SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?
Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Kādas būs redzamākās pārmaiņas, ko jaunā sistēma ieviesīs cilvēku un uzņēmumu naudas glabāšanas stratēģijās?
Šī tendence ir spēcīgi jūtama jau vairākus gadus, tāpēc daudzi, kas nebija deklarējuši ienākumus savā valstī, tagad to jau ir izdarījuši – devuši ziņu nodokļus uzraugošajām institūcijām, ka viņiem šī nauda ir, un attiecīgi arī samaksājuši par to nodokļus. Protams, ir cilvēki, kas savus līdzekļus vēl nav deklarējuši, bet viņi būs spiesti to darīt. Tā kā sistēma nodrošina atvērtību, zūd iespēja izmantot shēmas, lai naudu slēptu. Eiropā vislielākā banku slepenība ir Šveicē un Luksemburgā. Ir dažas mazākas bankas vai tādas, kas nāk no citas kultūras, citas vides, kurām šādu klientu, kuri pieprasa slepenību, ir daudz. Viņiem varētu būt grūtības atrast citu vērtīgu piedāvājumu saviem klientiem.
Vai uzskatāt, ka ofšori vēl joprojām ir laba iespēja, vai arī jaunā sistēma tos padarīs par neefektīvu opciju?
Domāju, ka tie vairs nebūs tik pieprasīti un interesanti. Daudzas valstis jau tagad ieviesušas īpašu nodokļu kontroli uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, un tiem arī jāmaksā ļoti augsti nodokļi.

Kādas stratēģijas jūs ieteiktu noguldītājam, kas ir labākie veidi šobrīd savas naudas turēšanai? Vai izdevīgi meklēt iespējas citās Eiropas valstīs, kur ir citādi noteikumi un iespējas?

Sabiedrības noskaņojums pēdējos gados ir krietni mainījies. Pirms desmit gadiem daudziem nodokļu plānošana bija ļoti svarīga, un tai tika izmantoti visdažādākie rīki, bet šobrīd cilvēki, vismaz tie, ar kuriem ikdienā strādājam, vairs šādu iespēju nemeklē. Superefektīvās nodokļu struktūras var radīt viņiem problēmas valstīs, kurās viņi dzīvo. Taču vienlaikus ir pieejami daudzi rīki, kurus likumdevējs iesaka izmantot. Daudzās valstīs no nodokļu viedokļa ļoti izdevīgi ir apdrošināšanas produkti, savukārt ofšoru vietā var izmantot ES dibinātus uzņēmumus. Dažādām valstīm Eiropā ir dažādi interesi raisoši uzkrājumu risinājumi, piemēram, Zviedrijā ir pieejams investīciju uzkrājums (investment savings account), kur jūs nemaksājat nodokli par peļņu, bet noteiktu procentu gadā neatkarīgi no noguldījuma apmēra.

Jūs minējāt Zviedriju, vai ir vēl kādas citas valstis, kuras ieviesušas veiksmīgus modeļus vai sistēmas, ko arī Latvija varbūt varētu izmantot nākotnē?

Valstis izmēģina dažādas pieejas – piemēram, dažas ieviesušas īpašus nodokļu režīmus cilvēkiem, kuri valstī pārvācas uz dzīvi, lai veicinātu tādu cilvēku ieplūšanu, kuriem ir lieli uzkrājumi un pirktspēja. Portugāle ir lielisks piemērs, – pirmos desmit gadus dzīvojot šajā valstī, ir jāmaksā ļoti zemi nodokļi, turklāt ienākumi ārpus Portugāles netiek aplikti ar nodokli. Šāda pieeja ir veiksmīga, jo piesaista Portugālei cilvēkus ar naudu – to izmantojuši jau tūkstoši. Valsts šo naudu neiegūst nodokļu, bet pirktspējas veidā. Lielākā daļa valstu meklē kādu sistēmu, lai piesaistītu turīgus cilvēkus.

Kā šajā kontekstā izskatās Baltijas valstis?
Ir liela atšķirība, vai jūs esat vietējais iedzīvotājs, vai, piemēram, zviedrs. Zviedri, kuri maksā nodokļus ap 60% apmērā, būtu ļoti priecīgi maksāt Baltijas fantastiski zemos nodokļus. Taču Latvijas iedzīvotājam tas var šķist savādāk, un, iespējams, var rasties vēlme nodokļus plānot. Taču, ja nodokļi ir saprātīgi, ir mazāk iemeslu to darīt. Mēs šobrīd neredzam no Baltijas pieprasījumu pēc struktūrām un risinājumiem nodokļu plānošanā. Daudzās valstīs, piemēram, eksistē labklājības nodoklis (wealth tax), kas nozīmē - pat ja nav ienākumu, ir jāmaksā par esošajiem līdzekļiem. To daudzi uzskata par negodīgu pieeju.
Taču mēs varam novērot, ka citu Eiropas valstu uzņēmumi apsver Latvijas vai Igaunijas uzņēmumu iekļaušanu savās struktūrās, lai plānotu nodokļus. Es teiktu, ka Baltija ir diezgan interesanta citām Eiropas valstīm no nodokļu likumdošanas viedokļa. Tā gan nav izteikta tendence, kas īpaši strauji augtu, bet zinu, ka ir konsultanti, kuri iesaka saviem klientiem tieši Baltijas uzņēmumus. Tomēr cilvēki mēdz noguldīt naudu citās valstīs, ne vienmēr nodokļu dēļ. Vai savā praksē bieži redzat šādus gadījumus un vai, stājoties spēkā jaunajai sistēmai, šī tendence pamazām varētu samazināties?
Jā, tā jau nedaudz samazinās. Taču, ja neņemam vērā nodokļus, kas katram būs jāmaksā savā mītnes valstī, protams, ir vēl citi iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas noguldīt citā valstī. Dažkārt tā ir risku diversifikācija. Taču es teiktu, ka drīzāk jāskatās uz konkrētu banku, cik tā ir stipra, nevis valsti – diez vai kāds tagad turētu naudu, piemēram, Kiprā vai Grieķijā. Ir cita tendence – ņemot vērā caurspīdīgumu un to, ka nodokļi jāmaksā mītnes valstī, cilvēki vairs nepārvieto savus līdzekļus, bet pārvietojas paši, piemēram, uz Portugāli.
Daudz ir atkarīgs no kultūras. Vai cilvēki ir elastīgi dzīvesvietas maiņas jautājumā, piemēram, zviedri ir elastīgi, bet mūsu kaimiņi - norvēģi nekad savu valsti nepamet.

Līdzekļu turēšana bankās vairs nav īpaši pievilcīga izvēle zemo procentu dēļ un arī tādēļ, ka par peļņu jāmaksā nodoklis, kāds būtu jūsu ieteikums, ko labāk darīt ar naudu, lai tā pelnītu?
Es vēl joprojām ieteiktu banku, ne tik daudz no noguldījuma aspekta, bet drīzāk kā iespēju iegūt labu padomu, kur un kā ieguldīt, lai tiktu ievēroti ieguldījuma mērķi.

Kāds varētu būt nākotnes modelis ES fiskālās vienotības ziņā, vai ejam uz vienotu modeli visās valstīs vai atšķirības tomēr būs jūtamas?
Tas ir ilgs process, kura rezultātā vairs nebūs iespējams, ka, darbojoties augstu nodokļu valstī, jūs varat maksāt nodokļus zemu nodokļu valstī. Aizvien vairāk būs tendence, ka jāmaksā nodokļi tur, kur dzīvojat, kur peļņa tiek gūta. Lai gan atšķirības samazināsies, tās tomēr būs.
Līdzekļu apjomi Eiropas bankās aug. Ja daudzās bankās 5 miljoni ir liels apmērs, tad Šveices bankās tas nav daudz. Ņemot vērā, cik sarežģīti ir klientu vadības procesi bankā un cik daudz tas bankām izmaksā, lai veiktu kontroli pār katru centu, no kurienes tas nācis un vai par to ir samaksāti nodokļi - Šveices bankas varētu apsvērt iespēju atteikties no mazākiem klientiem.

Kāda varētu būt Private banking nākotne?
Viena tendence varētu būt, ka, neskatoties uz pasaules globalizāciju, Private banking kļūs aizvien lokālāka, t.i. nauda no lielajiem centriem dosies atpakaļ uz vietām, kur ir vietējās zināšanas un pieredze. Tomēr atsevišķos gadījumos tādas valstis kā Luksemburga saglabās starptautiska biznesa centra funkcijas un piedāvās kompetentu risinājumu, piemēram, situācijai, kad vecāki dzīvo Latvijā, bērni studē Lielbritānijā un ģimenei ir arī īpašums Francijā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra