Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi
Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (17%) iedzīvotāji norādījuši apkures un dabasgāzes tarifu samazinājumu. Vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija mazāki (vidēji par 7.5%). Kopumā pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērojams jau no pērnā gada novembra. Tāpat pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju maksājumiem par siltumu šogad atstāja arī rudens un ziemas periodam neraksturīgi siltie laikapstākļi. Tikpat liels respondentu skaits (17%) kā faktoru, kas mājsaimniecības finansiālo situāciju ietekmējis labvēlīgi, minējis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 24% uz 23%. Praktiski tas nozīmē, ka vidējās algas saņēmējs (808 eiro uz papīra) šogad no IIN likmes samazinājuma ik mēnesi ieguva aptuveni 6,5 eiro jeb 78 eiro gadā.

Trešais nozīmīgākais faktors, ko 15% iedzīvotāji norādījuši kā pozitīvas izmaiņas radošu, ir iespēja piepelnīties papildus darba algai, kā arī algas pieaugums. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2014.gada trīs ceturkšņos (758 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 6,6% jeb 50 eiro mēnesī. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 7,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas (gada inflācija 2015.gada deviņos mēnešos bijusi 0,2%). Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši par 7,2%. Tomēr iedzīvotāju tēriņi joprojām raksturojami kā samērā piesardzīgi un aug lēnāk par ienākumiem (mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms šī gada deviņos mēnešos audzis par 5,9%).

«Viena no pozitīvākajām tendencēm, ko vērts uzsvērt samērā piesardzīgu patēriņa paradumu kontekstā ir arvien augošs uzkrājumu līmenis iedzīvotājiem visā Latvijā, kas pat apsteidz ekonomisko izaugsmi valstī. Arvien vairāk cilvēku veido uzkrājumus dažādiem mērķiem – finansiālai drošībai, vecumdienām, bērniem, kā arī citiem, sev būtiskiem mērķiem. Lielākais uzkrājumu apjoms šogad veidots banku kontos un depozītos, kopējai uzkrājumu summai pārsniedzot jau 5 miljardus eiro. Ievērojams pieaugums novērojams arī pensiju 3.līmenim, kopējam uzkrājumu apjomam pārsniedzot 314 miljonus,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Kā citi faktori, kas iedzīvotāju vērtējumā viņu mājsaimniecību finansiālo stāvokli šogad ietekmējuši pozitīvi, minami minimālās darba algas palielināšana no 320 eiro uz 360 eiro (15%), brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei (9%, īpaši svarīgi tas bijis ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni), cenu samazinājums patēriņa precēm un pakalpojumiem (8%), kā arī iekārtošanās darbā (7%) un zemas kredītu procentu likmes (5%).

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši nelabvēlīgi
Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši nelabvēlīgi, visbiežāk (38%) iedzīvotāji norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 37% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 30% iedzīvotāju skatījumā ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām (par nemainīgu elektroenerģijas patēriņu maksājot vairāk). Kā to rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, kura nav atzīta par trūcīgu, ik mēnesi patērējot 350kWh, izmaksas par elektroenerģiju pieauga. Ja 2014.gadā šī ģimene par elektroenerģiju maksāja vidēji 50 eiro mēnesī, tad šobrīd, izvēloties izdevīgāko no Latvenergo piedāvātajiem produktiem, tāds pats elektroenerģijas patēriņš šai ģimenei izmaksā jau aptuveni 56 eiro.

«Par spīti statistikas datiem, kas liecina par inflācijas neesamību un ienākumu pieaugumu, atsevišķu izdevumu palielinājums iedzīvotāju vērtējumā noēd kopējo darba algu pieaugumu un arī likumdošanā iestrādātos uzlabojumus, piemēram, minimālās darba algas palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un lielākus pabalstus, saglabājot sajūtu, ka kopējā mājsaimniecības finanšu situācija nav mainījusies, vai pat kļuvusi sliktāka. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem joprojām ikdienas izdevumu slogu izjūt kā smagu. Tai pat laikā jāuzsver, ka šis gads nesis salīdzinoši labas pārmaiņas ģimenēm ar bērniem, piemēram, lielākus pabalstus, atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm, kurām līdz šim savu mājokli iegādāties liedzis pirmās iemaksas trūkums, kā arī mazu, bet patīkamu un īpaši daudzbērnu ģimenēm nozīmīgu uzlabojumu – brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei,» stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi (19%), slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (16%), apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (12%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (11%), kā arī darba zaudēšana (7%).

36% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. 6% iedzīvotāju prognozē, ka tā būtiski pasliktināsies, savukārt katrs piektais (19%) sagaida, ka tā pasliktināsies nedaudz. Savukārt optimistiski noskaņoti par nākamo gadu ir kopumā 22% aptaujāto – 19% iedzīvotāju prognozē, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nedaudz uzlabosies, savukārt 3% sagaida būtisku uzlabojumu.

Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2016.gadā izdevumi varētu būtiski palielināties, iedzīvotāji visbiežāk (53%) norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), ar veselību saistītos izdevumus (48%), kā arī pārtikas (46%), transporta (37%), elektroenerģijas (32%), apģērba un apavu (24%), atpūtas un kultūras pasākumu (21%), kā arī izglītības (10%) un sakaru izdevumus (mobilais tālrunis, internets, telefons) (8%).

Plānotās izmaiņas 2016.gadā, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības
Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības nākamajā gadā, vērts uzsvērt iedzīvotāju ienākuma nodokļa saglabāšanu 23% apmērā (pretēji prognozētajam samazinājumam). Tāpat strādājošos Latvijas iedzīvotājus 2016.gadā ietekmēs minimālās algas pieaugums par 10 eiro mēnesī (no 360 uz 370 eiro), kā arī atvieglojuma par apgādībā esošu personu pieaugums par 10 eiro (no 165 uz 175 eiro). Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs par 6,90 eiro vairāk, savukārt, atvieglojuma dotais ieguvums ikvienam strādājošajam veidos 2,30 eiro mēnesī par vienu apgādājamo. Vienlaikus jāuzsver, ka turpmāk kā apgādājamos vairs nevarēs reģistrēt pilngadīgus un darbspējīgus bērnus, kuri neturpina mācīties.

Tāpat no nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk. No nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.

Savukārt izdevumu pieaugumu mājsaimniecībām visdrīzāk veidos namu apsaimniekošanas maksas palielinājums pievienotās vērtības nodokļa apmērā, jo ar 2016.gada 1.jūliju paredzēta PVN piemērošana (21%) dzīvojamo māju pārvaldīšanai. Piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, jārēķinās ar nepilnu 8 eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.

Pētījumu par 2015.gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm par 2016.gadu šī gada decembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.

Datus un aprēķinus par izmaiņām 2015. un 2016.gadā sagatavoja Swedbank Finanšu institūts.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra