Nelegālo narkotiku ielas cenas Eiropā pēdējos piecos gados ir kritušās, un pašlaik narkotikas Eiropā visdrīzāk ir tik lētas kā nekad - tā ceturtdien Briselē klajā nākušajā 2006. gada ziņojumā par situāciju narkotiku problēmu jomā Eiropā vēsta ES narkotiku aģentūra (EMCDDA).

Pie šāda secinājuma aģentūra ir nonākusi pēc narkotiku ielu cenu attīstības tendenču analīzes Eiropā piecu gadu (1999.-2004. g.) laikposmā, kuras rezultātā ir noskaidrojies, ka vairumā Eiropas valstu vidējās cenas lielākajai daļai narkotisko vielu ir samazinājušās, dažkārt pat gandrīz uz pusi. Šis ir pirmais šāda veida Eiropas līmeņa pētījums.

Eiropā kopumā šajā laikposmā ir kritušās kaņepju sveķu (19 %), kaņepju augu (12 %), kokaīna (22 %) un brūnā heroīna (45 %), kā arī amfetamīna (20 %) un ekstazī (47 %) cenas. Lai gūtu precīzāku priekšstatu par ,,īstajām'' cenām, visas cenas ir koriģētas, ievērojot inflāciju. Lai gan joprojām trūkst pietiekami plašu datu par narkotiku cenu attīstību ilgtermiņā, pieejamā informācija liek domāt, ka pēdējos desmit gados cenas kopumā varētu būt samazinājušās. Piemēram, fakti liecina, ka dažās valstīs ekstazī un kokaīns pašlaik maksā mazāk nekā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Valsts meža dienests visā valsts teritorijā sākot ar 21. aprīli ir noteicis meža ugunsnedrošo laikposmu. Līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu tiek uzsāktas dežūras visos ugunsnovērošanas torņos (187 visā valsts teritorijā), lai savlaikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo valsts mežniecību, netiktu veikt nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus, norādits Valsts meža dienesta informācijā. Lai neradītu labvēlīgu situāciju meža ugunsgrēkiem, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā šajā laikposmā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību. Uzturoties mežos un purvos aizliegts : - nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus; - kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās; - atstāt ugunskurus bez uzraudzības; - dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas; - braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem; - ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem. Mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc zaru un ciršanas atlieku dedzināšana, bet meža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi un stigas no vētras laikā sagāztajiem kokiem, lai meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties, norādits Valsts meža dienesta informācijā. Ugunsdrošības prasību neievērošana ir galvenais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls, kuru skaitam ir tendence palielināties. Pēdējo desmit gadu laikā Valsts meža dienests katru gadu vidēji dzēš 860 meža ugunsgrēkus. Pagājušā gada aprīlī no vecās zāles dedzināšanas izcēlās vairāk nekā 100 meža ugunsgrēki. 2005. gadā jau ir reģistrēti 6 meža ugunsgrēki, kuru izcelšanās iemesls ir bijis vecās zāles un ciršanas atlieku dedzināšana. Šogad meža ugunsgrēku dzēšanai ir īpaši sarežģīti apstākļi, jo vējgāžu rezultātā mežos ir daudz gāztu un lauztu koku un tie ir aizsprostojuši arī meža stigas un ceļus, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

Saskaņā ar Komisijas rudens ekonomikas prognozēm paredzams, ka ekonomikas izaugsme sasniegs 2,8 % Eiropas Savienībā un 2,6 % euro zonā, salīdzinot ar 1,7 % un 1,4 % 2005. gadā. Galvenie impulsi ir liels iekšzemes pieprasījuma pieaugums jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem un noturīga izaugsme visā pasaulē. Saimnieciskā darbība 2007. un 2008. gadā nedaudz samazināsies, atspoguļojot tendences visā pasaulē un jo īpaši Amerikas Savienoto Valstu situāciju.

Tomēr tiek prognozēts, ka IKP pieaugums turpmākajos divos gados saglabāsies aptuveni potenciāla robežās (ES: 2,4 % gan 2007., gan 2008. gadā; euro zona: 2,1 % 2007. un 2,2 % 2008. gadā). Kopumā laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam ES paredzēts radīt 7 miljonus jaunu darbavietu (5 miljonus euro zonā). Tas ļaus palielināt nodarbinātības līmeni no 63¾ % 2005. gadā līdz 65½ % 2008. gadā, samazinot bezdarbu ES no augstākā rādītāja - vairāk nekā 9 % no darbaspēka 2004. gadā - līdz 7,3 % 2008. gadā (7,4 % euro zonā). Tiek prognozēts, ka 2008. gadā arī inflācija pakāpeniski samazināsies zem ECB noteiktās 2 % inflācijas robežvērtības euro zonā.

"Pēc gadiem ilgiem neiepriecinošiem rezultātiem Eiropas Savienības ekonomika 2006. gadā būs guvusi labākos panākumus kopš desmitgades sākuma, un paredzams, ka tās izaugsme 2007. un 2008. gadā būs tās potenciāla līmenī. Tas parāda ekonomisko reformu un budžeta konsolidācijas dotos ieguvumus. Panākumiem būtu jāstimulē dalībvalstis virzīties tikai pa to ceļu, kas vienīgais spēj nodrošināt stabilu un labu izaugsmi un vairāk jaunu darbavietu", teica Hoakins Almunja, ekonomikas un monetāro lietu komisārs.

Šodien, 30. jūnijā, Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim - viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1.34 privatizācijas sertifikātus, Db.lv informē Evita Urpena, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu, kas nosaka - ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām, Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

Reģistrēti pirmie meža ugunsgrēki! No 18.aprīļa, kad tika izsludināts uguns nedrošais laikposms mežā, Valsts meža dienests atklājis un dzēsis jau 39 meža ugunsgrēkus /uz 29.04.2008./ un kopējā uguns skartā platība ir vairāk kā 8 hektāri, no tiem 1 hektāra platībā nodegušas jaunaudzes.

Pārsvarā visi meža ugunsgrēki ir turpinājums vecās zāles dedzināšanai kādā laukā mežmalā, kad uguns kļūst nekontrolējama un nodeg ne tikai pērnā zāle.

Visvairāk meža degšanas gadījumu ir Rīgas-Ogres un Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, kur attiecīgi izdeguši 1,38 un 1,08 hektāri meža. Patlaban lielākais meža ugunsgrēks bijis Sēlijas virsmežniecības teritorijā, kur uguns skārusi 3, 5 hektārus meža, kura cēlonis ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni.

Atgādinājums tiem, kuri veic pavasara sakopšanas darbus – bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību, neveikt nekādus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus. Jo līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu tiek uzsāktas dežūras visos ugunsnovērošanas torņos (184 visā valsts teritorijā), lai savlaikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

No 2005. gada 21. septembra beidzas meža ugunsnedrošais laikposms, to paredz 2005. gada 15. septembra rīkojums Nr. 141, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Ugunsnedrošā laikposma atcelšana pati par sevi neizslēdz meža ugunsgrēka izcelšanās iespēju. Dedzinot zarus vai kurinot lielākus ugunskurus mežā. Joprojām pastāv iespēja, ka var izcelties nelieli ugunsgrēki. Viens no pēdējiem meža ugunsgrēkiem izcēlies 18. septembrī Daugavpils virsmežniecībā. Ugunsgrēkā, kam par iemeslu bija ugunskurs, cieta 0,35 ha meža. Tāpēc joprojām ir jāievēro „Ugunsdrošības noteikumu” 35.4 punkts, kas nosaka, ka mežā ir aizliegts dedzināt vai kurināt ugunskuru, ja augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem, izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā. Neievērojot šo aizliegumu var veidoties zemdegas, kas ilgstoši gruzd un ir grūti likvidējamas, jo ilgstošas rudens lietavas vēl nav bijušas. Līdz ugunsnedrošā laikposma beigām Valsts meža dienests atklāas un nodzēsa 353 meža ugunsgrēkus, kuros mežs cietis 108,3 ha platībā,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;

Sabiedrībām, kuras plosa īpašnieku «karadarbība», varētu noteikt īpašu pilnsapulču noturēšanas kārtību.

Īpašnieku vai to grupējumu savstarpējā apkarošanā un cīņā par varu tiek ierauti ne tikai dažādi juristi, bet arī valsts struktūras - Uzņēmumu reģistrs, tiesībaizsardzības iestādes. Savukārt trešās personas - potenciālie darījumu slēdzēji ar šādām īpašnieku karu plosītām sabiedrībām - īsti nespēj saprast, kuras tad ir tās īstās amatpersonas, ar kurām slēgt līgumu un kas pildīs līgumā paredzētās saistības. Viens no spilgtākajiem pēdējā laika notikumiem ir ap īpašnieku karu plosīto a/s Ventbunkers, kurā uzņēmuma valde un padome dažu dienu laikā mainījās vairākkārt.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzīst, ka arī viņu, tāpat kā citus, esošā situācija īpaši neapmierina. «Īpašnieku savstarpējie konflikti, kas sagādā galvassāpes gan potenciālajiem darījumu partneriem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm, spiež meklēt risinājumus,» tā G. Bērziņš. Viņš gan pašlaik atturējās prognozēt, kādām vajadzētu būt iespējamajām pārmaiņām, taču atzina, ka par šo jautājumu vēloties uzsākt diskusiju. «Manuprāt, šādu sabiedrību, kur īpašnieki nemitīgi konfliktē, nemaz tik ļoti daudz nav, taču jāatzīst, ka tas rada negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā,» norāda G. Bērziņš. Viņš gan atzīst, ka līdz šim nav saņemtas pretenzijas no karojošo īpašnieku sabiedrību konkrētiem darījumu partneriem par kādām problēmām - par to, ka viena valde neatzītu iepriekšējās Uzņēmumu reģistrā reģistrēto amatpersonu noslēgtos līgumus un tie netiktu pildīti. «Par dokumentu viltošanu jau šobrīd ir pietiekami lieli sodi (līdz četriem gadiem cietumā), tāpēc nav pārliecības, vai tos vajadzētu vēl palielināt, taču šajā gadījumā aktuālāks būtu jautājums par izmeklēšanu un savāktajiem pierādījumiem, lai dokumentu vai parakstu viltotāji tiesā saņemtu pelnīto sodu,» norāda G. Bērziņš.

Iespējams, jau no šā gada 1. jūlija kapitālsabiedrību īpašnieku maiņa būs jāapstiprina zvērinātam vai valsts notāram vai arī ar drošo elektronisko parakstu.

Tādu risinājumu paredzēts iestrādāt Komerclikumā un tādējādi ja ne novērst, tad vismaz minimizēt uzņēmumu reiderisma iespējas.

«Pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei ir piedāvājusi vairākus iespējamos grozījumus Komerclikumā, kas paaugstinātu kapitāldaļu īpašnieku maiņas drošību, kā arī dalībnieku strīdu ātrāku izskatīšanas kārtību,» skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš norāda, ka kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas gadījumos obligāta būs abu - gan pircēja, gan pārdevēja - gribas patiesuma pārbaude. Kapitāldaļu darījumos uzņēmējiem būs iespējas izvēlēties, kas pildīs sarga pienākumus, - gribas patiesuma pārbaudi: - zvērināts notārs, valsts notārs vai arī drošais elektroniskais paraksts. «Katrs var rēķināt pats, kas ir izdevīgāk. Ja zvērināts notārs kādu iemeslu dēļ nav sasniedzams, īpašumtiesību maiņu var apliecināt kapitāldaļu pircējs un pārdevējs ar drošo elektronisko parakstu vai arī, abām personām ierodoties klātienē Uzņēmumu reģistrā (UR), un tad parakstus apliecinātu UR valsts notārs,» iespējamos risinājumus rāda G. Bērziņš. Viņš nepiekrīt, ka šāda prasība varetu kavēt kapitāldaļu darījumu norises ātrumu.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts atbalstu mājputnu nozarei un cūkkopības nozarei, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, informē ZM.

Noteikumi par valsts atbalstu mājputnu nozarei paredz piešķirt 9,35 miljonu eiro atbalstu, no šīs summas negūto ieņēmumu atbalstam - 7,6 miljonus eiro un nesegto pastāvīgo izmaksu atbalstam - 1,75 miljonus eiro.

Negūto ieņēmumu atbalstu piešķir par EBIT samazinājumu atbalsta periodā, salīdzinot ar vidējo EBIT vērtību 2017.-2019.gada attiecīgajos periodos. Savukārt nesegto pastāvīgo izmaksu atbalsts būs no 70 līdz 90 procentiem no nesegtām pastāvīgām izmaksām.

Atbalsts tiek piešķirts par periodu no 2020.gada marta līdz 2021.gada maijam.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam līdz šī gada 1.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums, kurā norādīta neto apgrozījuma krituma saistība ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktajiem ierobežojumiem. Kā arī jāiesniedz zvērināta revidenta apstiprinātas operatīvās bilances un informācija, kas nepieciešama atbalsta aprēķināšanai.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

A/s Salacgrīva 95 auditētie finansu rezultāti liecina, ka uzņēmums 2002. gadu ir beidzis ar 7 821 Ls lieliem zaudējumiem. Uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 4 648 706 Ls, pašu kapitāls bija 1 321 939 Ls. Uzņēmuma aktīvi šajā laikposmā bija 2 932 523 Ls. Uzņēmuma akcijas bilances vērtība šai laikposmā bija 1.10 Ls, bet zaudējumi uz akciju bija 0.01 Ls apmērā.

Informācija sagatavota ar Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija informatīvo un tehnisko atbalstu.

A/s Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca auditētie finansu rezultāti liecina, ka uzņēmums 2002. gadu ir beidzis ar 411 080 Ls lieliem zaudējumiem. Uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 2 546 023 Ls, pašu kapitāls bija 3 991 833 Ls. Uzņēmuma aktīvi šajā laikposmā bija 4 343 974 Ls. Uzņēmuma akcijas bilances vērtība šai laikposmā bija 0.73 Ls, bet zaudējumi uz akciju bija 0.08 Ls.

Informācija sagatavota ar Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija informatīvo un tehnisko atbalstu.

A/s Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca finansu rezultāti liecina, ka uzņēmums 2002. gadu ir beidzis ar 548 161 Ls lieliem zaudējumiem. Uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 304 675 Ls, pašu kapitāls bija 2 001 886 Ls. Uzņēmuma aktīvi šajā laikposmā bija 2 094 301 Ls. Uzņēmuma bilances vērtība (pašu kapitāls pret akciju skaitu) šai laikposmā bija 0.42 Ls, bet peļņa uz akciju bija negatīva, - 0.12 Ls.

Informācija sagatavota ar Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija informatīvo un tehnisko atbalstu.