Būtiskākais, ko revīzijā par maksātnespējas politiku secinājusi Valsts kontrole, – Latvijā tāda nav izstrādāta

Tā intervijā stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi ziņojumu – vai valstī realizētā maksātnespējas politika ir efektīva? Kādēļ VK nolēma pievērsties šim jautājumam?

Maksātnespējas process nepārprotami ietekmē tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi. Ir vairāki starptautiski pētījumi, kas runā par tā nozīmi Latvijā. Bēdīgākais, ko atklāj aptauju rezultāti – 83% uzņēmēju netic valsts spējai aizsargāt nelikumīgi skartās intereses maksātnespējas procesos un 76% uzņēmēju netic maksātnespējas procesa caurskatāmai norisei. Vēl viens būtisks aspekts – maksātnespējas procesā ir iesaistītas daudzas puses. Protams, galvenais ir kreditors un parādnieks. Bet vēl var pieminēt arī nodarbinātos, pašvaldības, valsti kā nodokļu saņēmēju. Līdz ar to ir ļoti būtiski samērot visas šīs intereses. Tas ir viens no valsts izaicinājumiem. Maksātnespējas process, protams, skar ne tikai privāto jomu. Mēs redzam būtisku līdzekļu apjomu, ko zaudē valsts. Revīzijā mēs konstatējām, ka nepilnu divu gadu laikā ir aizgājušas nebūtībā ļoti ievērojamas summas, ko ir zaudējušas ministrijas un to padotības iestādes, – tie ir 15 miljoni eiro. Valsts kapitālsabiedrības maksātnespējas procesos ir zaudējušas 17 miljonus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi ir 402 miljoni eiro.

Kādi ir galvenie maksātnespējas procesa trūkumi, ko VK konstatēja?

Pirmkārt, mēs konstatējām, ka valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika. Un tas ir pats būtiskākais secinājums. Valstij ir jāizstrādā politika par to, kādas ir valsts prioritātes maksātnespējas procesā. Cik tālu valsts ir gatava ieguldīt savus resursus maksātnespējas procesā iesaistīto pušu interešu aizstāvībai? Neesot valsts maksātnespējas kopīgai politikai, dzīvē sanāk tāda problēmu «lāpīšana». Otrkārt, mēs uzskatām, ka, izstrādājot maksātnespējas politiku, ir jāiesaista ne tikai Tieslietu ministrija (TM), kaut gan, protams, TM ir tā institūcija, kas valstī atbild par maksātnespējas politiku un tās īstenošanu. Tomēr maksātnespējas procesu pilnīgi viennozīmīgi ietekmē arī komercvides kvalitāte, nesavlaicīga maksātnespējas pieteikšana, valdes atbildība. Tas ir jautājums par nodokļu iekasēšanu un administrēšanu. Tas ir jautājums arī par Valsts ieņēmumu dienesta darbību – kāpēc tiek pieļauti tik lieli nodokļu parādi? Tāpat tas ir jautājums par maksātnespējas sistēmas problēmām, tā ir fiktīvo kreditoru problēma. Tāpēc VK uzskata, ka ir jāveido starpresoru darba grupa, kas, aptverot visus šos aspektus, veidotu vienotu maksātnespējas politiku, kura risinātu visus jautājumus kompleksi un būtu virzīta uz valsts definēto mērķu sasniegšanu.

Jūs pieminējāt aspektus, kas skar jau vairāku ministriju – arī Finanšu un Ekonomikas ministrijas – atbildību. Vai šādu grupu nevajadzētu veidot ar premjera iniciatīvu?

Tiešām šajā valdības darba grupā būtu jāpiedalās gan TM, gan Ekonomikas ministrijai (EM), gan Finanšu ministrijai (FM). VK par šo jautājumu informēja arī Ministru prezidenti un aicināja viņu pievērst uzmanību maksātnespējas politikas neesamības jautājumam. Uzskatu, ka šāda darba grupa jāizveido pēc iespējas ātrāk.

Visu interviju Izaicinājums – maksātnespējas procesa sakārtošana lasiet 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra