Eksperti

Ieskats LTRK alternatīvajā ekonomikas stabilizācijas plānā

Aigars Rostovskis, [email protected], 16.01.2009

Jaunākais izdevums

Man ir tā iespēja kopā ar citiem Latvijas uzņēmējiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) darba grupās strādāt pie alternatīva Latvijas Ekonomikas stabilizācijas plāna, kurš šī gada 29.janvārī plkst. 10:00 tiks iesniegts valdībai un tās vadītājam. Premjers Ivars Godmanis jau ir apsolījis ierasties uz LTRK, lai pieņemtu mūsu piedāvājumu. Šajā un nākamajos šī bloga ierakstos gribu lasītājiem sniegt ieskatu mūsu LTRK plānā.

Galvenie jautājumi, kas mums lika strādāt pie alternatīva plāna izstrādes, bija saistīti ar Latvijas daudzmiljonu aizņēmumu: "Kā mēs to tērēsim?" un "Kā to atdosim?" Neslēpšu, ka arī man ir bail nokļūt parādu jūgos, jo aizņēmuma summa nav joks.

Atgādināšu arī, ka valdība uzņēmējus nepielaida pie sava plāna izstrādes, tādēļ tagad top alternatīvs piedāvājums. Ceru, ka valdība to tiešām ņems vērā, neļaujot situāciju nokaitēt, liekot uzņēmējiem likt lietā dialogam alternatīvus instrumentus.

Viena no sadaļām LTRK piedāvātajā plānā iesaka uzlabotVALSTS PĀRVALDES EFEKTIVITĀTI. Mūsu vīzija ir par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, kurā nedublējas funkcijas. Tā irslaida, nevisuzblīdusi.

Pirmkārt, būtiski jāsamazina valsts dalība ekonomikā. Tā kā premjeram I. Godmanim patīk skaitļi un aprēķini, uzsveru, ka Latvijā valsts dalība ekonomikā pārsniedz 50% no IKP. Tas tādēļ, ka eksistē ļoti daudz valsts uzņēmumu, neskaitāmu pašvaldības uzņēmumu, kurus iesaku pārdot privātajam sektoram. Pasaules praksē reti kurā valstī, kas sevi dēvē par ekonomiski liberālu, tās dalība ekonomikā pārsniedz 40 %. Labā brīva tirgus praksē valsts daļai tirgū nevajadzētu pārsniegt 20 %. Ieteikums - pārdot visu, ko var pārdot.

Otrkārt, ievērojami jāpaaugstina valsts pārvaldes izmaksu lietderība. Latvijā 20% no valsts budžeta sastāda valsts aparāta uzturēšanas administratīvie izdevumi. Atgādināšu, ka privātajā sektorā uzņēmēji cenšas noturēt savas administratīvās izmaksas zem 10%. Eiropas Savienības valstīs valsts pārvaldes vidējās izmaksas veido 14% no valstu budžetiem, bet, piemēram, Igaunijā tie ir tikai 8%. Tātad Latvijas valsts pārvalde ir pat ļotiuzblīdusi. Kā izmaksas samazināt? Atteikties no daudzām funkcijām par labu brīvam tirgum un apvienot to, ko var apvienot.

Praktiski valstij būtu jāsaglabā tikai tās funkcijas, kuras privātais kapitāls nevarētu izpildīt. Valstij vajadzētu pastiprināt tirgus uzraudzību, pašai vairs neesot tirgus dalībniecei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK valdes priekšsēdētāja amatā ievēl Jāni Endziņu

Ritvars Bīders, 30.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) padomes locekļi ārkārtas sēdē par LTRK valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo biedrības valdes locekli, juridisko direktoru Jāni Endziņu.

«Pēc tik spilgtas personības un harizmātiskas līderes kā Žaneta Jaunzeme – Grende, vadīt LTRK ikdienas darbu man būs patiess izaicinājums,» norāda J. Endziņš, tomēr atzīmējot, ka pirmos sasniedzamos mērķus jaunajā amatā jau ir izvirzījis.

«Izvērsts veicamo darbu saraksts ir ietverts LTRK stratēģijā 2011.-2013, LTRK rīcības plānā 2011.gadam, kā arī «Uzņēmēju plānā 2011», tomēr kā būtiskākos vēlos atzīmēt divus mērķus. Pirmkārt, mums ir jāpārliecina politiķi, ka Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jākļūst par vienu no būtiskākajiem Latvijas konkurētspējas faktoriem. Kāpēc gan Latvijā nākotnē nevarētu izveidot vismaz noteikumu ziņā vienu no izcilākajām uzņēmējdarbības vidēm? Otrs būtiskākais mērķis būs pilnveidot LTRK pakalpojumu grozu, tā, lai ikvienam Latvijas uzņēmumam – kā mikro un mazajam, tā vidējam un lielajam komersantam, LTRK biedra statuss vienlaikus būtu arī viegli pieņemams, saimnieciski izdevīgs lēmums,» tā J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK: Latvijas dalība Expo 2017 Kazahstānā izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro

LETA, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTRK padomē ievēlēti D.Pavļuts un K.Klauss

Andra Briekmane, 22.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ikgadējās biedru sapulces ietvaros tās padomē ievēlēti divi jauni locekļi – A/S Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs Daniels Pavļuts un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Līdz ar deputāta mandāta iegūšanu 10. Saeimas vēlēšanās, LTRK Padomes locekļu pilnvaras aizvadītā gada rudenī nolika biedrības prezidents Andris Bērziņš(ZZS) un padomes loceklis – Armands Krauze(ZZS). Tādēļ 22.martā biedru sapulce izraudzījās divus jaunus padomes locekļus no amatiem izvirzīto 16 kandidātu vidus.

Db.lv jau ziņoja, ka LTRK šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende ir nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā valdes sasaukumā neturpināt. Jaunu organizācijas Vadi uz trim gadiem apstiprinās LTRK padome ārkārtas sēdē.

Biedru sapulce ir LTRK augstākā lēmējinstitūcija, savukārt Padome pilda LTRK uzraudzības funkcijas. Padome sastāv no 18 locekļiem. Padomi LTRK Biedru sapulce ievēl uz trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK valdē ievēl Juri Sleņģi

Dienas Bizness, 11.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ppadomes locekļi par LTRK valdes locekli ievēlēja līdzšinējo biedrības Valmieras nodaļas vadītāju Juri Sleņģi.

J.Sleņģis dzimis 1952.gada 6.jūlijā. Augstāko izglītību ieguvis, 1982.gadā absolvējot Rīgas Politehnisko institūtu inženiera - celtnieka specialitātē.

No 1993. līdz 2002.gadam J.Sleņģis pildījis Valmieras reģiona patērētāju biedrības izpilddirektora pienākumus, t.sk. ieņēmis Valmieras patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāja amatu. Kopš 2003.gada J.Sleņģis ir LTRK Valmieras nodaļas vadītājs; 2010.gada 14.oktobrī apstiprināts Valmieras uzņēmēju konsultatīvās padomes locekļa amatā.

«Pirmais izaicinājums jaunajā amatā būs biedrības reģionālo nodaļu darbības aktivizēšana, veidojot ciešāku dialogu starp reģiona uzņēmējiem – valdības un Saeimas pārstāvjiem, ne tikai pašvaldību amatpersonām kā līdz šim; strādāsim arī pie LTRK pakalpojumu groza pilnveides, lai, kā Rīgas, tā ikviena reģiona uzņēmējam būt organizācijas biedram būtu saimnieciski izdevīgi,» tā Sleņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Grant Thornton Rimess kļūst par First North Sertificēto konsultantu

Žanete Hāka, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā NASDAQ OMX Tallinas birža piešķīra Sertificētā konsultanta statusu audita un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumam Grant Thornton Rimess, kas tādejādi ir kļuvis par Sertificēto konsultantu NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North.

Kā liecina paziņojums biržā, Grant Thornton Rimess piedāvās konsultāciju pakalpojumus Igaunijas uzņēmumiem, kuri vēlas iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū First North.

NASDAQ OMX Tallinas biržas valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumiem, kas plāno iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū, būtu izvēle starp vairākiem pieredzējušiem konsultantiem, kas varētu tiem sniegt nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā.

First North Sertificētais konsultants sniedz uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā uzņēmumu akciju iekļaušanai NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir palīdzēt uzņēmumam izpildīt tirgus noteikumu prasības un sekot līdzi, lai uzņēmums ievērotu informācijas atklāšanas prasības un investoru rīcībā būtu pietiekams informācijas apjoms investīciju lēmumu pieņemšanai. Sertificētā konsultanta statuss tiek piešķirts uzņēmumiem ar atbilstošu pieredzi biznesa konsultāciju vai finanšu starpniecības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LTRK par ieguldījumu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā sumina Dienas Biznesa žurnālistu Māri Ķirsonu

Žanete Hāka, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) notika LTRK biedru godināšana vairākās nominācijās, kā arī labāko, ekonomikas tematus analizējošo žurnālistu izcelšana, informē LTRK Sabiedrisko attiecību dienests.

1934.gada 21.decembris ir LTRK dzimšanas brīdis un šogad tika atzīmēta jau 80.biedrības darbības gadadiena, tāpat Uzņēmēju namam aprit 140gadu. Apaļo jubileju svinības Ziemassvētku noskaņās notika 20.decembrī - Komersantu gada ballē 2014.

Par ieguldījumu LTRK izaugsmē apbalvojumu saņēma Andris Gūtmanis, bet LTRK Ārējās tirdzniecības dokumentu daļas vadītājs Viesturs Kociņš – par ilggadēju ieguldījumu LTRK izaugsmē. Savukārt laikraksta Dienas Bizness žurnālists saņemā apbalvojumu par ieguldījumu Latvijas uzņēmējdarbības vides pilveidošanā.

LTRK ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno 1270 uzņēmumus, 59 nozaru asociācijas, 6 pilsētu uzņēmēju klubus un 14 citas uzņēmēju apvienības. LTRK biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc konstatētajiem finanšu vadības pārkāpumiem Rēzeknes pašvaldībā FM vēršas tiesībsargājošajās iestādēs

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā (FM) notikusi Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu domes priekšsēdētāja un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā.

Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023. gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro. Neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK jauna padome

, 13.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9.aprīlī uz kārtējo pilnsapulci sanāca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri. Pilnsapulcē tika ievēlēta jauna biedrības Padome, apstiprināts LTRK budžets 2009.gadam, kā arī veiktas vairākas būtiskas izmaiņas LTRK statūtos, informēja LTRK Sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Jaunajā LTRK Padomē tika ievēlēti 9 līdzšinējās Padomes locekļi un 9 LTRK iekšējo horizontālo struktūrvienību dalījumā pa nozarēm un interešu jomām – kompetenču padomju – vadītāji. Tādejādi biedrībā paplašināts būtiskāko lēmumu pieņēmēju loks un nodrošināta augstāka biedru interešu pārstāvniecības pakāpe, skaidro L. Kokale.

Darbam turpmākajiem 3 gadiem LTRK Padomē ievēlēts Padomes līdzšinējais priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Padomes locekļi - Jurģis Ābele, Viktors Krols, Ivars Ķirsons, Ivars Puksts, Andris Rāviņš, Juris Savickis, Gundars Strautmanis un Valērijs Terentjevs.

Padomes sastāvu pēc biedru balsojuma papildina LTRK Tirdzniecības padomes priekšsēdētāja, SIA Arkolat prezidente Daina Pečate, biedrības Rūpniecības padomes vadītājs, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētāja, SIA EUROPROJECTS vadības un biznesa konsultāciju grupas vadītāja Lidija Škoļnija, biedrības Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks, a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba, LTRK Nacionālās stratēģijas padomes priekšsēdētājs, Microsoft Latvia izpilddirektors Sandis Kolomenskis, LTRK Eksporta padomes vadītājs, SIA SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, biedrības Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdis, Augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, LTRK Reģionu padomes vadītājs, SIA N & J valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, kā arī Mazo un vidējo uzņēmumu padomes vadītājs, SIA RITTERS valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Trofimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ievēl jaunu LTRK padomi

Paula Prauliņa, 15.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri atklātā balsošanā š.g. 14.aprīļa ikgadējā biedru konferencē ievēlēja jaunu LTRK padomi.

LTRK padomē darbību uzsāks SIA Sakret direktors, LTRK Mazo un vidējo uzņēmumu padomes vadītājs Andris Vanags, SIA RRB Celtniecība valdes priekšsēdētājs, LTRK Nacionālās Stratēģijas padomes priekšsēdētājs Normunds Štāls, SIA Komerccentra Dati Grupa valdes priekšsēdētājs, LTRK Pakalpojumu padomes vadītājs Aldis Gulbis, SIA RRB Invest valdes loceklis, biedrības Reģionālās padomes vadītājs Uldis Krauja, A/S Kvadra Pak valdes loceklis, LTRK Rūpniecības padomes priekšsēdētājs un LTRK ES fondu darba grupas vadītājs Kārlis Šēnhofs, SIA PharmIdea valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, SIA Corporate & Public Management Consulting Group eksperts Māris Sprindžuks, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs, LTRK Dabas resursu padomes loceklis Armands Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunzeme–Grende neturpinās darbu LTRK

Ritvars Bīders, 22.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende ir nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā Valdes sasaukumā neturpināt.

«Es redzu un ticu, ka LTRK iesāktais ceļš ir inovatīvs, mērķtiecīgs, demokrātisks, drosmīgs un virza Latviju uz veselīgu uzņēmējdarbības vidi, bet iesāktais ceļš vēl ejams... Mans talants ir radīt, iedvesmot, mainīt un aizraut. Kādam citam no mums ir talants lieliski turpināt iesākto. Ik dienu esmu uzteikusi un atbalstījusi katra unikālo potenciālu un vēlos dot iespēju citiem, kuriem ir talants turpināt iesākto un piesaistīt LTRK vēlamos 10% no visiem Latvijas uzņēmējiem. Tāpēc jaunu darba līgumu ar LTRK neslēgšu,» skaidro Ž. Jaunzeme-Grende.

«Pabeidzot šo trīs gadu posmu, esmu lepna par padarīto! Šajā laika periodā ir bijušas daudzas lielas un mazas uzvaras: iesaistot vairākus tūkstošus Latvijas uzņēmēju, tika radīts «Uzņēmēju Plāns» un puse no mūsu ieteikumiem tiek realizēti; deviņas aktīvi strādājošas LTRK Kompetenču padomes, kurās demokrātiskā ceļā biedri nonāk pie kopīgiem viedokļiem; Reformu vadības grupa – platforma augstākajā līmenī kvalitatīvam nevalstisko organizāciju dialogam ar valdību; Mikrouzņēmumu atbalsta programma – reāla strukturālā reforma Latvijas ekonomikā; un vēl lieli un arī mazāki sasniegumi, kuri uzlabo uzņēmējdarbības vidi Latvijā,» tā viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodokļos un budžetā top negaidīta revolūcija

Madara Fridrihsone, Db, 10.12.2008

Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas pasākumi, kas vakar valdībā tapa līdz vēlam vakaram izraisījuši satraukumu gan uzņēmēju vidū, gan valsts institūcijās.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa nodokļu palielinājums, darbaspēka nodokļu samazināšana un valsts un pašvaldību iestāžu atalgojumu samazināšana par 15 % ir tikai daži no plānotajiem pasākumiem.

Latvijas valdība tikai vakar pēcpusdienā pabeidza sarunas ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas un Zviedrijas valdības pārstāvjiem - tās noslēgušās ar vienošanos, ka pēc Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas starptautiskās finanšu institūcijas lems par aizdevuma piešķiršanu Latvijas ekonomikas stabilizācijai. Ekonomikas stabilizācijas programmu pavadošie likuma «Par valsts budžetu 2009. gadam» grozījumi paredz, ka 2009. gada beigās maksimālais valsts parāds nedrīkst pārsniegt 5 miljardus Ls, ņemot vērā, ka šo gadu Latvija plāno beigt ar 1.65 miljardu Ls lielu valdības parādu, SVF, EK un Zviedrijas valdības aizdevuma kopējais apmērs varētu būt aptuveni 3.35 miljardi Ls jeb nepilni 5 miljardi eiro. Rīt par aizdevuma saņemšanai nepieciešamās programmas un likumu grozījumu pieņemšanu lems Saeima.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LTRK valdes locekli kļūst Andris Vanags

Lelde Petrāne, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome par biedrības valdes locekli ievēlējusi līdzšinējo LTRK Padomes locekli un Mazo un vidējo uzņēmumu kompetences padomes (MVU KP) priekšsēdētāju, SIA Sakret direktoru Andri Vanagu.

«Par būtiskāko uzdevumu jaunajā amatā uzskatu LTRK biedriem pieejamo pakalpojumu klāsta bagātināšanu, esošo pakalpojumu un priekšrocību pilnveidi,» norāda A.Vanags. Ne mazāk svarīgs virziens esot izveidot regulāru informācijas apmaiņu ar reģionālajiem uzņēmējiem un sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un to veidotām apvienībām ārvalstīs.

Atbilstoši LTRK statūtiem, A.Vanaga pienākumus LTRK MVU KP vadībā un attiecīgi biedrības Padomē, atbilstoši kompetences padomes locekļu balsojuma rezultātiem, pārņems kāds no 2 līdzšinējiem A.Vanaga vietniekiem.

Biedrības statūtos definēts, ka LTRK Valdes kompetencē ir vadīt un pārstāvēt biedrību, sagatavot LTRK gada budžeta projektu, un organizēt un vadīt LTRK darbu atbilstoši tam; sagatavot un īstenot biedrības attīstības stratēģiju, kā arī uzdevumus, kas noteikti ar Biedru sapulces un Padomes lēmumiem, sasaukt Biedru sapulces, izvirzīt Revidentu apstiprināšanai LTRK Padomē, pārvaldīt biedrības mantu, slēgt saimnieciskos līgumus, kā arī nodrošināt tiesību aktiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. decembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) pulcējās LTRK Padomes pārstāvji un kompetenču padomju vadītāji, pazīstami Latvijas uzņēmēji, lai lemtu par tālāko rīcību saistībā ar Saeimas šorīt apstiprinātās Latvijas ekonomikas stabilizācijas un attīstības programmas īstenošanu.

Klātesošie uzņēmēji vienprātīgi vienojās pāriet no valdībai adresētiem aicinājumiem pie rīcības. Sanāksmes dalībnieki pieņēma lēmumu uzņēmējiem veidot savu rīcības plānu izaugsmes atjaunošanai – iespējami īsā laikā izstrādāt konkrētus izpildāmus priekšlikumus ar termiņiem un nepieciešamajiem resursiem piecās jomās:

1) uzņēmumu likviditāte,

2) eksporta veicināšana,

3) ES fondu apguve,

4) inovāciju veicināšana,

5) pārvaldes efektivitāte.

LTRK aicinās Ministru prezidentu uz tikšanos ar uzņēmējiem 2009. gada 21. janvāri LTRK, lai iepazīstinātu ar uzņēmēju izstrādāto rīcības plānu izaugsmes atjaunošanai un apspriestu tā īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK iepazīstinās Godmani ar rīcības plānu ekonomikas izaugsmes atjaunošanai

Sanita Igaune, Db, 20.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri nākamnedēļ, 29.janvārī tiksies ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, lai viņu iepazīstinātu ar izstrādāto „Uzņēmēju plānu ekonomikas stimulēšanai“, kas ietver sevī konkrētus priekšlikumus un pasākumus ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, un apspriestu tā īstenošanu.

LTRK Sabiedrisko attiecību vadītāja Aina Biljone Db atgādināja, ka ar šādu iniciatīvu LTRK nāca klajā aizvadītā gada decembra vidū, atsaucoties uz komunikācijas un informācijas trūkumu no valdības puses, kā arī saistībā ar to, ka Latvijas valdības apstirpinātajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un attīstības programmā nepietiekama uzmanība pievērsta ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

LTRK uzskata, ka šībrīža ekonomisko problēmu risināšanas galvenais priekšnoteikums ir konstruktīvs dialogs starp valdību un uzņēmējiem, LTRK piedāvā izmantot LTRK biedru – Latvijas uzņēmēju pieredzi un intelektuālo potenciālu.

Pēc LTRK iniciatīvas tika izveidotas piecas darba grupas, kas strādāja pie priekšlikumu sagatavošanas piecās jomās - uzņēmumu likviditātes, eksporta veicināšanas, Eiropas Savienības fondu apguves, inovāciju veicināšanas un pārvaldes efektivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Diskutēs par uzņēmējdarbības vidi pēc vēlēšanām

Dienas Bizness, 30.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība un portālu Delfi aizsāk uzņēmēju un sešu vadošo politisko partiju deputātu kandidātu diskusiju ciklu «BIZNESS pēc vēlēšanām. KĀDS?».

«Kā būs pēc vēlēšanām – uzzināsim izvaicājot politiķus, kuru pārstāvētās partijas atbilstoši jaunāko sabiedriskās domas aptauju rezultātiem strādās 10.Saeimā un veidos valdību, izlemjot mūsu nākotni,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende.

«Diskusiju ciklu vēlamies aizsākt ar jomu, kas uzņēmējos raisa visvairāk jautājumu un kuru apvij milzum daudz neskaidrību – nodokļu un nodevu politiku,» norāda LTRK vadītāja. 2.septembra sarunā «NODOKĻI & FINANSES pēc vēlēšanām. KĀDAS?» deputātu kandidāti tiks izvaicāti arī par partiju redzējumu uzņēmumu likviditātes jeb finanšu pieejamības jautājumu risināšanu, publisko – privāto partnerību, ēnu ekonomikas apkarošanas iniciatīvām un priekšnosacījumiem investīciju piesaistei Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunzeme-Grende: LTRK vadītāja amatam būtu piemērots Jānis Endziņš

Elīna Pankovska, 25.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis, juridiskais direktors Jānis Endziņš esot ļoti laba kandidatūra uz LTRK vadītāja amatu.

Tā intervijā Dienai norāda vēl pašreizējā LTRK vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende. Viņa piebilst, ka padomei vienkārši ar J.Endziņu jāvienojas.

DB jau rakstīja, ka LTRK šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā valdes sasaukumā neturpināt.

Uz jautājumu, vai lēmums aiziet bijis pašas, vai kāds no LTRK padomes puses kritizējis, Ž.Jaunzeme-Grende atzīmē: «Ir runa par manu atbildību – par to, ka es atbildu par saviem vārdiem. Lai slēgtu jaunu vienošanos, ir vajadzīga ļoti liela ticība, ka es spēšu ar tādu pašu aizrautību un degsmi strādāt nākamos trīs gadus. Es esmu to pazaudējusi, jo nejūtu, ka es būtu atbalstīta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Komentāri

Pievienot komentāru