Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Liepājas metalurga (LM) problēmu risināšanā, pirmkārt, ir svarīga pašu akcionāru rīcība, jo nevar sēdēt un gaidīt, kad valsts visu izdarīs viņu vietā, norāda premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka svarīgi nepieļaut situāciju Parex 2 - kad ar nodokļu maksātāju naudu tiek risinātas multimiljonāru problēmas.

Patlaban LM akcionāri nav gatavi ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmuma glābšanā un arī konkrēta biznesa plāna LM akcionāriem neesot. «Plānam ir jābūt akcionāriem, kuri, pateicoties LM, ir kļuvuši par multimiljonāriem,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers norāda, ka uzņēmumā ir divas problēmas - īstermiņa likviditātes problēmas, kas jārisina steidzīgi, kā arī ilgtermiņa problēmas, kas cita starpā saistītas arī ar uzņēmuma pārāk augstajām pašizmaksām. Premjers atzina, ka savu lomu šajās problēmās spēlē arī nepilnības elektroenerģijas tirgū, taču neattiecas tikai uz LM, bet gan visiem uzņēmumiem. Valdības vadītājs sagaida, ka ar šī jautājuma risinājumu klajā nāks Ekonomikas ministrija.

79% kredītņēmēju uztrauc iespējamā maksātspējas samazināšanās, liecina SEB bankas veiktais pētījums.

Kā nākamais iespējamais risks tiek minēts kredīta likmes iespējamais pieaugums – par to bažījas 67% kredītņēmēji. Savukārt 48% uztrauc nodarbinātība nākotnē.

«Pēc mūsu datiem vidējā kredīta summa veido aptuveni 25 tūkstošus latu un vidējais kredīta atmaksas termiņš ir 15 gadi,» norāda bankas valdes locekle Ieva Tetere. Tas nozīmē, ka uzņemoties ilgtermiņa finanšu saistības, ir svarīgi pievērst uzmanību ne vien personīgās maksātspējas risku mazināšanai, bet arī sociāli ekonomisko risku ietekmei, kurus tiešā veidā ietekmēt nevar.

Pētījuma laikā 55% aptaujāto norādījuši, ka ienākumu samazināšanās dēļ ir saskārušies ar grūtībām kredīta maksāšanas laikā, 42% problēmas radīja kopējais dzīves sadārdzinājums, savukārt 25% - darba maiņa vai tā zaudēšana.

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.

Piektdien, 20. aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS «4finance», SIA «Creamfinance Latvia», kā arī SIA «ExpressCredit».

Labas prakses kodeksu izstrādāja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kas paredz profesionālajām biedrībām tiesības izstrādāt nozares kodeksu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai. Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.

«Aicinām arī citus nozares uzņēmumus, tai skaitā tos, kuri nav asociācijas biedri, pievienoties šim kodeksam, lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, vērtējot klientu maksātspēju,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā OMX Riga indekss uzrādīja mērenu kāpumu par 0.97%, ko veicināja Liepājas Metalurgs, Latvijas Krājbanka un Olainfarm akciju kotējumu pieaugums. Neskatoties uz peļņas samazināšanos pirmajā pusgadā, Liepājas Metalurgs akciju cenas pieauga par 12.1%. Vienlaicīgi uzņēmuma vadība paziņoja par apgrozījuma pieaugumu; uzņēmuma attīstībā tika investēti vēl LVL 0.7 mln. Tirdzniecības aktivitāte Rīgas Fondu biržā aizvien paliek zemajā līmenī, vairums akciju cenas nemainījās. Pēc kāpuma augusta pirmajā puse, pietiekoši lielu samazināšanos uzrādīja Grindeks akcijas.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lai arī pandēmija un to pavadošā neskaidrība ir likusi daudziem atlikt ieceri par īpašuma iegādi, tomēr darījumi arvien notiek. "Swedbank" dati rāda, ka aizvadītajās divās nedēļās būtiski sarucis pieteikumu skaits kredītbrīvdienām, turpretī pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas apzināt savas iespējas aizņemties mājokļa iegādei, sasniedzot pieteikumu apjomu, kāds bija šā gada sākumā, pirms pandēmijas izsludināšanas.

Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji steidz iegādāties jaunu mājokli, taču piesardzīgs optimisms ir vērojams, norāda kredītiestāde.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis informē, ka "Swedbank" šobrīd turpina kreditēt kā iedzīvotājus, tā uzņēmumus. "Šobrīd pēc finansējuma vēršas cilvēki, kuri jūtas stabili par savu darba vietu un ienākumiem, un vēlas noslēgt vēl pirms krīzes uzsākto īpašuma iegādes procesu vai saņemt konsultāciju par savām aizņemšanās iespējām. Tie pārsvarā ir IT, finanšu jomā, valsts sektorā strādājošie," viņš stāsta.

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē 

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ...

"Savukārt iedzīvotājiem, kurus COVID-19 izraisītā krīze skārusi daudz tiešāk, mēs iesakām šobrīd daudz kritiskāk izvērtēt savu ienākumu stabilitāti un nepieciešamību uzņemties papildu finanšu saistības. Tie ir cilvēki, kuri strādā tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, izklaides, skaistumkopšanas un kultūras nozarēs. Pat, ja cilvēkiem ir iepriekš izveidots uzkrājums pirmajai iemaksai, kā arī ir zināms drošības spilvens, kas ļautu segt kredītmaksājumu pirmajos mēnešos, tomēr jāatceras, ka hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa saistības, un gan cilvēku, gan finanšu iestādes interesēs ir, lai uzņemtās saistības tiktu sekmīgi atmaksātas. Tāpēc šobrīd nereti, izvērtējot klienta situāciju, iesakām nogaidīt līdz būs lielāka skaidrība, kādas sekas šī pandēmija atstās uz ekonomiku un konkrētās ģimenes budžetu ilgtermiņā. Šobrīd labāk iesakām vadīties pēc principa – septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt," pauž N. Dūcis.

Izvērtējot cilvēku iespējas aizņemties, primāri tiek vērtēti ģimenes regulārie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Tas ļauj saprast, kā kredīts ietekmēs ģimenes finanšu balansu jeb to, vai vēl viens regulārs maksājums ģimenei drīzāk nekļūs par slogu. "Protams, vienmēr ir svarīgs arī kopējās ekonomikas konteksts – kurām tautsaimniecības nozarēm paredzama izaugsme, tātad darba spēka nepieciešamība un otrādi. Tieši šim aspektam šobrīd pievēršam īpašu vērību, jo pandēmijas radītā krīze ir skārusi daudzus uzņēmumus visdažādākajās nozarēs. Kopumā kredīta izsniegšana vai neizsniegšana tiek vērtēta individuāli, analizējot vairākus faktorus, tāpēc arī lēmums par kredīta piešķiršanu pat pie vienādiem potenciālo kredītņēmēju ienākumiem var atšķirties," uzsver bankas pārstāvis.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijā jūtamu nekustamā īpašuma cenu kritumu kredītiestādes speciālisti neesot novērojuši.

"Šobrīd pieprasījums pēc mājokļiem ir krities, tomēr jāņem vērā, ka arī piedāvājumu skaits tirgū ir ievērojami sarucis. Gan pircēji, gan pārdevēji pašreiz ir nogaidoši, kas īpašumu cenas notur stabilā līmenī. Atsevišķos gadījumos no pārdevēja ir iespējams saņemt cenas atlaidi, tomēr šāda tirgus prakse pastāvēja arī pirms ārkārtas situācijas. Pašreizējai situācijai ieilgstot, ir sagaidāmas nelielas cenu svārstības, ko sekmēs pārdevēji, kuri sava īpašuma pārdošanu atlikt vairs nevarēs," uzskata N. Dūcis.

Runājot par to, vai gaidāma ietekme uz privātmāju būvniecības izmaksām, viņš spriež: "Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu korekti runāt par būvniecības apjoma un izmaksu izmaiņām. Šobrīd klienti pēc inerces turpina sarunas ar bankas būvekspertu, koriģējot esošās būvniecības izmaksu tāmes vai gatavojot nekustamā īpašuma vērtējumu. Tas, ko esam novērojuši, kontrolējot izmaksu izlietojumu būvniecības procesā – klienti daudz vieglāk iekļaujas sākotnēji plānotajā budžetā. Tas izskaidrojams ar to, ka tirgū ir brīvāk pieejams darba spēks un klientam ir vairāk laika veikt cenu monitoringu materiāliem, mehānismiem un darba spēkam, kā arī paši labprāt veic darbus, kas ir pa spēkam.

Dažkārt problēmas sagādā specifisku materiālu piegādes, kas saistīts ar sarežģīto loģistiku starp valstīm daļēji slēgto robežu dēļ un pārvadājumu pārplānošanu šajā laikā. Kopumā klientu vidū ir jūtama piesardzība un nogaidoša rīcība. Brīvāk un drošāk jūtas tie, kuri šo pandēmiju pēc būtības uztver vieglāk un kuriem ir lielāki uzkrājumi vai jau ir uzsākts būvniecības vai projektēšanas process."

N. Dūcis arī atgādina, ka kredīta procentu likmes veido nemainīgā un mainīgā daļa.

Ja nemainīgā daļa tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī un ir spēkā visu līguma darbības laiku, tad mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR. Paaugstinoties EURIBOR likmei, palielināsies arī ikmēneša maksājums un otrādi.

"Pašlaik EURIBOR likmes ir negatīvas, un, lai arī nesenais likmju kāpums ir ievērojams, tomēr likme joprojām saglabājas negatīva, kas kredītmaksājumu patreiz neietekmē. Kredītņēmējiem ir jāņem vērā, ka EURIBOR likmei kļūstot pozitīvai, ikmēneša maksājumi pieaugs, taču ar šādu situāciju neesam saskārušies jau vairākus gadus. Jāatceras, ka EURIBOR likme tiek pārskatīta periodiski – visbiežāk reizi sešos mēnešos, bet šis termiņš var atšķirties, atkarībā no kredītlīguma noteikumiem," skaidro N. Dūcis.

Patlaban nav novērojama izteikta hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana augsto "Euribor" likmju dēļ, atzina aptaujāto komercbanku pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka pagājušā gada beigās bija vērojama lielāka klientu piesardzība pēc jauniem hipotekārajiem kredītiem, kam noteikti viens no iemesliem bijusi nogaidošā attieksme "Euribor" dēļ. Tomēr bankā atzīst, ka katru gadu ir vērojams intereses samazinājums tieši gada beigās un parasti tas atjaunojas pēc gadu mijas. Līdzīgas tendences vērojamas arī šī gada janvārī, jo interese nedaudz jau sāk atjaunoties.

Savukārt hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana nav tik izteikta, jo vidējā aizņēmuma summa pārsniedz 70 000 eiro, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Lai dzēstu hipotekārās saistības, privātpersonai jābūt gana lieliem uzkrājumiem, kurus novirzīt šādam mērķim.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

Tostarp 9% mājsaimniecību kredītmaksājumu slogs pieaudzis līdz 40-50% no ienākumiem, bet 4% mājsaimniecību kredītmaksājumi pārsnieguši 50% no ienākumiem.

Vienlaikus Semjonovs atzina, ka aptuveni 70% mājsaimniecību kredītmaksājumu apjoms pieaudzis līdz 90 eiro mēnesī, kas nav ļoti liels slogs.

No 13% finansiāli ievainojamo mājsaimniecību 29% ienākumi ir relatīvi zemi un nepārsniedz 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli, bet 7% ienākumi ir relatīvi augsti un pārsniedz 1400 eiro mēnesī uz ģimenes locekli.

Tāpat 28% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām mājokļa kredīts ir relatīvi liels un pārsniedz 85 000 eiro, bet 24% kredīts ir relatīvi zems un nepārsniedz 25 000 eiro. 11,4% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām ir vairāk nekā viens mājokļu kredīts.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītājā nedēļā Baltijas fondu indeksi uzrādīja dažādu dinamiku. Indekss OMX Riga samazinājās par 0.49%, ko izraisīja Olainfarm, SAF Tehnika, Latvijas Kuģniecība un Latvijas Gāze kotējumu kritums. Nedēļas laikā Olainfarm akcijas kļuva par 5.26% lētākas uzņēmuma vājo pārskatu dēļ. Farmaceitiskā uzņēmuma peļņa pirmajā pusgadā samazinājās par 735 tūkst. latu augstu mārketinga izdevumu dēļ. Lielāko daļu Rīgas Fondu biržas apgrozījuma veidoja darījumi ar Latvijas Kuģniecība akcijām. Aizvadītajā nedēļā kompānija atskaitījās par pirmo pusgadu, uzrādot peļņas samazināšanos par 34% salīdzinājumā ar pagājušā gada analoģisko periodu. Neskatoties uz to Latvijas kuģniecība akciju kotējumi uzrādīja nelielu samazināšanos. Tirgum lika vilties arī Latvijas Gāze peļņa, kas salīdzinājumā ar pirmo pusgadu samazinājās par 90%.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Aizvadīta mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" organizētā diskusija "Pīķis sasniegts? Kad un cik strauji kritīs banku aizdevumu procentu likmes (Euribor)?", kurā eksperti no Latvijas Bankas, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" un "Bonava Latvija" diskutēja par šī brīža banku likmēm un to ietekmi uz mājokļu tirgu.

Kā pieļauj eksperti, starpbanku procentu likme jeb Euribor jau tuvāko trīs, četru ceturkšņu laikā varētu sākt pakāpeniski samazināties, vienlaikus, ņemot vērā šī brīža būvniecības aktivitivāti jauno projektu segmentā, palielinoties pieprasījumam, jauno mājokļu cenas varētu atkal sākt kāpt.

Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa un mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.

Kā skaidro Erlands Krongorns, šī brīža augstās procentu likmes veicinājuši vairāki faktori - pandēmija, kas veicināja nesabalansētu pakalpojumu un preču pieprasījumu, karš, ietekmējot izejvielu cenas un radot neskaidrības par nākotni, inflācija, kas radās iepriekš minēto faktoru dēļ, un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar inflāciju. "Ir grūti paredzēt, kad procentu likmes samazināsies. Centrālās bankas oficiālie izteikumi ļauj secināt, ka procentu likmes visticamāk vairs nebūs nepieciešams paaugstināt, tomēr arī strauja procentu likmju samazināšanās šobrīd netiek paredzēta - lai Euribor strauji kristu, ekonomiskajai attīstībai Eirozonā būtu vēl jāpasliktinās. Finanšu tirgū prognozēts, ka procentu likmju kritumu varētu gaidīt nākamā gada otrajā pusē, taču arī to var ietekmēt dažādi riski, piemēram karadarbība Tuvajos Austrumos."

Kādu kļūdu uzņēmēji visbiežāk pieļauj, kad naudas ir mazāk nekā nepieciešams? Nereti pirmais, kas tiek darīts - atliek nodokļu nomaksu, neapmaksā rēķinus, kavē kredītu apmaksu. Visbiežāk šāda taktika problēmas nerisina, bet rada tikai jaunas.

Jā, diemžēl teju pusei jeb 45% uzņēmēju jauna finansējuma saņemšana ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama lielākoties kavētu kredītmaksājumu un nodokļu parādu dēļ, liecina Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju.

Ir ļoti daudz mītu, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, un katrs noteikti ir dzirdējis stāstus, kā banka neiedeva kredītu. Jautājums ir, kāpēc? Mēs nolēmām beidzot atklāt vērtēšanas kritērijus, izstrādājot online rīku kredītreitinga noteikšanai, lai uzņēmēji paši varētu pārliecināties par uzņēmuma spēju aizņemties. Un arī par iespējām to uzlabot.

Pēc kādiem kritērijiem bankas vērtē uzņēmumus, lemjot par aizdevuma piešķiršanu? Pirmkārt - uzņēmuma finanšu situācija. Stabils un pieaugošs apgrozījums. Ja apgrozījums gadu no gada samazinās jeb ir straujš kritums, vispirms jāvērtē iemesli, jo aizdevums nebūs alternatīva apgrozījuma samazinājumam. Otrkārt - maksājumu disciplīna. Tas iekļauj gan nodokļu, gan rēķinu savlaicīgu apmaksu. Regulāra maksājumu kavēšana vai liela apjoma parādi liecina par uzņēmuma nespēju, nereti arī par nevēlēšanos tikt galā ar saistībām. Treškārt - kredītvēsture. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki ir jau aizņēmušies, ir būtiski, vai godprātīgi pilda saistības un atmaksā aizdevumu. Ceturtkārt – uzņēmuma profils. Vai īpašnieku sastāvs ir nemainīgs, kādas ir tendences nozarē, kurā tas strādā.

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.

a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.

Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.

«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.

2015. gadā SEB bankas mājokļa kredīta ņēmējiem, kuri izvēlējās apdrošināt savus kredītmaksājumus, atlīdzībās par pārejošu darba nespēju un piespiedu bezdarbu izmaksāti ap 17,4 tūkstoši eiro, informē bankas pārstāvji.

Biežākie pārejošas darba nespējas cēloņi, par ko ir maksāta atlīdzība, ir dažādas traumas, muguras slimības, kāju vēnu saslimšanas, audzēji, gremošanas orgānu slimības, kā arī depresija.

Pērn 45% no jaunajiem mājokļa kredīta ņēmējiem SEB bankā izvēlējās apdrošināt savus kredītmaksājumus, un tas ir divreiz vairāk nekā 2013. gadā rezultātiem. Savukārt 2014. gadā katrs trešais jaunais līgums tika papildināts ar kredītmaksājumu apdrošināšanu. Šāda tendence liecina par kredīta ņēmēju vēlmi parūpēties par papildu drošību, jo pakalpojums garantē, ka apdrošinātājs kompensēs kredīta maksājumus klienta pārejošas darba nespējas gadījumā, kā arī dzēsīs kredīta atlikumu paliekošas darba nespējas vai nāves gadījumā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kredītiestādēm agrāk izsniegto kredītu piespiedu piedziņa vairs nav uzmanības centrā; ir uzlabojusies kredītmaksājumu kvalitāte, kavējumu problēma ir aktuāla 10% kredītu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina gan baņķieru sacītais, gan FKTK dati.

Proti, no kopumā 14,6 miljardiem eiro izsniegto kredītu 13,1 miljarda eiro atmaksai nav kavējumu (2015.gada 31.decembra dati). Par būtiskiem kavējumiem tiek uzskatīti tie, kuru maksājums aizkavēts ilgāk par 180 dienām, un pērnā gada nogalē šādā vīzē aizķērušies 783,5 milj. eiro, vēl nedaudz vairāk par 100 milj. eiro kavēts no 91 līdz 180 dienām. «2015. gadā bijuši vērojami būtiski uzlabojumi kredītmaksājumu kvalitātē, kas varētu būt skaidrojams ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, taču otrs, ne mazāk būtisks iemesls ir rekordzemās procentu likmes, kuru ietekmē pazeminājušies kredītmaksājumi,» skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Tā kā ne kredītņēmējus, ne bankas apvienojošās organizācijas neatbalsta Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kredītņēmēju atbalsta programmu, atbildīgā ministrija lūgs valdību izšķirties, vai ieviest programmu vai atlikt, vai atteikties no tās vispār, raksta laikraksts Diena.

Ja programma netiks īstenota, valdībai tas būs jāpamato starptautiskajiem aizdevējiem, kam Latvija to solījusi pieņemt līdz marta beigām. «Ja neviena no pusēm nevēlas [programmu], jautājums, vai tāda vispār ir vajadzīga,» noteica FM pārstāvis.

Kredītņēmēju atbalsta programma bankām būtu brīvprātīga, un tai valsts galvojumos bija paredzēti 82 miljoni latu. Palīdzība tiktu sniegta tiem kredītņēmējiem, kuriem problēmas ar kredīta samaksu rastos pēc programmas iedarbināšanas. Tām bankām, kuras piedalītos programmā, būtu jāiesaldē 20% no kredīta pamatsummas, tādējādi un citādi samazinot kredītmaksājumu u. c. 10%-20% no kredīta pamatsummas bankām būtu jānoraksta tiem, kuri kredītmaksājumu programmas divu gadu darbības laikā vairāk vai mazāk maksātu.

Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).

Uzņēmumu Google un Microsoft ceturkšņa pārskati pievīla investoru cerības un izraisīja ievērojamu kompāniju akciju kotējumu samazināšanos, turklāt vājie rādītāji norāda uz to, ka ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ASV sāk negatīvi ietekmēt IT kompāniju produkcijas patēriņu. Šādi secinājumi izdarīti analizējot finanšu tirgus apskatu laika posmā no 14. jūlija līdz 21. jūlijam.

Baltijas akciju tirgus:

Latvija

Baltijas fondu indeksi turpināja samazināties arī aizvadītajā nedēļā. Vismazāko kritumu uzradīja Rīgas Fondu biržas indekss. Mērenu kāpumu demonstrēja Olainfarm un Ventspils Nafta vērtspapīri. Tajā pašā laikā investori aktīvi tirgoja Liepājas Metalurgs akcijas, kuru cena nedēļas laikā samazinājās gandrīz par 18%.

Lietuva

Viļņas fondu biržā tika novērota vēl lielāka akciju cenu samazināšanās. Par 11.37% samazinājās Agrowill group akciju cenas, kļūstot par krišanās līderiem Lietuvas emitentu vidū. Aizvadītajā nedēļā tika publicētas ziņas par kompāniju, tai skaitā arī jaunu akciju emitēšanu ar nominālo vērtību LTL 1.00 (EUR 0.29). Dažādi nedēļu noslēdza arī bankas sektora akcijas. Ja Ukio Banka akciju cenas pieauga par 1.1%, tad Siaulių bankas vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.

Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.

Par eiro un ietaupījumu vērtību

Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.