Finanses

Igaunijas bankas valūtu kursi 29. jūlijā, kronās

Laura Hofmane, 29.07.2003

Jaunākais izdevums

ASV dolārs 13.591000 Eiro 15.646640 Lielbritānijas mārciņa 22.143820 Zviedrijas krona 1.704843 Japānas jena 0.113799 Latvijas lats 23.948900 Lietuvas lits 4.531580 Norvēģijas krona 1.898079 Dānijas krona 2.105663 Ukrainas grivna 2.549022 Šveices franks 10.112360 Kanādas dolārs 9.822219 Austrālijas dolārs 9.044132 Baltkrievijas rubelis 0.006544 Ungārijas forints 0.059455 Slovākijas krona 0.371944 Bulgārijas leva 8.039155 Ķīnas juaņs 1.641910 Kipras mārciņa 26.638370 Čehijas krona 0.489308 Honkongas dolārs 1.742648 Maltas lira 36.505440 Jaunzēlandes dolārs 8.007139 Polijas zlots 3.546250 Rumānijas leja 0.000419 Krievijas rublis 0.449255 SDR 19.077770 Singapūras dolārs 7.747251 Slovēnijas tolārs 0.066652 Turcijas lira 0.000009 Dati: Igaunijas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrā naudā esošās Igaunijas kronas (EEK) banknotes Swedbank filiāles Latvijā pieņems līdz šā gad 31. decembrim (ieskaitot), bet nav zināms, vai tās Latvijā vispār varēs apmainīt pret eiro, sākot no 2011.gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā neesot ažiotāžas ap Igaunijas kronu

Ieva Mārtiņa, 03.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau laikus - pagājušā gada decembrī – daudzi cilvēki esot atbrīvojušies no Igaunijas kronām, un šogad lielas ažiotāžas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Reklāmista izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu

Renāte Priede, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tiesa atstāj spēkā KP lēmumu par Kurši dalību aizliegtā vienošanās

Db.lv, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atmet teikumu par spēcīgākas Zviedrijas kronas nepieļaušanu

Pēdējo gadu laikā finanšu tirgū tendences lielā mērā ieskicējušas centrālās bankas. Dažkārt tās, mēģinot palīdzēt vietējai tautsaimniecībai, mērķējušas arī uz valūtu kursiem. Pirms kāda laika skaļāk tika runāts par tā saucamajiem procentlikmju un valūtu kariņiem, kas paredzēja, ka tās pašas centrālās bankas mazāk vai vairāk atklāti mēģina panākt vietējo valūtu vājināšanos. Būtībā Rietumu pasaulē vērojamam vispārējam ekonomikas izaugsmes un inflācijas trūkumam palīdzību varēja sniegt vājāka valūta.

Valstu centrālās bankas, nosakot zemākas procentlikmes un nodarbojoties ar likviditātes drukāšanu, parasti pavājina vietējo valūtu. Dažkārt bija dzirdami viedokļi, ka tas, kas tika pieredzēts, bija mūsdienīga un netradicionāla konkurējoša valūtu devalvācija, kur notika sacensība, kurš likmju ziņā «noies zemāk» vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko retoriku. Būtībā daudzas valstis nosacīti iesaistījās mērenā tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme daudzviet bija deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu drukāšanas vai vēl zemāku likmju izteiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas bankas valūtu kursi 11. jūlijā, rubļos

Laura Hofmane, 10.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1 ASV dolārs 30.3642 1 Eiro 34.4877 1 Lielbritānijas mārciņa 49.6303 10 Zviedrijas kronas 37.6564 100 Japānas jenas 25.7651 10 Norvēģijas kronas 41.6119 10 Dānijas kronas 46.3604 10 Ukrainas grivnas 56.6274 100 Kazahstānas tenges 20.6624 1 Šveices franks 22.3694 1 Kanādas dolārs 22.0510 1 Austrālijas dolārs 19.8217 1000 Baltkrievijas rubeļi 14.6552 100 Islandes kronas 39.2252 1 SDR 42.4904 1 Singapūras dolārs 17.3104 1000000 Turcijas liras 21.4588 Dati: Krievijas bankaKrievijas bankas valūtu kursi 11. jūlijā, rubļos 1 ASV dolārs 30.3642 1 Eiro 34.4877 1 Lielbritānijas mārciņa 49.6303 10 Zviedrijas kronas 37.6564 100 Japānas jenas 25.7651 10 Norvēģijas kronas 41.6119 10 Dānijas kronas 46.3604 10 Ukrainas grivnas 56.6274 100 Kazahstānas tenges 20.6624 1 Šveices franks 22.3694 1 Kanādas dolārs 22.0510 1 Austrālijas dolārs 19.8217 1000 Baltkrievijas rubeļi 14.6552 100 Islandes kronas 39.2252 1 SDR 42.4904 1 Singapūras dolārs 17.3104 1000000 Turcijas liras 21.4588 Dati: Krievijas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gaidāmās izmaiņas Latvijas finanšu tirgū

Valters Paiders [email protected], 25.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 19. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 18.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 19. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8601 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5513 Lielbritānijas mārciņa 5.0097 10 Zviedrijas kronas 3.6777 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3299 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1032 100 Krievijas rubļi 9.9747 Latvijas lats 4.9606 10 Moldovas lejas 2.2871 10 Ukrainas grivnas 5.6945 10 Čehijas kronas 1.1423 10 Dānijas kronas 4.6280 10 Polijas zloti 8.3652 100 Slovākijas kronas 8.8321 100 Ungārijas forinti 1.4021 Austrālijas dolārs 2.1455 100 Islandes kronas 4.3836 Kanādas dolārs 2.3447 10 Ķīnas juaņas 3.4556 10 Norvēģijas kronas 4.3391 SDR 4.1551 Šveices franks 2.2121 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 8. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 07.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 8. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8946 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5797 Lielbritānijas mārciņa 5.0706 10 Zviedrijas kronas 3.6747 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3443 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1344 100 Krievijas rubļi 10.0399 Latvijas lats 4.9616 10 Moldovas lejas 2.3138 10 Ukrainas grivnas 5.7489 10 Čehijas kronas 1.1423 10 Dānijas kronas 4.6320 10 Polijas zloti 8.4218 100 Slovākijas kronas 8.9153 100 Ungārijas forinti 1.3931 Austrālijas dolārs 2.1437 100 Islandes kronas 4.4007 Kanādas dolārs 2.3413 10 Ķīnas juaņas 3.4973 10 Norvēģijas kronas 4.3675 SDR 4.1813 Šveices franks 2.2205 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 15. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 15.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 15. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8583 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5573 Lielbritānijas mārciņa 5.0383 10 Zviedrijas kronas 3.6890 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3279 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1110 100 Krievijas rubļi 9.9709 Latvijas lats 4.9619 10 Moldovas lejas 2.2894 10 Ukrainas grivnas 5.6853 10 Čehijas kronas 1.1389 10 Dānijas kronas 4.6284 10 Polijas zloti 8.3191 100 Slovākijas kronas 8.8284 100 Ungārijas forinti 1.3993 Austrālijas dolārs 2.1519 100 Islandes kronas 4.3930 Kanādas dolārs 2.3697 10 Ķīnas juaņas 3.4535 10 Norvēģijas kronas 4.3667 SDR 4.1678 Šveices franks 2.2170 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 7. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 05.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 7. jūlijā, litos ASV dolārs 2.9069 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5964 Lielbritānijas mārciņa 5.0974 10 Zviedrijas kronas 3.6497 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3505 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1421 100 Krievijas rubļi 10.0793 Latvijas lats 4.9597 10 Moldovas lejas 2.3227 10 Ukrainas grivnas 5.7734 10 Čehijas kronas 1.1524 10 Dānijas kronas 4.6330 10 Polijas zloti 8.6000 100 Slovākijas kronas 9.0254 100 Ungārijas forinti 1.3980 Austrālijas dolārs 2.1635 100 Islandes kronas 4.4094 Kanādas dolārs 2.3363 10 Ķīnas juaņas 3.5122 10 Norvēģijas kronas 4.3781 SDR 4.2331 Šveices franks 2.2264 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 11. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 08.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 11. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8980 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5802 Lielbritānijas mārciņa 5.0448 10 Zviedrijas kronas 3.6678 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3459 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1430 100 Krievijas rubļi 10.0491 Latvijas lats 4.9619 10 Moldovas lejas 2.3193 10 Ukrainas grivnas 5.7585 10 Čehijas kronas 1.1408 10 Dānijas kronas 4.6321 10 Polijas zloti 8.4302 100 Slovākijas kronas 8.9107 100 Ungārijas forinti 1.3928 Austrālijas dolārs 2.1387 100 Islandes kronas 4.3945 Kanādas dolārs 2.3571 10 Ķīnas juaņas 3.5015 10 Norvēģijas kronas 4.3781 SDR 4.1958 Šveices franks 2.2255 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 12. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 11.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 12. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8721 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5657 Lielbritānijas mārciņa 5.0041 10 Zviedrijas kronas 3.6559 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3337 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1184 100 Krievijas rubļi 10.0081 Latvijas lats 4.9617 10 Moldovas lejas 2.2995 10 Ukrainas grivnas 5.7127 10 Čehijas kronas 1.1444 10 Dānijas kronas 4.6312 10 Polijas zloti 8.4644 100 Slovākijas kronas 8.8994 100 Ungārijas forinti 1.3963 Austrālijas dolārs 2.1364 100 Islandes kronas 4.3838 Kanādas dolārs 2.3585 10 Ķīnas juaņas 3.4701 10 Norvēģijas kronas 4.3746 SDR 4.1414 Šveices franks 2.2190 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 20. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 19.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 20. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8769 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5610 Lielbritānijas mārciņa 5.0067 10 Zviedrijas kronas 3.6562 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3378 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1135 100 Krievijas rubļi 10.0168 Latvijas lats 4.9609 10 Moldovas lejas 2.2987 10 Ukrainas grivnas 5.7314 10 Čehijas kronas 1.1461 10 Dānijas kronas 4.6267 10 Polijas zloti 8.4126 100 Slovākijas kronas 8.8795 100 Ungārijas forinti 1.4018 Austrālijas dolārs 2.1604 100 Islandes kronas 4.4019 Kanādas dolārs 2.3573 10 Ķīnas juaņas 3.4759 10 Norvēģijas kronas 4.2998 SDR 4.1693 Šveices franks 2.2099 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 13. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 12.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 13. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8382 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5504 Lielbritānijas mārciņa 5.0104 10 Zviedrijas kronas 3.6497 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3186 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0901 100 Krievijas rubļi 9.9289 Latvijas lats 4.9614 10 Moldovas lejas 2.2751 10 Ukrainas grivnas 5.6481 10 Čehijas kronas 1.1384 10 Dānijas kronas 4.6302 10 Polijas zloti 8.3973 100 Slovākijas kronas 8.8692 100 Ungārijas forinti 1.3959 Austrālijas dolārs 2.1332 100 Islandes kronas 4.3762 Kanādas dolārs 2.3408 10 Ķīnas juaņas 3.4292 10 Norvēģijas kronas 4.3634 SDR 4.1076 Šveices franks 2.2205 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 18. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 15.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 18. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8452 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5426 Lielbritānijas mārciņa 5.0142 10 Zviedrijas kronas 3.6715 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3230 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0966 100 Krievijas rubļi 9.9396 Latvijas lats 4.9607 10 Moldovas lejas 2.2766 10 Ukrainas grivnas 5.6677 10 Čehijas kronas 1.1402 10 Dānijas kronas 4.6283 10 Polijas zloti 8.2970 100 Slovākijas kronas 8.8191 100 Ungārijas forinti 1.3972 Austrālijas dolārs 2.1432 100 Islandes kronas 4.3938 Kanādas dolārs 2.3467 10 Ķīnas juaņas 3.4377 10 Norvēģijas kronas 4.3493 SDR 4.1298 Šveices franks 2.2135 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 21. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 21.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 21. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8622 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5294 Lielbritānijas mārciņa 4.9692 10 Zviedrijas kronas 3.6664 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3309 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.1056 100 Krievijas rubļi 9.9812 Latvijas lats 4.9609 10 Moldovas lejas 2.2856 10 Ukrainas grivnas 5.7016 10 Čehijas kronas 1.1451 10 Dānijas kronas 4.6263 10 Polijas zloti 8.3736 100 Slovākijas kronas 8.8290 100 Ungārijas forinti 1.4007 Austrālijas dolārs 2.1508 100 Islandes kronas 4.3956 Kanādas dolārs 2.3482 10 Ķīnas juaņas 3.4582 10 Norvēģijas kronas 4.3077 SDR 4.1343 Šveices franks 2.2052 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 25. jūlijā, litos

Velta Dzene [email protected], 22.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas valūtu kursi 25. jūlijā, litos ASV dolārs 2.8356 EUR 3.4528 100 Japānas jenas 2.5546 Lielbritānijas mārciņa 4.9758 10 Zviedrijas kronas 3.6530 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3194 10 Igaunijas kronas 2.2067 100 Kazahstānas tenges 2.0886 100 Krievijas rubļi 9.9200 Latvijas lats 4.9609 10 Moldovas lejas 2.2631 10 Ukrainas grivnas 5.6487 10 Čehijas kronas 1.1418 10 Dānijas kronas 4.6268 10 Polijas zloti 8.3922 100 Slovākijas kronas 8.8808 100 Ungārijas forinti 1.4067 Austrālijas dolārs 2.1717 100 Islandes kronas 4.4014 Kanādas dolārs 2.3322 10 Ķīnas juaņas 3.4965 10 Norvēģijas kronas 4.3355 SDR 4.1206 Šveices franks 2.2087 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lata piesaiste eiro no 2005. gada: sekas

Valters Paiders [email protected], 15.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Piesaistes ietekme: valūtu kursu risks

Jaunā valūtas kursa režīma ieviešana radīs izmaiņas valūtas kursu riska sadalījumā: norēķiniem dolāros valūtu kursu risks varētu pat dubultoties, bet operācijām, kas kā norēķinu valūtu izmanto eiro - gaidāms būtisks valūtas riska samazinājums (lai gan ne pilnīga tā izzušana).

Līdzšinējais lata piesaistes mehānisms nodrošināja salīdzinoši nelielas svārstības gan USD/LVL, gan EUR/LVL kursā. Valūtu kursu risks bija gan tiem uzņēmumiem, kuriem bija nesabalansētas dolāru naudas plūsmas, gan tiem, kuriem bija atklāta eiro pozīcija. Pēc 1.janvāra valūtu risks eiro darījumos būtiski samazināsies, jo EUR/LVL kurss svārstīsies šaurā +/-1% diapazonā ap oficiālo piesaistes kursu. Savukārt USD/LVL un GBP/LVL valūtas kursu svārstības sāks daudz vairāk līdzināties dolāra un mārciņas svārstībām pret eiro. Piemēram, dolāra - lata kursa svārstīgums varētu sasniegt to svārstību līmeni, kāds vērojams EUR/USD kursā. Tātad valūtu svārstību risks dolāros un mārciņās būtiski pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru