Jaunākais izdevums

Ņemot vērā Ukrainas konflikta turpināšanos, investori, kuri ieguldījuši naudu Krievijā, patlaban atbrīvojas no šīm investīcijām, pārvietojot līdzekļus uz citām jaunattīstības valstīm.

Pagājušajā nedēļā investori no ASV lielākā biržā tirgotā fonda, kas iegulda Krievijā Market Vectors Russia ETF, izņēma līdzekļus 12,3 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Pirms tam jūlijā no fonda aizplūda jau 90,8 miljoni dolāru, kas ir straujākais mēneša kritums kopš februāra.

Līdzekļi no Krievijas ieguldījumu fondiem turpina aizplūst aizvien straujāk, tirgus dalībniekiem gaidot, kādas sankcijas ASV un Eiropas Savienība atkal Krievijai piemēros.

Starptautiskais Valūtas fonds pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas IKP šajā gadā augs par 0,2%, kas ir ievērojami mazāk nekā 0,5%, ko prognozēja valdība. Pērn ekonomika auga par 1,3%.

«Mēs neinvestējam Krievijā, jo risks ir pārāk liels,» norāda Twenty20 Investments investore Irēne Bauere, piebilstot, ka patlaban nav zināms, kur krīze virzās. Politiskais risks šajā valstī ir augstāks nekā citās jaunattīstības valstīs, un arī ekonomika neizskatās pārāk labi, viņa uzsver.

Jaunattīstības valstu ieguldījumu bilance jūlijā kļuva pozitīva par 109 miljoniem dolāru. Jāatgādina, ka šā gada pirmajos 2,5 mēnešos investori no šīm valstīm aizpludināja līdzekļus 13,9 miljardu dolāru apmērā. Savukārt no Market Vectors Russia ETF pēdējo divu nedēļu laikā aizplūduši divreiz vairāk līdzekļu nekā no citiem 228 jaunattīstības valstu fondiem, par kuriem datus apkopo Bloomberg.

Pirmdien Krievijas akciju tirgus indekss Micex saruka par 1,2%. Šajā gadā Krievijas akciju tirgus ir uzrādījis vienu no sliktākajiem rezultātiem starp pasaules 20 lielākajiem akciju tirgiem, un RTS indekss ir samazinājies par 14,9%.

Kā liecina Krievijas Centrālās bankas dati, neto kapitāla aizplūde no Krievijas aktīviem pirmajā pusgadā pieauga līdz 74,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 61 miljardu dolāru visā pagājušajā gadā. Šogad no Krievijas varētu kopumā aizplūst kapitāls 100 miljardu dolāru apmērā, paredz Krievijas Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pēdējos sešos gados kopējie ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veido 1,388 miljardus eiro

LETA, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.

Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas SEZ kapitālsabiedrību apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) kapitālsabiedrības pērn palielinājušas apgrozījumu, ieguldījumus, eksportu un darbavietas, informē LSEZ.

Kopējais neto apgrozījums 2014. gadā bija 148,59 miljoni eiro, bet LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi – 17,052 miljoni eiro. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2014. gadā palielinājies par 368 darbiniekiem. Apgrozījums gada laikā audzis par 19,3%.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka 2014. gads parādīja, ka LSEZ pārvalde, veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, var sasniegt labus rezultātus, kas veic ieguldījumus infrastruktūras un moderno tehnoloģiju attīstībā, nodrošinot jaunas darbavietas un stabilu darbību ilgtermiņā.

2014. gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības eksportējušas produkciju 93 miljonu eiro vērtībā, kas veido 62,61% no kopējā apgrozījuma. Tas ir par 57,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visbiežāk Latvijā iegulda investori no Krievijas, visvairāk – nīderlandieši

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sarakstā dominē par Eiropas nodokļu paradīzēm dēvētās valstis – Nīderlande, Kipra un Luksemburga.

Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn starp TOP 5 populārākajām valstīm, kuru pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši vislielākos līdzekļus, līderpozīcijās izvirzījusies Krievija ar 1002 investēšanas gadījumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Otrajā vietā kā ierasts ierindojusies Lietuva (455 investīciju ieguldīšanas gadījumi). Jānorāda, ka, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn Krievijas investoru ieguldījumu skaits sarucis par 263 gadījumiem, savukārt Lietuvas un Igaunijas gadījumos ieguldījumu skaits saglabājies praktiski nemainīgs. Proti, 2016.gadā Lietuvas investori Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veikuši 462 ieguldījumus, bet Igaunijas – 434 (2017.gadā 431 ieguldījums). Salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis Ukrainas investoru ieguldījumu skaits, jo, kā rāda Lursoft aprēķini, 2016.gadā reģistrēti 309 ieguldījumi, savukārt pērn – par 22 vairāk. Baltkrievijas investoru ieguldījumu skaits gada laikā samazinājies par 36 gadījumiem – 2017.gadā veikti 224 ieguldījumi .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs «Coface» jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis vērtējumus Ukrainai, Gruzijai un Nīderlandei.

Kredītrisku eksperti atzīmē, ka iespējamā uzņēmumu «pārkaršana» un politiskā spriedze būs lielāko biznesa risku vidū 2018. gadā.

Kā rāda jaunais biznesa risku reitings, globālās tirdzniecības izaugsme ir pozitīvi ietekmējusi vairākas atvērtās ekonomikas valstis. Šajā ceturksnī riska vērtējumi ir uzlaboti Nīderlandei (A1), Dienvidkorejai (A2) un Taivānai (A2). Pakāpeniski atgriežoties patērētāju un uzņēmumu konfidencei, uzlabojusies biznesa vide arī Grieķijā. Tikmēr Baltijas valstu novērtējumi saglabāti bez izmaiņām – A3 jeb apmierinošs riska līmenis Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai A2 jeb zems risks.

Neskatoties uz joprojām augstajiem politiskajiem riskiem, «Coface» uzlabojis vērtējumus arī Ukrainai (C), Gruzijai (B) un Moldovai (C), kurās šobrīd vērojama izaugsme līdz ar ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos Krievijā un Eiropā. Savukārt Kazahstānas biznesa videi par labu nākusi gan pieaugošā naftas ieguve, gan ieguldījumi Ķīnas «jaunā zīda ceļa» projektā. Riska vērtējums pasliktināts Saūda Arābijai (C), kur pieaugošā politiskā spriedze kaitē biznesa videi investoru skatījumā. Turklāt Tuvo Austrumu valsts ekonomika ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām, kuras joprojām ir svārstīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Krievijā sarucis gan patērētāju pieprasījums, gan kapitāla ieguldījumi, veicinot ekonomikas recesiju, raksta MarketWatch.

Rezultātā ekonomikas apjomi pērn samazinājušies par 3,7%. Kritumu stimulēja arī krītošās naftas cenas un Rietumvalstu piemērotās sankcijas.

Mazumtirdzniecības apjomi Krievijā, kas atspoguļo patērētāju pieprasījumu, pērn samazinājušies par 10%, bet kapitāla ieguldījumi – par 8,4%.

Krievijas iedzīvotāju ienākumi samazinājās jau otro gadu pēc kārtas, un pērn kritums sasniedza 4%. Ieņēmumu samazināšanos veicināja augstā inflācija, kas vairākus mēnešus pārsniedza 15%.

Analītiķi paredz, ka šajā gadā no naftas atkarīgā ekonomika visdrīzāk turpinās samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Northern Horizon Capital pārdod BPT Real Estate privātā kapitāla fondam BaltCap

Žanete Hāka, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija AS Northern Horizon Capital pārdos savu nekustamā īpašuma pārvaldības meitas uzņēmumu BPT Real Estate AS privātā kapitāla ieguldījumu fondam BaltCap, informē Porta Finance.

Darījums jāapstiprina konkurences uzraudzības iestādēm, un ir paredzams, ka tas tiks noslēgts 2015. gada septembrī. Puses ir vienojušās neizpaust darījuma finanšu nosacījumus.

«Uzņēmuma BPT Real Estate pārdošana ir loģisks noslēgums procesam, kurš turpinājās dažus pēdējos gadus un kura laikā BPT Real Estate pakāpeniski kļuva par nekustamā īpašuma pārvaldības uzņēmumu, kas ir neatkarīgs no Northern Horizon ieguldījumu pārvaldības pamatdarbības. Uzņēmuma pārdošana ļauj Northern Horizon pilnībā koncentrēties ieguldījumu pārvaldības pamatdarbībai. Šajā segmentā mēs redzam daudzas interesantas iespējas piedāvāt mūsu investoriem jaunus ieguldījumu produktus ne tikai Ziemeļvalstīs un Vācijā, bet arī Baltijas valstīs, kur ir koncentrēta BPT Real Estate darbība. Turklāt pēc darījuma Northern Horizon turpinās uzturēt un paplašināt savu būtisko klātbūtni Baltijas valstīs, izmantojot savas ieguldījumu pārvaldības, fonda administrēšanas un uzņēmumu apkalpošanas komandas,» saka Northern Horizon Capital Group vadītājs Mihaēls Šēnahs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Babītes ražotne kļūs par Orkla grupas mērču un majonēžu ražošanas centru

Dienas Bizness, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Foods Latvija» šogad ražošanā investē 755 tūkstošus eiro, informē «Orkla Foods Latvija» sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

2018. gada gaitā 755 tūkstošu eiro vērti ieguldījumi ir saistīti ar «Orkla Foods Latvija» ražotnes (Babītes novada Spilvē) specializāciju - kļūšanu par «Orkla» grupas mērču un majonēžu ražošanas centru, kas ar šiem produktiem apgādā plašāku reģionu - Somiju, Dāniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju un citus tirgus.

Investīciju programmas ietvaros ir paredzēta ražošanas iekārtu modernizācija, ražošanas infrastruktūras uzlabojumi un energoresursu patēriņa efektīvāka pielietojuma nodrošināšana.

«Mūsu ražotne Babītes novada Spilvē ir izvēlēta un kļuvusi par «Orkla» grupas izcilības centru mērču un majonēžu produktu grupās. Tas ne tikai nozīmē to, ka «Orkla Foods Latvija» ražo daudz lielākus šo produktu apjomus eksporta tirgiem dažādās Eiropas valstīs, bet arī - nepieciešamību attīstīt ražošanu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 2018. gada lielākie investīciju projekti ir saistīti ar roku darba samazināšanu ražošanā, kā arī ar ražošanas līniju darba modernizāciju. Šogad ir plānoti arī vairāki projekti ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas saistīti ar ventilācijas, ūdens apgādes un kondensāta sistēmu funkcionalitātes uzlabojumiem,» informē «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors Raitis Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidatori jūnijā atguvuši aktīvus 11,943 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats par bankas darbību no 13. līdz 30.jūnijam.

Tostarp no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 6,102 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 4,292 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 1,499 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 50 tūkstoši eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi jūnijā bija 1,995 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,824 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 88 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus - 40 tūkstoši eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 30.jūnijā «ABLV Bank» bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,802 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,833 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori septembrī atguvuši aktīvus 23,802 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 12,625 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 6,295 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 4,865 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 17 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 103,937 miljonus eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi septembrī bija 2,665 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,559 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 471 tūkstotis eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 425 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 113 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Inovāciju cāļus Latvijā vēl skaitīt pāragri

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī nodokļu atlaides ir gana augstas, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā uzņēmumu vidū nav sevišķi populāri

Ir dzirdēts, ka valstīm, kurām nav derīgo izrakteņu, galvenais un teju vienīgais potenciāls ir tās iedzīvotāju inteliģence un ar to cieši saistītais izgudrotāju gars. Galu galā mēs jau daudzus gadus vismaz vārdos enerģiski meklējam Latvijas «nokijas» un «skaipus». Tikai praksē Latvija dažādos inovāciju, pētniecības un attīstības (P&A) topos diemžēl joprojām atrodama astes galā. Vislielākie P&A ieguldītāji pasaulē ir Izraēla, Dienvidkoreja un Ķīna, pat Krievija iegulda vairāk no IKP nekā Latvija, kuras ieguldījumi inovācijās tikai knapi pārsniedz 0,5% no IKP, lai gan 2020. gada mērķis mums ir vismaz 1,5% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori vairāk iegulda akcijās, mazāk - obligācijās

Žanete Hāka, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie investori jūnijā galvenokārt izvēlējušies ASV un Lielbritānijas akcijas, jo šo valstu ekonomikas aug straujāk nekā citos attīstītajos tirgus, liecina Reuters aptauja.

ASV, Lielbritānijas, Eiropas un Japānas investoru aptauja, kurā piedalījās 51 dalībnieks, liecināja, ka akciju īpatsvars portfeļos pieauga no 50,8% līdz 51%. Neliels kritums bija vērojams obligāciju ieguldījumos – no 35,9% līdz 35,6%.

Savukārt ieguldījumi alternatīvos produktos, piemēram, hedžfondos, saglabājās nemainīgi – 5,7%. Nekustamajos īpašumos ieguldīti 2,1% līdzekļu.

Skatoties pēc ieguldījumu reģiona, no 41,5% līdz 42,1% pakāpies ieguldījumu īpatsvars Ziemeļamerikas akcijās, savukārt Lielbritānijas akciju ieguldījumi pieauguši no 11,5% līdz 11,9%.

Daļa investoru gan aptaujā pauduši bažas par iespējamo korekciju tirgos nākotnē, ņemot vērā indeksu pieaugumu. Tāpat kā lielākos riskus investori minējuši konflikta pastiprināšanos Krievijā un Ukrainā, nestabilitāti Tuvajos Austrumos, kā arī negaidītus centrālo banku lēmumus, mainot bāzes procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru