Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Priedes zāģmateriālu ražotājs SIA Swedwood Latvia mainījis nosaukumus uz Ikea Industry Latvia, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, Ikea grupa šajā gadā ir veikusi restrukturizāciju uzņēmumā, un turpmāk kompānijas meitasuzņēmumu, kas ietilpst grupā, nosaukumā tiks ietverti vārdi Ikea Industry.

Patlaban Ikea Industry darbojas 11 valstīs, un tajā strādā gandrīz 19 tūkstoši darbinieku.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Swedwood Latvia aizvadītajā gadā palielinājusi apgrozījumu par 4,9%, taču uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarukusi par 86,2%.

Uzņēmums pērn palielināja priedes zāģmateriālu ražošanas jaudu par 1%, tāpat arī ir uzsākta kokskaidu granulu ražošana. Swedwood Latvia apgrozījums pērn veidoja 22,8 miljonus latu, savukārt peļņa – 82,7 tūkst.latu.

Priedes zāģmateriālu ražotāja SIA Swedwood Latvia aizvadītajā gadā palielinājusi apgrozījumu par 4,9%, taču uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarukusi par 86,2%, informē Lursoft.

Uzņēmums pērn palielināja priedes zāģmateriālu ražošanas jaudu par 1%, tāpat arī ir uzsākta kokskaidu granulu ražošana. Swedwood Latvia apgrozījums pērn veidoja 22,8 miljonus latu, savukārt peļņa – 82,7 tūkst.latu.

Uzņēmums pilnībā pieder Swedwood Holding, kuras vadība norāda, ka Swedwood Latvia ir stratēģiski nozīmīgs priedes zāģmateriālu piegādātājs Swedwood grupas uzņēmumiem.

Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Arve Knuts Olsons (Arva Knut Olsson), kā arī valdes locekļi Jerzijs Hercmans (Jerzy Hercman) un Emīls Akmentiņš. Swedwood Latvia prokūristes amatā iecelta Zane Bērze, kas ir arī vienīgā SIA Inčukalns enerģija īpašniece.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Atbilstoši apkopotajiem datiem par 2007.gadu, apdrošināšanas brokeru nozarē Latvijā pagājušajā gadā noticis lēcienveidīgs nedzīvības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums vairāk kā par 84 %, salīdzinot ar 2006.gadu, informē Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA).

Kopumā apdrošināšanas brokeri nedzīvības apdrošināšanā 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 77 miljonu latu apmērā. Dzīvības apdrošināšanā, kur bija noteikta cita apdrošināšanas prēmiju uzskaites kārtība kā nedzīvības apdrošināšanā, apdrošināšanas brokeri 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 9 miljonu latu apmērā, bet pārapdrošināšanā vēl 4,6 miljonu latu apmērā. Tādējādi kopējais uzskaitītais apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2007.gadā sasniedz 91 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanā nozīmīgs apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir vērojams visos apdrošināšanas veidos. Lielā mērā apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu pagājušajā gadā ir ietekmējusi apdrošinātāju īstenotā apdrošināšanas prēmiju palielināšana. Taču visvairāk nozares kopējo rādītāju izaugsmi sekmēja apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaita pieaugums, kas 2007.gadā bija visai nozīmīgs – gada laikā darbību uzsāka vairāk kā 20 jaunas apdrošināšanas brokeru sabiedrības.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Kopumā Radio 101 izveidē ieguldīts aptuveni miljons eiro (700 tūkstoši latu), taču visas ieceres vēl neesot līdz galam realizētas. Tālākie attīstības plāni saistīti ar interneta televīziju.

Galvenais fokuss un attīstības virziens ir Radio 101 interneta platforma, ko iecerēts papildināt ar citiem medijiem, kuru pamats gan joprojām būtu Radio 101, intervijā portālam Nozare.lv atzīst Radio 101 valdes priekšsēdētājs Edgars Mencis.

Ar finanšu piesaisti Radio 101 veicies salīdzinoši labi, jo bijis spēcīgi izstrādāts biznesa plāns. «Kredītu ņēmām bankā. Bija vairāki argumenti mums par labu - lielākajai daļai Radio 101 komandas darbinieku ir vairāk nekā desmit gadu pieredze radio biznesā. Otra lieta - šāda veida ieguldījumam ir pievienotā, nemateriālā - zīmola - vērtība. Neviena banka, protams, mums uzreiz nekrita ap kaklu ar vēlmi palīdzēt, bet biznesa plāns bija pietiekami spēcīgi izstrādāts,» sacīja E. Mencis.

«2004. gads bija lielo pārmaiņu — restrukturizācijas gads, kas arī atspoguļojas uzņēmuma finansiālās darbības pārskatos,» skaidro a/s Inčukalns Timber valdes priekšsēdētājs Jānis Vuguls. Viņš atgādina, ka pērn tika pārdota arī lapkoku kokzāģētava Gulbenē . Db jau savulaik rakstīja, ka 1997. gadā Swedwood un Merex (šobrīd Rettenmeier Baltic Timber) kopīgi iegādājies Inčukalna MRS. 2001. gadā Merex pārziņā nonāca a/s Inčukalns Timber kokzāģētava Inčukalnā, kas Merex piegādāja egles, bet Swedwood - priedes zāģmateriālus, vēlāk SIA Swedwood izveidoja sev jaunu kokzāģētavu. 2003. gadā vēl Inčuklans Timber gan priekš Swedwood gan Rettenmeier Baltic Timber vajadzībām iepirka baļķus, bet 2004. gadā to sāka darīt pašas abas minētās kompānijas, skaidro J. Vuguls. Viņš norāda, ka uzņēmums šobrīd ir specializējies mežizstrādē un sniedz arī baļķu šķirošanas pakalpojumus Swedwood, gan Rettenmeier Baltic Timber. Restrukturizācija arī ir iemesls pērn uzrādītajiem salīdzinoši lielajiem zaudējumiem — gandrīz 467 000 Ls, tomēr mežizstrāde — uzņēmuma pamatbizness bijis rentabls, norāda J. Vuguls. 2005. finanšu gadā, pēc J. Vugula teiktā, ir izdevies pat kāpināt neto apgrozījumu un strādāt ar peļņu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Privāto uzņēmēju aktivitāte veselības apdrošināšanas iegādē sākusi sarukt, ko nevarētu teikt par valsts iestādēm. Šogad veselības apdrošināšanā, ko Latvijā pamatā pērk valsts un privātie uzņēmumi saviem darbiniekiem, kopumā gandrīz vairs nepieaug pirkto polišu skaits, bet nelielais pieaugums gūts uz pieaugošo cenu rēķina, ko veicināja cenu kāpums veselības aprūpes iestādēs.

Vienlaikus daži apdrošinātāji secinājuši, ka veselības apdrošināšanas tirgū šobrīd lielākais patērētājs ir valsts sektors, kurā "turpina pirkt veselības apdrošināšanu", kā to darījuši līdz šim. Savukārt pieaugušo izmaksu un ekonomikas bremzēšanās dēļ daļai uzņēmumu nākas savilkt jostas un atteikties no daļas bonusu saviem darbiniekiem.

Daudzi atsakās

"Ir tendence, ka uzņēmumi kļuvuši mazāk aktīvi, nepērk apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas apjomi arī sarūk, jo ir uzņēmumi, kur sarūk darbinieku skaits. Tāpat, ja kādreiz izvēlējās plašākas veselības apdrošināšanas programmas, tad tagad izvēlas vienkāršākas, jo pakalpojums kļūst dārgāks.

Pērn ar kokzāģēšanu sāka nodarboties viens no lielākajiem priedes masīvkoka izstrādājumu ražotājiem Latvijā SIA Swedwood Latvia.«Lēmums par savas kokzāģētvas izveidi tika pieņemts, lai labāk kontrolētu kokmateriālu plūsmu, kvalitāti, kā arī samazinātu izmaksas, un sezonālās svārstības,» skaidro SIA Swedwood Latvia kokzāģētavas direktors Emīls Akmentiņš. Viņš norāda, ka līdz tam priedes masīvkoka izstrādājumu ražošanai priedes zāģmateriāli tika saņemti no a/s Inčukalns Timber, bet pēc tā reorganizācijas no SIA Merex. Db pērn aprīlī rakstīja, ka Nordea banka piešķīra 115 miljonu zviedru kronu (7.9 milj. Ls) lielu kredītu SIA Swedwood Latvia, no kura ap 3.5 milj. Ls tika novirzīti jaunas kokzāģetavas izveidei. «Tā kā kokzāģētava tika būvētā vietā, kur jau ir visa nepieciešamā infrastruktūra, tad arī kopējais šīs ražotnes izveidei nepieciešamais finansējums ir mazāks nekā analogiem projektiem klajā laukā,» uzsver E. Akmentiņš. Viņš norāda, ka pašlaik kokzāģētavā un ar to saistītajos darbos nodarbināti 53 strādājošie, bet visā uzņēmumā kopumā ap 700. Uzņēmums ietilpst mēbeļu ražotaju un kokmateriālu pārstrādes uzņēmumu grupā IKEA. SIA Swedwood Latvia specializācija ir priedes masīvkoksnes mēbeļu komponentu ražošana, kuri tālākai apstrādei tiek piegādāti citām koncerna ražotnēm.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Apdrošināšanas a/s “Balta” šā gada pirmajos divos mēnešos ir parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijās 6,51 milj. latu, kas ir par 41.4 % vairāk nekā 2005.gada janvārī - februārī. Šā gada divos mēnešos vislielākais apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir panākts īpašuma un transportlīdzekļu brīvprātīgajā apdrošināšanā (KASKO). Īpašuma apdrošināšanā ir parakstītas prēmijas 1,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 71% vairāk nekā 2005. gada tajā pat laika periodā. Savukārt KASKO parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis par 40% un ir sasniedzis 2,7 miljonus latu. “Balta” valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins: “Laikā kopš pagājušā gada otrās puses mēs strādājam pie apdrošināšanas pārdošanas reorganizācijas. Tagad redzam, ka esam bijuši uz pareizā ceļa un paveiktais sāk nest augļus.” Bruto apdrošināšanas atlīdzībās “Balta” saviem klientiem ir izmaksājusi 3,47 milj. latus, kas, salīdzinājumā ar 2005.gada pirmajos 2 mēnešos izmaksāto, ir par 8,3% mazāk. Kaut gan atlīdzību apjoms latos ir samazinājies, atlīdzību līmenis ir salīdzinoši augsts – 67,1%. Izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoma samazinājums ir skaidrojams ar to, ka pērnā gada janvārī Latviju piemeklēja spēcīga vētra, kas būtiski palielināja izmaksāto atlīdzību apjomu. Šā gada divos mēnešos turpinās pagājušā gada beigās iezīmējusies tendence, kad arvien vairāk pieaug ugunsgrēka dēļ pieteikto īpašuma apdrošināšanas atlīdzību skaits. Šā gada 2 mēnešos “Balta” ir saņēmusi 121 īpašuma apdrošināšanas pieteikumu par uguns nelaimes izraisītiem apdrošināšanas gadījumiem, kuru atlīdzību kopējā summa sasniedz 493,7 tūkst. latu. No tiem 16 gadījumos katras pieteiktās atlīdzības apjoms pārsniedz 10 tūkstošus latu, šo gadījumu apdrošināšanas atlīdzību kopējā summa pārsniedz 358 tūkst. latu. Pērn pirmajos divos mēnešos uguns nelaimes dēļ “Balta” kopumā tika pieteikti tikai 72 apdrošināšanas gadījumi par 204,9 tūkst latu. No šiem apdrošināšanas gadījumiem tikai 3 pieteikto atlīdzību apjoms pārsniedza 10 tūkst. latu, bet to kopsumma bija 84 tūkstoši latu.

2002. gads ir nesis pārmaiņas Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem, jo lielie zāģmateriālu ražotāji ir kļuvuši vēl lielāki, bet nelielās kokzāģētavas koksnes augsto cenu dēļ ir bijušas spiestas specializēties, samazināt savus ražošanas apjomus vai vispār to pārtraukt. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tiesa, iepriekšējo gadu zāģmateriālu ražošanas līderis a/s Inčukalns Timber ir pārpofilējies, jo 2002. gadā vairs nenodarbojās tieši ar zāģmateriālu ražošanu, taču nodarbojās ar mežizstrādi un zāģbaļķu iepirkšanu, kas nepieciešams SIA Merx (egli) un SIA Swedwood Latvija (priedi) kokzāģētavām. Faktiski a/s Inčukalns Timber bijušās kokzāģētavas ir sadalītas starp SIA Merx un SIA Swedwood Latvija. Līdz ar to par Latvijas lielāko kokzāģētavu pēc saražotās produkcijas apjoma m3 izteiksmē ir kļuvusi SIA Vika Wood. Otrajā pozīcijā esošais SIA BSW Latvia no līdera atpaliek tikai par dažiem simtiem m3. Pavisam netālu no līderiem ir arī trešajā vietā esošais SIA Nelss. Tabulā ir redzami tikai 32 (pērn 33 ) Latvijas zāģmateriālu ražotāji, kas saražojuši vairāk par 10 000 m3 zāģmateriālu 2002. gadā, jo daudzi uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir samazinājuši savus ražošanas apjomus, bet daži arī kļuvuši maksātnespējīgi. Tomēr jāņem vērā, ka vairākas firmas, piemēram, a/s Saldus MR , tikai par dažiem simtiem m3 atpaliek no 10 000 m3 robežas. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu ražotāju topā nav iekļuvis kāds ražotājs, jo Latvijā zāģmateriālus ražo vairāki simti uzņēmumu. Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2002. gadā 2001. gadā SIA Vika Wood 121 548 120 834 SIA BSW Latvia 119 000 88 123 SIA Nelss 110 256 87 856 SIA Gaujas koks 83 000 66 124 A/s Stora Enso Timber 83 000 —** SIA Kurekss 81 000 51 000 SIA Staļi 80 500 78 000 SIA Komiss 78 00 74 000 – 80 000 * SIA Merex 74 486 — SIA Swedwood Latvia Ltd 70 515 — SIA Ošukalns 33 000 27 000 SIA Frip 32 267 31 086 SIA Holders Grupa 32 000 43 500 SIA Piebalgas 31 000 31 400 SIA Tezei S 30 000 26 000 A/s Strenču MRS 26 400 23 300 SIA Balvi Holm 22 800 21 150 SIA Holzwerke Lubāna 21 265 24 000 SIA Smilte Impex 20 596 1 062 SIA Latvia Timber International 19 500 21 600 SIA Tekers 18 500 10 000 SIA Cord 18 493 17 298 SIA Kalna Rauduvītes 17 500 13 200 SIA Mētra 16 839 15 600 SIA Verso DLH 16 200 11 500 SIA Silviko 15 140 10 350 SIA Riika Wood 15 000 —** SIA Senten Auto 13 779 10 450 SIA BAF 13

«Domāju, ka Latvijā pieteik savu apaļkoku, ko zāģēt, turklāt skujkoku zāģbaļķu cenas ir kritušās un tādējādi pat ar visu Zviedrijas valdības milzīgo atbalstu no turienes importētie baļķi būs kaut arī nedaudz, tomēr dārgāki par Latvijā nopērkamajiem,» secina kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Viņš pieļauj, ka Swedwood Latvia eksperimenta kārtā varētu kādu kuģi no Zviedrijas atvest ar baļķiem, bet ne vairāk. J. Menniks atzīst, ka Swedwood Latvia ir organizējusi Zviedrijas baļķu, kas iegūti no Sodra un Skogssāllskapet vētrā cietušajiem mežiem vešanu pārstrādei uz Polijas Swedwood uzņēmumu. J. Menniks pieļauj, ka Igaunijā un Somijā esošajās zāģētavās varētu tikt pārstrādāti Zviedrijā nocirstie baļķi no mežiem, kas cietuši janvāra vētrā, un tādējādi samazināt attiecīgajām kokzāģētavām baļķu importu, piemēram, no Krievijas, taču viņaprāt Latvijā masveidā tas nenotiks.

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.