Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai, norāda biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās, un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes, un tā tālāk.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti - ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

Plaisa starp Briseli un Eiropas tautām apdraud ES uzbūvi; risinājums ir politikas maiņa

Atraušanās no tādām reālām, konkrētām lietām kā vienotais tirgus ir sagādājusi Eiropai zaudēto desmitgadi, saka Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) prezidents Anrī Maloss.

EESK darbs katrā ziņā ir arī sociālais dialogs, kas ir viena no lielākajām Eiropas problēmām. Kas par lietu – kāpēc dialogs nerisinās kā nākas? Kāpēc ir leģitimitātes krīze?

Eiropā tiešām ir leģitimitātes krīze – institūciju krīze, pirmām kārtām ar to saprotot EK. Ja runājam par birokrātiju un leģitimitātes trūkumu, tad tas nav par EP vai mūsu komiteju, vai ES Padomi, bet par EK ar tās 25 tūkstošiem darbinieku. Ir cerība, ka jaunās EK laikā ar [Žanu Klodu] Junkera kungu un arī [Valda] Dombrovska kungu kā «jaunām asinīm» kaut kas varētu mainīties. Proti, birokrātija varētu mazināties, un mēs tiktu pie vairāk politiski orientētiem ES lēmumu pieņēmējiem.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.

SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors Andrejs Domkins sarunā ar “Dienas Biznesa” žurnālistu Māri Ķirsonu atklāj, kā valstī valdošā birokrātija ierobežo koksnes izmantošanas attīstību būvniecības nozarē. Analītisku un zinātnē balstītu lēmumu pieņemšana ir izšķiroša tagad, pirms Latvija kļūst tikai par izejmateriālu eksportētāju, tā vietā, lai ļautu attīstīties kokrūpniecības nozarei.

Skaties video un uzzini vairāk par izaicinājumiem kokrūpniecībā, Latvijā un pasaulē īstenotajiem projektiem koka būvniecībā un veidiem, kā sekmēt nozares attīstību.

Video apspriestās tēmas:

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Vai ārkārtējās situācijas laikā Ministru prezidentam kā valdības vadītājam ir pietiekamas pilnvaras, vai to apmērs ir jāpalielina? Vai pašlaik ir īstais laiks to darīt?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild seši bijušie premjeri “Dienas Bizness” un Tiesību zinātņu pētniecības institūts rīkotajā diskusijā.

Ņemot vērā, ka premjerministra pilnvaras lēmumu pieņemšanas procesā šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir tādas pašas, kā ierastā dzīvē, tad par valdības vadītāja pilnvaru palielināšanu sāk runāt ne tikai kuluāros, bet arī parlamenta tribīnē.

Tas tiek motivēts ar to, ka Ministru prezidents sāk atgādināt ministru sēdes vadītāju, nevis valsts pirmo personu, kurš spēj izvest no krīzes. Diskusijā aicināti nevis juristi teorētiķi, bet lietpratēji, kuri paši ir nesuši smago Ministru prezidenta atbildības nastu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nodrošinājusi, ka vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē tagad ir derīga elektroniski un autovadītājam tā vairs nav ne jāizdrukā, ne jāparaksta.

Šādu kārtību nosaka CSDD izstrādātie un Saeimas apstiprinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā (http://likumi.lv/doc.php?id=45467).

Tādējādi tiek samazināta birokrātija un tas ir būtisks jaunums autovadītājiem, kuri vēlas nokļūt uz tuvāko tehniskās apskates staciju ar transportlīdzekli, kam beigusies atļauja piedalīties ceļu satiksmē, uzsver direkcija. Policijas darbinieki par atļaujas esamību var pārliecināties tiešsaistē CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Tāpat kā līdz šim, noformējot atļauju, jānorāda informāciju par transportlīdzekli; vietu (adresi), no kuras transportlīdzeklis pārvietosies uz tuvāko tehniskās apskates staciju; datumu, kad ar transportlīdzekli ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, lai nokļūtu tehniskās apskates stacijā. Vienam transportlīdzeklim atļauja tiek izsniegta ne vairāk kā divas reizes gadā. Šī atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus, kā arī vadītāju apmācību.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas konkursā pagarināts piedāvājumu pieņemšanas termiņš. Valsts pēdējā mirklī mēģina labot kļūmes, un tomēr cēlā ideja celt pārvadājumu kvalitāti, tikt pie labākiem autobusiem, saņemt labāku piedāvājumu sabiedrībai mijas ar bažām – cik par to būs jāmaksā.

Šajā gadījumā bažas ir ļoti konkrētas. Proti, valstij ir tik daudz naudas, cik ir. Paredzams, ka vairāk nebūs.

Visām labajām domām ir viena bēda, un mēdz teikt, ka velns slēpjas detaļās. Par laimi, šīs detaļas ir labi zināmas. Turpmākie 10 gadi sabiedriskajos pārvadājumos ir sadalīti trīs līdzīgos laika periodos, un tieši šis dalījums ir visu iebildumu pamatā.

Uzņēmēji pārmet, ka nav iespējams prognozēt degvielas cenu, algas un citus izdevumus tālāk par diviem gadiem. Savukārt valstij labi patīk 3,5 gadus ilgs periods jebkuru cenu pārskatīšanai. Patiesībā šis konflikts ir tik vecs, cik vien pastāv valsts izdevumu plānošana. Plānotājiem patīk domāt trīsgadēs, piecgadēs, iezīmēt līdzekļu tēriņus pēc desmit un pat piecdesmit gadiem, tomēr mainīgā realitāte ar negatīvu zīmi ir visu plānotāju bieds. Plānotājiem patīk optimistiskais scenārijs, kad ienākumi aug. Tad aprēķinu ailītēs viss ir pareizi.

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl atkal jau parādīja, ka birokrātija nespēj turēt līdzi uzņēmēju ātrumam un nesaprot uzņēmēju dilemmas".

Tā uzskata SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, kurš veidu, kā uzņēmumi uzzināja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, salīdzina ar detektīvu, nevis ideāli atstrādātu sistēmu.

Atšķirīga pieredze pandēmijas glābiņa finansējuma saņemšanā 

Latvijas valsts kopējais plānotais atbalsts Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai mērāms 3,8...

“Es, piemēram, par šiem instrumentiem uzzināju uzņēmēju WhatsApp grupas čatā. Tie, kas šajā grupā nebija, droši vien neuzzināja. Normāli, manuprāt, būtu, ja valsts izveidotu tiešu komunikācijas kanālu ar uzņēmējiem, kur tiktu komunicētas šādas ziņas. Piemēram, katrs uzņēmējs saņem e-pastu ar viņam pieejamiem finanšu instrumentiem, katram uzņēmējam ir valsts nozīmēts konta menedžeris, kura uzdevums ir palīdzēt (līdzīgi, kā bankas to dara). Es neesmu grāmatvedis un pats fiziski nesniedzu šos pieteikumus, bet mana profesionālā grāmatvede teica, ka iesniegt esot bijis samērā viegli. Par citām firmām esmu dzirdējis, ka grāmatveži nav tik apmierināti un procesu izprotoši,” stāsta I.Beitāns.

FOTO: Aerodium līdzīpašnieks uzsāk jaunu biznesu 

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem...

Viņš dalās ar piemēru no sava uzņēmuma viedokļa: “Martā, kad sākās pandēmijas ierobežojumi, mums ofisā tobrīd strādāja apmēram 45 kvalificēti speciālisti, kuriem algu budžets mēnesī bija ap 100 000 eiro. Pirmo un vienīgo atbalstu no valsts mēs 2020. gadā saņēmām tikai septembrī aptuveni 130 000 eiro, bet tajā pašā laikā, ja mēs komandu gribētu noturēt pilnā komplektā, tad no marta līdz gada beigām mums būtu jāiztērē 1 000 000 eiro. Tātad man būtu šogad jāzaudē 870 000 eiro, tikai lai saglabātu firmu šī gada sākuma izmērā. No darbinieka viedokļa: neviens no augsti kvalificētiem darbiniekiem nestrādā par tik zemu atalgojumu, lai valsts izdomātie dīkstāves pabalsti ar griestiem 700 eiro būtu viņiem kaut cik ievērojams motivators palikt darba attiecībās. Tāpēc visi kā viens šie speciālisti izvēlējās apmaksātu bezdarbnieka statusu un turpināja šovasar saņemt savus 80% no iepriekšējās algas. Kurš gan gribētu palikt neskaidrās darba attiecībās par 700 eiro, ja var neko nedarīt un saņemt divas, trīs reizes vairāk? Ja es būtu bijis ministrs: valsts pārvaldei nevajadzēja pieņemt sabiedrības mazāk apmaksātajiem dalībniekiem populārus lēmumus. Jāsaprot, ka jaunus, eksportspējīgus produktus rada augsti kvalificēti speciālisti ar daudz lielākām algām. Attiecīgi pareizi būtu bijis atbalstu veidot simetrisku konkrētā darbinieka pirms tam saņemtajam atalgojumam un nomaksātajiem nodokļiem. Jo, ja valsts atbalsts būtu bijis ātrāks, nepārprotamāks un lielāks, tad, piemēram, Aerodium šos speciālistus vai vismaz pusi no tiem varētu uzlikt uz jaunajiem R&D projektiem un mēs būtu ļoti spēcīgi sagatavojušies periodam pēc pandēmijas”.

Visu viedokli lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna. Jo tās tirgus piedāvā teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.

Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.

Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem Latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.

Latvijai ir jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.

Pēdējo gadu notikumi un normatīvie akti ir būtiski mainījuši spēles noteikumus nozarei, tajā pašā laikā notiek mēģinājumi mīkstināt prasības būvinspektoriem, lai par tiem varētu strādāt cilvēki bez praktiskā darba pieredzes

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Būvniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Jurēvičs. Viņš atzīst, ka nozarē pēdējo divu gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras saistītas ne tikai ar jaunu būvniecības regulējumu, ar Zolitūdes traģēdiju, bet arī ar izmaiņām pieprasījumā pēc šīs jomas pakalpojumiem.

Kādas pārmaiņas ir notikušas būvniecības jomā pēdējo gadu laikā?

Nekas nestāv uz vietas, pārmaiņas notiek nemitīgi. Protams, nekustamais īpašums un ar to saistītā būvniecība, rekonstrukcija un renovācija vairs nav tik spēcīgs Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kāds tas bija līdz 2008. gadam, tomēr nozare joprojām ir būtiska tautsaimniecības struktūra, kurā tiek nodarbināti daudzi strādājošie. Nenoliedzami ekonomiskā krīze ir mainījusi nozares vektoru, jo lielākie projekti ir saistīti ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Lielais vairums šo projektu ir jau tapuši vai vēl top, pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Pašreizējās prognozes liecina, ka arī nākamajos gados šī tendence būtiski nemainīsies.

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Ne vienmēr jāpakļaujas valdošajai sistēmai. Gluži otrādi – ar to jācīnās, ja sistēma ir šķērslis lielu un labu mērķu sasniegšanai, uzskata uzņēmējs Artis Daugins

Mēnesis Silīcija ielejā, tikšanās ar ASV prezidentu un pasaules biznesa līderu ikdienas iepazīšana – tā ir lieliska pieredze, jaunas zināšanas un milzīgas priekšrocības globalizēt savas idejas. Iespējas ir jāizmanto, tomēr nav jāatsakās no tā, kas esi. «Un es esmu liels Latvijas patriots,» apgalvo jaunais uzņēmējs, uz kura pleciem ir divas elektrokartingu halles – Rīgā un Liepājā, kartingu un elektrovelosipēdu būve, gūzma jaunu ieceru un stingra apņemšanās jau pēc gada startēt pasaules līmenī, par spīti ikdienas problēmām Latvijas uzņēmējdarbības vidē.

Fragments no intervijas: