Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta vēstuli ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka no 17. līdz 19. augustam notiks 2007. gada Rīgas svētku pasākumi.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

No 16. augusta plkst. 22.00 līdz 20. augusta plkst. 7.00:

" Doma laukumā;

" Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Smilšu ielai;

" Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

" Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai.

No 17. augusta plkst. 8.00 līdz 20. augusta plkst. 8.00:

" 11. Novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

18. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00:

" Speķa ielā.

Nepieciešamības gadījumā policija pārvietos atstātos transportlīdzekļus uz tuvāko atļauto vietu.

Policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekļus ar 2007. gada Rīgas svētku caurlaidēm):

Akciju cena Liepājas metalurgam jau otro dienu pēc kārtas strauji turpina augt. Šodien tā ir palielinājusies par 22,36%, sasniedzot 3,94 LVL par vienu akciju, kas arī ir tās vēsturiskais maksimums.

Uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāri (virs 5% no visa kapitāla) uz 31.03.2007:

Sergejs Zaharjins - 49,00%

Iļja Segals - 20,80%

Kirovs Lipmans - 17,70%

Ņemot vērā, ka AS Liepājas metalurgs akciju pieprasījuma uzdevumi koncentrējas pie cenu svārstības apgabala augšējās robežas, tad Rīgas Fondu biržas valde 21. augustā nolēma Liepājas metalurga akcijām noteikt jaunu cenas svārstības apgabala augšējo robežu - 4,02 LVL.

Otrdien (21. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Ventspils nafta, kuras akciju cena palielinājās par 1,72%, sasniedzot 2,95 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Olainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 1,3% un slēgšanas brīdī bija 3,04 LVL.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, kurā ņemts vērā, ka no 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana, ir izdarītas izmaiņas satiksmes ierobežojumos, kas noteikti sakarā ar filmēšanu.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Arhitektu ielā;

– pie ēkas Raiņa bulvārī 19;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.19.00:

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

No 18. līdz 23. augustam Rīga svinēs svētkus. Ikviens aicināts piedalīties dažādos pasākumos, kurus organizē un finansiāli atbalsta Rīgas dome. Svētku dienās rīdziniekiem būs iespēja būt klāt pirmuzvedumā Rīgas parkos “Rīgas rotaļas”, ko izspēlēs un izdziedās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”(vadītājas Edīte Putniņa un Vita Siliņa). Studijas un pedagogu rosināti komponists Jānis Lūsēns un dzejniece Inese Zandere radījuši brīnišķīgu astoņu dziesmu ciklu, kuru dziedot un spēlējot, studijas bērni aicinās iesaistīties klausītājus un skatītājus. Šo ciklu iestudēt bērniem palīdzējusi režisore Dace Micāne-Zālīte. “Knīpas un Knauķi” būs kopā ar Rīgas svētku svinētājiem Vērmanes dārzā 20. augustā, Esplanādē un Kronvalda parkā 21. augustā, 11. Novembra krastmalā un pie Brīvības pieminekļa 22. augustā. Avots: Rīgas Dome No 18. augusta līdz 22. augustam Rīgas pasažieru ostā piestās Kultūras kuģis “Stubnitz”. No 18. augusta līdz 20. augustam no plkst. 12:00 bez maksas var apskatīt kuģi, kā arī no plkst. 12:00 līdz plkst. 18:00 noskatīties kino – animācijas filmas, ko piedāvā bērnu filmu studija “2 Annas”, Vides filmu studijas piedāvāto filmu par dabu un studijas “Acme film” piedāvāto mākslas filmu. Svētdien 22. augustā kuģis būs atvērts un filmas tiks izrādītas jau no plkst. 10:00. No 18. augusta līdz 20. augustam plkst. 21:00 sāksies nakts programma, uz kuru būs jāiegādājas biļetes. Muzicēs dažādas grupas no Latvijas, Krievijas, Vācijas. 18. augustā, lai atzīmētu pirmo vēsturiski dokumentēto cilvēka lidojumu Latvijā pirms 200 gadiem, ar īpašu akciju Doma laukumā sāksies gaisa balonu festivāls “Rīgas vīzijas”. 20. augustā no plkst. 22:30 varēs vērot balonu nakts uguņošanu 11. Novembra krastmalā. Līdz 22. augustam katru dienu paredzēti gaisa balonu lidojumi, taču visi gaisa balonu festivāla pasākumi varēs notikt tikai labvēlīgos laika apstākļos. 19. un 20. augustā “Rīgas foruma” ietvaros notiks divas nozīmīgas konferences - 19. augustā biznesa augstskolā “Turība” jauniešu konference “Jaunieši pilsētā, Latvijā, Eiropā”, 20. augustā viesnīcā “Radisson SAS Daugava” starptautiska konference “Moderna ostas pilsēta jaunajā Eiropā”. Rīgas svētkos 20. augustā skanēs Vecrīgas torņu mūzika. No plkst. 19:00 vienu stundu skanēs mūzika Vecrīgas baznīcās: Svētā Pētera baznīcā dziedās koris “Blagovest”, Svētā Jāņa baznīcā notiks Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” labdarības koncerts 7. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros, Svētā Jēkaba katedrālē dziedās Rīgas kamerkoris “Ave sol”, Anglikāņu baznīcā muzicēs ērģelniece Līga Ivāne un soprāns Inga Šļubobovska. Plkst. 20:00 mūzikas skanēs Vecrīgas torņos: Svētā Pētera baznīcā – profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, Latvijas Radio balkonā – “Shady Brass Q”, Svētā Jēkaba katedrālē – pūtēju kvintets “5-atā”, Anglikāņu baznīcā – etniskas balsis un instrumenti, Rīgas pils Trīszvaigžņu tornī – etniskas balsis un instrumenti. No 20. augusta līdz 22. augustam Rīgā notiks Starptautiskais ziedu festivāls, kurā dalību pieteikuši floristi no ASV, Lietuvas, Kanādas, Vācijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Azerbaidžānas, Holandes, Taizemes, Filipīnām, Japānas, Indonēzijas, Dienvidkorejas. Pasākuma galvenās norises plānotas Rīgas Latviešu biedrības namā (jāiegādājas biļetes), taču ikviens rīdzinieks ir laipni aicināts 20. augustā uz 2. atklāto skolēnu floristikas konkursu Vērmanes dārzā, kura tēma ir “Mana puķe”, 21. augustā Doma laukumā vērot, kā top “Ziedu ugunskurs”, un plkst. 22:30 būt klāt tā atklāšanā, kā arī 22. augustā no plkst. 11:00 līdz plkst. 14:00 Bastejkalnā viesoties atklātajās floristikas darbnīcās. Visu festivāla laiku darbosies “Floristikas Meistardarbnīca”, kurā skatītājiem būs iespēja redzēt procesu, kā top ziedu pušķi, kompozīcijas un citu veidu ziedu mākslas darbi. Katru gadu augustā – šogad 21. un 22. augustā no plkst. 12:00 līdz plkst. 17:00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Kalēju dienas (biļetes – Ls 1.00; skolēniem, studentiem, pension

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

No 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00:

– Arhitektu ielā;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 10.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

Pirmdien (27. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja SAF Tehnika, kuras akciju cena palielinājās par 0,79%, sasniedzot 3,85 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bijaOlainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 0,99% un slēgšanas brīdī bija 3 LVL.

Ar Grindeks akcijām tika veikti visvairāk darījumi (9) - pērkot un pārdodot 2 766 akcijas 22 138,19 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 27. augustā kopumā veikti 33 darījumi un tirgotas 7 106 akcijas, veidojot 34 592,59 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Siguldas CMAS, kurai akciju cena palielinājās par 2,86%, sasniedzot 1,8 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Grobiņai, kuras akciju cena samazinājās par 3,33% un slēgšanas brīdī bija 2,9 LVL.

Ceturtdiena (23. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas kuģnecība, kuras akciju cena palielinājās par 1,48%, sasniedzot 1,37 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Ventspils nafta, kuras akciju cena samazinājās par 2,33% un slēgšanas brīdī bija 2,93 LVL.

Ar Latvijas kuģnecības akcijām tika veikti visvairāk darījumi (19) - pērkot un pārdodot 21 819 akcijas 29 663,47 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums bija ar Grindeks akcijām - 523 298,54 LVL.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 23. augustā kopumā veikti 36 darījumi un tirgotas 87 513 akcijas, veidojot 557 176,62 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca, kurai akciju cena palielinājās par 16,67%, sasniedzot 0,07 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Latvijas balzamam, kuras akciju cena samazinājās par 0,48% un slēgšanas brīdī bija 4,15 LVL.

Piektdiena (31. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Ventspils nafta, kuras akciju cena palielinājās par 1,37%, sasniedzot 2,96 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas Gāze, kuras akciju cena samazinājās par 0,10% un slēgšanas brīdī bija 9,84 LVL.

Ar Latvijas kuģniecībasakcijām tika veikti visvairāk darījumi (31) - pērkot un pārdodot 62 573 akcijas 86 209,59 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 31. augustā kopumā veikti 53 darījumi un tirgotas 63 593 akcijas, veidojot 91 018,15 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca, kurai akciju cena palielinājās par 14,29%, sasniedzot 0,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas jūras medicīnas centrs, kuras akciju cena samazinājās par 9,67% un slēgšanas brīdī bija 2,71 LVL.

Trešdien (29. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Olainfarm, kuras akciju cena palielinājās par 1,01%, sasniedzot 3,00 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Latvijas kuģniecībai, kuras akciju cena samazinājās par 1,44% un slēgšanas brīdī bija 1,37 LVL.

Ar Latvijas kuģniecības akcijām tika veikti visvairāk darījumi (30) - pērkot un pārdodot 38 067 akcijas 52 229,01 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums bija ar Grindeks akcijām 447 833,32 LVL.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 29. augustā kopumā veikti 49 darījumi un tirgotas 96 650 akcijas, veidojot 508 833,08 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Talsu mežrūpniecība, kurai akciju cena palielinājās par 19,54%, sasniedzot 1,04 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Nordeka, kuras akciju cena samazinājās par 4,29% un slēgšanas brīdī bija 0,67 LVL.

Trešdien (22. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Ventspils nafta, kuras akciju cena palielinājās par 1,69%, sasniedzot 3 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija SAF Tehnikai, kuras akciju cena samazinājās par 4,5% un slēgšanas brīdī bija 3,82 LVL.

Ar SAF Tehnikas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (18) - pērkot un pārdodot 3 710 akcijas 14 505,75 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 22. augustā kopumā veikti 54 darījumi un tirgotas 36 205 akcijas, veidojot 72 263,51 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas tilti, kurai akciju cena palielinājās par 5,59%, sasniedzot 17 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Liepājas metalurgam, kuras akciju cena samazinājās par 8,63% un slēgšanas brīdī bija 3,6 LVL.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā OMX Riga indekss uzrādīja mērenu kāpumu par 0.97%, ko veicināja Liepājas Metalurgs, Latvijas Krājbanka un Olainfarm akciju kotējumu pieaugums. Neskatoties uz peļņas samazināšanos pirmajā pusgadā, Liepājas Metalurgs akciju cenas pieauga par 12.1%. Vienlaicīgi uzņēmuma vadība paziņoja par apgrozījuma pieaugumu; uzņēmuma attīstībā tika investēti vēl LVL 0.7 mln. Tirdzniecības aktivitāte Rīgas Fondu biržā aizvien paliek zemajā līmenī, vairums akciju cenas nemainījās. Pēc kāpuma augusta pirmajā puse, pietiekoši lielu samazināšanos uzrādīja Grindeks akcijas.

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.

OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.

Ceturtdien (30. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena palielinājās par 0,73%, sasniedzot 1,38 LVL par vienu akciju.

Ar Latvijas kuģniecībasakcijām tika veikti visvairāk darījumi (16) - pērkot un pārdodot 29 314 akcijas 40 658,50 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 30. augustā kopumā veikti 24 darījumi un tirgotas 31 475 akcijas, veidojot 48 707,67 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Talsu mežrūpniecība, kurai akciju cena palielinājās par 3,85% (vakar par 19,54%), sasniedzot 1,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas farmaceitiskā fabrika, kuras akciju cena samazinājās par 3,87% un slēgšanas brīdī bija 2,98 LVL.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.