Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Ganas galvaspilsētā Akrā desmit gadus darbojusies krāpnieciska iestāde, kas uzdevusies par ASV vēstniecību, izsniedzot viltotas vīzas, pirmdien paziņojusi Vašingtona.

«Krāpnieciskā vēstniecība izgatavoja un kopēja viltotas vīzas, kā paraugu izmantojot vīzas, kurām beidzies derīguma termiņš,» skaidroja ASV Valsts departamenta pārstāvis Marks Toners.

Viņš norādīja, ka ka diez vai kāda persona ar šādām viltotām vīzām ir iebraukusi ASV.

«Mūsdienās ir ļoti, ļoti grūti viltot ASV vīzas,» uzsvēra Toners.

Valsts departaments pavēstīja, ka krāpnieciskā vēstniecība apmeklētājus bez reģistrācijas neuzņēma, tā vietā tās «darbinieki», kas patiesībā bija ganiešu un turku noziedznieki, braukuši uz attālām Rietumāfrikas vietām meklēt potenciālos klientus, kuri pēc tam atvesti uz Akru. Vēlāk par viltotajiem dokumentiem klienti samaksāja pat 6000 ASV dolāru.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldei izdevies apturēt 14 uzņēmumu naudas atmazgātāju grupējumu, kura pakalpojumus uzmantoja 11 uzņēmumi.

Finanšu policijas pārvalde apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas 2011.gada laikā izkrāpa pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) gandrīz 0,5 miljonu latu apmērā un 2011.gada laikā apgrozīja gandrīz 2,5 miljonus latu. Noziedzīgā grupējuma lielākais «klients» ir uzņēmums, kas darbojas celtniecības nozarē un patlaban atrodas ārzemēs. Noziedzīgi iegūto naudu uzņēmumi izmantoja, lai maksātu «aplokšņu algas» .

Noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas klienti savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumu apmēru valsts budžetā. PVN atskaitēs tika iekļauti darījumi zem 1000 LVL, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir jādeklarē, bet nav jāatšifrē darījuma partneri. Fiktīvās darījumu shēmās iesaistītie uzņēmumi izmantoja lielos taksācijas periodus.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

CryptoPolice strādā pie interneta pārlūkprogrammas paplašinājuma, kas seko līdzi tam, ko cilvēks dara virtuālajā vidē, un brīdina par bīstamām un potenciāli krāpnieciskām vietnēm.

Itin bieži sociālajos tīklos var redzēt reklāmas, kas piedāvā slavenu zīmolu saulesbrilles par neticami zemām cenām. Atverot atzīmēto mājaslapu, tā cilvēkam cenšas radīt iespaidu, ka varētu būt reāla, bet visbiežāk pēc pāris dienām no tās vairs nav ne miņas. Krāpnieciskās lapas ar līdzīgiem nosaukumiem mēdz reklamēties interneta meklētājprogrammās, parādoties meklējumu pirmajās vietās. Šādi gadījumi ir itin bieži novērojami, kopējot pirmreizējo virtuālo valūtu piedāvājumu (ICO) projektus. «Lielākais skandāls bija, kad Telegram slēgti īstenoja savu ICO, piesaistot divus miljardus dolāru. Bija palikuši daudzi cilvēki, kuri arī vēlējās investēt, bet nevarēja to izdarīt, jo finansējuma piesaiste notika slēgtā vidē, tāpēc krāpnieki izveidoja interneta vietni, ko nosauca līdzīgā vārdā, un cilvēki tai noticēja, aizsūtīja savu naudu un tika apkrāpti,» stāsta Mikus Losāns, CryptoPolice (Crpoltech OÜ) līdzīpašnieks.

Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību saistībā ar atkārtoti notikušajiem pikšķerēšanas mēģinājumiem nolūkā izkrāpt finanšu līdzekļus, informē asociācijas pārstāve Ilze Vītola. '

Kopš aizvadītās piektdienas, 27. septembra, vairāki iedzīvotāji, tostarp SEB bankas klienti, savos e-pastos saņēmuši krāpnieciska rakstura ziņu, ar aicinājumu pārbaudīt savu bankas kontu. Kā ziņojuma sūtītājs norādīta SEB banka, tādēļ asociācija vērš uzmanību, ka bankas šāda veida paziņojumus klientiem nav sūtījušas.

Saņemot ziņojumu, kas šķietami nosūtīts no jebkuras finanšu iestādes, aicinām to izvērtēt ļoti kritiski. Īpaši, ja tajā tiek lūgts atvērt kādu saiti un ievadīt datus. Ja ziņojums šķiet aizdomīgs, nekādā gadījumā nevajadzētu atvērt tajā norādītās saites un neievadīt prasīto informāciju, tai skaitā piekļuves kodus, veikt maksājumus vai atjaunot personas datus. Obligāti jāpārbauda, vai sūtītāja adrese tiešām atbilst sūtītāja nosaukumam un vai tīmekļa vietnes adrese atbilst reālajai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pabeigusi pirmstiesas izmeklēšanu un šī gada 19. martā kriminālprocesa materiālus nedevusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai pret septiņiem aizdomās turētajiem, informē Valsts policija.

Personu grupa prettiesiski ieguva Eiropas Savienības reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 4 268 000 eiro apmērā un vēlāk krāpnieciskā ceļā iegūtos naudas līdzekļus legalizēja.

2016. gada 19. aprīlī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas – par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa un pēc Krimināllikuma 195. panta, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, trešās daļas – par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa.

ENAP amatpersonas izmeklēšanas laikā noskaidroja, ka iespējamās krāpnieciskās darbības tika veiktas no kāda uzņēmuma atbildīgo amatpersonu puses laika periodā no 2009. gada līdz 2011. gadam. Konkrētā uzņēmuma amatpersonas realizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā projektu, kas bija saistīts ar pievadķēžu ražošanu. Tajā ietilpa arī ražošanas telpu renovācija un tehnoloģisko iekārtu iegāde.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Lietuvā 1.maijā pilnā apmērā stājās spēkā nacionālā shēma “RED BP”, kurā ir noteiktas prasības attiecībā uz cietā biokurināmā atbilstību ilgtspējības kritērijiem. Piedalīties shēmā un tirgot ilgtspējīgu biokurināmo var arī Latvijas piegādātāji.

No 1. janvāra Eiropas Savienības energoresursu tirgus dalībnieki, kuri ekspluatē iekārtas, kurās tiek izmantots biokurināmais un kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir 20 MW vai vairāk, vai kuri piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), drīkst lietot tikai ilgtspējīgu biokurināmo.

Prasība tirgot un izmantot ilgtspējīgu biokurināmo ir noteikta Eiropas direktīvā “RED II” (angļu val. Renewable energy directive).

Šī direktīva paredz biokurināmā izmantotājiem zināt par izmantotā biokurināmā izejvielām un izcelsmi, no piegādātājiem pieprasīt informāciju un pārliecināties, ka izejvielas ir iegūtas, ievērojot piemērojamās ilgtspējības prasības, kā arī aprēķināt ar biokurināmā dedzināšanu saistītās SEG emisijas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde ir apturējusi ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīta grupējuma darbību.

Pēc sākotnējās informācijas grupējums laika posmā no 2008.gada oktobra līdz pērna gada decembrim apgrozījis noziedzīgi iegūtus līdzekļus 8,7 miljonu latu apmērā un izvairījies no PVN nomaksas vairāk kā 1,5 miljonu latu apmērā.

VID darbinieki šā gada 24.martā veikusi 16 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā. Kratīšanas veiktas noziedzīgajā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās.

Ņemot vērā to, ka viena no shēmā iesaistītajām personām ir nonākusi citas tiesībsargājošās iestādes redzeslokā par nelegālu narkotisko un psihotropo vielu apriti un bijušas aizdomas par iespējamu narkotisko vielu esamību kādā no kratīšanas objektiem, kratīšanās tikai piesaistīti VID kinologi ar darba suņiem.

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā un tā ietekmi uz shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Iepriekšminēto paredz LM informatīvais ziņojums Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Lai gan līdz 2009.gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1.līmeni un 2.līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009.gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā – 8%), tādejādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009.gada 2% apmērā, bet sākot no 2016.gada – 6% apmērā. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī.

Pārmaiņas nekad nav pakāpenisks vai viegli aprakstāms process. Drīzāk to norise ir haotiska un sarežģīta, un gala rezultātus viegli var ietekmēt virkne negaidītu faktoru. Tādēļ līderiem, lai īstenotu organizatoriskas pārmaiņas, ir jāizveido un jālieto reāli izpildāma shēma.

Vadībzinātnes un organizāciju psiholoģijas profesori Deivids M. Herolds (David M. Herold) un Donalds B. Fedors (Donald B. Fedor) ir izveidojuši šādu pārmaiņu vadības modeli un pārbaudījuši savas idejas praktiskajā dzīvē, pārrunājot tās ar simtiem vadītāju, kas pārmaiņas izdzīvojuši savā ikdienas darbā.

Rezultātā tapusi līderības stratēģijām veltītā grāmata Mainiet veidu, kā vadāt pārmaiņas. Latviešu valodā to klajā laidusi izdevniecība Lietišķās informācijas dienests.

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

ASV bankas JPMorgan Chase & Co vadošie darbinieki cietuši klusu, klientam Bernardam Medofam īstenojot savu episko Ponzi shēmu, tādējādi cerot aizsargāt bankas investīcijas un turpināt sadarboties ar viņu, atsaucoties uz tiesā iesniegtu prasību, vēsta Reuters.

Irvings Pikards, tiesas iecelts pilnvarotais, kurš cenšas atgūt bijušo Medofa klientu naudu, šādas apsūdzības izteicis prasībā pret otru lielāko ASV banku. Ceturtdien publiskota rediģēta prasības versija.

«Lai arī daudzas finanšu institūcijas pieļāva Medofa īstenoto krāpšanu, JPMorgan Chase bija pašā šīs krāpniecības centrā, un līdzdalībniece tajā,» teikts prasībā, kas iesniegta ASV bankrota tiesā Manhetenā.

Tā pirmo reizi pierādot - Pikards uzskata, ka JPMorgan bijusi ieinteresēta uzturēt desmitiem gadu garumā ilgušās attiecības ar Medofu, kura krāpnieciskā shēma gaismā nāca 2008.gada 11.decembrī.

Sešu miljonu latu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmā, kurā starp aizdomās turētajiem ir metālapstrādes uzņēmuma Dīlers īpašnieki, izmantotas ofšoru kompānijas, aģentūra LETA uzzināja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Patlaban šajā kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana, tiek veiktas norēķinu kontu analīzes, apskatīti kratīšanu laikā izņemtie priekšmeti, dokumenti un datu nesēji.

Tāpat arī tiek gatavoti tiesiskās palīdzības lūgumi uz vairākām Eiropas Savienības un citām valstīm, jo izmeklēšanā noskaidrojies, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā izmantotas ofšoru kompānijas.

Kā ziņots, Dīlers, kas pieder Denisam un Sergejam Zaiceviem un Kasparam Čerekovam, pārstrādā metāllūžņus, izgatavo alumīnija sakausējumus, kā arī savāc un utilizē bīstamos atkritumus. Pēc firmas.lv informācijas, Dīlers 2011.gadā apgrozījis 23,9 miljonus latu, bet gadu iepriekš - 15,91 miljonu latu. 2011.gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,15 miljonu latu peļņu, bet iepriekšējā gadā Dīlers peļņa bijusi 1,23 miljoni latu.

Igauņu uzņēmējs Marts Vūglaids vērsies tiesā ar prasību piedzīt sešus miljonus latu no «Jūrmalgeitas» uzņēmēja Almanta Polikēviča un divus miljonus no Jūrmalas domes, jo uzskata, ka ir piekrāpts.

Vūglaids un kompānija Manutent savulaik no Polikēviča nopirka sešu hektāru zemes nomas tiesības Lielupes krastā par 9 miljoniem eiro. Igaunis šajā vietā plānoja uzsākt daudzdzīvokļu un privātmāju būvniecību, kopumā investējot 61 miljonu latu.

TV3 raidījums Nekā Personīga vēsta, ka Jūrmalas būvvalde izdeva būvatļauju, bet juridisku atzinumu, ka var būvēties, deva kompānija Loze, Grunte un Cers. Taču izrādījās, ka nomas līgums nav tiesisks, jo zeme, iespējams, pieder valstij, nevis pašvaldībai. Savukārt Jūrmalas domes izdotā būvatļauja bija nelikumīga, jo iznomātā zeme atrodas aplūstošajās teritorijās līdzās Eiropas aizsargājamam biotopam.

Vārdi "Black Duck Invest", Vojteks Kačens un Tibors Bokors kopš aprīļa Latvijas medijos izskan biežāk nekā daža laba vietējā slavenība. Melnās pīles un tās pārstāvju knābieni gan ir ļoti konkrēti un mērķtiecīgi - vērsti uz viena no vadošajiem Latvijas un reģiona farmācijas uzņēmumiem - A/S "Olainfarm" - pārņemšanu savā kontrolē.

"Reiderisma mēģinājumi pret Olainfarm", "Prasība tiesā pret Olmafarm", "Tiesa noraida Black Duck Invest prasību", "Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru", "Policija lidostā aiztur divus čehu pilsoņus un bijušo "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču", šie ir tikai daži no virsrakstiem nepilnu divu mēnešu laikā, kas publicēti Latvijas presē.

Par spīti arestiem, akcionāru iebildēm, "Black Duck Invest" mērķtiecīgi turpina savus centienus pārņemt kontroli uzņēmuma valdē, lai turpinātu iesākto afēru, proti, uzņēmuma akciju iegūšanu. Kas ir šis "Black Duck Invest" un kur tas smēlies tik lielu pārliecību par saviem spēkiem?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija atklājusi naudas atmazgāšanas shēmu, kuras organizators ir kāds Liepājas uzņēmējs, kas, iespējams, nelegāli darbojies naftas biznesā. Pēc DB rīcībā esošās informācijas, tas ir SIA Hanza Bunkering Liepaja direktors Artis Hartmanis, kurš Latviju jau pametis.

Četru gadu laikā nelegālajā biznesā šis liepājnieks apgrozījis aptuveni 140 milj. Ls, tomēr precīzu atmazgātās naudas un nenomaksāto nodokļu summu izmeklētāji vēl noskaidros.

Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomās turētais uzņēmējs ir SIA Hanza Bunkering Liepaja direktors Artis Hartmanis. Uzņēmuma tālruņi nav pieejami, taču iespējams, ka uzņēmējs jau Latviju pametis un uzturas Krievijā. Viņš ir vienīgais uzņēmējs Liepājā, kura apraksts varētu atbilst VID raksturojumam. Dienas Bizness rakstīja, ka 2005. gadā 62 tūkst. Ls nopelnījusī SIA Baltic Bunkering Company (tiesa, apgrozījums bijis tikai 380 tūkst. Ls), kuras lielākais īpašnieks ir Artis Hartmanis, iegādājusies pilnīgi jaunu Aston Martin DB9.

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Somijā divus gadus darbojusies nodokļu krāpniecības un «aplokšņu algu» shēma skolu un bērnudārzu būvniecībā, kurā iesaistīti vairāk nekā 500 celtnieku no Igaunijas, bet izmeklēšana pašlaik tiek veikta pret 10-20 Igaunijas pilsoņiem.

Divu Somijas pilsoņu izveidotā shēma darbojās kopš 2013.gada rudens, bet pērn policija to atklāja, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Paevaleht.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldību objektos, piemēram, skolas un bērnudārza būvniecībā Espo, ar apakšuzņēmēja starpniecību tika piesaistīti nelegāli strādājoši celtnieki, kuriem pašvaldība tiešā veidā nemaksāja.

Strādnieki nebija oficiāli reģistrēti, bet formāli tika radīts iespaids, ka nodokļi tiek maksāti.

«Divas trešdaļas strādnieku bija no Igaunijas, kā arī bija Somijas pilsoņi un citu valstu pilsoņi,» laikrakstam stāstīja Somijas kriminālpolicijas izmeklētājs Janne Jarvinens.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, aģentūru LETA informēja VID.

Pēc sākotnējiem aprēķiniem trīs mēnešu laikā, veicot nelikumīgus darījumus ar dīzeļdegvielu, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 400 000 eiro nenomaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veidā.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziedzīgajā shēmā ir iesaistīts strādājošs degvielas tirgotājs ar plašu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā, kā arī kāds 2017.gada nogalē reģistrēts Latvijas uzņēmums, kuram piešķirta degvielas vairumtirdzniecības licence un VID izsniegta atļauja īpašā PVN režīma piemērošanai preču importa darījumos.

Minētais uzņēmums kopš 2018.gada sākuma Latvijā ievedis un apgrozībā nodevis vairāk nekā 2000 tonnas dīzeļdegvielas. Par šāda apjoma dīzeļdegvielas importu un realizāciju iekšzemē valsts budžetā būtu jānomaksā PVN vairāki simti tūkstošu eiro apmērā. Konkrētajā gadījumā valsts budžetā nonākuši vien pāris tūkstoši eiro.

Saistībā ar starptautisko shēmu, kurā iesaistīts arī Latvijas rekorduzņēmums SIA Vundera, turpinās izmeklēšana.

Gandrīz divus gadus pēc tam, kad sākās tracis ap tolaik nevienam nezināmo pēc apgrozījuma lielāko 2006. gada Latvijas uzņēmumu Vundera, lielākā daļa no Db zināmajiem šī uzņēmuma darījumu partneriem uzsākuši likvidācijas procesus vai apturējuši darbību, tādējādi netieši apstiprinot tolaik paustās aizdomas, ka šis Latvijas «lielākais» uzņēmums bijis iesaistīts nodokļu izkrāpšanas shēmā vai kāda cita veida nelikumīgās darbībās.

Uzņēmuma Vundera vārds plaši izskanēja 2007. gada rudenī, kad kļuva zināms, ka tā bija pēc apgrozījuma lielākā Latvijā reģistrētā kompānija 2006. gadā. Tas, ka kaut kas ar šo uzņēmumu nebija kārtībā, šķiet, bija skaidrs ikvienam, jo, neskatoties uz tā apgrozījumu, kas Latvijas biznesa videi bija milzīgs - 413 milj. Ls, tā darbība bija palikusi nemanīta gan no uzņēmēju, gan patērētāju, gan mediju puses.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti: