Finanses

Igaunijas bankas valūtu kursi 12. augustā, kronās

Laura Hofmane, 12.08.2003

Jaunākais izdevums

ASV dolārs 13.778910 Eiro 15.646640 Lielbritānijas mārciņa 22.150980 Zviedrijas krona 1.692055 Japānas jena 0.116097 Latvijas lats 24.158700 Lietuvas lits 4.531580 Norvēģijas krona 1.894504 Dānijas krona 2.104807 Ukrainas grivna 2.584435 Šveices franks 10.146850 Kanādas dolārs 9.969547 Austrālijas dolārs 9.086502 Baltkrievijas rubelis 0.006596 Ungārijas forints 0.060409 Slovākijas krona 0.373625 Bulgārijas leva 8.039975 Ķīnas juaņs 1.664720 Kipras mārciņa 26.669080 Čehijas krona 0.486098 Honkongas dolārs 1.766674 Maltas lira 36.557520 Jaunzēlandes dolārs 8.116467 Polijas zlots 3.580799 Rumānijas leja 0.000418 Krievijas rublis 0.453588 SDR 19.233540 Singapūras dolārs 7.847207 Slovēnijas tolārs 0.066571 Turcijas lira 0.000010 Dati: Igaunijas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrā naudā esošās Igaunijas kronas (EEK) banknotes Swedbank filiāles Latvijā pieņems līdz šā gad 31. decembrim (ieskaitot), bet nav zināms, vai tās Latvijā vispār varēs apmainīt pret eiro, sākot no 2011.gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā neesot ažiotāžas ap Igaunijas kronu

Ieva Mārtiņa, 03.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau laikus - pagājušā gada decembrī – daudzi cilvēki esot atbrīvojušies no Igaunijas kronām, un šogad lielas ažiotāžas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Reklāmista izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu

Renāte Priede, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tiesa atstāj spēkā KP lēmumu par Kurši dalību aizliegtā vienošanās

Db.lv, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atmet teikumu par spēcīgākas Zviedrijas kronas nepieļaušanu

Pēdējo gadu laikā finanšu tirgū tendences lielā mērā ieskicējušas centrālās bankas. Dažkārt tās, mēģinot palīdzēt vietējai tautsaimniecībai, mērķējušas arī uz valūtu kursiem. Pirms kāda laika skaļāk tika runāts par tā saucamajiem procentlikmju un valūtu kariņiem, kas paredzēja, ka tās pašas centrālās bankas mazāk vai vairāk atklāti mēģina panākt vietējo valūtu vājināšanos. Būtībā Rietumu pasaulē vērojamam vispārējam ekonomikas izaugsmes un inflācijas trūkumam palīdzību varēja sniegt vājāka valūta.

Valstu centrālās bankas, nosakot zemākas procentlikmes un nodarbojoties ar likviditātes drukāšanu, parasti pavājina vietējo valūtu. Dažkārt bija dzirdami viedokļi, ka tas, kas tika pieredzēts, bija mūsdienīga un netradicionāla konkurējoša valūtu devalvācija, kur notika sacensība, kurš likmju ziņā «noies zemāk» vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko retoriku. Būtībā daudzas valstis nosacīti iesaistījās mērenā tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme daudzviet bija deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu drukāšanas vai vēl zemāku likmju izteiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas bankas valūtu kursi 11. jūlijā, rubļos

Laura Hofmane, 10.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1 ASV dolārs 30.3642 1 Eiro 34.4877 1 Lielbritānijas mārciņa 49.6303 10 Zviedrijas kronas 37.6564 100 Japānas jenas 25.7651 10 Norvēģijas kronas 41.6119 10 Dānijas kronas 46.3604 10 Ukrainas grivnas 56.6274 100 Kazahstānas tenges 20.6624 1 Šveices franks 22.3694 1 Kanādas dolārs 22.0510 1 Austrālijas dolārs 19.8217 1000 Baltkrievijas rubeļi 14.6552 100 Islandes kronas 39.2252 1 SDR 42.4904 1 Singapūras dolārs 17.3104 1000000 Turcijas liras 21.4588 Dati: Krievijas bankaKrievijas bankas valūtu kursi 11. jūlijā, rubļos 1 ASV dolārs 30.3642 1 Eiro 34.4877 1 Lielbritānijas mārciņa 49.6303 10 Zviedrijas kronas 37.6564 100 Japānas jenas 25.7651 10 Norvēģijas kronas 41.6119 10 Dānijas kronas 46.3604 10 Ukrainas grivnas 56.6274 100 Kazahstānas tenges 20.6624 1 Šveices franks 22.3694 1 Kanādas dolārs 22.0510 1 Austrālijas dolārs 19.8217 1000 Baltkrievijas rubeļi 14.6552 100 Islandes kronas 39.2252 1 SDR 42.4904 1 Singapūras dolārs 17.3104 1000000 Turcijas liras 21.4588 Dati: Krievijas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gaidāmās izmaiņas Latvijas finanšu tirgū

Valters Paiders [email protected], 25.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 30. augustā, litos

Velta Dzene [email protected], 29.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 30. augustā, litos ASV dolārs 2.7973 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5381 Lielbritānijas mārciņa 5.0587 10 Zviedrijas kronas 3.6998 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.2998 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0679 100 Krievijas rubļi 9.8374 Latvijas lats 4.9610 10 Moldovas lejas 2.2342 10 Ukrainas grivnas 5.6240 10 Čehijas kronas 1.1657 10 Dānijas kronas 4.6295 10 Polijas zloti 8.4992 100 Slovākijas kronas 8.8926 100 Ungārijas forinti 1.4049 Austrālijas dolārs 2.1167 100 Islandes kronas 4.4390 Kanādas dolārs 2.3465 10 Ķīnas juaņas 3.4549 10 Norvēģijas kronas 4.3596 SDR 4.1120 Šveices franks 2.2349 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 22. augustā, litos

Velta Dzene [email protected], 19.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 22. augustā, litos ASV dolārs 2.8390 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5682 Lielbritānijas mārciņa 5.0851 10 Zviedrijas kronas 3.6998 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3189 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0970 100 Krievijas rubļi 9.9325 Latvijas lats 4.9620 10 Moldovas lejas 2.2758 10 Ukrainas grivnas 5.6865 10 Čehijas kronas 1.1744 10 Dānijas kronas 4.6307 10 Polijas zloti 8.5776 100 Slovākijas kronas 8.9429 100 Ungārijas forinti 1.4162 Austrālijas dolārs 2.1348 100 Islandes kronas 4.4252 Kanādas dolārs 2.3294 10 Ķīnas juaņas 3.5046 10 Norvēģijas kronas 4.3408 SDR 4.1600 Šveices franks 2.2316 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas bankas valūtu kursi 20. augustā, litos

Velta Dzene [email protected], 19.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 20. augustā, litos ASV dolārs 2.7950 Eiro 3.4528 100 Japānas jenas 2.5531 Lielbritānijas mārciņa 5.0951 10 Zviedrijas kronas 3.7421 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.2921 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0466 10 Krievijas rubļi 0.9564 Latvijas lats 5.2039 10 Moldovas lejas 2.3350 10 Ukrainas grivnas 5.2545 10 Čehijas kronas 1.0952 10 Dānijas kronas 4.6427 10 Polijas zloti 7.7327 100 Slovākijas kronas 8.6045 100 Ungārijas forinti 1.3934 Austrālijas dolārs 2.0015 100 Islandes kronas 3.9402 Kanādas dolārs 2.1441 10 Ķīnas juaņas 3.3769 10 Norvēģijas kronas 4.1497 SDR 4.1162 Šveices franks 2.2462 1000000 Turcijas liras 1.9059 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 18. augustā, litos

Velta Dzene [email protected], 17.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 18. augustā, litos ASV dolārs 2.8089 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5555 Lielbritānijas mārciņa 5.0628 10 Zviedrijas kronas 3.6977 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3055 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0733 100 Krievijas rubļi 9.8678 Latvijas lats 4.9605 10 Moldovas lejas 2.2516 10 Ukrainas grivnas 5.6516 10 Čehijas kronas 1.1724 10 Dānijas kronas 4.6288 10 Polijas zloti 8.6082 100 Slovākijas kronas 8.9777 100 Ungārijas forinti 1.4157 Austrālijas dolārs 2.1416 100 Islandes kronas 4.3783 Kanādas dolārs 2.3353 10 Ķīnas juaņas 3.4677 10 Norvēģijas kronas 4.3504 SDR 4.1338 Šveices franks 2.2286 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lata piesaiste eiro no 2005. gada: sekas

Valters Paiders [email protected], 15.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Piesaistes ietekme: valūtu kursu risks

Jaunā valūtas kursa režīma ieviešana radīs izmaiņas valūtas kursu riska sadalījumā: norēķiniem dolāros valūtu kursu risks varētu pat dubultoties, bet operācijām, kas kā norēķinu valūtu izmanto eiro - gaidāms būtisks valūtas riska samazinājums (lai gan ne pilnīga tā izzušana).

Līdzšinējais lata piesaistes mehānisms nodrošināja salīdzinoši nelielas svārstības gan USD/LVL, gan EUR/LVL kursā. Valūtu kursu risks bija gan tiem uzņēmumiem, kuriem bija nesabalansētas dolāru naudas plūsmas, gan tiem, kuriem bija atklāta eiro pozīcija. Pēc 1.janvāra valūtu risks eiro darījumos būtiski samazināsies, jo EUR/LVL kurss svārstīsies šaurā +/-1% diapazonā ap oficiālo piesaistes kursu. Savukārt USD/LVL un GBP/LVL valūtas kursu svārstības sāks daudz vairāk līdzināties dolāra un mārciņas svārstībām pret eiro. Piemēram, dolāra - lata kursa svārstīgums varētu sasniegt to svārstību līmeni, kāds vērojams EUR/USD kursā. Tātad valūtu svārstību risks dolāros un mārciņās būtiski pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 25. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 22.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 25. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8356 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5546 Lielbritānijas mārciņa 4.9758 10 Zviedrijas kronas 3.6530 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3194 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0886 100 Krievijas rubļi 9.9200 Latvijas lats 4.9609 10 Moldovas lejas 2.2631 10 Ukrainas grivnas 5.6487 10 Čehijas kronas 1.1418 10 Dānijas kronas 4.6268 10 Polijas zloti 8.3922 100 Slovākijas kronas 8.8808 100 Ungārijas forinti 1.4067 Austrālijas dolārs 2.1717 100 Islandes kronas 4.4014 Kanādas dolārs 2.3322 10 Ķīnas juaņas 3.4965 10 Norvēģijas kronas 4.3355 SDR 4.1206 Šveices franks 2.2087 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 28. oktobrī, litos

Velta Dzene [email protected], 27.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 28. oktobrī, litos ASV dolārs 2.8513 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.4686 Lielbritānijas mārciņa 5.0887 10 Zviedrijas kronas 3.6184 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3253 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1285 100 Krievijas rubļi 10.0147 Latvijas lats 4.9575 10 Moldovas lejas 2.2558 10 Ukrainas grivnas 5.6448 10 Čehijas kronas 1.1574 10 Dānijas kronas 4.6280 10 Polijas zloti 8.6377 100 Slovākijas kronas 8.8235 100 Ungārijas forinti 1.3671 Austrālijas dolārs 2.1606 100 Islandes kronas 4.7360 Kanādas dolārs 2.4406 10 Ķīnas juaņas 3.5263 10 Norvēģijas kronas 4.4217 SDR 4.1284 Šveices franks 2.2320 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 19. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 18.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 19. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8601 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5513 Lielbritānijas mārciņa 5.0097 10 Zviedrijas kronas 3.6777 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3299 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1032 100 Krievijas rubļi 9.9747 Latvijas lats 4.9606 10 Moldovas lejas 2.2871 10 Ukrainas grivnas 5.6945 10 Čehijas kronas 1.1423 10 Dānijas kronas 4.6280 10 Polijas zloti 8.3652 100 Slovākijas kronas 8.8321 100 Ungārijas forinti 1.4021 Austrālijas dolārs 2.1455 100 Islandes kronas 4.3836 Kanādas dolārs 2.3447 10 Ķīnas juaņas 3.4556 10 Norvēģijas kronas 4.3391 SDR 4.1551 Šveices franks 2.2121 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 12. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 11.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 12. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8721 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5657 Lielbritānijas mārciņa 5.0041 10 Zviedrijas kronas 3.6559 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3337 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1184 100 Krievijas rubļi 10.0081 Latvijas lats 4.9617 10 Moldovas lejas 2.2995 10 Ukrainas grivnas 5.7127 10 Čehijas kronas 1.1444 10 Dānijas kronas 4.6312 10 Polijas zloti 8.4644 100 Slovākijas kronas 8.8994 100 Ungārijas forinti 1.3963 Austrālijas dolārs 2.1364 100 Islandes kronas 4.3838 Kanādas dolārs 2.3585 10 Ķīnas juaņas 3.4701 10 Norvēģijas kronas 4.3746 SDR 4.1414 Šveices franks 2.2190 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 13. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 12.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 13. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8382 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5504 Lielbritānijas mārciņa 5.0104 10 Zviedrijas kronas 3.6497 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3186 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0901 100 Krievijas rubļi 9.9289 Latvijas lats 4.9614 10 Moldovas lejas 2.2751 10 Ukrainas grivnas 5.6481 10 Čehijas kronas 1.1384 10 Dānijas kronas 4.6302 10 Polijas zloti 8.3973 100 Slovākijas kronas 8.8692 100 Ungārijas forinti 1.3959 Austrālijas dolārs 2.1332 100 Islandes kronas 4.3762 Kanādas dolārs 2.3408 10 Ķīnas juaņas 3.4292 10 Norvēģijas kronas 4.3634 SDR 4.1076 Šveices franks 2.2205 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 20. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 19.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 20. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8769 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5610 Lielbritānijas mārciņa 5.0067 10 Zviedrijas kronas 3.6562 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3378 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1135 100 Krievijas rubļi 10.0168 Latvijas lats 4.9609 10 Moldovas lejas 2.2987 10 Ukrainas grivnas 5.7314 10 Čehijas kronas 1.1461 10 Dānijas kronas 4.6267 10 Polijas zloti 8.4126 100 Slovākijas kronas 8.8795 100 Ungārijas forinti 1.4018 Austrālijas dolārs 2.1604 100 Islandes kronas 4.4019 Kanādas dolārs 2.3573 10 Ķīnas juaņas 3.4759 10 Norvēģijas kronas 4.2998 SDR 4.1693 Šveices franks 2.2099 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 7. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 05.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 7. jūlijā, litos ASV dolārs 2.9069 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5964 Lielbritānijas mārciņa 5.0974 10 Zviedrijas kronas 3.6497 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3505 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1421 100 Krievijas rubļi 10.0793 Latvijas lats 4.9597 10 Moldovas lejas 2.3227 10 Ukrainas grivnas 5.7734 10 Čehijas kronas 1.1524 10 Dānijas kronas 4.6330 10 Polijas zloti 8.6000 100 Slovākijas kronas 9.0254 100 Ungārijas forinti 1.3980 Austrālijas dolārs 2.1635 100 Islandes kronas 4.4094 Kanādas dolārs 2.3363 10 Ķīnas juaņas 3.5122 10 Norvēģijas kronas 4.3781 SDR 4.2331 Šveices franks 2.2264 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru