Korupcijas ietekme samazinās administratīvajā līmenī, turpretī arvien lielāka sabiedrības daļa pārliecināta, ka augstākā līmeņa korupcija pieaug, un nedomā, ka valsts amatpersonu vēlme cīnīties ar korupciju ir neviltota. Salīdzinot ar 2005.gadu, mazinājusies sabiedrības uzticēšanās augstākajām valsts varas institūcijām - parlamentam un valdībai, informē KNAB.
Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pasūtījuma ir veikta visaptveroša iedzīvotāju socioloģiskā aptauja par korupcijas izplatību Latvijā. Pirmo reizi par kukuļošanas pieredzi tika aptaujāti tik daudz respondentu visā valstī - 2010 iedzīvotāju. Ir uzdoti jautājumi gan par iedzīvotāju pieredzi saskarsmē ar institūcijām, lai noskaidrotu, vai kārtojot lietas iestādēs bija nepieciešami kādi neoficiāli maksājumi vai darījumi, gan par iedzīvotāju uzskatiem par dažādu institūciju godīgumu, korupcijas izplatības cēloņiem un faktoriem, kas varētu apturēt tās izplatību.
Kaut arī ir palielinājies to cilvēku skaits (2005.gadā - 6,1%, 2007.gadā - 15%), kas apgalvo, ka viņiem nav informācijas par korupcijas gadījumiem, tomēr vēl arvien lielai daļai iedzīvotāju draugi vai radinieki stāstījuši par savu pieredzi (39,5%) vai arī - paši ir bijuši spiesti veikt neoficiālus maksājumus, lai atrisinātu savas problēmas (13,4%).
Iedzīvotāju saskarsme ar tām iestādēm, kas ir reitinga tabulas apakšgalā liecina, ka situācija valstī ir radikāli uzlabojusies, jo, bez jebkādiem neoficiāliem paņēmieniem varēja iztikt, piemēram, arī respondenta darbavietai, firmas piedaloties iepirkumos, lai iegūtu valsts vai pašvaldības pasūtījumu (63,4%) vai ārstējoties poliklīnikā, slimnīcā (65,1%). Tas ir ievērojami labāk nekā 2005.gadā, kad cilvēki apgalvoja, ka augstākā riska jomās bez neoficiāliem maksājumiem iztika mazāka iedzīvotāju daļa, piemēram, saskarsmē ar ceļu policiju (40,6%) vai viņu darba vietām, firmām piedaloties iepirkumos (45,3%).
Tas liecina, ka iedzīvotājiem ir iespējams nokārtot sev svarīgos jautājumus, aizmirstot tādu šķērsli kā korupcija. Tomēr faktiskā situācija ir tālu no ideālas - vēl arvien ir jomas, kur vairāk nekā 10% iedzīvotāju dod kukuļus vai pasniedz dāvanas, kas pārsniedz 5 latu robežu. 2007.gadā par tādām iedzīvotāji vēl arvien atzinuši Ceļu policiju (17,3%), veselības aizsardzības iestādes (16,6%), kā arī atļauju vai licenču saņemšanu (13,8%).
Virs 5% iedzīvotāju atzinuši, ka devuši kādus labumus, arī kārtojot darījumus muitā, piedaloties iepirkumos, kārtojot lietas tiesā un saistībā ar nekustamā īpašuma jautājumiem, vai arī saistībā ar bērnu mācībām.
2007.gadā veiktajā aptaujā 65% iedzīvotāju par galveno informācijas avotu par korupcijas izplatību Latvijā atzīst masu saziņas līdzekļos publicēto informāciju, summējot to ar pašu pieredzi un radu un paziņu stāstīto.
Par godīgākajām institūcijām un jomām iedzīvotāji uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), baznīcu, radio, TV un KNAB, kam uzticas no 45,6% līdz 54,2% iedzīvotāju.
Vairāk nekā 30% iedzīvotāju par godīgām uzskata vēl tikai četras sfēras Latvijā: prese, prezidentūra, izglītības iestādes un Valsts kontrole.
10% un mazāk iedzīvotāju atzīst, ka godīgas ir tās valsts amatpersonas, kas strādā muitā, parlamentā, ceļu policijā un Latvijas valdībā.
Septiņām no aptaujā minētajām institūcijām sabiedrības uzticība ir pieaugusi, salīdzinot ar 2005.gadu. No tām visievērojamāk - Valsts kontrolei (par 12,3%). Nedaudz (par 2-3%) palielinājusies uzticēšanās tām amatpersonām, kurām ir tiesības izsniegt licences, kā arī privatizācijas aģentūrai un muitai.
Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju pieredze liecina par zemākā līmeņa korupcijas samazināšanos, tomēr ir atsevišķas jomas, kur iedzīvotāju vērtējums ir krasi pasliktinājies. Vairāk nekā 10% atbalstītāju ir zaudējusi Latvijas prezidentūra (kritums - 14,9%) un nevalstiskās organizācijas (10,7%). Par 6% līdz 9% samazinājusies tā iedzīvotāju daļa, kura uzticas tādām institūcijām un jomām kā radio, parlaments, baznīca, TV, prese, slimnīcas un poliklīnikas, valdība un "Latvenergo".
Rezultāti liecina, ka sabiedrība ir pārliecināta, ka kaut cik apmierinoša situācija ir vienīgi pašvaldību amatpersonu vidū (vidējais vērtējums 5 punkti 10 punktu skalā, kur 1 - "nemaz netiek ievēroti" un 10 - "pilnībā tiek ievēroti"), kamēr Saeimas deputāti (3,68 punkti) un Ministru kabineta locekļi (3,71 punkti) tiek vērtēti visskeptiskāk.
Korupcijas novēršana. Noskaidrojot iedzīvotāju vērtējumu par izmaiņām korupcijas jomā un korupcijas izplatību, jāsecina, ka viņi neatzīst situācijas uzlabošanos, salīdzinot ar 2005.gadu. Tieši pretēji - gan vērtējot augstākā līmeņa, gan zemākā līmeņa korupcijas problēmas, iedzīvotāji uzskata, ka situācija ir pasliktinājusies, salīdzinot ar 2005.gadu un ir tikai nedaudz labāka nekā 1999.gadā.
To, ka augsta līmeņa kukuļošanas problēmas ir palielinājušās, uzskata 47,5% iedzīvotāju, savukārt to, ka arī zemākā līmeņa korupcijas izplatība ir palielinājusies, apgalvo 40%. Interesanti, ka tieši Pierīgā dzīvojošie ir visskeptiskākie šajā jautājumā - 68,9% no tur aptaujātajiem uzskata, ka korupcijas problēmas ir izplatījušās augstākajā līmenī, 49,2% - ka arī zemākajā līmenī.
Tomēr aptuveni 62% iedzīvotāju vēl arvien ir pārliecināti, ka, tikai apkarojot augstākā līmeņa korupciju, izzudīs arī zemākā un 60% domā, ka pašreizējā birokrātiskā sistēma spiež dot kukuļu.
Atbildot uz jautājumu, vai valsts amatpersonu un valdības paustā vēlme cīnīties ar korupciju ir neviltota, sabiedrības attieksme ir skeptiska, jo cilvēki uzskata, ka tās ir tikai runas, kas neliecina par patiesu vēlmi izskaust korupciju.
Korupcijas sekas. Savukārt uz jautājumu par korupcijas ietekmi viennozīmīgi kā būtiskāko faktoru lielākā daļa iedzīvotāju (52%) atzīst - iedzīvotāju ticības graušanu Latvijas valstij. Aiz tā seko trīs ar "ēnu" ekonomikas problēmām saistīti faktori (amplitūdā no 35 līdz 40%). Iedzīvotāju sniegto atbilžu piecinieku ar 30,8% noslēdz tiesiskais nihilisms (neticība likumu varai).
Salīdzinot ar 2005.gada aptauju, lielākais kāpums iedzīvotāju atbildēs ir pēdējam pieminētajam faktoram (kāpums 10,7%), kā arī - tiek grauta iedzīvotāju ticība Latvijas valstij (kāpums 5,6%).
Attieksme pret kukuļdošanu. Viena no šīs aptaujas pozitīvajām tendencēm ir vērojama iedzīvotāju attieksmē pret kukuļošanu: lielākā vai mazākā mērā 39% iedzīvotāju būtu gatavi dot kukuli valsts amatpersonai (2005.gadā - 49%).
Novērtējot iemeslus, kuru dēļ varētu dot kukuli, jāsecina, ka, samazinoties to pieminēšanas biežumam, visvairāk sniegto atbilžu trijnieks nav mainījies. Tie ir - jautājuma ātrāka izskatīšana (36,4%), drošība par problēmas atrisināšanos (32,4%) un pārliecība par vēlamo jautājuma vai problēmas atrisinājumu (29,9%).
Attieksme pret tiesu praksi. Aptaujas ietvaros tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret dažādās jomās strādājošo personu izdarītajiem koruptīvajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka par kukuļņemšanas gadījumiem sabiedrības uztverē visbargāk būtu sodāmi tiesu varas un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Kopumā vērtējot piespriestos sodus par koruptīviem nodarījumiem, iedzīvotāju lielākā daļa (63,8%) tos atzina par nepietiekoši stingriem un tikai 17,1% - kā atbilstošus.
Pateicību vērtējums. 2007.gada pētījuma dalībniekiem lūdza atbildēt uz jautājumu "Lūdzu, raksturojiet, kas jums nāk prātā, kad jūs dzirdat par pateikšanos, pateicībām valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, amatpersonām?".
Šis bija tā saucamais atvērtā tipa jautājums, kurā respondentiem netika piedāvāti atbilžu varianti, viņi brīvi formulēja savas atbildes, kas tika apkopotas lielākās grupās. Visbiežāk - 24% gadījumu, iedzīvotāji atzina, ka, izdzirdot par pateicībām valsts amatpersonām, viņiem prātā nāk "korupcija, kukulis".
Tikai 8% aptaujāto norādīja, ka pateicības tiek sniegtas "ja ir izdarīts labs darbs". Kopumā 6% atzīmēja, ka, dzirdot par pateicībām, viņiem rodas negatīvas emocijas, jo amatpersonām nav jāmaksā (viņas jau saņem atalgojumu par savu darbu).
Plašāka informācija par pētījumu ir pieejama KNAB mājas lapā.
