Minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis iekaro Āfrikas un Latīņamerikas plantācijas, taču mērķē arī uz Latvijas mazdārziņiem.

Lielveikalā pērkot no Latīņ-amerikas atvestos banānus, iespējams, atbalstāt arī Latvijas ražotāju. Eksotiskais auglis var būt izaudzēts ar Liepājas uzņēmuma NPK Terminālis saražotājiem minerālmēsliem. Arī pie Itālijā ražotā krekla, kas jums ir mugurā, liepājnieki, iespējams, ir pielikuši savu roku, jo ar NPK Termināļa «zemes vitamīniem» tiek barota arī Āfrikā audzētā kokvilna.

Labvēlīgā augsnē

Liepājā bāzētais minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis nav radīts tukšā vietā – iekārtas un darbinieku kodols ir maksātnespējīga uzņēmuma Jumītis mantojums, ko pirms dažiem gadiem savās rokās pārņēma investori no Krievijas, Šveices un Latvijas. NPK Termināļa izpilddirektors Ģirts Cēlājs stāsta, ka minerālmēslu bizness kompānijas īpašniekiem nemaz nav svešs, kas lielā mērā arī noteica pārliecinošu kompānijas veikumu. Taču – ne tikai tas.

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Sarunā ar Db.lv projekta Pasaules Siena autors un valdes loceklis Ģirts Cēlājs pastāstīja, ka šā gada martā projekts izies ārpus Baltijas valstu robežām, un projekta popularizēšana tālāk norisināsies Lielbritānijā. Līdz ar to pēc gada - 2009. gada martā - projekta autori cer, ka projektam būs reģistrējušies jau 6,5 miljoni cilvēku jeb 10% no mērķa.

Ģ. Cēlājs pastāstīja, ka aptuvenās izmaksas kampaņai Lielbritānijā būs 100 000 - 150 000 latu mēnesī, un paredzamais kampaņas ilgums būs 1 līdz 2 mēneši. Projekta autori kampaņas veidu pašlaik vēl tur noslēpumā, taču esot izskatītas vairākas stratēģijas, no kurām vispiemērotākā izkristalizēsies pēc vienošanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kas palīdzēs projektu popularizēt ārzemēs.

Arī par iespējamajiem sadarbības partneriem Ģ. Cēlājs nevēlējās runāt, jo pašlaik vēl risinoties sarunas.

Tāpat Ģ. Cēlājs neizslēdza iespēju, ka projekts varētu gūt atbalstu no kāda miljonāra vai kādiem starptautiskiem fondiem.

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

SEB Unibanka pirms termiņa ir pabeigusi “Baltic Trust Bank” (BTB) izlaisto hipotekāro ķīlu zīmju izplatīšanu, Db informēja SEB Unibankā. Latu, eiro un ASV dolāru ķīlu zīmju izplatīšana tika uzsākta 26.septembrī. Laidienu apjoms bija 3 miljoni latu, 3 miljoni eiro un 3 miljoni ASV dolāru. BTB hipotekāro ķīlu zīmju laidienu ASV dolāros SEB Unibanka pabeidza desmit dienas pēc izplatīšanas sākuma - 6.oktobrī, latu ķīlu zīmju izplatīšana tika pabeigta 14.oktobrī, savukārt hipotekāro ķīlu zīmju laidiens eiro valūtā tik noslēgts 9.novembrī. SEB Unibanka citu komercbanku emitēto ķīlu zīmju izplatīšanu ir nodrošinājusi jau četras reizes – bez minētajām BTB ķīlu zīmēm, pērn SEB Unibanka izplatīja arī trīs Latvijas Hipotēku un Zemes bankas ķīlu zīmju laidienus latos un ASV dolāros. Ķīlu zīmes tiek izlaistas pamatojoties uz "Hipotekāro ķīlu zīmju likumu", kurš garantē ieguldījumu drošību. Ķīlu zīmes ir ilgtermiņa parāda vērtspapīri ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu. Ķīlu zīmes ir vērtspapīri ar augstu drošības līmeni, ko nosaka "Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" ietvertās prasības.

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Imantas Tirgus izveidojis e–Tirgu un turpina domāt par paplašināšanos tuvākajos gados, stāsta SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Pastāstiet vairāk par savu uzņēmumu, tā koncepciju un pakalpojumiem! Kādas ir jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem nozarē?

Imantas Tirgus izveidošanas mērķis ir apvienot Latvijas pārtikas produktu ražotājus vienkopus, kā arī papildināt to piedāvāto klāstu ar populāriem produktiem no Eiropas. Esam izveidojuši paviljonu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurā atrodas vairāk nekā 50 saimniecību tirdzniecības vietas, kurās piedāvā visus nepieciešamos pārtikas produktus ikdienai un svētku reizēm. Pie mums var nesteidzīgi iepirkties, nobaudīt dažādus ēdienus un dzērienus, ko gatavo uz vietas. Mūsuprāt, pircējiem ir būtiski iegādāties svaigus pārtikas produktus ar skaidru izcelsmi. Mēs rūpējamies, lai klienti pie mums atgrieztos arvien biežāk. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka mēs atrodamies apkaimē ar ērtu piebraukšanu un bezmaksas autostāvvietu.

"Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, kas šeit tiek tirgota. Varu likt roku uz sirds, ka zem Latvijas karoga netiek tirgoti poļu kartupeļi un beļģu gaļa, to mēs esam izslēguši," db.lv komentēja SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Tirgus tika atklāts šā gada maija beigās bijušajās lielveikala Prisma telpās Kurzemes prospektā 3.

SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis pastāstīja, ka tā kā blakus atrodas lielie tirgus spēlētāji - gan Rimi, gan Maxima, tad trešajam lielveikalam īsti vairs vietas nebija. "Ņemot vērā, ka attīstām tirdzniecības un izklaides parku, tad mums vajadzēja atrisināt jautājumu ar pārtikas operatoru. Izveidojām "Imantas Tirgus" konceptu, lai nodrošinātu gan cilvēku plūsmu, gan lai piedāvātu kaut ko alternatīvu, jaunu, nebijušu. Strādājam pie tirgus attīstības, jauniem konceptiem, interesantiem produktiem, mājražotāju piedāvājumu, uzrunājam dažādus tirgotājus, papildinām produktu tirgotāju rindas, priekšroku dodot Latvijas ražotājiem, audzētājiem," komentē Ē.Ertmanis.

Pamatojoties uz 2.5 YR LVL A02 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/6) ir nolēmusi dzēst BTB 2.5 YR LVL A02 sērijas (ISIN LV0000800282) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir LVL 3'000'000.

Pamatojoties uz 5 YR EUR C01 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/7) ir nolēmusi dzēst BTB 5 YR EUR C01 sērijas (ISIN LV0000800290) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir EUR 3'000'000.

Pamatojoties uz 5 YR USD B02 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/8) ir nolēmusi dzēst BTB 5 YR USD B02 sērijas (ISIN LV0000800308) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir USD 3'000'000.

Rīgas Fondu biržā šī gada 24.novembrī notiks akciju komercbankas Baltic Trust Bank ķīlu zīmju sākotnējā izvietošana.

Sākotnējā izvietošanā tiks piedāvātas Baltic Trust Bank 30 000 BTB 3YR ķīlu zīmes ar kopējo nominālvērtību LVL 3 000 000 un dzēšanas datumu 2007.gada 1.decembrī un 30 000 BTB 5YR USD ķīlu zīmes ar kopējo nominālvērtību USD 3 000 000 un dzēšanas datumu 2009.gada 1.decembrī.

Baltic Trust Bank ķīlu zīmju sākotnējā izvietošana tiks veikta Rīgas Fondu biržas tirdzniecības sistēmā SAXESS 2004.gada 24.novembra tirdzniecības sesijas laikā, saskaņā ar ķīlu zīmju prospektos noteikto vērtspapīru izvietošanas kārtību un biržas noteikumiem. Izsoles organizētājs ir Baltic Trust Bank.

Norēķini par izvietotajām BTB 3YR LVL ķīlu zīmēm tiks veikti 2004.gada 29.novembrī, bet par izvietotajām BTB 5YR USD ķīlu zīmēm - 2004.gada 1.decembrī.

Ķīna, kuras valdība pēdējo gadu laikā īstenojusi intensīvu jaunu mājokļu būvniecību, rada bažas par jauna, vērienīga nekustamo īpašumu burbuļa rašanos. Pašlaik Ķīnā tukši un neapdzīvoti ir ne vien daudzi premium klases debesskrāpju projekti, bet arī jauni daudzdzīvokļu kompleksi, veseli rajoni un pat pilsētas, vēsta CBS News 60 minutes.

Ķīna līdz šim ir bijusi «finanšu brīnums», kas trīsdesmit gadu laikā spēja kļūt par pasaules otru lielāko ekonomiku, un to lielā mērā nodrošināja valsts īstenotā politika. Viena no jomām, kurai nopietni pievērsās Ķīna, bija nekustamā īpašuma celtniecība, taču pašlaik novērojama situācija, ka jaunuzcelto pilsētu maģistrālēs satiksmi «sastrēgumstundā» veido vien dažas automašīnas.

Tukšas jaunuzceltas pilsētas atrodamas visā Ķīnas teritorijā. Taču, izrādās, ka teju visi dzīvokļi, kas atrodas tukšajās «spoku pilsētās» teju bez jebkādām dzīvības pazīmēm, ir pārdoti. Pirms 15 gadiem, kad Ķīnas valdība atļāva tās iedzīvotājiem iegādāties pašiem savus mājokļus, nekustamā īpašuma iegāde šķita kā labs investīciju veids, paredzot, ka mājokļu cenas pieaugs straujāk nekā inflācija. Lielākā daļa tukšo dzīvokļu īpašnieku «spoku pilsētās» ir nesen izveidojušās Ķīnas vidējās klases pārstāvji.

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Šonedēļ veiksmīgi noslēdzās PARITATE BANKA hipotekāro ķīlu zīmju piedāvājums investoriem, kuru organizēja “Hipotēku banka.” Ķīlu zīmes tika emitētas par summu EUR 9'000'000 ar dzēšanas termiņu 3 gadi un ar gada procenta likmi 6 mēnešu Libor + 1,55%. Hipotekārās ķīlu zīmes tika pārdotas par to nominālvērtību.

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Paņko norādīja, ka “šis darījums ir kārtējais apliecinājums Hipotēku bankas veiksmīgajai pieredzei ķīlu zīmju emitēšanā. Šī ir lielākā privātās bankas hipotekāro ķīla zīmju emisija Latvijā. Liels gandarījums ir arī par jaunu ārvalstu investoru līdzdalību emisijas veiksmīgā norisē.”

Emisiju Hipotēku banka veica sadarbībā ar finanšu konsultāciju kompāniju Sigma Kapitāls.

PARITATE BANKA uzsvēra savu apmierinātību, ka ne tikai Baltijas, bet arī rietumu investori novērtēja bankas strauji augošo potenciālu un iegādājās ķīlu zīmju trešās emisijas vērtspapīrus.

Hipotēku banka ir viena no pieredzes bagātākajām bankām, kura resursu piesaistei hipotekārās kreditēšanas attīstībai izmanto hipotekāro ķīlu zīmju emisijas. Hipotēku banka ir lielākais hipotekāro ķīlu zīmju emitents Latvijā.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Starptautiskā reitinga aģentūra Moody’s Investor Services ir piešķīrusi “Baltic Trust Bank” (BTB) emitētajām ķīlu zīmēm reitingu Ba2, Db informēja BTB BTB ir pirmā privātā komercbanka Latvijā, kas veica hipotekāro ķīlu zīmju emisiju (pirms tam to veica vienīgi VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka). Pirmā emisija notika pagājušā gadā 1.decembrī, kad Rīgas Fondu Biržas (RFB) izsolē tika pārdots ievērojams BTB ķīlu zīmju portfelis. Ķīlu zīmju kopējais emisijas apjoms ir 3’000‘000 latu un 3’000’000 ASV dolāru. Pozitīvi novērtējot investoru interesi, BTB plāno pārdot ķīlu zīmju emisijas atlikumu izsolē, kas notiks 10.februārī RFB. Hipotekāro ķīlu zīmju emisijas mērķis ir BTB resursu bāzes diversifikācija un Latvijas finanšu tirgus attīstības veicināšana. Hipotekāro ķīlu zīmju reitings (Ba2) ir augstāks par bankas reitingu (Ba3), kas liecina par šī finanšu instrumenta augstāku drošību. Ķīlu zīmes ir nodrošinātas ar hipotekārajiem kredītiem un ar kredītiem pret Latvijas pašvaldību garantijām. Bankas plānos 2005.gadā nākamā ir eiro denominēto hipotekāro ķīlu zīmju emisija.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Kurzemes prospektā 158 atklāts Imantas sporta centrs, kura izveidē ieguldīti 5,6 miljoni eiro.

Jaunajā Imantas sporta centrā ir izbūvēts lielais tematiskais rotaļu laukums - lidosta, nelieli rotaļu laukumi ar atsevišķiem elementiem, skeitparks, vingrošanas laukums, divi multifunkcionālie laukumi, divi «3x3» basketbola laukumi, skrejceļš ar tāllēkšanas sektoru, futbola laukums ar mākslīgo zālienu, tribīnes, izveidota parka teritorija ar jauniem apstādījumiem, kokiem, skatuvi un piknika galdiem.

Teritorijā ir atjaunots amfiteātris, kā arī uzstādītas desmit moduļu tipa palīgēkas - apsardzei, medmāsas kabinetam, labierīcībām, ģērbtuvēm un inventāra uzglabāšanai.

Visā teritorijā ir izbūvēti jauni inženiertīkli – kanalizācija, apgaismojums, videonovērošana, apziņošanas sistēma. 813 metru garumā ir uzstādīts metāla žogs, nobruģēti celiņi gandrīz 9 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, kā arī veikti teritorijas apzaļumošanas darbi vairāk nekā 20 tūkstošu kvadrātmetru apjomā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA KBO ir nodevis ekspluatācijā otro daudzdzīvokļu māju projektā Imantas Ozoli, Rīgā, Jūrmalas gatvē 82, k-2, informē kompānijas pārstāve Sanita Zērvena.

Jaunuzceltajā ēkā ir 108 dzīvokļi, no kuriem pašlaik rezervēti 40%. «Nepilna gada laikā pirmā daudzdzīvokļu māja "Imantas Ozolos" jau ir teju pilnībā apdzīvota, savukārt otrajā mājā gandrīz puse dzīvokļu jau rezervēti. Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc ekonomiskās klases dzīvokļiem, tuvākajā laikā plānojam vēl vairāku citu projektu attīstību Rīgā,» norāda S. Zērvena.

Dzīvojamās mājas teritorijā ir autostāvvieta un bērnu rotaļu laukums. Dzīvokļu cenas projektā ir sākot no 1440 EUR/m2. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari un aprīkoti ar visām ērtībām.

Pirmā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja projektā Imantas Ozoli tika nodota ekspluatācijā pērn augustā.

DNS analīzes apliecina, ka aizturētais vīrietis ir tā dēvētais Imantas pedofils, preses konferencē teica Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Sozinovs sacīja, ka noziedznieks ticis aizturēts pagājušajā trešdienā un piektdien viņam piemērots apcietinājums.

Viņš piebilda, ka gan viņa psiholoģiskais portrets, gan iepriekš izplatītais fotorobots atbilda Imantas pedofilam. Aizturētais ir 20 gadus vecs jaunietis.

Darbs ne uz vienu mirkli nebija apstājies, uzsvēra Sozinovs, norādot, ka darbs neapstāsies arī turpmāk, jo jāsaprot noziedznieka uzvedības motīvi un kā viņš izvēlējās savus upurus.

Sozinovs pastāstīja, ka pie aizturētā atrasts oficiāli iegādāts gāzes ierocis. Puisis agrāk policijas redzeslokā bija nonācis par narkotiku lietošanu un sīku zādzību, taču pirms tam ar dzimumnoziegumiem nebija saistīts.

Daugavpilī vēl joprojām virza pretrunīgi vērtēto ideju par «debesskrāpju» būvniecību. 2013. gada pirmajā Daugavpils pilsētas domes sēdē desmit deputātu vienbalsīgi nolēma pagarināt pilsētas centrā ieplānotā, zemes nomas līgumā noteiktā dzīvojamo un administratīvo ēku kompleksa SkyLine celtniecības termiņu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kā informē laikraksts, projekts nav jauns, par ambiciozo celtniecības ieceri Sporta un Kandavas ielu rajonā runā jau gandrīz desmit gadu. Zemesgabala nomas līgums uz 50 gadiem tika noslēgts 2004. gadā, 2007. un 2009. gadā to jau koriģēja.

Projekta iniciatores firmas Ditton BC mājaslapā varot lasīt, ka projekta SkyLine realizācijas gaitā paredzēts Daugavpilī izveidot jaunu, mūsdienīgu daudzfunkcionālu dzīvojamo un biznesa centru. Tur paredzēts izbūvēt dzīvojamo kompleksu – 20 un 18 stāvu ēkas, kurās izvietosies 156 dzīvokļi ar platību no 66 līdz 120 kvadrātmetriem.

Firmas pārstāvis Aleksandrs Misjukovecs videoprezentācijā tagad apgalvojis, ka projektā jau ir ieguldīti 720 tūkstoši latu, notikusi projekta iekļaušana Daugavpils detaļplānojumā, inženierkomunikāciju ierīkošana, tenisa kortu pārcelšana, dažādu dokumentu sagatavošana. Taču viņš pats atzinis, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, virzība apstājusies, kaut arī visu laiku ir meklēti investori.

Pasaulē pārtraukti darbi pie 142 no 1 324 plānotiem debesskrāpju projektiem, ieskaitot 29 ASV, kur kopumā plānoti 301 projekti. Globāli skatoties jāsecina, ka darbi pārtraukti pie piecām augstākajām celtnēm piecos kontinentos, raksta aģentūra Reuters.

Zīmīgāki debesskrāpju projekti, pie kuriem darbi ir apturēti, ir Čikāgā, kur pamati jau ielikti 150 stāvu ēkai Chicago Spire. Tāpat apturēts projekts, kurš paredz kilometru augstā Nakheel Tower būvniecību Dubaijā, kā arī Russian Tower projekts Maskavā.

Vissmagāk krīze iespaidojusi būvniecības sektoru ASV, kur bez darba palikuši aptuveni 2 miljoni šīs nozares darbinieki. Krīzes dēļ apturētā Chicago Spire projektā, kuru bija paredzēts pabeigt 2012. gadā, iepriekšpārdošanā iegādāta trešdaļa dzīvojamo telpu, kuru cenas svārstās no 750 tūkst. līdz 40 miljoniem ASV dolāru. Chicago Spire ir sestā augstākā celtne no plānotajiem debesskrāpju projektiem.

Londonas nekustamo īpašumu attīstītāji samazina daudzstāvu ēku celtniecību, kas liecina, ka pilsētas debesskrāpju būvniecības «trakums» tuvojas noslēgumam, raksta Bloomberg.

Lai gan Londonas debesskrāpju pulkam līdz 2014. gadam pievienosies trīs jaunas četrdesmit stāvu ēkas, tomēr, norāda Bloomberg, to celtniecība tika uzsākta vēl pirms ekonomiskās krīzes. Tagad nekustamo īpašumu attīstītāji nodarbojas ar lētākiem un mazāk ambicioziem projektiem.

Pieprasījums pēc biroja telpām debesskrāpjos Londonā ir ievērojami samazinājies, kopš 2008. gadā valstī iesākās smagākā recesija kopš Otrā pasaules kara. Ekonomiskā krīze liek uzņēmējiem rūpīgi apsvērt savus izdevumus un meklēt lētākas telpas.

Londonas debesskrāpji nereti tiek uzskatīti par ekskluzīviem. Pateicoties salīdzinoši lielajām debesskrāpju būvniecības izmaksām telpu īre tajos parasti ir dārgāka. Piemēram, 46 tūkstošus kvadrātmetru liela debesskrāpja uzcelšana Londonā izmaksātu 150 miljonus mārciņu – divas reizes vairāk nekā standarta ēka. To būvniecība aizņem ilgāku laiku un tas liek uzņēmumiem ilgāku laiku atrasties dīkstāvē.