Baltijas valstīs lielāko banku klientu vairums izmanto internetbanku, kas savukārt arvien vairāk sāk aizvietot filiāļu funkcijas.

Lielākā daļa Hansabankas, SEB Bankas un arī Parex bankas klientu izmanto internetbankas, kur arī veic lielāko daļu norēķinu. Baltijas valstu skatījumā lielākais lietotāju skaits ir Igaunijā un Latvijā. Nenoliedzami, ka bankas, ņemot vērā vispārēju internetizāciju, varētu izmantot internetbanku kā virtuālo filiāli un palielināt tajā esošo informācijas apjomu par bankas pakalpojumiem, pieļauj SEB Bankas speciālisti.

"Ir bankas Baltijā, kas šādu praksi ir ieviesušas," tā SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa. Db jau vēstīja, ka jaunas izmaiņas nupat piedzīvojusi Hansabankas internetbanka hanza.net - pilnveidots dizains un lietojamība, tā veidota kā personīgais finanšu konsultants. Banka uzsver, ka jaunajā hanza.net lietotājiem esot pārskatāmāka sava personīgā informācija un izvēles, kā arī pilnveidota precīzi piemērotu piedāvājumu un informācijas proaktīva saņemšana. Izmaiņas, kas nebija saistītas ar jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, sāktas pērn oktobrī, pie tām Hansabankā strādājuši 50 cilvēki. Igaunijā internetbanka jau mainījusies, bet Lietuvā tas notiks tuvākajā laikā.

Kopš 2005.gada sākuma i-banku lietotāju skaits Latvijā ir palielinājies gandrīz divas reizes, liecina pēc Latvijas interneta asociācijas (LIA) pasūtījuma "Euro Data" veiktais pētījums, informē LIA izpilddirektors Viesturs Plešs.

Ja 2005.gada sākumā I-banku pakalpojumus izmantoja apmēram 521 000 Latvijas iedzīvotāji, tad jau šā gada vidū - 963 000.

Pētījumā secināts, ka vispopulārākā ibanka Latvijā bijusi "Hansabankas" ibanka, kuru izmanto 42% no visiem lietotājiem, savukārt otro vietu ieņem "SEB Latvijas Unibanka" ar 24%. Trešā populārākā ibanka Latvijā ir "Parex" bankai, kuru izmanto 14% no visiem Latvijas ibanku lietotājiem.

"Hansabankas" ibankas lietotāju skaits šā gada vidū bija 610 000 klienti. Salīdzinājumā ar 2005.gada sākumu visstraujāk ibankas lietotāju skaits audzis "Latvijas Krājbankai" - par 60%, jeb 58 000 lietotāju līdz 96 000 lietotājiem. 91% no visiem Latvijas ibanku lietotājiem ir privātpersonas, savukārt 9% ir juridiskās personas.

Kopš 2005.gada sākuma i-banku lietotāju skaits Latvijā ir palielinājies gandrīz divas reizes, liecina pēc Latvijas interneta asociācijas (LIA) pasūtījuma Euro Data veiktais pētījums. Ja 2005.gada sākumā I-banku pakalpojumus izmantoja apmēram 521 000 Latvijas iedzīvotāji, tad jau šā gada vidū - 963 000.

Pētījumā secināts, ka vispopulārākā ibanka Latvijā bijusi Hansabankas ibanka, kuru izmanto 42% no visiem lietotājiem, savukārt otro vietu ieņem SEB Latvijas Unibanka ar 24%. Trešā populārākā ibanka Latvijā ir Parex bankai, kuru izmanto 14% no visiem Latvijas ibanku lietotājiem.

Hansabankas ibankas lietotāju skaits šā gada vidū bija 610 000 klienti. Salīdzinājumā ar 2005.gada sākumu visstraujāk ibankas lietotāju skaits audzis Latvijas Krājbankai - par 60%, jeb 58 000 lietotāju līdz 96 000 lietotājiem. 91% no visiem Latvijas ibanku lietotājiem ir privātpersonas, savukārt 9% ir juridiskās personas.

Šobrīd jau vairākas bankas - DnB Nord Banka, Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Krājbanka un SEB Latvijas Unibanka ir ieviesušas 3D drošības sistēmu. Savukārt Hansabanka ir pirmā no kredītiestādēm, kuras ibankā iespējams izmantot Latvijas Pasta izdoto elektronisko parakstu. (E-iepirkšanās 3D drošības sistēma Verified by Visa un MasterCard SecureCode - drošs pirkums internetā ir pakalpojums, ar kura palīdzību tiek pasargāta Jūsu karte veicot pirkumus internetā, pat tad, ja kādam ir zināms Jūsu iepirkšanās karšu VISA un MasterCard numurs. Šo drošības sistēmu iespējams izmantot gadījumos, kad tirgotājs nodrošina šādu iespēju, par ko liecina sistēmu Verified by Visa un MasterCard SecureCode logo.)

Atbilstoši Eiropas Savienības komisijas deleģētajai regulai par pastiprinātām prasībām internetbankas karšu izmantošanā, PNB Banka šogad ieviesīs papildu drošības sistēmu internetbankas pakalpojumiem, informē bankas pārstāvji.

Klienti, kuri autorizācijai internetbankā šobrīd izmanto kodu kartes vai SMS-PIN, tiek aicināti pakāpeniski izvēlēties drošākus autorizācijas rīkus.

Pēc PNB Bankas datiem, šobrīd kodu kartes aktīvi izmanto tikai 3% no visiem klientiem, savukārt, lai autorizētos internetbankā ar SMS-PIN - 47%. Jau pagājušajā gadā tika novērota tendence, ka klienti izvēlas drošākus autorizācijas rīkus, vai arī veic maksājumus klātienē, kādā no bankas filiālēm visa Latvijā.

«Lai veicinātu pakāpenisku pāreju uz drošākiem autorizācijas rīkiem, no šī gada 18. marta PNB bankas klientiem, kuri autorizācijai internetbankā izmanto kodu karti, ikdienas norēķinu limits tiks samazināts līdz 20 eiro, bet mēneša limits - līdz 40 eiro. Pārejas periods ieviests, lai mudinātu klientus laicīgi izvēlēties drošus autorizācijas rīkus un neatlikt to uz pēdējo brīdi. Informējam, ka sākot no šī gada 17. jūnija, izmantojot kodu kartes autorizācijai internetbankā, vairs nevarēs veikt maksājumus - tikai pārskatīt kontu izrakstus, lasīt bankas paziņojumus, pieteikt jaunus bankas produktus un tamlīdzīgi,» skaidro PNB Bankas produktu attīstības un pārdošanas departamenta vadītāja Karīna Ribuša - Viļuma.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Turpmāk arī uzņēmumi, kas ir SEB bankas klienti, savā internetbankā varēs piesaistīt citu banku kontus, lai vienuviet pārvaldītu savas finanses.

Līdzīgi kā privātpersonām – pirmie jauno iespēju var izmantot tie uzņēmumi, kuriem jau ir atvērti konti Swedbank.

Vienlaikus uzņēmumiem ir iespēja SEB internetbankā redzēt arī tos savus kontus, kas atvērti SEB bankā un Swedbank citās Baltijas valstīs. Turpinās darbs pie tā, lai SEB bankas internetbankā varētu apskatīt arī citu banku kontus, informē bankas pārstāvji.

Uzņēmējiem šīs izmaiņas tiks ieviestas pakāpeniski līdz oktobra beigām. Sākotnēji uzņēmumi savā internetbankā var apskatīt piesaistīto kontu informāciju – to atlikumus, apstrādei nosūtīto maksājumu statusu, kā arī veikto darījumu vēsturi. Drīzumā plānots attīstīt arī citas funkcijas, piemēram, maksājumu veikšanu. Līdz ar to uzņēmumiem, kas ir SEB bankas klienti, pārskatāmā nākotnē būs iespēja vienā internetbankā pārvaldīt savu līdzekļus, plānot izdevumus un veikt nepieciešamos darījumus no visiem saviem kontiem, kas atvērti arī citās bankās.

Starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance Magazine desmito reizi paziņojis sava apskata World’s Best Internet Banks uzvarētājus Centrālajā un Austrumeiropā. Par labāko internetbanku privātpersonām Latvijā atzīta SEB bankas Ibanka.

Banku sniegumu vērtēja pasaules līmeņa speciālisti, ņemot vērā internetbanku funkcionalitāti, drošību, dizainu, piedāvāto produktu klāstu, bankas stratēģiju un citus nozīmīgus faktorus. Sasummējot visus rezultātus, SEB bankas Ibanka ieguvusi augstāko punktu skaitu kategorijā Labākā internetbanka privātpersonām Latvijā. Tāpat žurnāls atzinis SEB bankas Ibanku par labāko internetbanku privātpersonām informācijas drošības aspektā visā Centrālās un Austrumeiropas reģionā.

Aktīvo privātpersonu skaits, kas lieto SEB internetbanku, gada laikā pieaudzis par 28%, kopš gada sākuma - par 9%, bet juridisko klientu - par 21%, savukārt kopš gada sākuma - par 5%. Privātpersonu veikto darījumu skaits internetbankā šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 22% (salīdzinājumā ar 2008. gada 1. pusgadu), bet kopējais Ibankas lietotāju – gan privātpersonu, gan juridisko personu - skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 15%, informē SEB banka.

Swedbank ir uzsākusi e-rēķinu ieviešanu internetbankā, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

Tiem uzņēmumiem, kas ieviesīs e-rēķinus Swedbank internetbankā šogad, arī pēc 1.janvāra varēs darboties automātiskā rēķinu apmaksa atbilstoši ES regulai. To vidū ir tādi uzņēmumi kā Latvijas Mobilais Telefons (LMT), Latvenergo un citi.

Lai atbilstu ES regulas izmaiņām, no nākamā gada Latvijā vairs nebūs pieejams līdzšinējais automātiskās rēķinu apmaksas risinājums. Swedbank izstrādāja jaunu pakalpojumu – e-rēķinus Swedbank internetbankā. Tas sniedz iespēju saņemt savus rēķinus vienuviet internetbankā, tos pārskatīt un apmaksāt, arī izmantot rēķinu automātisku apmaksu, skaidroja bankas pārstāve Vineta Savicka.

Tiem uzņēmumiem, kas decembrī ieviesīs savu rēķinu piegādi Swedbank internetbankā, klientiem arī pēc 1.janvāra notiks e-rēķinu automātiskā apmaksa. Arī nākamgad uzņēmumi saviem klientiem var ieviest jauno pakalpojumu.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

No šodienas "Swedbank" pakāpeniski sāks ieviest biometriju kā pieslēgšanās iespēju arī savā internetbankā.Tas nozīmē, ka klienti varēs izmantot pirksta nospiedumu (Touch ID) vai sejas atpazīšanu (Face ID), lai pieslēgtos internetbankai.

Līdz šim šāda tehnoloģija klientiem bija pieejama "Swedbank" lietotnē, lai pieslēgtos mobilajai lietotnei un veiktu vienu maksājumu līdz 100 eiro.

Turpmāk, arī izmantojot internetbanku, klienti varēs izvēlēties autentifikāciju ar biometriju: ievadīt datorā internetbankas lietotāja numuru un tad savā viedtālrunī autentificēties "Swedbank" lietotnē, izmantojot sejas atpazīšanas (Face ID) vai pirksta nospieduma (Touch ID) nolasīšanas funkciju.

Ar šo jauno iespēju ikdienas vajadzībām, piemēram, lai pieslēgtos savam kontam vai apskatītos bilanci, nebūs nepieciešams izmantot papildu rīkus kā Smart-ID vai kodu kalkulatoru. Drīzumā lietotāji arī internetbankā varēs apstiprināt maksājumus līdz 100 eiro desmit reizes pēc kārtas, izmantojot pierakstīšanos ar biometrijas datiem.

Patlaban vidēji mēnesī Swedbank tiek veikti jau ap 3.5 miljoni elektronisko maksājumu pretstatā 3.1 miljoniem e-maksājumu 2008.gada sākumā un 2.4 miljoniem e-maksājumu 2007.gada sākumā.

Par to liecina jaunākie Swedbank internetbankas dati. Elektronisko norēķinu īpatsvars ir sasniedzis kopumā 97.4% (2008.gada sākumā - 96%).

Swedbank internetbanku privātpersonām izmanto ap 770 tūkstošiem lietotāju, kuri apmeklē internetbanku vairāk nekā 4 miljonus reižu mēnesi.

Pats populārākais internetbankas pakalpojums ir elektroniskie norēķini. Lai atvieglotu ikdienas norēķinu veikšanu, lietotāji ir izveidojuši 4 miljonus savu maksājumu formu (definēto maksājumu). Plašu popularitāti ir ieguvis 2009. gada janvārī izveidotais Swedbank internetbankas paplašinātais konta izraksts un Naudas plānotājs, kas palīdz pārvaldīt un plānot savus ikdienas tēriņus un budžetu. Jauno konta izrakstu lietotāji izmanto ap 1.3 miljonu reižu mēnesī, kas ir jau puse no visu konta izrakstu pieprasījuma.

SEB Unibanka no šā gada 18.oktobra paaugstinās depozītu procentu likmes. Likmes tiek paaugstinātas depozītiem, kas tiek noformēti latos vai eiro valūtā. Jaunās noguldījumu likmes tiks piemērotas visiem depozītu līgumiem, kas tiks noslēgti sākot no šā gada 18.oktobra.

SEB Unibankas depozītiem latos procentu likmes tiek paaugstinātas visiem noguldījumu termiņiem – sākot no 3 mēnešu depozīta līdz pat 5 gadu depozītam. Vislielākais procentu likmju pieaugums būs depozītiem ar 3 un 6 mēnešu termiņu – attiecīgi par 2,65 un 2,35 procentpunktiem, nodrošinot ieguldītājiem abos termiņos gada procentu likmi 9,10% apmērā SEB Unibankas klientu apkalpošanas centros slēgtajiem līgumiem un 9,15% apmērā, ja depozīts tiek veikts SEB Unibankas internetbankā Ibanka. Veicot noguldījumu depozītā uz 1 gadu, depozīta gada likme būs 8,25%, ja depozīts veikts SEB Unibankas klientu apkalpošanas centros, un 8,30%, ja depozīts tiek veikts Ibankā. Tāpat likmju paaugstināšana tiks nodrošināta depozītiem, kas veikti eiro valūtā.

SEB Wealth Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Latu rezerves fonds apjoms pārsniedzis jau 70 miljonus latu.

Pārsniedzot 70 miljonu (100 miljoni eiro) latu aktīvu portfeli, atvērtais ieguldījumu fonds Latu rezerves fonds stabili saglabā pozīciju kā lielākais Latvijā reģistrētais ieguldījumu fonds. Latu rezerves fonda aktīvu apjoms šī gada 5 mēnešos ir pieaudzis par 103%, Db.lv informē Sanda Purviņa, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Uz šā gada 28. maiju Latu rezerves fonda 1 mēneša ienesīgums bija 7.07% gadā, kas ir par 1.2 % vairāk nekā vidēji naudas tirgus fondu tirgū uz šo datumu. Arī Latu rezerves fonda trīs un sešu mēnešu, kas ir attiecīgi 7.48% un 7.31%, gada ienesīgums uz šā gada 28. maiju pārsniedz naudas tirgus fondu vidējos rādītājus.

Paplašinoties interneta pieejamībai Latvijā, pieaugot internetbanku lietotāju skaitam un iedzīvotāju interesei par elektroniskajā vidē pieejamajiem banku pakalpojumiem, SEB banka saviem klientiem sākusi piedāvā internetbanku Ibanka ar pilnīgi jaunu dizainu un ērtāku lietošanu.

Ibankā papildināta un strukturēta pakalpojumu izvēlne, ir iespēja klientam pašam veidot savu ātro izvēlni, tajā iekļaujot biežāk izmantotos pakalpojumus. Šobrīd SEB bankas internetbanku lieto jau vairāk kā 50 % bankas klientu un kopējais elektroniski veikto darījumu skaits pieaudzis līdz 84 %. Salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem, šogad SEB bankas internetbankas lietotāju skaits pieaudzis par 23 %, savukārt internetā veikto darījumu skaits pieaudzis par 31 %.

SEB bankas un E-Spy pētījuma dati liecina, internetbanku savu finanšu pārlūkošanai, rēķinu veikšanai un citu finanšu pakalpojumu izmantošanai lieto vairāk kā 84 % respondentu. SEB banka vēlas klientiem atgādināt, ka tā saviem klientiem nekad ar e-pasta starpniecību nelūdz norādīt savus identifikācijas datus, kā arī paroles un autorizācijas kodus. Neskaidrību un jautājumu gadījumā mēs aicinām vienmēr sazināties ar banku. Šogad par pilnveidojumiem internetbankā jau ziņoja Hansabanka.

Maijā kopējais privātpersonu un uzņēmumu elektroniski veikto norēķinu apjoms SEB bankā sasniedza 91% no kopējā norēķinu skaita, privātpersonu segmentā gada laikā pieaugot par 10 procentpunktiem.

Tā DB informēja SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda.

No kopējā elektroniski veikto norēķinu apjoma lielāko īpatsvaru (31. maija dati) veido internetbankā Ibanka veiktie norēķini (60%), kam seko uzņēmumu veiktie maksājumi Telebankā (32%).

Savukārt pārējo daļu veido automātiskie un regulārie maksājumi, kā arī norēķini bankomātos.

«Modernizējas arī mūsu klienti, internets vairs nav tikai jauniešu ikdiena, to izmanto dažāda vecuma iedzīvotāji, apzinoties, ka tas ir lielisks veids, kā pašiem pārvaldīt savas finanses un efektīvi izmantot laiku. Mēs vērojam, ka klientiem pieaugot pieredzei bankas pakalpojumu izmantošanā, pakāpeniski zūd arī nedrošība,» vērtē SEB bankas Produktu un Tehnoloģiju attīstības pārvaldes vadītājs Jānis Paksis.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pēc 2014.gada 1. janvāra, kad Latvijā latu nomainīs eiro Latvijas iekšzemes maksājumi bankās faktiski izzudīs. Tā vietu aizņems maksājumi eiro un pārskaitījumi uz citu banku Latvijā vai kadā no eirozonas valstīm izmaksās vienādi – tie būs vien 0,3 – 0,4 eiro.

Maksājumi (internetbankā) vienas bankas ietvaros, tāpat kā līdz šim, vairumā banku būs bez maksas arī pēc eiro ieviešanas, liecina Db.lv aptaujāto banku teiktais. Tādējādi lielākais ietaupījums būs uz maksājumiem, kas šobrīd skaitās kā eiro valūtas maksājumi uz citu banku Latvijā vai uz eirozonas valstīm – cenas katrai bankai atšķiras arī atkarībā no tā, vai tas ir ekonomiskais, standarta vai steidzamais maksājums un var svārstīties no četriem (5,69 eiro) līdz pat 35 latiem (50 eiro).

«Pēc 1. janvāra iekšzemes maksājumu komisijas būs tādas pašas, kā līdz šim. Papildu ieguvums klientiem būs tāds, ka arī pārrobežu maksājumi EUR uz ES dalībvalstīm maksas tikpat. Piemēram, ja privātpersona nākamgad veiks maksājumu kādam no ģimenes locekļiem uz kontu citā Latvijas bankā, komisija par šo darījumu būs 0,36 eiro jeb, konvertējot pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa, 0,25 Ls,» tā Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, šāda komisija - 0,36 eiro apjomā - būs maksājumiem no banka konta Latvijā uz kādas bankas kontu, piemēram, Vācijā.

Swedbank izstrādājusi jaunu digitālo rīku «Finansējuma luksofors», kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs ļaus internetbankā pārliecināties par tiem pieejamo finansējumu vai arī gūt ieteikumus, kas uzņēmuma finanšu rādītājos un citos parametros būtu jāuzlabo finansējuma saņemšanai nākotnē.

Jaunais rīks palīdzēs uzņēmumiem jau pirms pieteikšanās finansējumam bankā apskatīties savu novērtējumu, kā arī saprast iespējamās darbības, skaidrāk saprotot bankas vērtēšanas kritērijus.

Digitālais novērtējums Swedbank internetbankā bez maksas pieejams vairāk nekā 30 tūkstošiem Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu. Pirms autorizācijas internetbankā jebkurš uzņēmums var uzzināt vispārīgu informāciju par bankas vērtēšanas kritērijiem finansējuma piešķiršanai. Galvenie kritēriji ir kredītvēsture, finanšu rādītāji, paša uzņēmuma dati, sadarbība, kā arī finansējuma mērķa un ķīlas atbilstība savām iespējamām finanšu vajadzībām.

Savukārt pēc autorizācijas internetbankā uzņēmumi varēs ieraudzīt konkrētu atbildi par pieejamo finansējumu atbilstošā krāsā:

SEB bankas klienti savā internetbankā turpmāk var piesaistīt arī citu banku kontus, kas ļaus vienuviet plānot savas finanses.

Kā pirmie jauno iespēju var izmantot tie SEB bankas klienti, kuriem ir atvērti konti «Swedbank». Sākotnēji jaunais pakalpojums ir pieejams privātpersonām, taču jau tuvākajā laikā – arī uzņēmumiem. Turpinās darbs pie tā, lai SEB bankas internetbankā varētu apskatīt arī citu banku kontus, tostarp arī savus kontus SEB bankā Igaunijā un Lietuvā.

Piesaistot citas bankas kontu, šobrīd var apskatīt tā atlikumu, kā arī veikto darījumu vēsturi, bet drīzumā plānots attīstīt arī citas funkcijas, piemēram, maksājumu veikšanu. Līdz ar to klientiem pārskatāmā nākotnē būs iespēja vienā internetbankā pārvaldīt savu budžetu, plānot izdevumus un veikt nepieciešamos darījumus no visiem saviem kontiem, kas atvērti arī citās bankās.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

«Swedbank» filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma, ņemot vērā bankas sākto internetbankas kodu karšu funkcionalitātes ierobežošanu, informēja bankā.

«Joprojām klientu plūsma ir vairāk vai mazāk līdzīga,» norādīja bankā, piebilstot, ka tostarp 10.janvārī stājās spēkā pirmais limita samazinājums internetbankā veiktajiem darījumiem, kas apstiprināti ar kodu karti, daļu klientu mudinot doties uz filiāli.

Tāpat bankā atzina, ka ir grūti prognozēt, vai tuvākajā laikā situācija ar pastiprinātu klientu plūsmu filiālēs mainīsies, jo aizvien vēl apmēram 350 000 «Swedbank» klientu ir kodu kartes. «Lai gan vairums izvēlēsies «Smart-ID», daļai būs jāatrod laiks, lai saņemtu kodu kalkulatoru,» minēja bankā.

Vienlaikus «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs norādīja, ka gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās «Swedbank» filiālēs, jo klienti steidz nokārtot savas finanšu lietas, tostarp izņemt norēķinu karti, kas ir īpaši aktuāli studentiem, vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs, bet šīs ierastās darbības šogad papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija - klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par «Smart-ID».

Hansabankas internetbankas hanza.net lietotāju skaits pārsniedzis 600 tūkstošus. Hanza.net pēc Latvijas interneta asociācijas datiem ir arī populārākā Latvijas internetbanka - to lieto 42% no visiem internetbanku lietotājiem.

Hanza.net kopš augusta ir palielinājusi lietošanas ērtumu un funkcionalitāti: tagad internetbankā var ne tikai pieteikties pakalpojumiem, bet arī noslēgt līgumus, piemēram, par kredītlīnijas un patēriņa kredīta saņemšanu, nedodoties uz bankas filiāli.

Līdz šim hanza.net jau varēja noslēgt līgumus Mobilajai bankai, automātiskajiem maksājumiem par daudziem komunālajiem, servisa un citiem pakalpojumiem, atvērt krājkontus, veikt darījumus ar vērtspapīriem u.c.

AS "Hansabanka" valdes locekle, Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Oksana Sivokobiļska: "Pasaules un arī Latvijas tendences liecina, ka vienkāršākās ikdienas bankas operācijas arvien vairāk tiek veiktas virtuālajā vidē. Šobrīd jau vairāk nekā 95% pārskaitījumu Hansabankā notiek elektroniskajos kanālos.

SEB klienti savā internetbankā tagad var piesaistīt arī bankas "Citadele" kontus, kas ļauj vienuviet ērti pārskatīt savas finanses.

Pakalpojums bez maksas ir pieejams gan privātpersonām, gan arī uzņēmumiem. Iespēja internetbankā piesaistīt citu banku kontus tiek nodrošināta jau kopš septembra, un līdz šim to izmantojuši vairāk nekā 2500 SEB bankas klientu Latvijā.

Šobrīd klienti internetbankā var piesaistīt savus SEB bankas kontus, kas atvērti Lietuvā un Igaunijā, kā arī bankās “Swedbank”, “Citadele” un “LHV” atvērtos kontus visās Baltijas valstīs.

“Piesaistītie citu banku konti šobrīd ir pieejami tikai skatīšanās režīmā – klienti var apskatīt savu konta atlikumu, kā arī veikto darījumu vēsturi, taču norit darbs, lai attīstītu citas funkcijas, piemēram, maksājumu veikšanu. Līdz ar to klientiem pārskatāmā nākotnē būtu iespēja vienā internetbankā pārvaldīt savu budžetu, plānot izdevumus un veikt nepieciešamos darījumus no visiem saviem kontiem, nemainot internetbankas,” skaidro SEB bankas produktu un kanālu attīstības vadītāja Baltijā Inga Ruduša.

Ņemot vērā digitālo pakalpojumu attīstību, pēdējos gados diezgan strauji ir sarucis banku norēķinu grupu un filiāļu skaits; kredītiestādes optimizē arī bankomātu tīklu. Tiesa gan, pagaidām vairākus pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes pie bankas konsultanta saņemt nav iespējams, taču nākotnē situācija varētu mainīties, ieviešot īpašus identifikācijas instrumentus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban banku speciālisti domā, kā veidot instrumentus, kas ļautu personu identificēt attālināti, un, lai parakstītu iesniegumus vai pieteikumus, nebūtu jādodas uz bankas filiāli.

Piemēram, SEB banka šobrīd strādā pie jaunu iespēju veidošanas internetbankā - Digiportāla, lai klients un banka līgumus varētu parakstīt tiešsaistē, stāsta SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva. Jau šobrīd SEB bankas klienti var pieteikties dažiem pakalpojumiem internetbankā un arī attālināti parakstīt līgumu. Piemēram, attālināti var pieteikties patēriņa kredītam un studiju kredītam, un pēc pozitīvas atbildes saņemšanas internetbankā var parakstīt arī līgumu. Tāpat internetbankā parakstīt dokumentus jau gandrīz gadu var arī lielie uzņēmumi. Tuvākajā nākotnē plānots, ka Digiportālā klienti varēs parakstīt arī līzinga līgumus, kā arī līgumus par pensiju produktu izmantošanu. Pašlaik dokumentu parakstīšana notiek, izmantojot kodu karti vai kodu kalkulatoru.