Popgrupas Black Eyed Peas dalībnieks Viljams Adamss, kurš sabiedrībā vairāk zināms ar vārdu will.i.am., ticis pie augsta amata tehnoloģiju kompānijā Intel, proti, turpmāk, viņš būs Intel radošais direktors, ziņo Belfast Telegraph.

Black Eyed Peas līdera pienākumi kompānijā būs veidot mūziku Intel vajadzībām, kā arī rast jaunus veidus komunikācijai ar esošajiem un potenciālajiem Intel klientiem.

«Gandrīz viss, ko es daru, saistās ar mikroprocesoriem un datoriem, un, kad es ieraugu Intel mikroprocesoru, es iedomājos visus tos dižos prātus, kas to radījuši, lai palīdzētu realizēt manu kreativitāti. Sadarboties ar zinātniekiem, pētniekiem un programmētājiem kompānijā Intel ar mērķi izstrādāt un kopīgi attīstīt jaunus komunikācijas, radīšanas, informēšanas veidus, būs fantastiski,» komentējot savu jauno amatu norāda V. Adamss.

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Mikročipu ražotājs Intel, paziņojis par trešā ceturkšņa peļņas pieaugumu 17% apmērā, pēc šīm ziņām arī Intel akciju vērtība palielinājusies par 4%, raksta BBC.

Intel peļņa trešajā gada ceturksnī veidoja 3,47 miljardus ASV dolāru, salīdzinājumam – attiecīgajā periodā pērn tika nopelnīti 2,96 miljardu ASV dolāru.

Intel peļņa ir pārspējusi iepriekšējās aplēses un atspēkojusi bažas par planšetdatoru pieaugošajiem pārdošanas apjomiem, kas pamatīgi iedragājuši personālo datoru un klēpjdatoru pieprasījumu, un to ietekmi uz Intel peļņu. Tādas ierīces kā Apple iPad un Google izstrādātās operētājsistēmas Android viedtālruņi «nospiež» pieprasījumu pēc klēpjdatoriem kā ASV, tā Eiropā.

Intel norāda, ka kopumā lēnāko izaugsmi «vecajos» tirgos palīdzējis izlīdzināt pieprasījums no Ķīnas un citām attīstības valstīm. «Attīstības valstu tirgi ir labi – uzņēmējdarbība ir stipra, un «veco» tirgu pircējs ir nedaudz vājāks,» pavēstījis Intel pārstāvis Steisijs Smits (Stacy Smith).

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

ASV konkurences iestāde iesūdzējusi tiesā kompāniju Intel, kas ir lielākais mikroshēmu ražotājs pasaulē, ziņo BBC.

Federālā tirdzniecības komisija (FTC) apsūdz kompāniju dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā pret konkurentiem. Intel esot izmantojusi gan draudus, gan atlīdzības, lai atturētu dažus no lielākajiem datoru ražotājiem no citu kompāniju ražoto shēmu iegādes. Sūdzībā minētas tādas kompānijas kā Dell, Hewlett-Packard un IBM.

Iestāde norāda, ka Intel apzināti mēģinājusi «apcirpt spārnus» mazākajiem konkurentiem.

Savukārt Intel paziņojusi, ka FTC lieta ir «aplama». FTC šādu soli spērusi mēnesi pēc tam, kad Ņujorkas galvenais prokurors uzsāka līdzīgu tiesas prāvu. Ņujorkas galvenais prokurors Endrjū Kuomo (Andrew Cuomo) apsūdzēja Intel «nelikumīgu draudu» izmantošanā, lai dominētu mikroshēmu pārdošanā.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(182).jpg

Ražotni, kas ir piecu ar pus futbola laukumu lielumā, kopīgi atklāja Intel prezidents Pauls Otelīnī (Paul Otellini) un Vjetnamas premjerministra vietnieks Hoangs Trangs Hajs (Hoang Trung Hai).

Intel prezidents norāda, ka ražošanas aktivitātes rūpnīcā sākušās jau šā gada vidū, taču tagad, kad rūpnīca ir pilnībā pabeigta, tā sāks strādāt ar pilnu jaudu nodrošinot darbu vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Pavisam Intel pasaulē ir septiņas rūpnīcas, kurās tiek ražoti mikroprocesori, kuri tālāk tiek piegādāti mobilo telefonu, datoru un citu ierīču ražotājiem, kas ir Intel klienti.

Par šo projektu Vjetnamā Intel paziņoja jau pirms četriem gadiem, toreiz norādot, ka investīcijas Vjetnamā būšot lielākās, kādas līdz šim veikusi kāda ASV kompānija.

Eiropas Komisija (ES) varasiestādes apsūdz mikročipu ražotāju Intel kukuļdošanā vadošam Eiropas mazumtirgotājam, lai tas savos veikalu plauktos neizliek Intel konkurenta AMD ražoto produkciju, raksta BBC.

EK uzskata, ka pateicoties kukuļdošanai Intel ir guvis tirgus līderpozīcijas. Kompānija tiek arī apsūdzēta par datoru ražotāju stimulēšanu Intel mikročipu izmantošanai datoru komplektācijās.

Ja Intel tiks atzīts par vainīgu EK piemēros kompānijai sodu, kas būs 10% apmērā no Intel gada apgrozījuma. Intel apgrozījums 2007. gadā bija 38.3 miljardi ASV dolāru.

Eiropas Komisija publiskojusi vadošo IT kompāniju saraksti par to, kāpēc tās spiestas atteikties no AMD procesoriem par labu Intel.

Jāatgādina, ka jau maijā EK sodīja Intel par rekordsummu – 1.06 miljardiem eiro un lika uzņēmumam atteikties no savas pārdošanas stratēģijas, kas izspieda no tirgus pārējos dalībniekus, ziņo newsru.com.

Intel nepiekrita šim lēmumam un draudēja iesniegt apelāciju. Kompānija uzskata, ka ES pieļāvusi nopietnu kļūdu savstarpējās attiecībās. Pēc Intel pārstāvju domām, EK ierēdņiem būtu jāpārbauda, vai Intel atlaides tiešām izspiedušas no tirgus AMD un vai tas ietekmējis patērētāju pieprasījumu.

Tiesa, kompānijas Dell topmenedžeru elektroniskā sarakste 2003. gadā liecina, ka viņi brīdina kolēģus – AMD procesoru iegāde var izsaukt Intel sankcijas, kas negatīvi atspoguļosies pārdošanas rādītājos. Savukārt, ja Dell izvēlēsies AMD, tad Intel liegs kompānijai atlaides. Līdzīga situācija bija novērojama arī ar citām kompānijām.

Eiropas Komisija (EK) piektdien piemēroja ASV mikroshēmu ražotājam "Intel Corp." samazinātu naudassodu 376 miljonu eiro apmērā par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo iepriekšējo sodu krietni lielākā apmērā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa pērn anulēja.

EK norādīja, ka "Intel" īstenojis vairākus pret konkurenci vērstus pasākumus, lai izslēgtu konkurentus no tirgus.

Komisija skaidro, ka atjauno iepriekš piemērotu naudassodu vien daļēji.

Kā ziņots, ES Vispārējā tiesa pērnā gada sākumā anulēja 1,06 miljardu eiro sodu, kuru EK pirms 12 gadiem noteica "Intel".

ES otras augstākās instances tiesa tolaik secināja, ka EK nav spējusi pienācīgi pierādīt konkurences noteikumus pārkāpjošu praksi.

EK kompānijai šo naudassodu piemēroja 2009.gadā, norādot, ka "Intel" klientiem piedāvājusi atlaides, lai tie izmantotu "Intel" ražotos "x86" procesorus, nevis konkurenta "Advanced Micro Devices" (AMD) piedāvājumus.

Komisija "Intel" lietu izmeklēja jau kopš 2000.gada, kad tika saņemtas sūdzības no kompānijas galvenā konkurenta - ASV mikroshēmu ražotāja AMD. Tolaik "Intel" tirgus daļa "x86" procesoriem veidoja 70%, un tos izmantoja vairums lielāko personālo datoru ražotāju, tostarp "Dell", "Lenovo", HP un NEC, kuriem tika piedāvātas atlaides.

Attālināts darbs ir šeit uz palikšanu. Tāpēc Dell Technologies sadarbojoties ar Intel ir laiduši klajā jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu. Uzlabojot produktivitāti un sadarbību, šie inovatīvie produkti maksimāli palielinās darba efektivitāti. Inteliģentas, drošas un ilgtspējīgas - datorsistēmas, kas piemērotas attālinātā darba gadsimtam – ir ieradušās.

Gudrā datorsistēma darbavietā

Visinteliģentākais portatīvais dators biznesa pasaulē. Latitude 9000 sērijas datori pārspēj savus priekšgājējus. Latitude 9420 un 9520, kas satur 11. paaudzes Intel® Core ™ i7 vPro procesorus, var lepoties ar 32 GB atmiņu un integrētu Intel® Iris® Xe grafiku. Ar iebūvēto AI - pirmo šāda veida - 9000. Sērijas portatīvie datori mācās kopā ar jums un reaģē uz to, kā jūs strādājat, lai uzlabotu lietojumprogrammas veiktspēju, akumulatora lietošanas darbības laiku un audio iestatījumus.

Eiropas Savienība (ES) piespriedusi 1.06 miljardu eiro lielus sodu mikroprocesoru ražotājam Intel. Sods piespriest par negodīgu konkurenci, bloķējot mazākā konkurenta AMD attīstību tirgos, ziņo Associated Press.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka Intel ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošu statusu tirgū, lai neļautu tirgū ienākt AMD. Intel esot piedāvāji atlaides datoru ražotājiem Acer, Dell, HP, Lenovo un NEC, ja šīs kompānijas visos vai gandrīz visos savos datoros izmatos Intel mikroprocesorus.

Regulators arī norādījis, ka Intel maksājis Vācijas lielākajam elektropreču mazumtirgotājam Media Saturn Holding, lai tas savos veikalos tirgotu tikai datorus ar Intel mikroprocesoriem.

Par konkurences noteikumu pārkāpšanu Eiropas Komisija nolēmusi sodīt pasaules lielāko mikroprocesoru ražotāju Intel Corp, vēsta The Wall Street Journal.

Paredzams, ka paziņojums par kompānijai uzlikto sodu tiks publiskots 13.maijā, bet pagaidām šīs WSJ rīcībā ziņas komentēt atsakās gan Intel, gan EK oficiāllie pārstāvji. Intel tiek pārmests, ka kompānija maksājusi datoru ražotājiem, lai tie neizmanto komponentes ar konkurenta ražotajiem mikroprocesoriem.

WSJ norāda, ka problēmmas ar EK Intel aizsākās vēl 2000.gadā, kad mikroprocesoru ražotājs Advanced Micro Devices Inc (AMD), iesniedza sūdzību, kurā Intel vainoja darbībā, kas vērsta uz konkurenta nepielaišanu tirgum.

ASV bāzētā izdevuma avoti vēsta, ka Intel piemērojamais sods būs viens no lielākajiem Eiropas Savienības vēsturē. Tieši šī iemesla dēļ sevišķi rūpīgi tiekot strādāts pie lēmuma juridiskajām finesēm, lai Intel nebūtu ne mazāko iespēju EK lēmumu apšaubīt tiesā.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Valsts spēlē darba tirgus šahu  

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās...

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs 

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens...

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Amerikāņu mikroshēmu ražotāja Intel paziņotās aplēses par nākamā gada pārdošanas apjomiem otrdien likušas ievērojami samazināt akciju cenas datoru mikroshēmām Āzijas tirgos, vēsta BBC.

Intel, pasaules lielākais mikroprocesoru ražotājs, pavēstījis par cieto disku trūkumu. Plūdi Taizemē, kas nogalināja 600 cilvēku, apstādinājuši ražošanu. Līdz ar to kompānija šā gada ceturtajā ceturksnī paredz aptuveni 13,7 miljardus ASV dolāru ieņēmumus iepretim aptuveni 14,7 miljardu ieņēmumiem, ko Intel paredzēja iepriekš.

Pēc Intel paziņojuma Dienvidkorejas Samsung Electronics akciju vērtība samazinājās par 1,29%, bet Hynix Semiconductor akciju cena bija par 2,02% zemāka.

Ņemot vērā Intel kompānijas lielumu un nozīmību, bieži vien tās nākotnes aplēšu paziņojumi satricina visu nozari.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Tehnoloģiju kompānija Intel ir laidusi klajā Oak Trail procesoru, kas ir speciāli veidots lietošanai planšetdatoros, vēsta BBC.

Jaunais procesors patērē mazāk elektroenerģijas nekā citi Atom saimes modeļi.

Neskatoties uz to, ka Intel ir pasaulē lielākais procesoru ražotājs, kompānija ir lielākoties izstumta no augošā planšetdatoru tirgus. Līdz šim planšetdatoru ierīces galvenokārt lietoja kompāniju Apple un Arm Holdings ražotos procesorus, tomēr Intel cer, ka šī situācija jau tuvākajā laikā mainīsies.

Jaunais Intel procesors atbalstīs vairākas planšetdatoru operētājsistēmas, tādējādi tas būs universālāks nekā pašreiz izplatītie procesori. Intel Oak Trail atbalstīs Windows 7, Android, MeeGo un Google topošo Honeycomb. Pašlaik Arm procesori neatbalsta ar Windows 7, tāpēc Intel cer iekarot šo tirgus nišu. Tomēr kompānija Microsoft ir paziņojusi, ka savā nākošajā operētājsistēmā (kura tiek saukta par Windows 8) tā iekļaus Arm procesoru atbalstu.

Kompānija Intel izstrādājusi un prezentējusi 48 kodolu procesora prototipu. Jaunais attīstības procesā esošais procesors, kurš ir pastmarkas izmērā, sastāv no 1.3 miljardiem tranzistoru, taču patērē tikpat daudz elektroenerģiju, cik viena kodola procesors, raksta PC World.

Patlaban jaunākajiem galda datoriem ir četru kodolu procesori, taču plānots, ka jau 2010. gadā gan Intel, gan tā sīvākais konkurents AMD nāks klajā ar sešu kodolu procesoriem.

Jaunā Intel procesora nosaukums ir Single-chip Cloud Computer (SCC) un to veido 24 «daļiņas», kas katra ir divkodolu procesors. Intel norāda, ka panākumi SCC procesora attīstībā rāda, ka nākotnē būs iespējams izveidot arī 100 kodolu procesoru.

Kompānijas Intel un Nvidia jau agrāk paziņojušas par super-procesoriem ar 80 līdz 512 kodoliem, taču atšķirībā no šiem «monstriem», SCC plānots uz Intel x86 sistēmas bāzes, kas nozīmē, ka tas spēs atbalstīt tādas ierastās operētājsistēmas kā Windows un Linux.

Eiropas Komisija (EK) ir kļūdaini izvērtējusi pierādījumus pret kompāniju Intel, kas novedusi pie rekordlielas soda naudas uzlikšanas kompānijai, uzsvēruši mikroprocesora ražotāja advokāti, ziņo Financial Times.

Tādējādi kompānija pārsūdzēs EK lēmumu.

Atgādinām, ka Eiropas Savienība kompānijai Intel šā gada maijā piesprieda 1.06 miljardu eiro lielu sodu. Sods tika piespriests par negodīgu konkurenci, bloķējot mazākā konkurenta AMD attīstību tirgos. AFP ziņo, ka Intel ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošu statusu tirgū, lai neļautu tirgū ienākt AMD. Intel esot piedāvāji atlaides datoru ražotājiem Acer, Dell, HP, Lenovo un NEC, ja šīs kompānijas visos vai gandrīz visos savos datoros izmatos Intel mikroprocesorus.

Intel jau jūlijā paziņoja, ka tā ir nolēmusi pārsūdzēt šo lēmumu un kompānijas advokāti izvērtēs kā EK ir savākuši šo pierādījumus.

ASV mikroprocesoru ražotāja Intel peļņa pirmajā ceturksnī gandrīz četrkāršojusies, ziņo BBC.

Tīrā peļņa trīs mēnešos (līdz 27.martam) bijusi 2,44 miljardi ASV dolāru, kas ir rekordpeļņa pirmajam ceturksnim. Salīdzinājumam - tajā pašā laika posmā pirms gada Intel peļņa bija 629 miljoni ASV dolāru.

Personālo datoru tirgum atgūstoties no globālās lejupslīdes, Intel ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 10,3 miljardiem ASV dolāru.

Intel vadītājs Pols Otellini sacījis, ka viņš ir optimistisks attiecībā uz nākotnes perspektīvām. Saskaņā ar prognozēm otrajā ceturksnī ieņēmumi varētu būt ap 10,2 miljardiem ASV dolāru.

Intel ir pirmā lielā tehnoloģiju kompānija, kas paziņojusi par darbības rezultātiem šogad.

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.