Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Norvēģu kompānija Orkla Foods kļuvusi par vienīgo igauņu šokolādes fabrikas Kalev akciju paketes īpašnieci, ziņo Igaunijas portāls ERR novosti.

4. maijā Orkla noslēgusi līgumu ar igauņu uzņēmējam Oliveram Krūdam piederošo Kalev Chocolate Factory. Saskaņā ar pirkšanas-pārdošanas līgumu, norvēģiem piederēs 100% Kalev akciju, ieskaitot rūpnīcu.

Kalev Chocolate Factory gada apgrozījums sasniedz 28 miljonus eiro, uzņēmumā strādā aptuveni 400 cilvēku.

Orkla Foods Fenno-Baltic izpilddirektors Klāss Jērans Hagstroms uzskata, ka pēc šī darījuma uzņēmums spēs paplašināt savu konditorijas izstrādājumu ražošanu Somijā un Baltijas valstīs.

Orkla jau kontrolē daļu Krievijas saldumu tirgus, kur tai pieder kompānija СладКо ar fabrikām Jekaterinburgā un Uļjanovskā. 2006. gadā Orkla iegādājās vairāk nekā 75% akciju lielā konditorejas fabrikā Pēterburgā.

Pārtikas ražotājs SIA Spilva ar nākamo mēnesi pārņem Igaunijas saldumu ražotāja Kalev Chocolate Factory tirdzniecības un mārketinga organizēšanu un pārraudzību Latvijā.

No 1. novembra Spilva nodrošinās Kalev produkcijas tirdzniecību visiem mazumtigotājiem Latvijā, izņemot Rimi, Maxima un Baltstor mazumtirdzniecības tīklus, kuri saņems Kalev produkciju atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem ar Kalev Igaunijā, informē kompānija. Taču plānots, ka 2011. gadā Kalev produkcijas pārdošanu arī šiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā pārņems Spilva.

«Līdz šim Latvijā ir pārstāvēts tikai neliels klāsts Kalev produkcijas. Ar laiku plānojam Latvijā piedāvāt plašāku Kalev produkcijas sortimentu, kā arī pilnīgi jaunus produktus,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Konditorejas fabrikai Kalev joprojām ir vismīlētākais zīmols Igaunijā, tāpat kā iepriekšējos gados, vēsta baltic-course.com.

Otrajā vieta ir piena pārstrādātājs Tere. 3. un 4. vietas dala Skype un Maxima, liecina TNS Emor zīmolu pētījums.

Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: valsts televīzija ETV, Google, maizes uzņēmums Leibur, lielveikalu ķēde Selver, telekomunikāciju uzņēmums Tele2 un YouTube.

Kamēr citu zīmolu pozīcijas pirmajā desmitniekā ir mainījušās, salīdzinot ar 2009. un 2010. gadu, Kalev ir saglabājis un pat palielinājis savu pārsvaru. Zīmols Tere piedzīvojis lielāko kāpumu - no 23. vietas 2009. gadā uz 12. vietu 2010. gadā un 2. vietu tagad.

Pētījumā, kas veikts no šā gada janvāra līdz februārim, piedalījies 1001 Igaunijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Laimas konfektes Latvijai nezudīs, intervijā laikrakstam Diena apgalvo NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Pēc tam, kad publiski tika paziņots, ka NP Foods iegādājies Norvēģijā bāzētais koncerns Orkla, Latvijas iedzīvotāji pauda bažas, kas notiks ar iemīļotajiem zīmoliem, piemēram, Laimas šokolādes konfektēm. Varat bažas kliedēt?

NP Foods iekšienē valda miers, jo mēs zinām savas vērtības, tradīcijas un apzināmies savu spēku. Mums jau izdevies Skandināvijas tirgū paveikt pietiekami daudz laba, lai mēs būtu droši, ka varam ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt ražošanu tepat Latvijā. Ražošanas pārcelšana uz Skandināviju nav iedomājama.

Tādēļ, ka Skandināvijas valstīs ir augstākas darbaspēka izmaksas?

Pārdošanas apjoma un tirgus daļas pieaugums palielinājis Igaunijas saldumu ražotāja AS Kalev pārdošanas ieņēmumus par 11%, un kompānija 2011. gadā nopelnījusi 618 tūkstošus eiro, vēsta baltic-course.com.

2010. gadā Kalev zaudējumi sasniedza 5,8 miljonus eiro.

Kalev apgrozījums 2011. gadā audzis par gandrīz 11% līdz 28,8 miljoniem eiro.

Kompānija pārdevusi 5000 tonnas saldumu, kas ir par 425 tonnām vairāk nekā 2010. gadā.

54% no pārdošanas apjomiem bijušas konfektes un 33% - šokolādes batoniņi.

Latvijas izlases basketbolists Armands Šķēle kādam Latvijas uzņēmējam esot parādā 90 tūkstošus eiro (63 252 latus) un šobrīd izvairās no to maksāšanas, vēsta vairāki Igaunijas mediji.

Igaunijas televīzijas raidījumā Aculiecinieks septembrī tika izplatīta informācija, ka A. Šķēle ar sevis pārstāvēto Igaunijas čempionvienību Tallinas Kalev/Cramo noslēdzis vienošanos, kas latvietim ļauj izvairīties no parādu atmaksas.

Savukārt šonedēļ A. Šķēle Igaunijas tiesai zvērēja, ka viņa mēnešalga ir vien 500 eiro (351 lats). Ja latviešu sportists būs sniedzis nepareizu informāciju, pret viņu var tikt ierosināta krimināllieta.

Tiek vēstīts, ka Latvijas basketbolists vēl no Kalev/Cramo kluba lietošanā saņem automašīnu, dzīvokli, kā arī piemaksu par veiksmīgu sniegumu.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

Kā rūgto, melno vai tumšo šokolādi Latvijā drīkst pārdot pat tādu izstrādājumu, kurā kakao nav pat puse no kopējām izejvielām un kas ir aizdarīts ar augu taukiem, arī palmu eļļu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pārlūkojot veikalos nopērkamās rūgtās, melnās, tumšās un piena šokolādes, kas ražotas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Neatkarīgā secinājusi, ka precīzu kritēriju, pēc kuriem vadītos šokolādes ražotāji, nav. Vieni par rūgto sauc to šokolādi, kurā kakao saturs ir vismaz 70%, citi – par tādu dēvē pat to, kurai kakao saturs nepārsniedz 56%. Tumšās šokolādes cienītājiem jāsamierinās ar aptuveni 47% kakao saturu produktā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane Neatkarīgajai skaidrojusi, ka par šokolādi kuru katru izstrādājumu tomēr nevar saukt. MK noteikumos Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības kakao un šokolādes produktiem ir minēts, kādos gadījumos drīkst piemērot šokolādes un kakao tirdzniecības nosaukumus. «Saskaņā ar šiem noteikumiem par šokolādi drīkst saukt tādu produktu, kas iegūts no kakao produktiem un cukura un kurā kopējā kakao sausna ir ne mazāka par 35%. Piena šokolādē kakao saturs nedrīkst būt mazāks par 25%. Savukārt šokolādes konfektēs šokolādei ir jābūt vismaz 25% no galaprodukta masas. Noteikumi arī nosaka, ka šokolādei aizliegts pievienot dzīvnieku taukus, izņemot piena taukus, kā arī miltus, granulveida un pulverveida cieti. Tajā pašā laikā šokolādes ražošanā atļauts pievienot noteiktus augu taukus,» sacījusi I. Levane. Tiesa, tajos gadījumos, kad ir pievienoti augu tauki, šie noteikumi prasa šokolādes marķējumu papildināt ar skaidri saredzamu un salasāmu norādi – satur kakao sviestu un citus augu taukus. Norādei jāatrodas vienā uztveres laukā ar sastāvdaļu sarakstu un ir jābūt skaidri atdalītai no tā. Neatkarīgā pārliecinājusies, ka vairāku šokolādes tāfelīšu marķējumā pie produkta sastāvdaļām augu tauki ir norādīti. Par to, vai šī norāde ir skaidri saredzama un salasāma, varot strīdēties.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Igaunijā piekto gadu pēc kārtas par mīlētāko zīmolu atzīts saldumu ražotājs Kalev, savukārt otro un trešo vietu dala lietuviešu mazumtirdzniecības tīkls Maxima un piena pārstrādātājs Tere, vēsta Baltic Course, citējot TNS Emor pētījumu.

Saldumu ražotājs Kalev saglabājis līderpozīcijas kopš 2009. gada, savukārt Maxima pērn ierindojās 3. vietā, bet Tere arī aizvadītājā gadā bija otrs mīlētākais zīmols Igaunijā.

Zīmoli Google un Skype Igaunijā šogad topā aizņem ceturto un piekto vietu. Savukārt TOP 12 gozējas arī tādas kompānijas kā A. Le Coq, ETV, Leibur, Rakvere Meat Industry, Selver, Swedbank un Tele2.

Pētījums tika veikts šā gada janvārī, aptaujājot 1007 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka DDB Consulting Baltijas mīlētāko zīmolu topa augšgalā ierindojās Google. Baltijas mīlētāko zīmolu saraksta otrajā vietā ir Nokia, trešajā - Skype. Topa ceturtajā vietā ierindojies zīmols Swedbank, piektajā - Maxima, sestajā - Facebook, septītajā – TV3. Zīmols Google bija arī Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta augšgalā, un arī 2011. gadā Google bija šī topa pirmajā vietā. Salīdzinājumā ar 2011. gadu savas pozīcijas Latvijas mīlētāko zīmolu topā pērn rudenī nemainīja arī Inbox, kas ierindojās otrajā vietā.

Igaunijas elektroenerģijas uzņēmums Eesti Energia, kuras tirgus daļa Igaunijā ir 92 %, cer, ka pēc tirgus atvēršanas tā nekritīs vairāk kā līdz 80 % robežai.

Tā ziņo Igaunijas mediji. Db jau rakstīja, ka aprīlī vairāki desmiti Igaunijas firmu elektroenerģiju iegādāsies no Latvijas a/s Latvenergo nevis no Eesti Energia.

Vairāki līgumi jau ir noslēgti, un vēl citi ir tuvu parakstīšanai, atklāja a/s Latvenergo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis. Elektroenerģijas tirgu Igaunijā atvērs 1. aprīlī. Igaunijas portāls dv.ee lēš, ka latvieši pārdos igauņiem aprīlī elektrību par 10,5 miljoniem (0,45 milj. Ls) igauņu kronu, bet Eesti Energia - par 107 miljoniem kronu (4,8 milj. Ls). Savukārt A. Siksnis uzsvēra, ka par summām nav jēgas runāt, kamēr nav zināms kopējais līgumu skaits. Ar Latvenergo līgumus jau parakstījušas Igaunijas kompānijas Norma, Viisnurk, Tere un Kreenholm, AS Nordic Energy Link, ziņo dv.ee.

Saldumu ražotājas Laima, kā arī pārējo NP Foods piederošo uzņēmumu pārdošana norvēģu koncernam Orkla ir globalizācijas procesu rezultāts, kas nozīmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas uzņēmumiem ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.

«Tendence, ka Latvijas uzņēmumi tiek pārdoti, ir globalizācijas sekas, jo ienāk investori, kurus interesē tirgus daļas. Arī šajā gadījumā skaidrs, ka norvēģi pērk tirgus daļu, jo viņus neinteresē Laimas vecās ražošanas ēkas. Investori pērk uzņēmumus, kuri nav sadrumstaloti, un šajā gadījumā visi minētie Latvijas zīmoli ir ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju. Labāk, lai pārdot tagad, ka nesanāk kā ar Parex, ko gribēja pārdot par miljoniem, bet pārdeva par latu,» sacīja Gulbe.

Viņa arī prognozēja, ka Laimai un pārējiem grupas uzņēmumiem notikušais darījums «nāks tikai par labu». Savukārt Latvijas tirgū paliks nišas saldumu ražotāji, kuru starpā konkurence aizvien palielināsies.

Lai uzlabotu NP Foods konkurētspēju, tiks veiktas vairākas strukturālas izmaiņas NP Foods ietilpstošajos uzņēmumos, informē kompānijas vadītājs Eriks Smits Hansens.

Spilva turpmāk pārņems Gutta vadību, ražotni, darbiniekus un produktu portfeli, kļūstot lielāki spēlētāji sulu kategorijā. Izmaiņas plānotas ar 1. oktobri.

Savukārt Latfood tiks pievienots NP Foods, kļūstot par vienu uzņēmumu.

E. Smits Hansens uzsver, ka produktu zīmoli saglabāsies esošie, jo Orkla pieņēmums ir, ka zīmoli ir vērtības un briljanti, ko nevienam neatdodam. Tomēr tajos plānots investēt – gan modernizācijā, mārketingā, gan to attīstībā, gan jaunos produktos.

«Līdz šim ražošanā Latvijā esam investējuši gandrīz 3 miljonus, bet šogad plānots investēt vairāk nekā 2 miljonus eiro. Viena no jomām ir iekārtu uzlabošana un modernizācija, tiks investēts ražošanas procesos, lai nodrošinātu augstu kvalitāti. Tāpat plānots investēt telpās, lai tās būtu patīkamākas uzņēmuma darbiniekiem,» viņš uzsver.

Lietuvas maizes ražotājs Fazer Kepyklos, kas ir viens no skandināvu grupas Fazer Group uzņēmumiem, plāno šogad Baltijas valstīs iegādāties vienu vai vairākas šokolādes fabrikas, ceturtdien vēsta laikraksts Kauno diena.

Kompānijas komercdirektors Mindaugs Snarskis avīzei apstiprināja, ka uzņēmums vēlas nostiprināties konditorejas izstrādājumu tirgū.

«Mēs esam gatavi iegādāties vienu vai vairākas šokolādes fabrikas, kurām ir stabila pozīcija tirgū. Fabrikā mēs gribētu ražot produktus ar savu zīmolu, kā arī turpināt pašreizējo produktu ražošanu,» viņš sacīja.

Snarskis informēja, ka jau ir sāktas sarunas ar dažām saldumu fabrikām vairākās Baltijas valstīs, un prognozēja, ka darījums varētu noslēgties jau līdz šā gada beigām. Db jau vēstījis, ka neoficiāla informācija liecina: Fazer izrādījis interesi par Kalev pārpirkšanu.

Lai Latvijas uzņēmumi spētu konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, ir nepieciešami lieli līdzekļi, kurus vairumā gadījumu spēj ieguldīt tikai ārvalstu investori. Līdz ar to Latvijas uzņēmumu pārdošanas gadījumi bija un būs, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Lai uzņēmumi spētu konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, ir nepieciešami lieli līdzekļi. Piesaistot tādu starptautiski labi zināmu un pārtikas jomā pieredzējušu investoru kā Orkla, kam pieder desmitiem veiksmīgi strādājošu pārtikas uzņēmumu Eiropā, tostarp Baltijā, NP Foods grupas uzņēmumiem paveras daudz labākas iespējas attīstīt vietējos zīmolus citā mērogā,» norādīja Šure.

Viņa arī norādīja - uzņēmumi, kuri nonākuši Orkla pārraudzībā, turpina veiksmīgi strādāt un attīstīties, nodrošinot ar darba vietām vietējos iedzīvotājus.

«Pozitīvi vērtējams, ka Orkla jau ir pieredze, strādājot Latvijā un kaimiņvalstīs. Tas nav investors, kas ienācis Latvijā pirmo reizi, līdz ar to tam ir zināma ne tikai vietējā tirgus situācija, bet arī pazīstama uzņēmējdarbības vide un tās mentalitāte. Ir jāsaprot, ka darbojamies brīvā tirgus apstākļos, tādēļ šādi uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumi bija, ir un būs,» atzina federācijas vadītāja.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

«Jo gudrākas ir ierīces, ko lietojam, jo stulbāki kļūst to lietotāji,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Igaunijas IT eksperts Kalevs Pihls (Kalev Pihl), Igaunijas sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja AS Sertifitseerimiskeskus vadītājs.

Fragments no intervijas:

«Ja ierīce ir gudra, cilvēkam ir jābūt gudrākam par to. Tāpēc jāmācās arvien vēl un vēl. Es ieteiktu nejusties pārāk ērti un neaizmirst raizēties. Agrāk telefonus lietoja tikai zvanīšanai, tāpēc cilvēki neaptver, ka pasaule mainās un arī viņu rīcībai jāmainās, un telefons jālieto kā dators.

Mēs esam pieraduši vienmēr piekrist piedāvājumiem atjaunot un papildināt mobilās lietotnes ar jaunām iespējām, neizlasot noteikumus. Katrai no tām nepieciešama pieeja dažādai informācijai, un katrs atjauninājums parasti prasa arvien vairāk un vairāk, taču to cilvēki parasti nepamana. Vēl telefonā ir daudz lietu, kurām patiesībā nevajadzētu būt savienotām – darba un privātā informācija ir vienā ierīcē.»

Konkurences padome (KP) vakar vakarā saņēmusi norvēģu koncerna Orkla un kompānijas NP Foods apvienošanās ziņojumu, ko plāno izskatīt četru mēnešu laikā.

KP pārstāve Inita Kabanova skaidroja, ka KP piecu darbdienu laikā no ziņojuma saņemšanas izvērtēs, vai iesniegtajos dokumentos ir ietverta visa informācija, ko apvienošanos gadījumos paredz Ministru kabineta noteikumi.

«Ja visa nepieciešamā informācija būs iesniegta, tad ziņojums tiks izskatīts parastajā kārtībā, respektīvi, četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas KP būs jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem, kas novērš iespējamo kaitējumu konkurencei,» norādīja Kabanova.

Kā ziņots, 26.augustā Norvēģijas kompānija Orkla paziņoja, ka iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos AS Laima, AS Gutta, SIA NP Foods, AS Staburadze, UAB Margiris un SIA Detente no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kura īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf.

Saskaņā ar TNS Emor pētījumu, jau otro gadu pēc kārtas Latvijas iemīļotāko zīmolu topa virsotne ir nemainīga - trīs zīmoli saglabājuši savas pozīcijas tajā. Kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, zīmolu topa virsotne ir nedaudz mainījusies.

Lietuvas TOP 3 šogad veido Google (17%), Facebook (17%) un Maxima (13%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Facebook piedzīvojis 7% pieaugumu (2015.gadā - 10%), bet Maxima - viena procenta kritumu (pērn - 14%). No TOP 3 šogad izkritis Samsung, kas pērn bija trešajā vietā.

Igaunijas patērētāji par iemīļotākajiem šogad nosaukuši vietējo saldumu ražotāju Kalev (14%), tehnoloģiju gigantu Google (14%) un Youtube (14%). Pērn trešais populārākais zīmols bija Swedbank, kas šogad ierindojies septītajā vietā.

«Visās trīs Baltijas valstīs desmit iecienītāko zīmolu vidū ir Google, Facebook, Swedbank un Maxima,» saka TNS Emor izpētes vadītāja Klaudija Vīma. «Katrā no valstīm topā pārstāvēts vismaz viens zīmols no banku, mazumtirdzniecības, telekomunikāciju un interneta uzņēmumu sektora. Redzams, ka Lietuvā un Igaunijā interneta kompānijas minētas biežāk, bet Latvijā respondenti vairāk izcēluši banku sektora un mazumtirdzniecības zīmolus.»

Latvijā prezentēts Smart-ID - jaunākās paaudzes autentifikācijas līdzeklis, kas veidots uz viedtālruņa platformas un turpmāk Latvijas iedzīvotājiem dos piekļuvi bankām un dažādiem digitālajiem pakalpojumiem ar viedtālruņa palīdzību.

Smart-ID ir mobilā lietotne (aplikācija), kura vienkārši un droši ļaus piekļūt dažādiem e-pakalpojumiem. Latvijā Swedbank un SEB banka gatavojas to piedāvāt saviem klientiem jau šī gada pirmajā pusē.

Sākotnēji Latvijā tā būs alternatīva banku kodu kartēm un kodu kalkulatoriem ar vēl lielāku drošības pakāpi, taču ar laiku var tikt izmantots arī citās nozarēs, arī dokumentu parakstīšanai ārpus internetbankām.

Potenciāls jaunā rīka izmantošanai ir liels - 1,4 miljoni banku klientu ir internetbanku lietotāji. Saskaņā ar Latvijas interneta asociācijas 2016.gada datiem, jau šobrīd 800 000 Latvijas iedzīvotāju lieto internetu mobilajos tālruņos. Savukārt TNS dati liecina, ka patlaban jau 61% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir viedierīces.

Gadījumā, ja Kotdivuārā šonedēļ ieviestais kakao eksporta aizliegums netiks atcelts, šokolādes ražotājus sagaida grūtas dienas, savukārt saldumu mīļus – šokolādes sadārdzinājums

Kotdivuāra ir viens no lielākajiem kakao eksportētājiem pasaulē, nodrošinot 40% no šīs šokolādes ražošanai nepieciešamās izejvielas piegādēm.

Dzd.ee vēsta, ka pasaules šokolādes ražotāji cer, ka šis eksporta aizliegums tiks atcelts, pretējā gadījumā rūpniekus gaida lielas grūtības. «Tas ir ļoti liels kaitējums visai nozarei. Ja aizliegums netiks atcelts, kakao cena sasniegs agrāk nepieredzētus augstumus,» skaidro kompānijas Fazer Baltikum pārstāve Baiba Gulbe, piebilstot, ka, viņasprāt, visi šokolādes ražotāji runās par cenu palielināšanu.

B. Gulbe norāda, ka gadījumā, ja kakao eksporta aizliegums netiks atcelts, patērētāji šokolādes sadārdzināšanos jutīs ne ātrāk kā pēc pāris mēnešiem, taču viņa cer, ka situācija atrisināsies un tas nenotiks.

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Lietuvā un Igaunijā ir Google, bet Latvijā – Swedbank.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pasaules vadošajā pētījumu uzņēmumu grupā Kantar. Emor pētnieks Aivars Voogs stāsta, ka ir tikai trīs zīmoli, kas ierindojas TOP 10 visā Baltijā – tie ir Google, Swedbank un Facebook.

Dažiem ir spēcīgas pozīcijas tikai divās valstīs – piemēram, Telia ir vienlīdz populārs Igaunijā un Lietuvā. Latvijā un Lietuvā skalas augšgalā ir arī Maxima, bet Igaunijā tā no pirmā desmitnieka noslīdējusi līdz 14.vietai. Igaunijā un Lietuvā ir populārs ir Gmail, bet Latvijā cilvēki vēl joprojām dod priekšroku Inbox.lv pasta serverim. Līdzīgi ir ar Youtube, kas Latvijā ir vien 11.vietā, bet abās pārējās Baltijas valstīs ierindojas desmitniekā.