Kā Db.lv pastāstīja vienīgā specializētā Latvijas vides vortāla pārstāvis Jānis Pļavinskis, patlaban tiek meklēts šī vortāla pircējs. Nosaucot vortāla cenu, J. Pļavinskis akcentēja: "Mēs vēlētos atgūt apmēram to, kas ieguldīts tā veidošanā, attīstīšanā un uzturēšanā."

J. Pļavinskis Db.lv informēja, ka pagaidām gan neviens nav interesējies par vortāla iegādi. Viņš atzīst, ka, iespējams, vortālu neizdosies pārdot, taču pārdošanas sludinājums vortālā ievietots ar domu - "ja nu ir kāds, kam šīs lietas interesē un kam ir lieka nauda, lai piesakās".

Db.lv vaicāja:

-Kādēļ pieņēmāt lēmumu pārdot www.virums.lv?

J. Pļavinskis: Nespējām savākt stabilu līdzekļu plūsmu šī projekta stabilai darbībai. Ir kaut kāds minimālais slieksnis, ko nepieciešams pārkāpt, lai tas aiziet - mums to tā īsti nav izdevies. Pastāvēt jau var, bet tas nav tas apjoms, kādu es vēlētos redzēt un kāds būtu nepieciešams, lai iesaistītu sabiedrību mūs visus skarošo vides jautājumu risināšanā.

Rīgā apcietināts gados jauns hakeris, kurš pēdējo mēnešu laikā šantažēja vairākus Latvijas portālus. Policija varēja viņu apcietināt, jo hakeris bijis fantastiski naivs, atsaucoties uz Čas, ziņo Biznews.

Apmēram pirms mēneša Latvijas interneta vortāls BMWLife.lv no kāda nezināmā saņēma e-pastu, kurā bija pieprasīta nauda.

"Jaunais cilvēks paziņoja, ka viņam ir mūsu vortāla kodi un viņš var nodarīt ļaunumu tam, lai viņš to nedarītu viņš pieprasīja no mums kompensāciju," intervijā sacīja BMWLife vortāla galvenais redaktors Andris Miemis.

Lai pierādītu savu varējumu nezināmais uzlauza hanzabrokeri.lv lapu un lieliem burtiem uzrakstīja - SveikiBMWLife.

Novērtējot situāciju BMWLife nolēma norēķināties ar hakeri. Hakeris no viņiem pieprasīja 100 LVL, kuri bija jāpārskaita uz Latvijas bankas kontu. Jāatzīmē, ka bankas konts bija reģistrēts uz viņa paša vārda. Vortāls pārskaitīja naudu uz šo kontu, jo uzskatīja, ka šis konts nepieder tam pašam izspiedējam.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) nodrošinās ūdens skaitītāju rādījumu pieņemšanu elektroniskā veidā bez maksas.

Tā kā martā interneta portāla raditaji.lv īpašnieki bez abpusējas vienošanās ar RNP ieviesa papildu abonēšanas maksu par ūdens skaitītāju rādījumu nodošanu, no 28. marta šis pakalpojums būs pieejams bez maksas, izmantojot vortālu: e-rnparvaldnieks.lv. Nokļūt šajā vortālā būs iespējams arī no uzņēmuma interneta vietnes: rnparvaldnieks.lv.

Ūdens skaitītāju rādījumu nodošana martā būs iespējama nereģistrējoties, taču pēc tam būs nepieciešams reģistrēties, jo tikai reģistrētie klienti varēs izmantot pilnu vortāla: e-rnparvaldnieks.lv pakalpojumu klāstu.

RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe norādīja: «Tuvāko mēnešu laikā klienti varēs ar iesniegumu vērsties pie mums elektroniski un maksimāli īsā laikā elektroniski arī saņemt izsmeļošu atbildi. Ieviesīsim iespēju klientiem elektroniski piekļūt kopsapulču protokoliem, remontdarbu tāmēm un citai ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītai informācijai. Ilgtermiņā plānojam arī ieviest iespēju elektroniski veikt dzīvokļu īpašnieku aptaujas par jautājumiem, kuri saistīti ar iespējamiem remontdarbiem, tostarp, dzīvokļu īpašnieku aptaujas saistībā ar nākamā gada tāmēm.»

Intel Corporation iepazīstina ar pieciem jauniem Intel Core 2 Duo procesoriem. Intel arī iepazīstina ar Core 2 Extreme 3.06 GHz divkodolu mobilo procesoru, kuram ir augstākā veiktspēja pasaulē saskaņā ar SPECint (rate base2006) testa mērījumiem.

Uzsverot fokusēšanos uz mobilitāti šovasar, Intel pārstāvji teica, ka plāno iepazīstināt ar astoņiem procesoriem 90 dienu laikā, tajā skaitā ar visos laikos pirmajiem mobilajiem četrkodolu produktiem un otrās paaudzes produktiem ultra plāniem un viegliem klēpjdatoriem. Kopumā Intel laidīs tirgū 14 dažādus jaunus procesorus, ņemot vērā to, ka pārdoto klēpjdatoru skaits turpina apsteigt pārdoto personālo galddatoru skaitu.

"Kad 2003. gadā pirmo reizi iepazīstinājām ar Intel Centrino, bija tikai dažas Wi-Fi pieejas vietas, YouTube un sociālie mediji praktiski nepastāvēja, vārdu savienojums plāns un viegls attiecās tikai uz svaru un personālo galddatoru tika pārdots daudz vairāk par klēpjdatoriem," teica Mūlijs Edens, Intel korporācijas viceprezidents un Mobile Platforms Group vadītājs. "Šobrīs ASV klēpjdatoru tiek pārdots vairāk nekā personālo galddatoru, un mēs virzāmies uz HD izklaidi, aktīvu spēlēšanu tīklā, lielāku platjoslas bezvadu interneta ātrumu un vieglāku un daudz drošāku darbu biznesa vajadzībām, menedžējot, atjaunojot un labojot klēpjdatora darbības režīmus."

6. decembrī Teātra muzejā notiks svinīga Kultūras ministrijas gada balvas kultūrā Trīs brāļi pasniegšanas ceremonija, taču balvas ieguvēji jau ir zināmi šobrīd, informē Kultūras ministrija.

Balvas tiks pasniegtas šādās kategorijās:

1. Kultūra valsts izaugsmei;

2. Kultūra sabiedrības izaugsmei;

3. Kultūra indivīda izaugsmei.

Tāpat tiek piešķirta balva arī par mūža ieguldījumu.

Pieteikumu izvērtēšanu veica žūrijas komisija, kuru vadīja kultūras ministre Helēna Demakova, pieaicinot gan Kultūras ministrijas pārstāvjus, gan vairāku nozaru ekspertus, kā Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu, VSIA Latvijas Koncerti vadītāju Guntaru Ķirsi un Latvijas Jaunā teātra institūta projektu vadītāju Gundegu Laiviņu.

Žūrijas komisija izlēma piešķirt šādas balvas:

1. Nominācijā Kultūra valsts izaugsmei žūrija nolēma apbalvot divus pretendentus – Cēsu Mākslas festivālu un Valsts Akadēmiskā kora Latvija rīkoto Garīgās mūzikas festivālu. Cēsu mākslas festivāls ir īpaši nozīmīgs ar to, ka tas ir pirmais plaša mēroga profesionālās mākslas festivāls ārpus galvaspilsētas, kas uzstādījis augstus kvalitātes standartus. Savukārt Garīgās mūzikas festivāls šogad notika jau desmito reizi, un tas ir kļuvis par izcilu vērtību Latvijas mūzikas dzīvē, sniedzot ieguldījumu arī jaunas mūzikas radīšanā.

Kompānijas kultūra sākas ar tās īpašniekiem un saistās ar visiem procesiem, kā un kādi darbinieki tiek pieņemti, kā tie savstarpēji komunicē, kādi ir saskarsmē ar klientiem

Tā DB pauž aptautājie uzņēmēji. «Uzņēmuma kultūra sākas ar dibinātājiem, un viņi ir atbildīgi par to – tā ir viņu kompānija. Kultūra ir visas organizācijas pamats – kā kompānija darbojas, kā pieņem darbā cilvēkus, kā novērtē rezultātus utt. Tas saistās ar pilnīgi visu. Bez labi definētas kultūras ir grūti saprotams uzņēmuma darbības un attīstības virziens,» skaidro Deivids Bizers (David Bizer), personāla atlases kompānijas Talent Fountain partneris.

Optikas salonu tīkls Metropole ir attīstījies kā ģimenes uzņēmums. Tāpēc sākotnēji īpašnieki pulcēja ap sevi cilvēkus ar līdzīgām vērtībām. «Šobrīd redzam, ka neesam kļūdījušies, un tās vērtības, ko mūsu ģimene bija tikai domās definējusi, sākot biznesu, joprojām ir noteicošās. Ir prieks, ka tās ir kļuvušas vēl dziļākas, vēl izteiktākas,» saka Jānis Kossovičs, optikas salonu tīkla Metropole direktors. Pieredze viņam ir iemācījusi, ka stiprus pamatus uzņēmējdarbībai var uzbūvēt kopā ar uzticamiem cilvēkiem, un tieši tobrīd veidoajs uzņēmuma kultūra. J. Kossovičam šķiet svarīgi to radīt dabiski, bez jebkādiem mākslīgiem teorētiskiem pamatprincipiem, jo tie var «neiesakņoties», radīt neizpratni darbiniekos, pārpratumus vai pat neveiksmīgus blakusefektus.

Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums.

Saskaroties ar vietējā tirgus ierobežotību, daudzi Latvijas uzņēmumi ir nonākuši pie atziņas par to, ka ir nepieciešams eksportēt, un daudzi jau to veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi dara. «Lai Latvijas uzņēmumi varētu attīstīties un nopelnīt, ir jāiet «ārā» – jāeksportē. Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.

30% neveiksmju eksportā ir izsaucis kompetences trūkums starpkultūru izpratnē, saka kompānijas Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera (Elisabeth Alder-Wuerrer), kura pati, savulaik vairāk nekā desmit gadus strādājot starptautiskajā organizācijā OPEC un pēc tam arī citos uzņēmumos, ir pārliecinājusies par to, kā kultūra ietekmē savstarpējo komunikāciju.

Ne velti kultūra ir viens no fundamentālākajiem jēdzieniem, kad spriežam, piemēram, par tirdzniecības sakariem, un tā nenozīmē tikai sālsmaizi uz dvieļa.

Arī tādas nejēdzības kā kukuļdošana, «aploksnītes», birokrātijas mudžeklis, neprognozējama tiesa u.c. ir kultūra. Kultūra ir tas, kā kaut kas tiek uztverts un saprasts un kā «lietas notiek».

Un notiek tās pa dziļi iebrauktām risēm – vienalga, vai tās būtu produktīvā virzienā, vai gluži pretēji.

Nelāgā kārtā Latvijas kultūrā lobijs un lobēšana tiek uztverta ar dziļām aizdomām, un es paredzu, ka tas vēl labu laiku mocīs mūsu jau tā bieži vien samocīto kopā būšanu un darbošanos. Bet tādi nu ir fakti, cerēt tajā kaut ko drīz panākt ar aģitāciju būtu lieks optimisms, jo vidējā termiņā tas kultūrai ir kā pīlei ūdens. Ilgtermiņā gan attieksmei ir jāmainās, tādēļ pēc iespējas nosvērti par to jau ir jārunā.

Lai gan Jūrmalas pilsētas muzeja vēstures ekspozīcija tiks atklāta tikai 19. jūnijā, bet tā jau ir ieguvusi specbalvu prestižajā Starptautiskajā audiovizuālajā un multimediju festivālā FIAMP 2007 par bagātīgu dokumentālā materiāla izmantošanu un veiksmīgu montāžu digitālajā ekspozīcijā.

Jūrmalas pilsētas muzeja digitālo ekspozīciju izstrādāja Dd studio, un tā tika īstenota trīs posmos, kuros vizuāli un dokumentāli tiek atspoguļota kūrorta attīstība Jūrmalā 19. un 20. gadsimtā, Db.lv informē Sanita Ozoliņa, Dd studio projektu vadītāja.

Pirmā posma ietvaros digitālā ekspozīcija iepazīstina ar piejūras kūrortu pirmsākumiem, galveno uzmanību pievēršot Rīgas Jūrmalas pludmalēm un atpūtas kompleksiem.

Otrajā projekta izstrādes posmā tika vizuāli atdzīvināts laiks no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 30. gadiem. Piedāvāts apskatīties video materiālu par izklaides iespējām un koncertdzīvi Rīgas Jūrmalā, ļaujot sajust tā laika gaisotni un noskaņu. Ekspozīcija piedāvā iespējas virtuāli izstaigāt Rīgas Jūrmalas rajonus, Ķemeru parkus un noskatīties dokumentālus kadrus par peldēm dūņu vannās u.c. ārstnieciskām procedūrām Ķemeru sanatorijā 20. gadsimtā.

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.

Finanšu jomas ekspertu aptauja liecina, ka uzkrāšanas kultūra starp Latvijas iedzīvotājiem nav attīstīta. "Zemais uzkrāšanas kultūras līmenis Latvijā, pirmkārt, ir vēsturiski noteikts. Šobrīd uzkrāšanas kultūras turpmāko veidošanos kavē vairāki faktori, starp kuriem ir: nestabilā makroekonomiskā situācija, baumas par iespējamo devalvāciju un augstais inflācijas līmenis," komentē AS PrivatBank valdes priekšsēdētājs Oleksandrs Trubakovs.

Aptauju veikusi AS PrivatBank.

Galvenie ekspertu aptaujas secinājumi:

- Uzkrāšana ir viena no valdības atzītajām metodēm cīņā ar inflāciju, taču sabiedrības nepietiekamās informētības un nestabilās ekonomiskās situācijas dēļ nav plaši pieprasīta.

- Latvijā uzkrājumus veic noteiktas sabiedrības grupas - iedzīvotāji ar ienākumu līmeni virs vidējā, taču uzkrāšanas kultūra kā tāda valstī vēl nav izveidota.

- Izplatītākais uzkrāšanas veids - depozīti. No piedāvātajiem depozītu veidiem cilvēki dod priekšroku īstermiņa ieguldījumiem.

- Uzkrāšanas kultūra ir izveidojusies vecajās Eiropas un Āzijas valstīs, kā arī ASV, kur iemaņas, kā rīkoties ar finanšu līdzekļiem, tiek apgūtas jau bērnudārzā un skolā. Ekonomikas priekšmetu ieviešana Latvijas skolu programmās veicinātu uzkrāšanas kultūras veidošanos jaunajai paaudzei.

Es jūtos ļoti nedroši ne jau tāpēc, ka man nebūtu naudas, bet man labu laiku nav vairs nekāda viedokļa par to, kas valstī notiek. To laikrakstam Dienas bizness intervijā saka rakstniece un uzņēmēja Andra Neiburga.

Pašā Vecrīgas sirdī savus viesus gaida A. Neiburgas īpašumā esošais, pilnībā renovētais jūgendstila nams - tagad Hotel Neiburgs. Kādreizējie dzīvokļi pārtapuši viesnīcas numuros ar neatkārtojamu skatu pa logu, kas ļauj ieraudzīt Rīgas seju, kādu to grūti atrast pat fotomākslas albumos. Viesnīcas restorānā dienas vidū lielākā daļa galdiņu ir aizņemti, tas jau atradis savus cienītājus.

Kā jūs šajā laikā nonācāt līdz domai par viesnīcu-restorānu?

Pirmkārt, doma neradās šajā laikā. Šāds projekts ir ilgstošs process, kas kopumā vilkās apmēram gadus piecus. Sākām to attīstīt laikā, kad bija pilnīgi cita situācija gan ekonomikā, gan viesnīcu un tūrisma biznesā. Turklāt tagadējās viesnīcas māja piederēja mums pašiem. Protams, celtniecība sanāca laikā, kad tā bija visdārgākā, bet numuri viesnīcā jāpārdod tagad, kad tas ir visgrūtāk. Tomēr šis projekts man ir ļoti īpašs, jo tas ir ģimenes mantojums. Tas nekad nav bijis tikai biznesa jautājums. Treknajos gados nebūtu bijis īpašu problēmu šo māju sadalīt dzīvokļos, bet šī ēka ir viena no Vecrīgas jūgendstila simboliem. To var atrast praktiski visās Rīgas tūrisma grāmatās. Mums likās, ka šī māja ir ģimenei jāsaglabā. Domājām, ko šeit var darīt — dzīvokļi Vecrīgā nez vai ir tā ejošākā prece, turklāt viesnīcas projektā vislabāk bija iespējams saglabāt esošo mājas raksturu. Tas mums bija ļoti svarīgi.

Profesionālās un personīgās dzīves līdzsvars – frāze, ko pēdējos pāris gadus dzird gandrīz ikviens. No talantiem un personālvadības profesionāļiem. No vietējiem darba devējiem līdz starptautiskām organizācijām. Skaistos saukļos un mērķtiecīgās aktivitātēs.

Tiesa, realitātē darbinieku atbalstoša kultūra un vide ir sastopama retāk nekā formāli uzņēmumu apgalvojumi un maldīgas puspatiesības. Vai un kāpēc darba tirgus tomēr piespiedīs visus mainīties?

Bieži vien karjera mūsu dzīvē tiek izvirzīta par prioritāti. Cilvēka tieksme gūt profesionālus panākumus aizēno rūpes par sevi un personīgo labsajūtu, kas tieši iespaido fizisko veselību un mentālo labbūtību. Smagnēja darba kultūra jeb “hustle culture”, klusā aiziešana jeb “quiet quitting” un nespēja apturēt lielo atkāpšanos ir satraucošas darba tirgus tendences, kurām starptautiski ir veltīti jauni apzīmējumi. Šie jēdzieni raksturo problēmas, kas lielākoties radušās Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā. Tās pašlaik cenšas novērst organizācijas visā pasaulē, lai mazinātu darbinieku izdegšanas līmeni un radītu gan labvēlīgāku, gan iekļaujošāku darba vidi.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) izsludinājusi jau vienpadsmito gadu pēc kārtas konkursu „Vācijas tautsaimniecības balva Latvijā 2008“. Kā jau ziņots, balva tiks pasniegta vienam mazam / vidējam uzņēmumam, kā arī speciālbalva kategorijā kultūra.

Uz balvu šogad ir pieteicies rekordliels pretendentu skaits - 64 kandidāti. Žūrija pašlaik strādā pie kandidātu izvērtēšanas, lai līdz janvāra vidum noteiktu uzvarētājus abās kategorijās.

Balvas pasniegšana notiks 2009. gada 22. janvārī.

Uz balvu kategorijā mazs / vidējs uzņēmums par sasniegumiem Latvijas un Vācijas saimniecisko sakaru attīstībā pretendē 32 kandidāti: Automatizācija SIA, Baltās Naktis SIA, Baltic Textiles SIA, Baltijas Gumijas Fabrika SIA, CAD CAM SYSTEMS SIA, Domiņa SIA, Elk plus SIA, Ilgezeem SIA, Irbe SIA, Jaunpagasts Plus SIA, JZ Microphones SIA, KMM Metāls SIA, Krāsainie Lējumi AS, Krauklītis SIA, Kronus SIA, Lāči SIA, LMR Āzene SIA, Madara SIA, MOOZ! SIA, Mūzika Baltika SIA, Nexum Insurance Technologies SIA, Real Sound Lab SIA, Rikon AS, Ripo Fabrika SIA, Sāga SIA, Saldus pārtikas kombināts SIA, Servold SIA, SKH SIA, SWH SETS SIA, UNDA SIA, Varis Toys SIA, Veiters korporācija SIA.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Vai nebija jauks pasākums – grāmatu draugu ķēde? 13 tūkstoši rokās sadevās, ziemas salā un spelgoņā padeva grāmatas no rokas rokā, tādējādi apliecinot, kāda mēs liela lasītāju tauta. Un tas nekas, ka Gaismas pili nepieņēma ekspluatācijā un nekādas grāmatas tur krāmēt nemaz nedrīkst.

Vēl vairāk - aizkulisēs runā, ka tajā pašā vakarā ar kravas busiņiem visas aizvestas atpakaļ, no kurienes nākušas. Galvenais, ka jauks mārketinga pasākums izdevās - pa visiem medijiem plaši izrādīts, bija gan ierindas tautai laiku kur pakavēt, gan politiķiem apgrozīties. Un sīkums, ko par Gaismas pili runāja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem vai gadiem. Kurš tad vēl atceras, ka tas bija nīstākais projekts, kura dēļ ne tikai politiskās karjeras ir aizgājušas nebūtībā, bet dažs pat dzīvību diezgan burtiskā nozīmē atdevis. Tagad viss pēkšņi izrādījies jauki, un tie paši, kas vēl pirms neilga laika bibliotēku interneta komentāros un publiskos pasākumos sauca par «tautas asiņu izsūcēju», «veikalu Maxima», «aizgājušo oligarhu laikmeta simbolu» un ko tik vēl ne, tagad draudzīgi sadodas ap to rokās kā ap svētāko simbolu. Pamēģiniet tikai kaut ko teikt!

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

AS Rīgas Dzirnavnieks tirgus situācijas izvērtējums liecina, ka Latvijā augstākās kvalitātes auzas nosacīti ir deficīts un šī niša kopumā vērtējama kā neaizpildīta, bet ļoti perspektīva.

Šobrīd auzu kultūra Latvijā galvenokārt tiekot audzēta ar nolūku to izmantot kā lopbarības izejmateriālu. Tāpat nereti auzas tiekot stādītas kā «pārejas kultūra», kad pamata kultūra tiek sēta citviet un attiecīgā platība uz šo laika periodu tiek apstādīta ar auzām, tostarp, lai lauki neaizaugtu ar nezālēm.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem katru gadu Latvijā ar auzām tiek apsēti vidēji 62 tūkst. hektāru aramzemes.

Pērn ar auzām apsētā platība bija par 4,1 tūkst. hektāru mazāka nekā 2010. gadā. Tajā pašā laikā kopraža un ražība 2011. gadā bija ievērojami labāka nekā 2010. gadā.

Sandis Jansons, AS Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektors, stāstīja: «Ar auzām apstādītā platība ik gadu ir līdzīga, tajā pašā laikā Latvijā ļoti mazs īpatsvars izaudzēto auzu atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem, kas būtu izmantojamas pārtikas produktu ražošanā. Kopumā Latvijā ir tikai dažas zemnieku saimniecības, kas specializējušās šajā nišā, savukārt lielākā daļa auzu kultūru pamatā kultivē kā lopbarības pamata izejvielu. Taču ņemot vērā, ka tendence ēst un kopumā dzīvot veselīgāk pēdējo gadu laikā veicinājusi pieprasījumu pēc graudaugu produktiem, īpaši auzu pārslām, mums kā ražotājam šī brīža kvalitatīvu auzu pārslu piedāvājums ir stipri nepietiekams. Kvalitatīvu auzu niša Latvijā vērtējama kā ļoti perspektīva.»

Jau ceturto gadu Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra "Kultūra" ar Jelgavas domes un Kultūrkapitāla fonda atbalstu organizē Graffiti Mākslas festivālu.

Festivāla mērķis ir mainīt sabiedrībā esošos stereotipus par graffiti, rādot šī mākslas veida daudzpusību un meklējot jaunas mākslinieciskās pieejas, mazināt graffiti kā huligānisma attīstību Latvijā, radot vietu kur izpausties graffiti māksliniekiem.

Graffiti ir kļuvis par mūsdienu kultūras neatņemamu sastāvdaļu, kas ar visām tās izpausmēm dokumentē un pauž savu viedokli par notikumiem caur savas filozofijas prizmu. Organizatori vēlējās sabiedrībā radīt diskusiju par to vai graffiti var uzskatīt par mūsdienu folkloras sastāvdaļu un kāds tad būtu tā vēstījums.

Plašsaziņas līdzekļu ieinteresētība un sabiedrības, īpaši jauniešu, pozitīvā attieksme rāda, ka festivāls tā pastāvēšanas laikā ir audzis ne tikai mēroga, bet arī mākslinieciskās kvalitātes ziņā un piesaista arvien vairāk auditorijas. Graffiti festivāls veidojas par vienu no mūsu pilsētas tradīcijām, tāpēc arī šogad organizējam grafiti festivālu turpinām veicināt mākslu un radošas izpausmes.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina steidzami ieviest oficiālo elektronisko publikāciju Latvijā, aizstājot obligātās publikācijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis,informē LDDK.

LDDK norāda uz nepieciešamību likvidēt neadekvāti augsto publikāciju samaksu, kas nodrošina VSIA Latvijas Vēstnesi ar papildus šķērssubsīdijām, kropļojot izdevniecību tirgu.

Igaunijā oficiālā elektroniskā publikācija darbojas jau no 2002.gada, kamēr Latvijā saskaņā ar šobrīd topošo Valsts elektroniskās publikācijas pieejamības koncepcijas to plānots ieviest tikai 2011.gadā, kas ir nepamatoti novēloti, uzskata LDDK. Ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju un pārtraucot nevajadzīgi lielo oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis papīra tirāžas drukāšanu, tiks ietaupīti ne tikai valsts materiālie, bet arī dabas resursi.

LDDK aicina likvidēt arī maksājumus par uzņēmēju obligātajām publikācijām oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, ko pašlaik izdod VSIA Latvijas vēstnesis. Tas samazinās uzņēmējdarbībai uzlikto maksājumu slogu par vairāk nekā 1 miljonu latu katru gadu. LDDK uzskata, ka obligātais maksājums par sludinājumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis, kurš turklāt nonāk nevis Latvijas Valsts kasē, bet tieši atsevišķas SIA kontā, ir novecojis un lieks administratīvais maksājums Latvijas uzņēmējiem. Oficiālās publikācijas saistības var jau šodien uzņemties kāds no publiski pieejamajiem reģistriem, piemēra, Uzņēmumu reģistrs, norāda LDDK.

10. februārī, Rīgā, sāksies starptautiskais tūrisma gadatirgus «Balttour 2006», kurā Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) piedalīsies ar savu stendu. Izstādes laikā varēs iepazīties ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras izdotajiem jauniem tūrisma informatīvajiem materiāliem, kā arī iepazīties ar saturā un dizainā jauno www.latviatourism.lv vortālu uz diviem speciāli izvietotiem datoriem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras viena no prioritātēm ir veicināt tūrisma produktu attīstību. Pagājušajā gadā katru mēnesi TAVA rīkoja jaunas tūrisma produktu prezentācijas, kam kā turpinājums šogad ir izdotas brošūras un ievietota informācija internetā. Pēc rūpīgas informācijas apkopošanas no visiem Latvijas reģioniem, ir tapušas 10 jaunas tūrisma produktu brošūras, kas tiks prezentētas izstādē «Balttour 2006». Tā būs jauna informācija ar Latvijas kartē atzīmētām vietām par velomaršutiem, atpūtu ģimenēm ar bērniem, tūrisma šoviem un izrādēm, SPA un veselības tūrismu, latviešu ēdieniem un dzērieniem, ūdens tūrismu, pilīm un muižām, Latvijas baznīcām, dabas tūrismu, medībām un makšķerēšanu. Šāda veida brošūras tiks izdotas angļu valodā, kā arī daļa no tām krieviski un vāciski, atbilstoši katras valsts tūrisma tirgus pieprasījumam. Brošūrās pieejama īsa pamatinformācija par tūrisma piedāvājumu, ko papildinās interneta vortālā www.latviatourism.lv pieejamie dati. Visas brošūras būs pieejamas starptautiskajos tūrisma gadatirgos, Latvijas tūrisma informācijas centros un citās tūristu apmeklētās vietās.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.