Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pēdējos sešos mēnešos visu aktīvo pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs. Atbildes uz Db.lv jautājumiem kāpēc tā un ko darīt sniedz SEB unifondu Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds, Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons un Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs .

Pēdējos sešos mēnešos, apskatot valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānus, redzams, ka visiem aktīvajiem pensiju plāniem ienesīgums ir negatīvs, liecina pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Apskatot sabalansētos pensiju plānus pēdējo sešu mēnešu laikā, tikai vienam plānam (SEB sabalansētais plāns) ir pozitīva bilance. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada sākuma visiem plāniem ir negatīvs ienesīgums.

Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums ir pozitīvs.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Negatīvais ienesīgums pilnībā izskaidrojams ar straujo cenu kritumu akciju tirgos, kas novērojams pēdējo nedēļu laikā.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržu kopīgi izveidotais Baltijas Fondu centrs (Fondu centrs) ir apkopojis informāciju uz 15. novembri par Fondu centra mājas lapā reģistrētajiem Latvijā publiski piedāvātajiem akciju fondiem un to vēsturisko ienesīgumu, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

Fondu centrs esošajiem un potenciālajiem investoriem dod iespēju internetā Baltijas biržas mājas lapā www.omxgroup.com/balticfunds iegūt jaunāko informāciju par Latvijā publiski izplatīto ieguldījumu fondu daļu vērtību, vēsturisko ienesīgumu dažādos pārskata periodos, cenas svārstīgumu un citiem fondu darbības rādītājiem.

Fondu centra datubāze interesentiem ir pieejama bez maksas. Tā ir labs palīgs investoriem un dod iespēju salīdzināt vairākus fondus savā starpā par identisku laika periodu, salīdzināt fondu cenu svārstīgumu, ņemt vērā valūtu, kādā tiek aprēķināta fonda vērtība.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Ja runā par potenciālajiem burbuļiem akciju tirgū, tad daži analītiķi domīgi groza galvu saistībā ne tikai ar situāciju Rietumvalstu vadošajos vērtspapīru tirgos. Šobrīd izskatās, ka sarkanajai zonai pavisam noteikti pietuvojies Ķīnas akciju tirgus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs valsts Shanghai Stock Exchange Composite indeksa vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies jau gandrīz par 100%. Turklāt jāņem vērā, ka lielākā daļa Ķīnas akciju cenu kāpuma notiek kopš pagājušā gada jūnija – kopš šī perioda minētā tirgus indikatora vērtība ir palielinājusies par 96%! Strauji Ķīnas akciju cenas pieaug arī šogad – jau par 25%. Rezumējot – šobrīd tieši Ķīnas akciju tirgus pasaulē varētu būt pats pārkarsušākais un nav skaidrs tas, kā šī burbuļa plīšana varētu iespaidot investoru omu citos pasaules reģionos. Iespējams, tas aizsāks plašāku cenu korekciju arī citos pasaules vērtspapīru tirgos.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Latvija apņēmusies koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, kā arī 2016. gadā rīkot 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksmi Rīgā.

Tas minēts Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formāta un Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuru valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma zināšanai.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Lai Latvija kļūtu par koordinējošo valsti transporta un loģistikas jomā 16+1 sadarbības formātā, būs nepieciešama arī Ķīnas un pārējo sadarbības formātā valstu piekrišana.

Ķīnas ekonomikas izaugsme varbūt arī bremzējas, bet valsts patērētāju ar vidējiem ienākumiem armija kļūst tikai lielāka. Turpinoties šādai tendencei, Ķīnas korporācijām varētu aizsākt jaunu ēru, kurā aizvien svarīgāka loma būs zīmolam, teikts Milward Brown Optimor un WPP Brandz veiktajā pētījumā.

Pētījumā, kurā apkopota informācija par 50 vērtīgākajiem Ķīnas zīmoliem, secināts arī, ka visstraujāko vērtības pieaugumu piedzīvojoši tieši tehnoloģiju zīmoli. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas patērētāji aizvien vairāk laika, kā arī naudu, tērē internetā un izmantojot mobilās tehnoloģijas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizvien biežāk Ķīnas zīmoli savu klātbūtni nostiprina arī ārvalstīs, kas to vērtību tikai palielina.

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10:

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru.

Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.

No 2007.gada 27.augusta AS DnB NORD Banka ir sākusi izplatīt AB DnB NORD bankas (Lietuva) Pasaules akciju indeksiem piesaistītu obligāciju emisijas Nr. 20–LV obligācijas. Obligāciju izplatīšanas periods turpināsies līdz 27. septembrim (ieskaitot), liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

Akciju indeksiem piesaistīta obligācija ir vērtspapīrs, kura dzēšanas brīdī investoram tiek garantēta visu ieguldīto līdzekļu atgūšana un papildus tiek izmaksāts pieaugums, kas atkarīgs no akciju indeksu vērtības kāpuma.

Šobrīd izplatīto Eiro valūtas obligāciju termiņš ir 3 gadi un iespējamais vērtības pieaugums ir atkarīgs no vidējā akciju indeksu groza (Hang Seng (Ķīna), S&P 500 (ASV), NIKKEI 225 (Japāna) un DJ EURO STOXX 50 (Eiropa)) vērtības kāpuma. Naudas līdzekļu ieguldītājam pēc termiņa beigām tiek garantēts vismaz 5% ieguldījumu vērtības pieaugums neatkarīgi no akciju indeksu izmaiņām.

AS DnB NORD Banka ir veikusi jau četras indeksiem piesaistīto obligāciju emisijas – iepriekšējās emisijas obligācijas tika piesaistītas Eiropas akciju indeksam DJ EURO STOXX 50 un izplatītas līdz 2007. gada 25. jūlijam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Patlaban abpusējās Latvijas un Ķīnas tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm apjomi ir nelieli, taču Ķīna ir ļoti ieinteresēta tos palielināt, un īpaši liela interese ir par Latvijā audzētām mellenēm, augļiem, kā arī par Latvijā ražotajiem dzērieniem, zivīm, liellopu un putnu gaļu, olām un piena produktiem.

Tā šodien preses konferencē pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu sacīja Ķīnas lauksaimniecības viceministrs Niu Duns.

«Patlaban sākam darbu pie procedūrām, kā pēc iespējas efektīvāk noorganizēt savstarpējo lauksaimniecības produktu eksportu un importu, jo Ķīnas iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un Ķīna pati nevar pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu pēc dažiem lauksaimniecības produktiem, tāpēc ir nepieciešams to imports,» uzsvēra Niu Duns.

Straujuma sacīja, ka patlaban Latvijas lauksaimniecības preču eksports uz Ķīnu ir 6,62 miljoni eiro (4,63 miljoni latu) gadā un 97% no eksporta ir mellenes, bet lauksaimniecības produkcijas imports no Ķīnas ir 8,78 miljoni eiro (6,15 miljoni latu) gadā un to pārsvarā veido augļu un dārzeņu konservi, zivis, augļi un rieksti.

Vakar notikušais LTRK Uzņēmēju vakars "Latvija un Ķīna - sadarbības partneri biznesā un ne tikai" pulcēja uzņēmējus no mašīnbūves, kā arī no celtniecības un metālapstrādes nozarēm. Kopumā pasākumā piedalījās vairāk kā 50 uzņēmēji, kas norāda, ka Ķīna tiešam interesē Latvijas uzņēmējus kā vēl viens preču noieta tirgus vai sadarbības partneris. Pasākumā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs Li Zhijians, kā arī Ligita Davidova, Latvijas Republikas vēstniecības Ķīnas Tautas Republikā 3 sekretāre, kura sniedza uzņēmējiem noderīgu praktisko informāciju par uzņēmējdarbības īpatnībām Ķīnā.

Pasākuma gaitā tika prezentēts Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības veicināšanas projekts, kura ietvaros Latvijas maziem un vidējiem mašīnbūves un celtniecības nozares uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts sadarbības veidošanai ar Ķīnas mašīnbūves un celtniecības uzņēmumiem.

"Līdz ar iestāšanos ES, Latvija ir kļuvusi svarīga Ķīnai kā ES sastāvdaļa un biznesa partneris. Tā kā Latvijas un citu ES valstu uzņēmēji interesējas par Ķīnu, tika izstrādāts sadarbības projekts, kura mērķis ir palīdzēt īpaši atlasītiem Itālijas, Čehijas, Latvijas, Spānijas, Ungārijas un Ķīnas maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas darbojas mašīnbūves un celtniecības sektorā to internacionalizācijas procesā un izveidot bāzi ilgtermiņa projektiem, kas radīs jaunas biznesa iespējas un nostiprinās gan savstarpējo tirdzniecību, gan investīciju plūsmu starp Eiropu un Āziju. Bez tam, šis projekts sekmēs ekonomisko sadarbību un attīstību, balstoties uz ES/Ķīnas politiku un vairākiem ES/Ķīnas līgumiem un dialogu attiecīgajās nozarēs, kā arī veicinās zināšanu, tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu starp Eiropu un Ķīnu mašīnbūves un celtniecības sektoros ar kopuzņēmumu vai citu partnerības veidu palīdzību, komerclīgumu vai partnerības līgumu formā," stāsta projekta vadītāja Baiba Bramane

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.