Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Ja vēl 2011.gadā vidēji viens mazkapitāla SIA apgrozījis 8529 eiro, tad pērn vidējais apgrozījums bijis jau 12,4 tūkstošus eiro, kas ir par 45,26% vairāk. 2011.gada vidējo apgrozījumu lielā mērā ietekmējis arī fakts, ka mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien kopš 2010.gada maija, kas nozīmē, ka iepriekšējie gadi jaunajiem uzņēmumiem bijis iesildīšanās periods, kad pilnvērtīgi tiek iepazīta tirgus specifika, piesaistīti piegādātāji un klienti. Tiesa gan, lai arī mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums ar katru gadu uzrāda aizvien labāku rezultātu, tas ir aptuveni divas reizes zemāks nekā valstī reģistrēto uzņēmumu vidējais rādītājs.

Konkurences padome (KP) ir nolēmusi neierosināt lietu uz TV3 Latvia iesnieguma pamata par Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās, kas saistītas ar TV3 programmas retranslāciju.

KP mājas lapā publicētā informācija atklāj, ka šogad 12.novembrī KP saņēma TV3 Latvia pieteikumu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās.

TV3 Latvia stratēģija attiecībā uz licences līgumu noslēgšanu paredzēja, ka TV3 programmu uz vienu gadu licences līguma pusēm būs tiesības retranslēt bez maksas, savukārt pēc līguma termiņa beigām tiks piemērota noteikta licences maksa, atkarībā no vienošanās ar kabeļtelevīzijas operatoriem, TV3 Latvia pieteikumā norāda KP.

TV3 Latvia uzskata, ka Baltkom un IZZI oktobra beigās publicētie paziņojumi par to, ka uzņēmumi uzskata, ka TV3 programma ir ētera televīzijas kanāls, par kura retranslēšanu kabeļtelevīzijas operatoriem nevar pieprasīt samaksu, ir saskaņotas darbības, kas vērstas pret TV3 Latvia, lai panāktu, ka TV3 Latvia nevar noslēgt licences līgumus ar minētajiem kabeļtelevīzijas operatoriem.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Kompānija SIA AD Balt, kas konsultē uzņēmējus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, paziņojusi, ka tā uzsāks tiesvedību pret SIA OMD Latvia par nodarīto zaudējumu piedziņu, kā arī par krāpnieciskām darbībām. SIA OMD Latvia šādu paziņojumu uzskata par absurdu un nepamatotu.

Saskaņā ar SIA AD Balt īpašnieka Jura Pāna sniegto informāciju 2006. gada 27. oktobrī SIA OMD Latvia vērsusies pie SIA AD Balt ar reklāmas pakalpojumu pasūtījumu. "Lai apzināti nepildītu pasūtījuma apmaksas nosacījumus, SIA OMD Latvia darbinieki vēlāk atzina, ka no viņu puses dokumentus paraksta cilvēki, kuriem kompānijā nav paraksta tiesības, tāpēc viņu darbība uzskatāma par krāpnieciskos nolūkos izplānotu Latvijas Republikas likumdošanas pārkāpumu", liecina AD Balt izplatītā informācija.

SIA AD Balt esot pierādījumi, ka pēc tam, kad SIA AD Balt atteicies sadarboties ar SIA OMD Latvia, SIA OMD Latvia darbinieki zvanījuši uz vairākām kompānijām, ar kurām sadarbojas SIA AD Balt, sakot, ka šī kompānija nav uzticams sadarbības partneris un ka šāda kompānija nemaz neeksistē. "Šādas SIA OMD Latvia rīcības rezultātā SIA AD Balt ir nodarīti zaudējumi vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā. Šajā sakarā SIA AD Balt vērsīsies ar prasību tiesā. Uzskatu, ka šis ir pierādījums tam, ka Latvijā kompānijas, tajā skaitā SIA OMD Latvia, izmanto nekorektus, arī noziedzīga rakstura paņēmienus, lai no trases noņemtu citu kompāniju projektus," sacīja J. Pāns. "Pēdējā laikā vairāki OMD Latvia klienti bija vērsušies pie man piederošā uzņēmuma ar vēlmi sadarboties, jo klienti nebija apmierināti ar OMD Latvia izvirzītajiem paaugstinātajiem reklāmas izcenojumiem. SIA AD Balt piedāvāja iespēju klientiem reklamēties par krietni zemākām cenām. Domāju, ka šāda OMD rīcība ir atbilde, lai nezaudētu klientus", viņš piebilda.

Jūrmalas pilsētas tiesa ierosinājusi SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Pieteikumu tiesā iesniedzis SIA Voleks Centrs, jo Ominasis Latvia uzņēmumam palicis parādā 18 tūkst. Ls par būvdarbu veikšanu sanatorijā Ķemeri, DB informēja uzņēmuma pārstāve Maija Dulle-Sūniņa.

SIA Voleks Centrs maksātnespējas administrators Māris Gulbis: «Ominasis Latvia ir nenokārtotas parādsaistības pret maksātnespējīgo SIA Voleks Centrs vairāk nekā 18 tūkst. Ls apmērā. Uzņēmums ir aicinājis Ominasis Latvia segt šīs parādsaistības, taču arī pēc brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu Ominasis Latvia parādu nav samaksājusi. Līdz ar to maksātnespējas lietas ierosināšana pret Ominasis Latvia ir likumsakarīga.»

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Pēc SIA Arhiidea maksātnespējas procesa pieteikuma par nenokārtotām parādsaistībām par izpildītiem projektēšanas darbiem Jūrmalas tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu pret SIA Ominasis Latvia, informē SIA Arhiida. Kopējā parāda summa ir sasniegusi 201 tūkstošus latu.

Starp SIA Arhiidea un SIA Ominasis Latvia ir noslēgti līgumi par projektēšanas darbiem, interjera dizaina izstrādi un autoruzraudzības veikšanu sanatorijā Ķemeri. Neskatoties uz to, ka Arhiidea ir izpildījusi visus līgumā paredzētos darbus, kopš 2009. gada Ominasis Latvia ar pakalpojuma sniedzēju nav norēķinājies, skaidro uzņēmums.

«Vairāku gadu garumā esam vairākkārt aicinājuši Ominasis Latvia segt parādsaistības, taču arī pēc brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, Ominasis Latvia nav norēķinājies. Līdz ar to uzskatu, ka maksātnespējas lietas ierosināšana ir tikai loģisks iznākums,» skaidro SIA Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Riska apdrošināšanas sabiedrība If Latvia 2005.gadā plāno turpināt strauju izaugsmi un palielināt parakstīto prēmiju apjomu vismaz par 30%, savukārt izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu – par 40%, informē uzņēmums. If Latvia uzdevums nākamajam gadam ir nostiprināt pozīcijas vadošo Latvijas apdrošinātāju vidū. If Latvia šogad pirmajos 11 mēnešos ir parakstījusi prēmijas LVL 8’529’279 apmērā. Parakstīto prēmiju apjoms ir pieaudzis par 33%, salīdzinot ar šo pašu periodu 2003. gadā. Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgū If Latvia ir visstraujāk augošais uzņēmums. Savukārt If Latvia izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 2004.gada 11 mēnešos sasniedza LVL 2’806’570, kas ir par 60% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. If Latvia 2004.gadā sasniegtie izaugsmes rādītāji pārsniedz vidējo izaugsmi riska apdrošināšanas tirgū. Kopumā riska apdrošināšanas sabiedrības 2004.gadā no janvāra līdz novembrim ir parakstījušas prēmijas par LVL 110’008’457, bet atlīdzības izmaksājušas par LVL 44’013’132. Kopējais šo rādītāju pieaugums, salīdzinot ar 2003.gada 11 mēnešu periodu, ir attiecīgi 4% un 23%. 2004. gadā If Latvia pašu kapitāls tika palielināts no 2.0 līdz 2.75 miljoniem latu. If Latvia 2004.gadā atvēra divus jaunus klientu apkalpošanas centrus Rīgā. Arī pēc pilnas 2004.gada finanšu rādītāju apkopošanas If Latvia paredz saglabāt vadošās izaugsmes pozīcijas nedzīvības apdrošināšanas tirgū. «2004.gada ietvaros If Latvia ir skāruši vairāki būtiski jaunumi, saistīti gan ar uzņēmumu kopumā, gan jauniem tirgus nosacījumiem. Vienlaikus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā apdrošinātājus skāra jaunās apdrošināšanas tirgus likumdošanas prasības. Atbilstoši tām If Latvia veiksmīgi pārveidoja savu sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas produktu. Līdz ar jauno produktu esam ieviesuši arī atlaižu un piemaksu sistēmu, saskaņā ar kuru polises cena tiek diferencēta, balstoties uz negadījumu statistiku, tādējādi, prātīgajiem braucējiem tiek piešķirtas būtiskas atlaides, kamēr avārijas bieži izraisošiem braucējiem ir jāmaksā vairāk. Kopumā varu teikt, ka If Latvia pieredzē 2004.gads ir bijis ne vien veiksmīgs, bet arī interesants un izaicinājumiem bagāts,» vērtē Andris Morozovs, If Latvia valdes priekšsēdētājs. Būtiskas izmaiņas Latvijas apdrošināšanas tirgu skāra līdz ar valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Apdrošināšanas nozarē iestāšanās ES ietvēra jaunu, ES likumdošanai atbilstošu sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumu. Likuma ietvaros būtiski ir palielināti atbildības limiti, īpaši ar personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanā, kā arī apdrošināšanas teritoriālais segums. Tā kā likums tika pieņemts tikai vienu mēnesi pirms tā stāšanās spēkā, If Latvia līdz ar citiem apdrošinātājiem sastapās ar lielu izaicinājumu - savlaicīgi pielāgoties visām jaunajām prasībām. If ir lielākais riska apdrošinātājs Ziemeļeiropas valstīs, kas kopumā apkalpo aptuveni 3.8 miljonus klientu. Latvijā If darbojas kopš 1998. gada un piedāvā pilnu riska apdrošināšanas pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. If Latvia strādā 80 darbinieki, kas sniedz savus pakalpojumus 7 klientu apkalpošanas centros Rīgā, Valmierā, Liepājā un Jelgavā.

Mazkapitāla SIA pamatkapitālu lielākoties palielinājušas līdz 2000 latiem, taču ir arī tādas SIA, kuras to palielinājušas līdz miljoniem latu.

To liecina SIA Lursoft pētījums par reģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla lielumu. «Līdz šim pamatkapitāls palielināts 18,4% no visām reģistrētajām mazkapitāla SIA,» pētījuma iegūtos datus rāda SIA Lursoft pētniece Indra Jansone.

Visaktīvāk pamatkapitāls palielināts 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA, kur no 4888 SIA pamatkapitālu tas palielināts 1127 jeb 23,05% no reģistrētajām. «Īpaši naski uzņēmēji bijuši pagājušajā gadā, kad no visām mazkapitāla SIA, kurām palielināts pamatkapitāls, palielināšana veikta 2973 jeb 55,38%,» skaidro I. Jansone. Viņasprāt, šo aktivitāti var izskaidrot ar faktu, ka pirmajos gados pēc komersanta dibināšanas uzņēmēji izvēlējušies nogaidīšanas taktiku, lai izvērtētu sava biznesa attīstības potenciālu nākotnē, savukārt pērn, redzot, ka nākotne zīmējas pozitīvā gaismā, izvēlējušies par labu līdzekļu ieguldīšanai pamatkapitāla palielināšanā.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Ķemeru sanatorijas privatizētājs SIA Ominasis Latvia atmaksājis parādu SIA Voleks Centrs par būvdarbu veikšanu sanatorijā Ķemeri.

Ominasis Latvia ir veicis parādsaistību atmaksu, samaksājot gan pamatparādu 18,09 tūkst. Ls apmērā, gan arī nokavējuma procentus 5,11 tūkst. Ls apmērā, DB informēja uzņēmuma pārstāve Maija Dulle-Sūniņa

SIA Voleks Centrs maksātnespējas administrators Māris Gulbis norāda: «Neskatoties uz to, ka pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas Ominasis Latvia» publiski ir noliedzis savas parādsaistības, pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas tika veikta parāda nokavējuma procentu samaksa. Ominasis Latvia tādējādi ir izvairījies no maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā rezultātā pat varētu uzsākt Ominasis Latvia bankrota procedūru. Kā liecina Ominasis Latvia gada pārskatā atrodamā informācija, ir vēl vairāki uzņēmumi, ar kuriem Ominasis Latvia nav norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem.»

SIA Rimi Latvia saskārusies ar, iespējams, bezbailīgu un apjomīgu krāpšanas mēģinājumu.

Daugavpils t/c SOLO platību īpašnieks un bijušais iznomātājs no uzņēmuma, iespējams, mēģina izkrāpt gandrīz pusmiljonu latu, Trīs gadu laikā Rimi Latvia neesot izdevies atrast dzirdīgas ausis Latvijas tiesībsargājošās instancēs un panākt, lai lieta tiktu izmeklēta un skatīta pēc būtības, informē Rimi mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Z. Eniņa skaidro, ka iespējamās krāpšanas pirmsākumi meklējami 2008.gada sākumā, kad Rimi Latvia no uzņēmuma SIA Pellston nami - iznomātājas un t/c SOLO īpašnieces, sāka saņemt ievērojami lielākus ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķinus. SIA Rimi Latvia aizdomas par krāpšanu radīja tas, ka konkrētā Rimi hipermārketa komunālo pakalpojumu izmaksas par 200% un vairāk pārsniedza citu līdzīgu veikalu izmaksas. SIA Pellston nami vadība ignorējusi atkārtotus Rimi Latvia lūgumus piestādītos rēķinus pamatot un nedeva iespēju iepazīties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju organizāciju izrakstītajiem rēķiniem, kaut arī to paredzēja savstarpēji noslēgtais nomas līgums.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

SPRING/SUMMER COLLECTIONS 2007October 31 - November 5, 2006

October 31

17.00 - RFW press-conference,

Monika Centrum Hotels (Elizabetes str. 21)

19.30 - RFW Opening Ceremony,

JAGUAR saloon (Skanstes str. 33)

21.00 - Opening Party,

JAGUAR saloon (Skanstes str. 33)

November 1

18.30. - Baiba Ripa (Latvia),

Riga Stock-Exchange Hall

19.30. - Riina Poldroos (Estonia),

Riga Stock-Exchange Hall

20.30. - Gints Bude (Latvia),

Riga Stock-Exchange Hall

21.30. - TENDENCE Cocktail-Party with underwear show,

Tobago Casino (Aspazijas str. 22)

November 2

17.00. - Art gallery PUTTI

(Irēna Gaša, Elita Patmalniece - Latvia, Brigitte Langenbrunner - Germany),

Art gallery PUTTI (Mārstaļu str. 16)

by special invitation only

18.00. - Sheila (Latvia),

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Latvijas oficiālajā Facebook lapā «If You Like Latvia, Latvia Likes You» atvērts e-veikals, kurā iegūtie līdzekļi tiks virzīti sociāli atbildīgu projektu realizēšanai.

Tirdzniecības modelis paredz, ka pircējs pats varēs izvēlēties cenu, par kādu viņš vēlas iegādāties produktu. Tāpat e-veikalā redzams atšifrējums, kā tiks sadalīti iegūtie līdzekļi.

Jaunatvērtā pārdošanas vietne savu darbību sākusi neilgi pēc tam, kad Latvijas oficiālās Facebook mājas lapas «If You Like Latvia, Latvia Likes You» apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja prognozēt brīdi, kad izšķilsies zivju ērgļa mazuļi. Jaunie ērglēni izšķīlās līdz 10. jūnijam un tiks nosaukti precīzāko prognožu autoru vārdā, kuri saņems oficiālu apstiprinājumu no Latvijas Dabas fonda un «If You Like Latvia, Latvia Likes You».

Par Golden Hammer uzvarētāju radošajā kategorijā kļuva aģentūra BBDO Moscow (Krievija), mediju kategorijā – Saatchi & Saatchi (Slovākija), digitālo mediju kategorijā – aģentūra Gaumina (Lietuva), bet jaunizveidotajā kategorijā «Aģentūru tīkls» sīvā cīņā balvu izcīnīja Saatchi & Saatchi, ar dažiem punktiem apsteidzot OMD tīklu.

Kopumā 7 kategorijās radošā žūrija piešķīra 21 diplomu, no tiem 5 sudraba āmurus,

1 zelta āmuru aģentūrai Hasan & Partners (Somija) par reklāmu «Tā, kā tam vajadzēja būt» (The Way It Was Meant To Be). Galvenā balva tika piešķirta BBDO Moscow (Krievija).

Mediju kategorijā diplomus ieguva 35 darbi, no tiem 10 sudraba āmurus un 9 zelta āmurus. Grand Prix saņēma Saatchi & Saatchi (Slovākija) darbs «Vēstījumi» (Messages). Šī aģentūra arī ieguva galveno mediju kategorijas balvu.

Digitālo mediju žūrija pasniedza 14 diplomus, no tiem 4 darbi ieguva sudraba āmuru un 4 zelta āmurus. Galvenā digitālo mediju balva tika piešķirta aģentūrai Gaumina (Lietuva).

Rīgā pazīstamo restorānu Vairāk saules īpašnieks SIA Vēl vairāk saules paplašinās un palielina pamatkapitālu, apstiprina SIA Vēl vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš.

«Tā kā paši kļūstam arvien lielāki, aizvien vairāk attīstāmies, tad ir tikai loģiski, ka brīdī, kad strauji attīstāmies, palielinām arī pamatkapitālu. Turklāt ar lielāku pamatkapitālu mēs kā uzņēmums mūsu esošajiem un iespējamajiem sadarbības partneriem izskatīsimies nopietnāk nekā līdz šim,» norāda Kalniņš.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma pamatkapitāls no 1.jūlija ir palielināts līdz 45 600 eiro. Līdz 1.jūlijam uzņēmuma pamatkapitāls bija 17 074 eiro. Kalniņš pamatkapitāla palielināšanu skaidro ar nepieciešamību palielināt uzņēmuma reputāciju partneru acīs.

Jautāts par iespējamo sadarbības partneru piesaisti, Kalniņš atzīmē, ka Vēl vairāk saules tuvākajā laikā plāno sākt uzņēmuma ražotās produkcijas eksportu uz Krieviju. «Patlaban mūsu ražotos produktus var nopirkt Latvijā, Lietuvā un Kaļiņingradā. Taču ir arī plāni izvērst uzņēmuma darbību Krievijā.»

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Biļetes uz septembrī atceltajiem 14 Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem bija pārdotas un tie varēja notikt, informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Šādu informāciju Augulis saņēmis no aviokompānijas darbiniekiem.

«Visādas spekulācijas tiek izspēlētas, lai valsts pēc iespējas ātrāk iemaksātu naudu [airBaltic pamatkapitāla palielināšanai],» šorīt Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Augulis, uzsverot, ka valdība joprojām nav saņēmusi no aviokompānijas privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas prasīto informāciju par airBaltic darbību.

Augulis uzskata, ka airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika paziņojumi par reisu atcelšanu, tika skaidrota ar pārāk mazo lidmašīnu piepildījumu, un to skaita samazināšanu parāda privātā akcionāra attieksmi - vai tas grib sadarboties ar valsti vai «iet uz konfliktiem».