstrādes konkursa vai to daļas rezultātus, tad nav ko pārvadāt apaļkoku pārvadāšanas konkursa uzvarētājam, bet kokrūpnieki nevar saņemt paredzētos apaļkoku sortimentus. Turklāt šis process, kad no valsts mežiem apaļkoku tirdzniecība kaut uz laiku tiek apturēta, pēc dažu aptaujāto domām, varētu izraisīt papildu spriedzi baļķu tirgū, kas varētu izraisīt cenu kāpumu. Pēc IUB lēmuma vairāki Db aptaujātie kokrūpnieki atzina, ka janvāra mēnesis ir pagājis tukšgaitā un tad, kad mežizstrādātāji sāks strādāt, koksnes pircēji arī saņems izsolē iegūto apaļkoksni. Uzvarētāji zināmi Iepirkumu daļa Konkursa uzvarētājs Apjoms m3 Alsungas a/s Latvijas Finieris 50 000 Garozas SIA Nekas 50 000 Kandavas SIA Kursa MRU 65 000 Kokneses SIA Siksala 50 000 Madonas SIA Asigne 50 000 Mērsraga a/s Tukuma MRS 60 000 Mētru SIA Kursa MRU 60 000 Misas SIA Ogres Mežierīcības centrs 55 000 Ogres SIA Aktīvs 50 000 Ropažu SIA Aktīvs 50 000 Rūjienas SIA Aktīvs 60 000 Sēlpils SIA RTK Pluss 50 000 Silvas a/s Strenču MRS 60 000 Usmas SIA Kursa MRU 50 000 Avots: valsts a/s Latvijas valsts meži

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) virzītos likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumus, kas paredz ieviest datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildē.

Kā norāda EM, datu uzkrāšana ieviešama, lai mazinātu ēnu ekonomikas riskus, mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus, kā arī uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.

Ministrijā atsaucas uz pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. - 2021.gadā", kas liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir viens no augstākajiem ēnu ekonomikas līmeņiem.

Grozījumi likumā novērš pašreizējā regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Latvijā plānots ieviest vienotu no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu uzskaites sistēmu.

To paredz Finanšu ministrijā tapuši noteikumi, kas šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Jaunie noteikumi regulēs kārtību, kādā Finanšu ministrija uzturēs, pilnveidos un aktualizēs no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu vienotās uzskaites sistēmu, kā arī kārtību, kādā šīs institūcijas uzskaitīs un nodos informāciju Finanšu ministrijai.

Šādi noteikumi nepieciešami, lai apzinātu esošās amata vietas un kontrolētu darba samaksu valsts pārvaldes institūcijās, kā arī, lai analizētu šo institūciju atlīdzībai paredzētā finansējuma izlietojumu.

Valsts pārvaldes institūciju darbinieku darba samaksas un ierēdņu amatu vienotās uzskaites sistēmas izveide arī ļaušot ietaupīt valsts pārvaldes iestāžu cilvēkresursus, kuri nodarbināti dažādu ar darba samaksas uzskaiti saistītu ikmēneša atskaišu gatavošanā.

Ministru kabinets š.g. 24. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas attieksies uz norēķiniem būvniecības nozarē.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros.

Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015. - 2019. gadam”, ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Ingrīda Circene (JL)

Komisijas 323 sēdēs izskatīti 49 likumprojekti

Nozīmīgākie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Tiesībsarga likums (Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī; stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī)

Lai paplašinātu Valsts cilvēktiesību biroja darbības jomas un sekmētu labas pārvaldības principu ievērošanu, Valsts prezidente piedāvāja jaunu - Tiesībsarga biroja likumprojektu (21.07.2004.). Tiesībsarga institūcija veiks starpnieka funkciju starp valsti un tās iedzīvotājiem. Tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē u.c., bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, vērsties tiesā personu aizstāvībai.