Ministrijas nopūlas ar Eiropas fondu jaunajiem spēles noteikumiem

Būtībā visās ministrijās ir pa kādai uz ES fondu finansējumu pretendējošai jomai, kas netiek galā ar Briseles prasītajiem ieguldāmās naudas efektivitātes kritērijiem, intervijā DB atzīst Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Vai ES fondi aizvien ir galvenais publisko investīciju avots Latvijā?

Jā, finansējums kohēzijas politikas (KP) ietvaros, ko mēs ikdienā saucam par ES fondiem jeb struktūrfondiem, aizvien veido lielāko daļu no Latvijas publiskajām investīcijām. FM to redz kā būtiskāko publisko investīciju resursu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un ir īpaši ieinteresēta, lai tas tiktu izmantots efektīvi.

Vai šis ir pēdējais periods, vai šīs investīcijas sagaidāmas arī turpmāk?

Arī vecajās dalībvalstīs vēl arvien ir reģioni, kas saņem kādus atbalsta maksājumus. Nav dzirdēts un arī mūsu prezidentūras laikā iepriekšējā pusgadā neizskanēja, ka KP būtu sevi izsmēlusi un tā būtu jāpārtrauc. KP nozīmi īpaši var novērtēt kritiskās situācijās.

Tomēr šī politika transformējas un tiek diskutēts, ka KP ir jābūt mērķtiecīgākai. Jau 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros ir veiktas būtiskas izmaiņas. Tā vairs nav zivs, bet makšķere, turklāt tāda makšķere, kas nāk ar konkrētiem sasniedzamiem rezultātiem, konkrētu nosacījumu apjomu, kas saņēmējiem liek mobilizēties, bet donorvalstīm ļauj redzēt uzstādītos mērķus un stimulēt dalībvalstu ekonomikas politikas konverģenci.

Galējais iepriekšējā perioda izvērtējums gaidāms decembra beigās, tomēr ir skaidrs, ka izvirzītie plāni sasniegti netika. Kā vērtējat iepriekšējā perioda pienesumu tautsaimniecībai?

Ieguldījums tautsaimniecībā ir ļoti būtisks, atsevišķās jomās pat kritisks. Šie daudzu miljardu ieguldījumi ir bijuši gan ar katalizatora ietekmi, veicinot tālāku izaugsmi, gan arī ar būtisku ilgtermiņa ietekmi uz attīstību. Redzam pozitīvu ietekmi gan uz nodarbinātības, gan uz vispārējiem dzīves līmeņa kvalitātes rādītājiem. Būtiski rezultāti ir vispārējā pakalpojumu pieejamībā un vides investīciju jomā – ūdenssaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, ceļu tīkla uzturēšanā.

Kas nebūtu izdarīts, ja šādu ES fondu līdzekļu nebūtu bijis?

Aprēķini liecina, – ja fondu līdzekļu nebūtu, Latvijas IKP pieauguma temps būtu vismaz par 0,9% zemāks. Dažas dalībvalstis pašas labākajā gadījumā ir spējīgas nodrošināt tikai līdzfinansējumu. KP ir izdevīga, jo par katru ieguldīto eiro atpakaļ tiek saņemti četri vai vairāk. Ar līdzdalību varam sasniegt krietni vairāk, nekā tikai ar saviem resursiem.

Ieguldījumi infrastruktūrā bez KP investīciju atbalsta būtu bijuši vismaz četras reizes mazāki, jo īpaši tādās jomās, kas prasa ilgtermiņa ieguldījumus.

Kādas ir iepriekšējā perioda būtiskākās kļūdas?

Kopš perioda sākuma tiek debatēts ne tik daudz par kļūdām, cik par KP domāšanas un pieejas maiņu. Būtiski ir vajadzības un plānošanu saistīt ar ieguldījumu atdeves izvērtējumu. Nevis vienkārši tērēt kaut kur kaut ko, bet skaidri izprotot, ar kādu mērķi un rezultātu, kam un cik daudz. Tas liekas pašsaprotami, bet ne vienmēr tā ir bijis. Iepriekš bija budžets, un mēs skatījāmies, ko tur varam vai nevaram izdarīt. Šī loģika ir mainīta.

Cits būtisks aspekts ir vienkāršošana, mazāka birokrātija un mazākas transakcijas izmaksas no brīža, kad resursu saņemam, līdz brīdim, kad nauda nonāk pie gala saņēmēja. Tāpēc paralēli plānošanas dokumentu sagatavošanai, strādājām pie fondu arhitektūras vienkāršošanas – pie mazāk institūcijām, pilnīgāka e-pārvaldības modeļa utt..

Visu interviju Investīciju pārrāvums nav izslēgts lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra