Ģitāru meistars Andrejs Šulcs instrumentu būvi apguvis pašmācības ceļā. Lielākoties viņa radītās ģitāras aizceļo ārpus Latvijas, jo mūsu valstī tās nespēj iegādāties.

A. Šulca ģitāras «dzimst» Rīgā, Dārziņu privātmājā. Ģitāru darināšanai viņš pievērsās 2010. gadā un pēc diviem gadiem tapa pirmais produkts. Sākotnēji ģitāras tika radītas metālmūzikas, bet šobrīd tikai džeza un rokmūzikas māksliniekiem. Šī iemesla dēļ pirms diviem gadiem nomainīts arī zīmols, iepriekš tas bija Brutal Guitars, bet šobrīd Schultz.

A. Šulcs sava biznesa attīstībā izticis bez kredītiem. «Tas ir pārāk liels risks. Vienu dienu man ir darbs, bet var gadīties, ka nav neviena pasūtījuma,» uzskata A.Šulcs.

Meistars piedāvā iegādāties gan gatavas ģitāras, kuras pieejamas mazumtirdzniecībā, gan darina tās pēc individuāla pasūtījuma, piemēram, īpaši izvēloties kokmateriālus vai konstrukcijas. Visbiežāk ģitārās tiek izmantota kļava vai mahagonijs. Šie materiāli uz Latviju atceļo no ASV. Dažkārt ģitāras detaļām tiek izmantots arī kauls, bet dažādi citi izejmateriāli vairumā tiek pasūtīti no interneta vietnes eBay.

Madonnas koncerta biļešu tirdzniecības pirmajā pusstundā mājas lapā www.ticketpro.lv radušās problēmas, un tajā biļetes iegādāties nevar.

Jau ziņots, ka šodien plkst. 10 tika uzsākta biļešu tirdzniecība uz 4. augustā Tallinas Dziesmu svētku estrādē paredzēto slavenās mūziķes Madonnas vienīgo koncertu Baltijā. Sticky & Sweet Tour pasaules koncertturneju, kuru Madonna uzsāka pagājušajā gadā, kopumā jau apmeklējuši vairāk nekā 2 miljoni cilvēku 58 valstīs. Šī turneja kļuvusi par veiksmīgāko mākslinieces karjerā un tās ieņēmumi 2008. gadā veidoja iespaidīgu summu – aptuveni 280 miljonus dolāru, liecina informācija koncertaģentūras FBI mājas lapā.

Jau ziņots, ka no 2. marta biļetes varēja iegādāties FBI koncertu kluba biedri, un jau tad bija radušās tehniskas problēmas, taču bija solīts, ka tās līdz biļešu tirdzniecības brīdim būs novērstas.

Šodien, 5. martā, plkst. 10 sākas biļešu tirdzniecība uz vienīgo Madonnas koncertu Baltijā, kas norisināsies 4. augustā vairāk nekā 70 tūkstošu vietu ietilpīgajā Tallinas Dziesmu svētku estrādē.

Biļetes varēs iegādāties interneta mājaslapā www.ticketpro.lv. Tikai pirmajā biļešu tirdzniecības dienā būs iespējams nopirkt arī speciālās kasēs kinoteātrī Cinamon tirdzniecības parkā Alfa un Arēnas Rīga kasēs. Stāvbiļete maksās 43 latus, bet biļete fanu zonā, kas atradīsies skatuves priekšā, maksās 90 latus. Limits vienam pircējam būs 6 biļetes.

Jau 2. martā tika sākta biļešu iepriekšpārdošanas akcija, kuras laikā ierobežotu skaitu biļešu varēja iegādāties koncertaģentūras FBI koncertu kluba biedri. Visas FBI koncertu kluba biedriem atvēlētās biļetes tika izpirktas diennakts laikā. Kā atzinis Ticketpro Baltics izpilddirektors Madis Brjancevs, pirmajā iepriekšpārdošanas dienā sistēma tika pamatīgi pārslogota, kā arī radās dažādi tehniski traucējumi, kā rezultātā klientiem biļešu iegādes process aizņēma ilgāku laiku, raksta TVNET. Daļa klientu vēl nav saņēmuši biļešu iegādes apstiprinājuma e-pastu, lai arī nauda no konta jau ir samaksāta. Vairākas diennaktis firmas starptautiskā komanda ir novērsusi tehniskās problēmas un jau otrdienas rītā sistēma darbojusies normālā režīmā.

Dziedātāja Madonna atvērs fitnesa klubu ķēdi. Pirmais klubs durvis vērs Mehiko nākamajā mēnesī, atsaucoties uz viņas biznesa partnera sniegto informāciju, ziņo perthnow.com.au.

«Mūsu mērķis ir radīt vidi, ko iedvesmojis Madonnas redzējums un augstie ideālas sporta zāles standarti,» stāstījis Marks Mastrovs (Mark Mastrov), New Evolution Ventures (NEV) priekšsēdētājs.

«Hard Candy Fitness būs Madonnas viedokļa atspoguļojums, un viņas ieguldījums būs visos sīkumos, ieskaitot mūzikas telpu, gaismas un citas dizaina nianses. Madonnas pieskāriens būs visur,» viņš solījis.

Pirmais Hard Candy klubs - nosaukums iegūts no dziedātājas jaunākā albuma - durvis vērs Meksikas galvaspilsētā Mehiko. Tā atklāšanu 29.novembrī apmeklēšot arī pati dziedātāja.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Viens no Liepājas simboliem – ģitāra, kas atradās pie bijušās Liepājas 1. rokkafejnīcas, tagad redzama netālu no Tāšu ezera. Tā uz pagaidu laiku atgriezusies pie saviem veidotājiem – metālmākslinieka Reiņa Kuncīša un viņa komandas SIA Ideju Lidlauks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ģitāras īpašnieki Raivo un Mareks Mediņi nodomājuši to novietot pie sava uzņēmuma Latvijas Pirmā Rokkafejnīca Rīgā, tikko tur būs pabeigta āra terases būvniecība, pastāsta metāla produkcijas dizaina un izgatavošanas uzņēmuma SIA Ideju Lidlauks vadītājs un ģitāras autors R. Kuncītis.

Viņš arī Kursas Laikam atklāj, ka būtu vēlējies mākslas darbu pie bijušās Liepājas 1. rokkafejnīcas atstāt, tāpēc vērsies pie Liepājas pašvaldības ar ideju, ka šo vides objektu būtu vērts pielabot un paturēt, bet dome atrunājusies, ka tas nav viņu īpašums, un tālāku interesi nav izrādījusi. «Uzreiz mēs to neaizvācām, vēl nedēļu pirms noņemšanas pēdējo reizi domei pieteicu: vēl varat pārdomāt,» stāsta R. Kuncītis. Savukārt pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule saka: «Pašvaldība nebija brīdināta, mums pašiem otrajā rītā pēc tās pazušanas tas bija pārsteigums.» Nerodot iespēju darbu paturēt pilsētā, R. Kuncītis ģitāras īpašnieku uzdevumā mākslas darbu demontējis. SIA Ideju Lidlauks to jau sagatavojuši jaunajai mājvietai – pārtaisīta pamatne. Liepājā ģitāra bija novietota ieslīpi, bet Rīgā tā stāvēs taisni.

Lietuvā, Kauņas Žalgiris arēnā, 12. jūnijā ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies šokrokeris Merilins Mensons (Marilyn Manson).

Biļetes uz Mensona koncertu tagad iespējams iegādāties ticketpro.lv, un stāvbiļetes cena ir Ls 28, bet sēdvieta maksā Ls 34.

Kā informē koncerta organizatori, šobrīd M. Mensons ir aizņemts kā vēl nekad - viņš sadarbojas ar tādām zvaigznēm kā Džonijs Deps un Vācijas industriāla roka smagsvariem Rammstein. Savukārt jau aprīļa beigās tiks izdots Mensona jaunākais studijas albums Born Villain. Koncertā Kauņā klātesošajiem būšot iespēja dzirdēt arī materiālu no jaunā albuma.

Nesen tika paziņots, ka Born Villain iekļauta arī ekskluzīva amerikāņu dziedātājas Kārlijas Saimonas (Carly Simon) dziesmas You’re So Vain versija, kurā bungu un ģitāras partijas izpilda slavenais aktieris un mūziķis Džonijs Deps.

Investoriem pērn bijis samērā viegls gads, jo negatīvus rezultātus uzrādīja tikai divi sektori – fondi, kas iegulda Japānā, kritās par 2 %, savukārt tie, kas iegulda Lielbritānijā samazinājās par aptuveni 1.5 %.

Konsultanti norāda, ka būs daudz grūtāk šogad saņemt lielu atdevi, līdz ar to akcijas un fondi jāizvēlas ļoti rūpīgi.

Fondu pārvaldnieka Psigma investīciju stratēģis Tomass Bekets skaidro: «Ir mazticams, ka redzēsim tik ievērojamus kāpumus kā pērn, jo joprojām saglabājas daudzi riski.»

Maiks Lenhofs no Brewin Dolphin:

Fonds uzmanīgiem investoriem: Thames River Global Bond fonds iegulda valdības vērtspapīros, kuri novērtēti ar trīs A reitingu, ieskaitot ASV un Lielbritānijas parādzīmes (neskatoties uz nesen izskanējušajiem draudiem par samazinājumu). Šo parādzīmju rezultāti, visticamāk, būs labi pat, ja globālā ekonomika būs vājaka nekā gaidīts un procentu likmes saglabāsies zemas, kas fiksēta ienākuma vērtspapīrus padarīs vēl pievilcīgākus. M. Lenhovam patīk, ka 60 % fonda ieguldījumu tiek veikti dolāros, jo paredzams, ka šogad tā vērtība stiprināsies. «Tas ir ļoti uzmanīgs fonds, kuru menedžeri vienmēr ir aizsardzības pozīcijā,» viņš sacījis.

Pirmajā pusgadā īpaši labu sniegumu uzrādījuši tie konservativas stratēģijas ieguldījumu fondi, kuru pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnījušas 2,03 milj. latu, kas ir par 8,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Sabiedrību aktīvi ceturkšņa laikā būtiski nemainījās (+0,6%), bet gada laikā pieauga par 10,2% un jūnija beigās sasniedza 21,4 miljonus latu.

Otrajā ceturksnī ieguldījumu fondi ar konservatīvu ieguldījumu politiku pārsvarā demonstrēja labu sniegumu, turpretī akciju fondi piedzīvoja ievērojamu ieguldījumu apliecību vērtības kritumu, ko galvenokārt ietekmēja lejupslīde Krievijas akciju tirgū, skaidro FKTK.

Vidējais triju mēnešu ienesīgums 30. jūnijā atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (14 fondi) bija 2,4%. Pozitīvu ienesīgumu uzrādīja gandrīz visi šie fondi, izņemot divus. Šie fondi otrā ceturkšņa laikā piedzīvoja nozīmīgu vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem bija 6,6%.

Lielākā daļa biļešu uz Madonnas 4. augusta koncertu Tallinā ir izpārdotas, tomēr pēc sistēmas pārbaudes tirdzniecībā šodien pieejams ierobežots biļešu daudzums.

Ceturtdien uzsāktā biļešu tirdzniecība bijusi ļoti veiksmīga – lielākā daļa Latvijas publikai iedalīto biļešu uz Madonnas koncertu ir izpārdotas, apliecināja Koncerta aģentūras FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš. Pēc viņa teiktā, naktī pārbaudīta elektroniskā biļešu rezervācijas sistēma, un tirdzniecībā atgrieztas tās biļetes, kas bija rezervētas, taču nebija apmaksātas. Taču šādu biļešu esot daži simti un iespējams, ka lielākā daļa no tām atkal ir izpārdotas. Tuvākajā laikā FBI sola sniegt informāciju, cik biļešu katrā no Baltijas valstīm pārdotas. K.Kārkliņš apliecināja, ka izdevies igauņu kolēģiem pierādīt, ka Latvijai vajadzīgs iespējami liels daudzums biļešu, jo katrai valstij bijis iedalīts zināms biļešu skaits, kuru K.Kārkliņš pagaidām neatklāja.

Starp 73 tūkstošiem skatītāju, kas Tallinā apmeklēs vienīgo popdīvas Madonnas koncertu Baltijā, būs arī 12 tūkstoši fanu no Latvijas.

Biļešu pārdošanas ieņēmumi ir aptuveni 6.5 miljoni dolāru, vēsta Diena. Tirdzniecībā tika laists 70.3 tūkstoši biļešu, tās maksāja no 43 līdz 180 latiem. 30 tūkstoši biļešu tika ārzemniekiem, pārējās izplatīja Igaunijā. Latvijā pārdoti 12 tūkstoši biļešu. Db jau rakstīja, ka martā biļetes uz koncertu tika izpārdotas diennakts laikā, kas ir pārdošanas ātruma rekords Baltijas valstu šovbiznesa vēsturē.

Uz koncertu dosies arī premjers Valdis Dombrovskis, kurš izbrīvējis šovasar vienīgo bezalgas atvaļinājuma dienu, ziņo Latvijas radio. Tiek uzsvērts, ka viņš dosies uz Tallinu par privātiem līdzekļiem.

Latvijā biļetes uz Madonnas 4. augusta koncertu Tallinā iegādājušies vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, un vairāk biļešu šobrīd pārdošanā nav, paziņojusi koncertaģentūra FBI.

Kopumā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 70 tūkstoši biļešu, kas tika izpirktas aptuveni diennakts laikā, un no tām vairāk nekā 10 tūkstoši biļešu iegādātas Latvijā.

Šāds biļešu pirkšanas ātrums ir vēsturisks rekords ne vien koncertaģentūras FBI rīkoto pasākumu vēsturē, bet Baltijas valstu šovbiznesā kopumā. Madonnas koncerta biļešu realizācija ātrumā pārspēja iepriekšējo rekordu, kas piederēja grupai Metallica, kuras koncerts 70 tūkstošu skatītāju ietilpīgajā Tallinas Dziesmu svētku estrādē 2006. gadā tika izpārdots trīs dienu laikā. Tas ir arī savdabīgs rekords Latvijai, jo līdz šim vēl nekad uz koncertu ārpus mūsu valsts nav pārdots tik ievērojams biļešu skaits tieši Latvijā.

Biļešu tirdzniecība uz Madonnas šovu, kas 4. augustā notiks Tallinas Dziesmu svētku estrādē, sāksies 5. martā plkst. 10.00. Biļetes varēs iegādāties interneta mājaslapā www.ticketpro.lv, kuras darbību nodrošinās viena no Eiropā lielākajām biļešu izplatītājkompānijām.

Tikai pirmajā biļešu tirdzniecības dienā biļetes varēs nopirkt arī kasēs kinoteātrī Cinamon un Arēnā Rīga. Stāvbiļetes cena būs 43 Ls. Tirdzniecībā nonāks arī 5 000 biļetes fanu zonā, kas atradīsies skatuves priekšā, un tās maksās 90 Ls. Būs pieejams arī 300 VIP biļetes, to cena būs 180 Ls.

19. februārī darbu sākusi arī īpaša Madonnas koncerta info līnija. Zvanot uz numuru 1180 iespējams uzzināt informāciju par pasākumu un biļešu tirdzniecību. Informāciju var saņemt trīs valodās - latviešu, krievu un angļu.

Latvijas Banka trešdien, 17. jūnijā, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Rīgas pilij 500. Monēta ir veltījums Rīgas pilij, kuras siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga galvaspilsētas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece, skaidro centrālā banka.

Monētas mākslinieki ir Ivars Drulle (aversa grafiskā dizaina un monētas plastiskā veidojuma autors) un Ilze Lībiete (reversa grafiskā dizaina autore). Monēta kalta Šveices kaltuvē Faude & Huguenin SA, tās aversā redzami Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli, bet reversā – stilizēts Rīgas pils atveids skatā no augšas.

Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.