Pašu uzkrājēju ziņā ir tas, ko nozīmē viņu pensiju plāns - dinamiku, stabilitāti vai rezignētu vienaldzību

Swedbank, Citadeles un SEB bankas veiktie pētījumi šā gada sākumā rāda vienādu ainu – iedzīvotāji neseko līdzi un nezina, cik efektīvi darbojas viņu izvēlētā pensijas otrā līmeņa pārvalde un kāds ir viņu pensijas plāna ienesīgums.

Izpratne par pensijas lielumu un tās veidošanos Latvijā ir vismazākā starp Baltijas valstīm, un tikai pavisam neliels skaits strādājošo aktīvi rīkojas, lai nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienās. Viens iemesls ir neuzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, otrs – zemie ienākumi, kas neļauj novirzīt pensijai papildu līdzekļus.

Tomēr tas nekādi neattaisno zemo informētības līmeni un vispārējo pasivitāti, jo pensijas otrā līmeņa kapitāla uzkrājumu būtiski var palielināt, sekojot plānu ienesīgumam un izšķirīgajā brīdī mainot ieguldījumu plānu vai tā pārvaldītāju.

Valsts fondēto pensiju shēmu pārvalda septiņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, piedāvājot 20 ieguldījumu plānus. Visvairāk dalībnieku ir AS Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (Swedbank) pensiju plānos – 519 345, tai seko ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība (IPAS) SEB Wealth Management (SEB) ar 286 222 dalībniekiem, IPAS Citadele Asset Management (Citadele) ar 178 399, IPAS DNB Asset Management (DNB) ar 102 621, AS NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (NORVIK) ar 80 826, IPAS Finasta Asset Management (Finasta) ar 43 111 un IPAS Nordea Pensions Latvia (Nordea) ar 31 328 dalībniekiem.

Kopējais dalībnieku skaits attiecībā pret šā gada 1. janvāri ir samazinājies par 1 833 dalībniekiem jeb 0,15 %.

Plašāk lasiet rakstā Iedzīvotāji saviem uzkrājumiem neseko otrdienas, 24. marta, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra