Investors: Ceļš būs bedraināks

Finanses
2015. gada 1. septembris 08:58

Pasaules akciju tirgiem pastiprināti svārstoties, ir daudz jautājumu, kā viss notiekošais iespaidos tendences arī parāda vērtspapīru tirgū. Pašlaik eksperti norāda, ka arī šajā tirgū, visticamāk, nākotnē nāksies dzīvot pastiprināta cenu svārstīguma apstākļos. Vidējā termiņā tiek sagaidīts arī ASV obligāciju procentlikmju pieaugums.

Jāņem vērā – lai kādi būtu ziņu virsraksti tirgus izpārdošanu un straujāka cenu krituma brīžos, jauna vispārējā krīze tomēr pagaidām netiek prognozēta. Pašlaik lielākie jautājumi, kas nomoka tirgus dalībnieku prātus, ir gaidāmās ASV Federālo rezervju monetārās politikas izmaiņas un Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes bremzēšanās. Tiesa gan, par to tiek spriests jau visu šo gadu.

«Pēdējo nedēļu laikā pasaules finanšu tirgi ir pieredzējuši straujas cenu svārstības. Akciju, izejvielu un citu riskanto aktīvu cenas ir samazinājušās, liekot pārvērtēt situāciju un labot agrākās prognozes. Ar katru volatilitātes (cenu svārstīguma) vilni samazinās varbūtība, ka ASV centrālā banka septembrī paaugstinās bāzes procentu likmi. Ekspertu viedokļi tiek koriģēti teju katru dienu līdz ar jaunu datu vai amatpersonu paziņojumu publicēšanu. Notikumu attīstību augusta laikā varētu salīdzināt ar sausu smilšu bēršanu kaudzē. Ilgāku laiku nekas īsti nenotiek, un kaudze aug. Tad tās nogāzes kļūst stāvākas, kamēr kādā brīdī pietiek augšā pielikt vienu smilšu graudiņu, lai sāktos lavīnveida smilšu nogruvums. Pasaules ekonomiku un finanšu tirgus arī var uzskatīt par nestabilu sistēmu, kurā nopietnas sekas mēdz izraisīt vairāku apstākļu sakritība. Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa samazinājums, ASV centrālās bankas mājieni par gaidāmo bāzes likmes paaugstināšanu, izejvielu cenu brīvais kritiens – visi šie faktori ir likuši investoriem nodrebēt,» situāciju finanšu tirgos apraksta SEB Wealth Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Sarežģītāka situācija ir attīstības valstu reģionos, kuru tautsaimniecības šobrīd cieš no izejvielu cenu samazināšanās. Tāpat pēdējos gados augušas gan daudzu šo valstu, gan to kompāniju parādsaistības. Pārsvarā attīstības reģionos ir tendence aizņemties ASV dolāros. Tas savukārt nozīmē, ka, pieaugot šīs valūtas cenai, var parādīties arvien lielākas grūtības ar agrāko aizņēmumu atdošanu.

Nav izslēgts, ka kādas asākas emocijas var tik piedzīvotas augstāka riska korporatīvo obligāciju tirgū. Daudzas no šīm kompānijām saistītas ar resursu ieguvi, kas nozīmē, ka sarūk to ieņēmumi. Tāpat, augot procentlikmēm un ASV dolāram kļūstot dārgākam, pieaugs to parāda apkalpošanas izmaksas. Tādējādi, iespējams, šajā finanšu tirgus segmentā (un sevišķi to kompāniju vidū, kas saistītas ar izejvielu ieguvi un pārdošanu) drīzumā varēsim vērot defoltu īpatsvara palielināšanos. Jādomā, ka daudzām valstīm un kompānijām slikti Ķīnas ekonomikas dati sagādā lielākas galvassāpes nekā pašiem ķīniešiem, jo nozīmē, ka buksēs pieprasījums pēc to precēm. The Wall Street Journal raksta, ka junk segmenta (zem investīciju reitinga) obligāciju cenas sarūk jau kopš šā gada aprīļa. Moody’s Investors Service dati liecina, ka defoltu īpatsvars augsta ienesīguma (spekulatīvo) korporatīvo obligāciju sektorā jūlijā pieaudzis līdz 2,4% (aprīlī tas esot bijis 1,8% apmērā). Naftas un gāzes sektora kompānijas esot atbildīgas par ceturto daļu no šiem defoltiem; vēl par lielu daļu atbildīgi ar kalnrūpniecību saistītie uzņēmumi. Tiesa gan, pagaidām šādus skaitļus par īpaši dramatiskiem nevar uzskatīt.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1.septembra, laikrakstā, Dienas Bizness (9.lpp)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra