Augusta inflācija sasniegusi 10.1 %, lielāko lomu pieaugumā spēlējušas pārtikas cenas, kas paliks inflācijas dzinējspēks arī tuvākā nākotnē.

Šā gada augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar pērnā gada augustu, palielinājies par 10.1%, t.sk. precēm par 8,7%, bet pakalpojumiem - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomikas ministrija to raksturo kā «strauju cenu pieaugumu šim mēnesim». Latvijas Banka uzskata, ka ne tikai nepieciešams pārskatīt un, iespējams, ieviest jaunus pretinflācijas pasākumus, bet arī mudina valdību strādāt pie budžeta ar pārpalikumu 1% no IKP apmēra jau šogad, un, būtiski lielāku, nekā patlaban plānots, pārpalikumu nākamā gada budžetā - 2% no IKP.

Nesagaidījām...

Tradicionāli augustā, tirgū ar pilnu sparu ienākot jaunajai ražai un pateicoties vasaras preču atlaidēm, vērojams inflācijas skrējiena pierimums vai pat deflācija, bet šogad šie apstākļi inflācijas skrējienu ievērojami mazināt nespēja. CSP dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada augustā, salīdzinot ar 2007.gada jūliju, palielinājās par 0,4%, lai gan pērngad augustā cenas, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0.2 %. Augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas pasākumu nepieciešamību, uzskata Latvijas Banka. «Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas pozitīvi, taču nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori. Pirmkārt, cenu lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas - apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā. Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada griezumā kāpis par 14%, t.sk. ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, bet galvenokārt finanšu starpniecībā - apdrošināšanā,» norādīts Latvijas Bankas paziņojumā. «Inflācija būtu bijusi augstāka, ja nebūtu neliels sezonas cenu samazinājums atsevišķām pārtikas precēm. Taču turpmāk pārtika varētu būt viena no inflācijas pieauguma veicinātājām,» uzsver SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Db jau ziņoja (22.08.), ka, pasaules pārtikas tirgus situācijas un augošo ražotāju izmaksu dēļ, līdz šā gada beigām pārtikas cenu kāpums varētu uzņemt sen neredzētus apgriezienus, dažādās pārtikas preču grupās paaugstinoties no 10 % līdz 50%.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Jūnijā gada inflācija - 17.7 % uzrādījusi samazinājumu, bet eksperti nelolo ilūzijas par tendenču izmaiņām. Toni noteiks gāzes cenas.

Vidējo cenu pieaugumu joprojām uzturēja cenu kāpums degvielai (gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai), kas mēneša laikā kļuva par 4.7 % dārgāka, visticamāk, Jāņu svinēšana veicināja svaigas gaļas cenas kāpumu jūnijā par 5.9 %. Tāpat cenas pieauga vairākiem dārzeņiem, tirdzniecībā nonākot jaunajai ražai. Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns gan atzina, ka jūnijā gaļas patēriņš bijis aptuveni tāds pats kā citos mēnešos. Gada griezumā jūnijā patēriņa cenas precēm un pakalpojumiem pieauga līdzīgi - attiecīgi par 17.7 % un 17.6 %. Jūnijā gada vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 14.6 %.

Ministru kabinets otrdien, 6.martā, ir atbalstījis finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadītās darba grupas izstrādāto pasākumu plānu inflācijas ierobežošanai, kas paredz veikt virkni pasākumu daudzās tautsaimniecības jomās. Lai nozīmīgākos pasākumus varētu veikt nekavējoties, vienlaikus ir akceptēti arī nepieciešamie grozījumi likumos un MK noteikumos.

Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu un produktivitāti, kā arī konkurences politiku, Db.lv informēja Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Melnace..

Pašlaik un tuvākajos gados nebūs iespējams izvairīties no vairāku administratīvi regulējamo cenu kāpuma, un tas pamatā ir saistīts ar enerģijas importa cenām, kā arī ar akcīzes nodokļa likmju (īpaši cigaretēm) harmonizāciju atbilstoši ES prasībām. Tāpat tirgus ekonomikas apstākļos ? valdības rīcībā nav pieejami administratīvi instrumenti, lai tiešā veidā mazinātu kādu preču vai pakalpojumu cenas. Tas norāda, ka vienīgais iespējamais un efektīvākais ceļš inflācijas samazināšanai ir atbildīga fiskālā politika un uz problēmsektoriem (piem., nekustamā īpauma tirgus) mērķēta rīcība. Tas tiešā veidā samazinātu valdības sektora daļu pieprasījuma inflācijā, kā arī mainītu tirgus dalībnieku motivāciju un rīcību, ievirzot to ilgtspējīgas attīstības gultnē.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Db.lv piedāvā iepazīties ar Latvijas kredītiestāžu ekspertu komentāriem saistībā ar inflācijas rādītājiem.

AS SEB Latvijas Unibanka galvenā ekonomista Andra Vilka komentārs:

"Inflācijas spiediens turpinājās arī augustā, un šajā mēnesī diemžēl neizdevās ieraudzīt tos zemos inflācijas tempus, kas raksturīgi sezonāli augusta mēnesim. Inflāciju veicināja gan valdošais patēriņa bums un izmaksu kāpums, ko var redzēt kārtējam cenu pieaugumam ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī vairāku regulēto cenu ietekme (akcīze tabakai, siltumenerģija).

Visam tam caurvijas noturīgas inflācijas gaidas, kas arī veicināja tāda līmeņa inflāciju augustā. Inflācija būtu bijusi augstāka, ja nebūtu neliels sezonas cenu samazinājums atsevišķām pārtikas precēm. Taču turpmāk pārtika varētu būt viena no inflācijas pieauguma veicinātām. Lai gan 12 mēnešu inflācija sasniegusi divciparu skaitli, tomēr gada vidējā inflācija līdz gada beigām visdrīzāk nesasniegs divciparu skaitli."

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi strauji palēnināsies, inflācijas samazināšanās veicinās bezdarba līmeņa celšanos, savukārt Latvijas ekonomika normālu izaugsmi varētu piedzīvot tikai pēc 2 – 3 gadiem.

Dažādos laika periodos (2007. – 2008. gadā) Latvija uzstādījusi Eiropas Savienības (ES) rekordu inflācijas, tekošā konta deficīta, kredītu pieauguma, algu pieauguma un IKP pieauguma rādītājos, taču šobrīd situācija liecina, ka varētu tikt sasniegts vēl viens rekords: lielākais IKP pieauguma kritums vienā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, savā trešajā inflācijas pētījumā secina neatkarīgie eksperti BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags un REA ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens. Viņi meklējuši atbildes gan uz jautājumiem par inflācijas samazināšanās tempiem, gan analizējuši ekonomikas lejupslīdes iemeslus un sekas, ko tā radīs Latvijas ekonomikai.

Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas prognozes par to, kāds Latvijai būs 2008.gads.

"Iekšzemes kopprodukts

Šai sakarā vēl lielākas bažas izraisa stagnācija apstrādes rūpniecībā. Šogad apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā turpināja samazinājies un 2007. gada 3. ceturksnī bija tikai 10.7%, ko sekmēja gan joprojām strauji pakalpojamu sektoru pieauguma tempi, gan arī lejupslīde pašā apstrādes rūpniecības nozarē. Ņemot vērā, ka rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare Latvijā, nākotnes eksporta perspektīvas ir vēl pesimistiskākas. Jau tagad eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, jo vairākas nozarēs eksporta pieaugums ir novērots tikai eksportētās preces sadārdzināšanas dēļ, nevis pateicoties apjomu pieaugumam.

Dažādu iemeslu dēļ pērn inflācija (6.5 %) Latvijā faktiski saglabājās 2005. gada līmenī un arī neesot nekādu cerību, ka 2007. gadā tā būtiski saruks. Latvijā jau kopš 2003. gada ir straujākais cenu pieauguma temps, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar 2005. gadu audzis par 6.5 %.

"Augstā inflācija saglabājas jau vairākus gadus un tā nav patīkama ziņa ekonomikai," tā CSP priekšniece Aija Žīgure. Ar 2007. gadu ir jau paaugstinātas vairākas administratīvi regulējamās cenas, un tiek prognozēts, ka daļa vēl pieaugs, kas izraisīs arī kumulatīvu efektu uz citām jomām, tādēļ arī, sastādot šī gada valsts budžetu, valdība rēķinājās ar inflāciju 5.9 %, speciālisti lēš, ka tā būs ap 6.5 %.

Dažas cenas krīt

Statistika rāda, ka 2006. gadā lētāki kļuvuši telekomunikāciju pakalpojumi, kaut arī pērnā gada sākumā būtiski paaugstināti pasta pakalpojumu tarifi. Cenas kritušās datortehnikai (-16,9%), fototehnikai (-16,0%), sporta un atpūtas piederumiem (-7,9%), kā arī TV, audio un video tehnikai. Pērn par 2,6% lētāka kļuvusi degviela.

Pēdējā laikā zināmu zināmu satraukumu ir radījis kredītreitingu aģentūras Fitch paziņojums, ka Latvijai šis reitings varētu tikt samazināts līdz negatīvam. Vispirms jau būtisks ir jautājums par to, kur un cik lielā mērā šāda veida reitingi vispār tiek izmantoti.

Jāatgādina, ka vēl pirms 10 gadiem neviens pat nesatraucās par to, ka mums vispār nekādi reitingi netiek piešķirti, ka vēlāk mūsu reitings bija BB-. Tagad ir mainījies mūsu skatījums uz šīm reitingu maiņām, un nu neliels to kritums valstī kļūst par lielu notikumu.

Kredītreitingu aģentūras pagaidām tikai brīdina

Jāuzsver, ka realitātē neviena lielā aģentūra jau vēl nav Latvijai samazinājusi kredītreitingu. Divas no tām ir paudušas, ka nākamajā reizē, kad šie reitingi atkal tiks pārskatīti, tās varētu mums to samazināt. Šie paziņojumi paši par sevi vēl nenozīmē, ka reitings tiešām tiks samazināts. Turklāt šāds solis nenozīmē neko sliktu - tas ir jāsaprot kā kredītreitingu aģentūras nostājas paušana par to, ka tai notiekošais attiecīgās valsts ekonomikā diez ko nepatīk. Šāds reitings ir domāts tam, lai parādītu, cik lielā mērā konkrētā valsts kā kredīta ņēmēja varētu nespēt izpildīt savas saistības. Īpaši šajā sakarā visiem interesē īstermiņa un ilgtermiņa aizņmumi ārvalstu valūts. Jāpiebilst, ka Latvijas valstsi aizņēmumi ārvalstu valūtā vismaz pašreizējā brīdī nemaz nav tik lieli. Turklāt šāds reitings ir vienkārši labākais minējums, jo patiesībā neviens jau tā īsti nevar prognozēt, piemēram, būs vai nebūs krīze, bremzēsies vai nebremzēsies ekonomikas attīstība. Tādējādi notiek mēģinājumi minēt, cik liela tad ir procentuālā varbūtība, ka valsts varētu neizpildīt savas saistības.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Lai ierobežotu inflācijas kāpumu, iedzīvotāja ienākumu nodokļa likme netiks samazināta. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Kādas jūs redzat nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes?

Faktiski prioritāte ir viena - sabalansēts budžets un pēc iespējas lielāks tā pārpalikums. Sevišķi izteiktu citu prioritāšu nav - ir pietiekami liela iepriekšējā bāze, ir iepriekš pieņemtie likumi, kas ir jāizpilda. Saglabājās visas vecās prioritātes. Respektīvi, ir jāsabalansē visu ministriju vēlmes, bet katrai no tām ir vēlme attīstīties. Ir jau uzrādīti pietiekami lieli apjomi, kam ir vajadzīgi finanšu resursi, sākot ar ugunsdzēsēju automašīnām un beidzot ar iespējamo pensiju indeksāciju. Katrai ministrijai ir savas iekšējās prioritātes, kas ir to stratēģiskajos plānos. Katrā ziņā nekāda liela un jauna prioritāšu bloka nav.

Joprojām visnegatīvākais ar iestāšanos ES saistītais faktors Latvijas sabiedrībai ir cenu celšanās, un iedzīvotāju prognozes attiecībā uz cenu paaugstināšanos nākotnē ir vienas no pesimistiskākajām.

Latvijas iedzīvotāji arvien pozitīvāk raugās savas valsts kā Eiropas Savienības dalībvalsts nākotnē - gada laikā divreiz ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu dzīves līmenis uzlabosies arī turpmāk. Turklāt Latvija krasi izceļas ar savu optimismu visu jauno ES dalībvalstu vidū tādā jautājumā kā iedzīvotāju iespējas atrast darbu gan ES, gan pašu valstī.

Šādi secinājumus ir ieguvusi starptautiskā pētījumu kompānija GfK Custom Research, aptaujājot kopā 7320 respondentus deviņās valstīs, kuras pievienojās ES 2004.gada 1.maijā. Jau trešo gadu rīkotās aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā jauno dalībvalstu iedzīvotāji vērtē situāciju valstī pēc pievienošanās ES un kā prognozē savas valsts attīstību turpmākajos piecos gados.

Latvijas kompānijas sagaida, ka nodarbinātības līmenis 2007. gadā paliks nemainīgs, tādēļ turpmākā izaugsme vairāk būs balstīta uz produktivitāti, nevis darbinieku skaita palielināšanu, liecina Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības Eurochambres sadarbībā ar tirdzniecības un rūpniecības kamerām Eiropā veiktā aptauja. Pētījuma laikā arī noskaidrots, ka Latvijas kompānijas sagaida zemāku augšanas tempu turpmākajos gados.

Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība Eurochambres sadarbībā ar tirdzniecības un rūpniecības kamerām Eiropā ik gadu veic aptauju par Eiropas uzņēmumu biznesa prognozēm. Tas ir kvalitatīvs biznesa prognožu pētījums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Aptaujā, kura tika rīkota jau 14. reizi, piedalījās vairāk nekā 78 000 uzņēmumu no 27 Eiropas valstīm, t.sk. 445 uzņēmumi no Latvijas.

Kā informē LTRK ģenerāldirektors, Eurochambres direktoru padomes loceklis Jānis Leja, aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā katras valsts vai reģiona uzņēmēji vērtē sava uzņēmuma darbību iepriekšējā gadā un kādas ir viņu attīstības prognozes nākamajam gadam. Pētījuma dati ļauj izdarīt secinājumus par ekonomikas attīstību valstī un salīdzināt to ar citu valstu rādītājiem. Tā kā aptauja aptver visas ES dalībvalstis, tā sniedz plašu pārskatu par biznesa attīstības tendencēm Eiropā.

Ministru kabinets otrdien, 6.martā, ir atbalstījis finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadītās darba grupas izstrādāto pasākumu plānu inflācijas ierobežošanai, kas paredz veikt virkni pasākumu daudzās tautsaimniecības jomās. Lai nozīmīgākos pasākumus varētu veikt nekavējoties, vienlaikus ir akceptēti arī nepieciešamie grozījumi likumos un MK noteikumos.

Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu un produktivitāti, kā arī konkurences politiku.

Pašlaik un tuvākajos gados nebūs iespējams izvairīties no vairāku administratīvi regulējamo cenu kāpuma, un tas pamatā ir saistīts ar enerģijas importa cenām, kā arī ar akcīzes nodokļa likmju (īpaši cigaretēm) harmonizāciju atbilstoši ES prasībām. Tāpat tirgus ekonomikas apstākļos ? valdības rīcībā nav pieejami administratīvi instrumenti, lai tiešā veidā mazinātu kādu preču vai pakalpojumu cenas. Tas norāda, ka vienīgais iespējamais un efektīvākais ceļš inflācijas samazināšanai ir atbildīga fiskālā politika un uz problēmsektoriem (piem., nekustamā īpašuma tirgus) mērķēta rīcība. Tas tiešā veidā samazinātu valdības sektora daļu pieprasījuma inflācijā, kā arī mainītu tirgus dalībnieku motivāciju un rīcību, ievirzot to ilgtspējīgas attīstības gultnē.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Eksperti uzskata, rekordaugstā inflācija neturpināsies, un ir pāragri gaidīt inflācijas apkarošanas plāna ietekmi.

Inflācijas rādītājs atkal ir pārsniedzis visas prognozes, sasniedzot 1,2% pret iepriekšējo mēnesi. Šis līmenis ir negaidīti augsts priekš vasaras perioda, un notiekošais nesola neko labu arī nākošajos mēnešos, saka SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks.

"Ļoti būtiski inflāciju ietekmējis tabakas izstrādājumu cenu pieaugums un mājokļa apsaimniekošanas izmaksu straujais kāpums. Kā tradicionāli, inflācijas lielākie dzinuļi ir arī pārtikas cenu kāpums un sabiedriskās ēdināšanas sektora cenu kāpums. Līdz ar to gada inflācija jūlijā sasniedza 9,5%, kas ir desmitgades rekords.

Šobrīd nevaram nekādi atsaukties uz anti-inflācijas plāna pozitīvo ietekmi, jo tie faktori, kas cēla cenas jūlijā, nav ar šo programmu saistīti. Jebkurā gadījumā pakāpeniska banku realizētā piesardzīgā kredītpolitika un nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija uz gada beigām mazinās inflācijas spiedienu. Tomēr ar minētajiem faktoriem ir par maz, lai būtiski mazinātu inflāciju šobrīd. Šajā procesā ir jāiesaistās visiem tirgus dalībniekiem, lai situācija uzlabotos. SEB Unibankas gada vidējā inflācijas prognoze paliek esošajā līmenī – 7,8-8%," tā A. Vilks.

Augustā patēriņa cenas ir kritušas par 0.4 procentiem, kas ir sekmējis inflācijas rādītāja samazināšanos līdz 15.7%. Tomēr, galvenais dzinējs inflācijas rādītāja kritumam ir sezonālo preču palētināšanās – augļu un dārzeņu cenu kritums, kā arī degvielas cenas samazināšanās, kas balstīta uz pasaules degvielas cenas pazemināšanos.

Leonīds Alšanskis, A/S Parex banka vecākais analītiķisTomēr, rudenī gaidāmais gāzes cenu pieaugums var pagriezt šo inflācijas krituma tendenci, un tuvākajos mēnešos inflācijas rādītājs var palielināties virs pašreizējā līmeņa. Tomēr, ilgtermiņa prognoze attiecībā uz inflācijas kritumu izskatās pozitīvi.

Cenu izlīdzināšanās Latvijā ar vidējām cenām Eiropā praktiski gandrīz jau ir noslēgusies. Tāpēc optimistiska attīstības scenārija gadījumā, inflācija 2009. gadā pazemināsies līdz 10 procentu atzīmei. Tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka augstas inflācijas nebūs pašā Eiropā. Ja cenas sāks augt visā reģionā, tas, dabiski, dos papildus grūdienu pašreizējam inflācijas kāpumam Latvijā.

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs pat nakts laikā pamodināts varētu sniegt atbildi uz jautājumu, kurā Eiropas Savienības valstī pēdējo gadu laikā ir bijusi augstākā inflācija. Par to nemitīgi brīdina Latvijas Bankas speciālisti, procesus analizē ekonomisti, aktīvi diskutē arī žurnālisti. 2005.gadā inflācija Latvijā bija 6,7%, 2006.gadā - 6,5% un nav nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka 2007.gads izrādīsies citādāks. Kas izraisa inflāciju, kādas ir tās sekas un kā to apturēt - par to vēlējos dalīties savās pārdomās ar lasītājiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pēdējo gadu laikā ir bijis viens no augstākajiem pasaulē. Latvijas ekonomikas izaugsmes temps mūs strauji tuvina to valstu rādītājiem, kurām vēlamies līdzināties. Un šī pieauguma tempa neizbēgama sastāvdaļa ir inflācija.

Mēs, vietējie baņķieri, izprotam draudus un riskus, kurus tautsaimniecībai rada Latvijas banku sektora dalībnieku injicētie milzīgie naudas resursi, tomēr arī mēs esam spiesti piedalīties naudas līdzekļu piesaistīšanas un kredītu izsniegšanas sacīkstēs Latvijā. Vai naudas piedāvājums tuvāko gadu laikā samazināsies?

Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība Eurochambres sadarbībā ar tirdzniecības un rūpniecības kamerām Eiropā ik gadu veic aptauju par Eiropas uzņēmumu biznesa prognozēm. Tas ir kvalitatīvs biznesa prognožu pētījums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Aptaujā, kura tika rīkota jau 14. reizi, piedalījās vairāk nekā 78 000 uzņēmumu no 27 Eiropas valstīm, t.sk. 445 uzņēmumi no Latvijas.

Kā informē LTRK ģenerāldirektors, Eurochambres direktoru padomes loceklis Jānis Leja, aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā katras valsts vai reģiona uzņēmēji vērtē sava uzņēmuma darbību iepriekšējā gadā un kādas ir viņu attīstības prognozes nākamajam gadam. Pētījuma dati ļauj izdarīt secinājumus par ekonomikas attīstību valstī un salīdzināt to ar citu valstu rādītājiem. Tā kā aptauja aptver visas ES dalībvalstis, tā sniedz plašu pārskatu par biznesa attīstības tendencēm Eiropā.

Uzņēmēji tika aicināti paust viedokli par sava uzņēmuma attīstību, aplūkojot sešus ekonomiskos rādītājus: kopējo apgrozījumu, pārdošanu, eksportu, nodarbinātību, investīcijas un uzņēmuma attīstību kopumā. Pētījuma gaitā katram uzņēmumam arī jāsniedz prognozes šajās kategorijās nākamajam gadam.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Jūlija Pastušenko par to, kāpēc ceļš uz eiro izrādās garāks, nekā sākotnēji domāts.

2004. gada maijā, kad Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis, valdīja pārliecība, ka tās līdz 2010. gadam kļūs arī par eiro zonas pilntiesīgajām dalībniecēm, un tika prognozēts, ka trīs vai četras no tām varēs to izdarīt jau 2007. gadā. Laika gaitā situācija ir mainījusies: 2007. gadā tikai Slovēnija iestājās eiro zonā, un pastāv diezgan liela varbūtība, ka lielākā daļa jauno ES dalībvalstu tomēr vēl neieviesīs eiro līdz 2010. gadam. Kāpēc ceļš uz eiro izradās garāks, nekā sākotnēji tika domāts? Atbilde meklējamā t.s. konverģences kritēriju sasniegšanā.