Plāni griezt izmaksas nākotnē liks bankām samazināt bankomātu skaitu, un tā vietā reģionos kredītiestādes vēlas veicināt skaidras naudas izņemšanas pakalpojuma ieviešanu tirdzniecības vietās un pašvaldību kasēs, tomēr process attīstās lēni.

Sarucis par desmitdaļu

Pagājušā gada beigās Latvijā bija 1154 bankomāti, kas ir par 10% mazāk nekā iepriekšējā gada beigās un mazākais skaits kopš 2007. gada, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati. Kā skaidro banku pārstāvji, lielākoties bankomātu skaits sarucis, jo no tirgus aizgājušas bankas, kurām bija plašs bankomātu tīkls, un neviena cita banka šajās vietās jaunus nav izvietojusi, taču nākotnē par plāniem samazināt bankomātu skaitu izsakās arī pārējās bankas, kurām patlaban pieder lielākie bankomātu tīkli. Mazinās arī filiāļu skaits. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati liecina, ka vairākos novados tuvākā naudas izmaksas iespēja atrodas vairāk nekā 10 km attālumā, savukārt bezskaidras naudas norēķinus, pēc pašvaldību pārstāvju vārdiem, bremzē nepietiekamā interneta pārklājuma kvalitāte, kā arī sliktais iedzīvotāju aprīkojums šo darījumu veikšanai. VARAM kopā ar banku pārstāvjiem cenšas rast risinājumus skaidras naudas piekļuvei, tomēr, ņemot vērā, ka pagastos pieprasījums ir salīdzinoši zems, notiek pretējs process un bankomāti tiek nevis uzstādīti, bet demontēti. Piemēram, Beverīnas novada pašvaldība ir starp tiem novadiem, kuros nav iespēja izņemt skaidru naudu bankomātos, bet tuvākais pakalpojums ir pieejams Trikātas pagasta aptiekā personām, kuras ir SEB bankas klienti, un skaidras naudas limits ir mazs, skaidro pašvaldības pārstāvji. Viņi atzīst, ka sarunas ar kredītiestādi par iespēju ieviest bankomātu novadā noslēgušās nesekmīgi, jo banka norādījusi, ka tajā ir nepietiekams iedzīvotāju skaits. Arī Vārkavas novada domes pārstāvji norāda, ka pāris spēcīgākās bankas, kas tika uzrunātas, uz bankomātu izvietošanu novadā raugās ļoti skeptiski. Situācija tiek risināta, vietējiem iedzīvotājiem dodoties uz tuvākajām pilsētām, bet pensionāriem lielākoties pensijas piegādā pastnieki, arī vietējos veikalos ar karti var izņemt noteiktu naudas summu, skaidro domē. Reģionos skaidras naudas iemaksas un izmaksas iespēja patlaban ir aktuāla problēma, atzīst tirdzniecības tīkla LaTS pārstāvji, jo uzņēmējiem nereti jābrauc desmitiem kilometru līdz tuvākajai bankai, turklāt par pakalpojumu jāmaksā komisijas maksa, kas pēdējā gada laikā ir palielināta. Arī Latvijas Tirgotāju asociācija min, ka pēdējo gadu laikā bankomātu skaits reģionos ir sarucis, apgrūtinot darbu uzņēmējiem.

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank", "SEB banka", "Luminor Bank" Latvijas filiāle un banka "Citadele" - parakstījušas sadarbības memorandu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, informē Latvijas Banka.

Memoranda mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības.

Memoranda parakstītāji vienojušies saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu par vairāk nekā 5% līdz 2023.gada 1.janvārim, veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju, kā arī noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs, proti, katru dienu vismaz 12 stundu.

Latvijas Banka norāda, ka mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma - digitālais eiro, kas neaizstās skaidro naudu, bet papildinās un paplašinās dažādas naudas lietojuma iespējas. Tomēr pašlaik vēl arvien liela daļa neliela apmēra maksājumu Eiropas Savienībā tiek veikta skaidrā naudā.

Swedbank nolēmusi izstāties no projekta, kas paredz izveidot bankomātu tīklu kopā ar citām bankām. Šādu informāciju sniedz gan Igaunijas mediji, gan Latvijas Swedbank pārstāvis Ivars Svilāns.

Igaunijas Bbn raksta, ka banka norādījusi uz labu piedāvājumu trūkumu no izstrādātāju puses. Bankai arī esot būtiski iebildumi pret pašu ideju, piemēram, ja tiktu izveidots šāds tīkls, varētu pasliktināties piekļuve bankomātiem, jo veidotos rindas.

Arī Swedbank pārstāvis Latvijā I. Svilāns apstiprināja, ka kredītiestāde nolēmusi turpināt attīstīt savu naudas izmaksu un iemaksu bankomātu tīklu. Tajā šobrīd Latvijā kopumā ir 377 parastie bankomāti (ATM) un naudas iemaksas bankomāti (NIB). Visā Baltijā kopā - 1373.

«Vienotā banku tīkla izveidi mēs ļoti nopietni un koleģiāli ar pārējām bankām izskatījām, tomēr nolēmām neiet šajā projektā. Pamata iemesli - analīze neuzrādīja jaunas pievienotās vērtības, labāku servisu mūsu klientiem un iespējas labāk attīstīt elektroniskos pakalpojumus,» skaidroja I. Svilāns. Viņš arī piebilda: «Attīstot savu tīklu, jaunas lietas var ieviest ātrāk. Turklāt jau šobrīd pastāv iespēja bez maksas izņemt naudu draudzīgo bankomātu tīklā.»

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

First Data paziņojis, ka bankomātu tīkls, kuru kompānija uztur Baltijas valstīs, ir sasniedzis vairāk nekā 400 bankomātus.

Uzņēmums nodrošina izveides, uzturēšanas un tehniskās apkopes pakalpojumus bankomātu tīklam, kas ir lielākais šāda veida tīkls Baltijas valstīs.

Vienošanās ietvaros, pirmais First Data bankomāts Baltijas valstīs tika uzstādīts 2006.gada augustā. Trīs gadu laikā bankomātu tīkls ir paplašināts - attiecīgi 95 bankomāti uzstādīti Igaunijā, 97 bankomāti – Latvijā, bet 211 bankomāti – Lietuvā. Latvijā tīklu veido Nordea un Danske Bank.

Bankomātiem raksturīgs atšķirīgs dizains, kas apvieno sadarbības banku logotipus un zīmolu krāsas. Plānots, ka 2010. gada beigās tīkls tiks paplašināts līdz pat 500 bankomātiem.

Šī ir pirmā reize, kad vairākas lielas Ziemeļu un Baltijas reģiona bankas ir sadarbojušās, lai izveidotu kopīgu bankomātu tīklu Baltijas reģionā. Turklāt kopīgs bankomātu tīkls var palīdzēt bankām optimizēt bankomātu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas, norāda First Data izpilddirektore Baltijas un Ziemeļvalstīs Zanda Brīvule-Jansone.

Lai Latvijā izveidotu vienotu bankomātu tīklu, visiem būtu jāsaprot pēc kādiem principiem tas notiks, piemēram, vai bankomāti atradīsies pie visu banku filiālēm jeb nē, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka ideja par vienotu bankomātu tīklu Latvijā virmo gaisā jau daudzus gadus, bet šim jautājumam ir daudz dažādu aspektu, kuri jāizvērtē pirms lēmuma pieņemšanas.

«Mēs pie bankomāta tīkla un tā efektivitātes esam strādājuši daudz. Lai kā tas nebūtu, bet bankomātu tīkls mazākos novados pilda arī sociālo funkciju. Mēs esam izlēmuši, ka ikvienā novadā bankomātam ir jābūt, lai gan tie ir ieguldījumi. Ja bankomātu tīkla pārvalde tiek atdota kādai trešajai personai, ir jāsaprot, uz kādiem principiem tas notiks. Iespējams, ka daudzos novados tad bankomātus vienkārši noskrūvēs, jo skaidrs, ka tie nekad sevi neatpelnīs. Lai bankomāts sevi atpelnītu, ir jābūt noteiktam transakciju skaitam. Vēl viens aspekts ir saistīts ar to, ka daudzas filiāles, turklāt ne tikai »Swedbank« filiāles, pāriet uz darbības konceptu, kurā vairs nav skaidras naudas darījumu. Tas ir iespējams tikai tad, ja blakus ir bankomāts, no kura var izņemt naudu vai iemaksāt naudu, veikt noteiktas transakcijas. Ja ir vienots bankomātu tīkls, tad rodas jautājums, pie kurām filiālēm tad tas atradīsies? Tādēļ ir jautājums, vai visu minēto var atrisināt,» sacīja Rubenis.

Skaidrās naudas pieejamība Latvijas novados pēdējā gada laikā ir uzlabojusies – reģionos uzstādīto bankomātu skaits ir palielinājies, bankomāts pieejams katrā novadā, kā arī ir palielinājusies skaidrās naudas izmaksa, izmantojot karšu pieņemšanas terminālus veikalos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

Kopējais bankomātu skaits ir mazinājies, optimizējot to tīklu Rīgā, kā arī novēršot filiāles un bankomāta dublēšanos vienuviet.

Banku pārstāvji uzsver, ka skaidrās naudas pieejamība tieši Latvijas reģionos ir palielinājusies, kaut arī skaitliski kopš pērnā gada beigām kopējais bankomātu skaits ir samazinājies. Šobrīd bankomāts ir pieejams katrā Latvijas novadā, un kopējais bankomātu skaits ir samazinājies uz Rīgas rēķina, kā arī novēršot filiāles un bankomāta dublēšanos vienuviet. Lai nodrošinātu bankomātu pieejamību reģionos, lielākā Latvijas vietējā tirgū strādājošā banka Swedbank pat bija izveidojusi speciālu reģionu programmu, kuras ietvaros uzstādīja bankomātus katrā pašvaldībā, kur to iepriekš nebija ekonomisku apsvērumu dēļ. Septembra beigās Latvijā bija pieejami 1015 bankomāti, kā arī klienti tika apkalpoti 275 klientus apkalpojošās vietās (filiālēs, norēķinu grupās).

Šorīt vairākos Swedbank nav bijis iespējams izņemt skaidru naudu, jo tās it kā neesot bijis. Tomēr Swedbank aicina nesatraukties, jo bankomāti vienkārši nosaluši, Db pastāstīja bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Viņa teica, ka ļoti aukstā laikā var rasties traucējumi bankomātu darbībā. Viņa iesaka ziņot par konkrētiem bankomātiem, un tad tos salabošot.

Pašlaik Swedbank bankomātu tīklā ir 74 naudas iemaksas bankomāti un 292 naudas izmaksas bankomāti.

Arī DnB Nord bankas preses pārstāve Teika Lapsa Db.lv norādīja, ka pagaidām par bankas bankomātu darbības traucējumiem ziņas nav saņemtas.

Pirmdien SEB un Swedbank jau atslēgušas pirmos bankomātus, lai sagatavotos eiro ieviešanai, liecina banku paziņojumi.

SEB banka sākusi pirmo 20 iemaksas/izmaksas bankomātu sagatavošanu eiro, tos slēdzot. Darbu turpina 221 SEB bankas bankomāts. Arī citi elektroniskie pakalpojumi joprojām ir pieejami.

Banka norāda, ka elektroniskie pakalpojumi (internetbanka, pirkumi internetā, Telebanka) nebūs pieejami no 31. decembra plkst.19, bet bankomāti nebūs pieejami no 31. decembra plkst. 23.30 līdz, vēlākais, 1. Janvāra plkst.00.30. Maksājumu kartes darbosies nepārtraukti.

Arī Swedbank izslēgusi vairāk nekā 30 bankomātu. Pirmdien Swedbank bankomātus pakāpeniski sākusi izslēgt, lai sagatavotu eiro ieviešanai, un šis process tiks pabeigts 31. decembrī plkst. 20.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Laikmetā, kad likumdošana faktiski mērķtiecīgi tiek virzīta uz to, lai norēķini pēc iespējas vairāk notiktu bez skaidras naudas klātbūtnes, noskaidrojies, ka Latvijā ir 72 pašvaldības, kurās kaut vienu bankomātu ar uguni nav iespējams atrast.

Drīz vien šādu pašvaldību kļūs vēl vairāk, jo tiek lēsts, ka, Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu sadalot Swedbank un SEB bankai, bankomāti varēt izzust vēl piecos novados.

Rezultātā jau tagad neoficiālās sarunās lauku rajonos strādājošie darba devēji atzīst, ka algas dienā darbiniekiem tiek pārskaitīta alga, tad - uzņēmuma vadītājs no visiem savāc bankas kartes, brauc uz rajona centru un tur no bankomāta izņem naudu, piemēram, uzreiz 15 cilvēkiem. Gandrīz vai var teikt, ka inkasācijas sistēma algu izmaksāšanas nolūkos nekur nav pazudusi, tikai tagad pietiekami lielas summas tiek pārvadātas nevis bruņotu apsargu pavadībā, bet naudu ved viens vīrs iepirkumu maisiņā. Vienkārši lauku rajonos daudzviet ar kartēm joprojām norēķināties vispār nav iespējams, jo mazajiem veikaliņiem to ieviešana neatmaksājas. Uzskatīsim tās par nacionālajām naudas izmaksas īpatnībām. Šādai situācijai ir gan pamatoti iemesli, gan arī iespējamie risinājumi, no kuriem daļa diemžēl jau ir palaisti secen.

«Viens no nozīmīgākajiem kritērijiem projekta uzsākšanai ir cena par darījuma transakciju bankomātā. Ja iespējamie pretendenti, kas gatavi šo vienoto bankomātu tīklu uzturēt, spēs nodrošināt zemāku cenu nekā tā ir šobrīd, tad arī projektam ir nākotne,» atbildot uz biznesa portāla db.lv jautājumu par universālu bankomātu ieviešanu Latvijā, sacīja SEB bankas Maksājumu karšu attīstības un atbalsta pārvaldes vadītājs Andris Lazdiņš. Šāda veida bankomātos varētu izmantot vairāku banku kartes bez jebkādas komisija maksas.

To, ka notiek darbs pie šāda projekta, apstiprināja arī Swedbank un Nordea.

«Šī projekta izpēte notiek kopš pagājuša gada, jo, lai šādu iniciatīvu realizētu, ir nepieciešams plašs izpētes darbs, izvērtējot gan ieguvumus, gan potenciālos riskus,» sacīja SEB pārstāvis.

«Šis ir starpvalstu projekts, kurā piedalās Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija, tāpēc var sacīt, ka projekta gaita visās valstīs rit vienlaicīgi,» stāstīja Nordea pārstāvis Marguss Auns (Margus Aun). Projektu «vada īpaši izveidota vadības komanda, kurā ietilpst visu iesaistīto banku pārstāvji. Pirmie lēmumi varētu tikt pieņemti šā gada beigās», viņš piebilda.

Trijās no pašvaldībām Krājbanka bija vienīgā banka, taču konkurenti vēl nesteidz apgalvot, ka ieņems Krājbankas nišu. Kopumā Latvijā Krājbankas krahs sevišķi smagi skāris desmit pašvaldību un vienas pilsētas iedzīvotājus.

Patlaban vēl ir grūti spriest, vai gadījumā, ja Krājbankas bankomāti vairs nebūtu vajadzīgi, Swedbanka būtu gatava tos pārņemt, jo vēl nevar pateikt, kāda ir šo bankomātu tehniskā specifikācija un vēl ir grūti novērtēt, kādas pārmaiņas būs skārušas bankas kopumā, Db.lv stāstīja Swedbank pārstāvis Ivars Svilāns. SEB bankas pārstāve Agnese Strazda norādīja – šogad SEB banka neplāno veikt izmaiņas bankomātu tīkla paplašināšanās plānos.

Lai arī pašlaik Krājbankas liktenis nav izlemts un ir pāragri spriest par to, vai Swedbank būtu gatava iegādāties Krājbankas bankomātus gadījumā, ja Krājbankai tie nebūtu nepieciešami, Swedbank nākotnē sekos klientu pieprasījumam. «Banka raudzīsies pēc situācijas, kas varētu izveidoties – ja noteiktās vietās būs liels Swedbank klientu skaits, bet nebūs bankomāta, tad banka šo situāciju vērtēs,» stāstīja I. Svilāns. Viņš piebilda, ka pašlaik nevar pateikt, kāda ir Krājbankas bankomātu tehniskā specifikācija un kādi līgumi šiem bankomātiem ir slēgti, tādēļ patlaban grūti teikt, vai vajadzības gadījumā Swedbank varētu iegādāties bankomātus no Krājbankas.

Ņemot vērā negatīvo pieredzi Igaunijā, Swedbank šobrīd apsver iespēju Latvijā noteikt, ka mazākā nadas zīme, ko izdos bankomāti, būs 10 eiro (ap 7 Ls) nevis 5 eiro (ap 3,5 Ls).

Papildināta ar 5., 6. un 7. rindkopu.

Proti, Igaunijā, kur no bankomātiem var izņemt gan 5 eiro, gan 10 eiro, ir negatīva pieredze ar 5 eiro banknoti, kas bieži rada sasprūdumu - tīri tehniski, jo tiem ir cits izmērs, Db.lv atzina Swedbank vadītājs Māris Mančinskis.

«Līdz ar to, tā kā patlaban analizējam Igaunijas pieredzi ar eiro ieviešanu, analizējam arī bankomātu pieredzi - un šo risku, jo sasprūdums var apstādināt bankomāta darbību, kas, piemēram, kādā nomaļākā apdzīvotā vietā nozīmē, ka nauda nav pieejama pat vairākas dienas, atkarībā no iespējas bankomātu salabot,» skaidro M.Mančinskis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Nordea ir pievienojusies bankas Citadele vienotajam naudas iemaksas/izmaksas bankomātu tīklam.

Turpmāk Nordea klientiem būs iespējams veikt skaidras naudas iemaksas 17 Citadeles iemaksu bankomātos visā Latvijā, tai skaitā, lielākajos tirdzniecības centros Rīgā – Galerija Centrs, Mols, Spice, Alfa, Origo un Damme. Tādējādi šobrīd vienā naudas iemaksas/izmaksas bankomātā pakalpojumus iespējams saņemt divu dažādu banku klientiem.

Nordea Latvijas filiāles Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova skaidroja: «Pievienošanās bankas Citadele naudas iemaksas bankomātu tīklam ir daļa no Nordea stratēģijas saviem klientiem piedāvāt maksimāli plašas attālināto norēķinu iespējas.»

Samazinot klātbūtni reģionos, lielākajā daļā atlikušo banku filiāļu vairs nav iespējami darījumi ar skaidru naudu; sarūk arī bankomātu skaits.

Reģionu iedzīvotājiem nākas mērot desmitiem kilometru līdz tuvākajai vietai, lai saņemtu bankas pakalpojumus. Nākotnē, visticamāk, šī tendence turpināsies un vien dažās lielajās pilsētās varēs atrast bankas konsultāciju centru.

Klātbūtne mazāka

Pie skaidras naudas tikt kļūst aizvien grūtāk – sarūk gan bankomātu skaits, gan to vietu skaits, kurās var piekļūt skaidrai naudai. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijā bija izvietoti 964 bankomāti, no kuriem 367 bija arī naudas iemaksas funkcija. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, kopējais bankomātu skaits turpina sarukt, jo pirms gada tie bija 1008. Tāpat strauji sarucis arī tirdzniecības vietu skaits, kurās iespējams izņemt skaidru naudu, – šā gada sākumā tās bija 750, salīdzinot ar 1408 vietām 2017.gada 4.ceturksnī. Tāpat banku pārstāvji atzīst, ka daļa reģionu filiāļu atteikušās no skaidras darījumiem vispār. Turklāt samazinās arī banku filiāļu skaits. Runājot par filiālēm reģionos, banku pārstāvji lēš, ka tās, visdrīzāk, pavisam neizzudīs, taču atradīsies vien lielākajos centros un tiks transformētas, piedāvājot konsultācijas par dažādiem banku pakalpojumiem. Lielākoties ikdienas pakalpojumiem tiek veidoti t.s. čati, sarakstes iespējas, videokonferences un līdzīgas iespējas.

SEB banka laika plāno ieguldīt kopumā vairāk nekā trīs miljonus eiro bankomātu tīkla modernizācijā, lai līdz 2019. gadam nomainītu aptuveni 80% no esošajiem bankomātiem pret jaunām, modernām iekārtām, informē SEB pārstāvis Mārtiņš Panke.

Pašlaik SEB bankas tīklā darbojas 224 bankomāti, un plānots, ka to pieejamība turpmāko gadu laikā saglabāsies līdzšinējā līmenī. Kopējais iekārtu skaits varētu nedaudz samazināties, jo vietās, kur līdzās darbojas naudas izmaksas bankomāts un naudas iemaksas bankomāts, tiks uzstādīta viena iekārta, kas nodrošinās abas funkcijas.

«Arī šogad turpināsim meklēt iespējas pārvietot bankomātus uz ērtāk pieejamām telpām. Redzam, ka investīcijas IT sistēmu, tostarp arī bankomātu tīkla stabilitātē atmaksājas – 2015. gadā mums izdevies samazināt pakalpojumu pieejamības pārtraukumu skaitu līdz zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Igaunijas bankas apsver iespēju padarīt visus valstī esošos bankomātus universālus, tādējādi ļaujot tajos izmantot visu banku kartes, atsaucoties laikraksta Postimees vēstīto, ziņo baltic-course.com. Turklāt šāda sistēma ar laiku varētu tikt ieviesta arī Latvijā un Lietuvā.

Arī patlaban Igaunijā pastāvot iespēja vienas bankas klientam izmantot citas bankas bankomātu, bet, piemēram, izmantojot SEB karti, lai izņemtu skaidru naudu no Swedbank bankomāta, tiek iekasēta prāva pakalpojuma maksa.

Jaunās sistēmas ideja ir tāda, ka bankomātus varēs izmantot ar visu lielāko komercbanku, piemēram, Swedbank, SEB, Sampo, Nordea, kartēm, nemaksājot nekādu pakalpojuma maksu.

Sampo Pank vadītājs, Igaunijas banku asociācijas vadītājs Aivars Rehe sacījis, ka mērķis ir samazināt bankomātu skaitu, tādējādi mazinot arī izmaksas. «Tagad vienā vietā ir vismaz trīs lielāko banku bankomāti. Tad bankomātu skaits saruks,» viņš skaidrojis.