Pēc nesenajiem notikumiem saistībā ar ABLV Bank rodas jautājums, kas notiks ar bankas meitasuzņēmumiem, kuri māteskompānijai līdz šim pelnīja diezgan ievērojamas naudas summas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

ABLV Asset Management un ABLV Capital Markets valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs stāsta, ka patlaban plāns ir nodot ABLV klientu aktīvus AS Baltic International Bank, veikt rebrendingu un atrast kompānijai investoru. «Tam ir jābūt investoram, kurš teiks: puiši, jums ir lielisks bizness, un mani tas interesē,» viņš saka, piebilstot, ka «12 gadu laikā ABLV Asset Management ir nopelnījis 20 miljonus eiro (pēc nodokļu nomaksas). Šī peļņa ir salīdzināma ar daudzu vidēja izmēra Latvijas banku peļņu. Tas tiešām ir labs bizness.»

Fragments no intervijas

Vai ABLV pašlikvidācijas procesā tiks izpārdotas arī visas bankas meitaskompānijas, tajā skaitā ABLV Asset Management?

Ieguldījumu pārvaldītājs IPAS ABLV Asset Management ir noslēdzis līgumu ar akciju sabiedrību Baltic International Bank, kas turpmāk būs jaunā ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu turētājbanka, informē uzņēmums.

Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu darījumus ar fondu īpašumu IPAS ABLV Asset Management, veic ar turētājbankas starpniecību, kuras funkciju līdz šim pildīja ABLV Bank. Pēc jaunā līguma parakstīšanas ABLV Asset Management turpinās pārvaldīt ieguldījumu fondus, savukārt akciju sabiedrība Baltic International Bank uzņemsies turētājbankas funkciju.

Līguma stāšanās spēkā notiks divos posmos: noteikumi par aktīvu turēšanu stājas spēkā līguma parakstīšanas dienā, savukārt pārējās funkcijas, tai skaitā uzraudzības un kontroles funkcijas, stājas spēkā pēc pilnīgas fondu aktīvu pārvešanas uz jaunās turētājbankas kontiem.

Pēc visu līguma nosacījumu stāšanās spēkā un nepieciešamo fondu normatīvo dokumentu izmaiņu reģistrēšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ABLV Asset Management fondu pārvaldības darbība atgriezīsies normālajā režīmā un vēlāk tiks atjaunota arī iespēja ieguldītājiem pirkt un pārdot fondu apliecības. Par jauno fondu normatīvo dokumentu stāšanos spēkā tiks ziņots atsevišķi.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

ABLV Bank meitas uzņēmums ABLV Asset Management no šā gada 2. oktobra visiem Latvijas iedzīvotājam piedāvās jaunu pensiju 2. līmeņa plānu — ABLV aktīvo ieguldījumu plānu, informē bankas pārstāvji.

Tā pārvaldnieks ir ABLV Asset Management valdes priekšsēdētāja vietnieks Jevgenijs Gžibovskis, kurš ir vairāk nekā 15 gadus pārvaldījis dažādus ieguldījumu portfeļus un fondus, tostarp pēdējos 10 gados arī ABLV Emerging Markets USD Bond Fund un ABLV Emerging Markets EUR Bond Fund.ABLV aktīvo ieguldījumu plānam izvēlēta aktīvā stratēģija.

Saskaņā ar šo stratēģiju ABLV aktīvais ieguldījumu plāna mērķis ir panākt tajā veikto iemaksu vērtības saglabāšanu un pieaugumu ilgtermiņā, veicot ieguldījumus finanšu un kapitāla tirgū. Mērķa sasniegšanai vismaz puse ieguldījumu plāna līdzekļu tiks ieguldīti fiksēta ienākuma finanšu instrumentos un termiņnoguldījumos kredītiestādēs, kas nodrošina stabilu ieguldījumu plāna vērtības pieaugumu, aizsargājot to no īstermiņa svārstībām.

Pensiju 2. līmeņa plānam «ABLV aktīvais ieguldījumu plāns» strādājošie Latvijas iedzīvotāji varēja sākt pieteikties no 2. oktobra. Divu nedēļu laikā dalībnieku skaits ir sasniedzis 333, bet ieguldījumu apjoms pārsniedz 4 miljonus eiro. Ievērojot, ka Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemto iesniegumu pārbaude un apstrāde prasa laiku, var lēst, ka uz šo brīdi pieteikušies ir vēl vairāk dalībnieku.

«ABLV aktīvo ieguldījumu plānu» pārvalda ABLV Asset Management, IPAS. Sabiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Jevgenijs Gžibovskis komentē: «Tā kā nekāda reklāmas kampaņa mūsu ieguldījumu plānam pagaidām nav bijusi, domāju, ka dalībai pamatā ir pieteikušies ABLV grupas darbinieki, viņu ģimenes locekļi, paziņu loks, arī ABLV Bank klienti no Latvijas. Cilvēki, kuriem nekāda papildu pārliecināšana nav nepieciešama.»

«Atšķirībā no dažiem pensiju 2. līmeņa pārvaldītājiem, kas sevi reklamē kā sava veida «opozīciju» bankām (lai gan līdzekļi vienalga tiek glabāti bankās), mēs esam pārliecināti, ka saistība ar banku arī no klientu viedokļa ir tikai un vienīgi priekšrocība,» viņš piebilst.

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

Ņemot vērā medijos izskanējušo informāciju par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) publicēto priekšlikumu, kā arī ap šo gadījumu paustos komentārus, AS ABLV Bank vēlas sniegt papildu informāciju par ABLV darbību Latvijā un tas nozīmi valsts tautsaimniecībā.

ABLV banka ir viens no nozīmīgākajiem finanšu tirgus dalībniekiem, kuru kā sistēmiski nozīmīgu banku uzrauga Eiropas Centrālā banka. Tā koncernā darbojas vairāk nekā 900 darbinieku, kas strādā ne tikai ar Latvijas un ārvalstu apkalpošanu, bet arī nodrošina ieguldījumu pārvaldīšanu, brokeru pakalpojumus, kā arī šobrīd Latvijā aktīvi attīsta darbību nekustamo īpašumu jomā. Līdz 2033.gadam bankas koncerna plānos ir attīstīt jaunu Rīgas darījumu centru New Hanza, kopā ar partneriem tajā ieguldot līdz 1 miljardam eiro.

ABLV bankas koncerns ik gadu tiešā un netiešā veidā Latvijas valsts budžetu papildina ar vairākiem desmitiem miljoniem eiro nodokļu maksājumos. Nozīmīgu ieguldījumu bankas koncerns nodrošina arī Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstībai, aktīvi izsniedzot komerckredītus Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, kas ir vadošie savā jomā. Banka kreditējusi viesnīcu būvi, medicīnas centru izveidi, biroja ēku un loģistikas jomā strādājošus uzņēmumus un citas nozares. Tas palīdz piesaistīt arī tiešās ārvalstu investīcijas, attīstīt valsts ekonomiku un eksportspēju. Bankas komerckredītu apjoms uz 2017. gada 31. decembri bija 625 miljoni eiro. Banka veicina arī Latvijas mājsaimniecību labklājību, izsniedzot hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Šobrīd bankas klientu vidū ir 7000 mājsaimniecību, no kurām 120 ir jaunās ģimenes, kuras mājokļus iegādājušās ar valsts atbalsta programmas ALTUM palīdzību.

Lai gan aizvadīto finanšu gadu var raksturot kā pilnu pārsteigumiem, grūti izskaidrojamām cenu svārstībām un vēsturiskiem pavērsieniem tirgos, un kopumā ekonomikā bija vērojama izaugsmes tempu samazināšanās, ABLV Bank izdevās sasniegt un pārsniegt plānotos rezultātus, tajā skaitā, gūstot līdz šim vēsturiski augstāko peļņu, liecina bankas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata periodā arvien stingrākas kļuva banku nozari regulējošās prasības. To ieviešana prasīja daudz laika un resursu, līdz ar to kavējot biznesa attīstību. Tā kā ir mainījusies nostāja par pieļaujamo riska līmeni, banka atteicās no daļas klientu, un turpina rūpīgi izvērtēt savu klientu bāzi. Tādēļ gada laikā noguldījumu apjoms samazinājās par 23,5%. Pakāpeniski samazinās norēķinu biznesa nozīme, bet vēl svarīgāku vietu ieņem biznesa projektu kreditēšana, tostarp, strukturētā finansēšana ar riska kapitāla piesaisti, apgrozāmā kapitāla un tirdzniecības finansēšana, kā arī vērtspapīru emisiju organizēšana, skaidro bankas pārstāvji.

Izvērtējot IPAS ABLV Asset Management pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu darbību un apstākļus finanšu tirgos, nolemts reorganizēt korporatīvo obligāciju fondu ABLV High Yield CIS Bond Fund, informē ABLV Bank.

Fonds tika izveidots 2007. gada jūnijā ar mērķi piedāvāt tā ieguldītājiem iespēju veikt diversificētus ieguldījumus NVS valstīs reģistrētu komercsabiedrību emitētos vai garantētos parāda vērtspapīros (nominētus USD valūtā) ar salīdzinoši augstu sagaidāmo ienesīgumu.

2012. gada janvārī tas tika pārkārtots uz fondu ar diviem apakšfondiem — ABLV High Yield CIS USD Bond Fund un ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund ar mērķi piedāvāt tā ieguldītājiem iespēju veikt ieguldījumus arī Krievijas rubļos. Abiem apakšfondiem ir kopēja ieguldījumu politika un pārvaldes principi.

No 2012. gada janvāra abu apakšfondu daļas vērtība ir augusi vairāk nekā par 30% un to ienesīgums kopš izveides brīža gada izteiksmē pārsniedz 5%.

Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājs ABLV Asset Management, IPAS parakstījis vienošanos ar ABLV Bank par turētājbankas līguma laušanu un noslēdzis līgumu ar Citadele banku, kas turpmāk būs ABLV Aktīvā ieguldījumu plāna turētājbanka, liecina šodien sniegtā informācija.

Dažu dienu laikā tiks iesniegts rīkojums par visu plāna aktīvu, tai skaitā naudas līdzekļu, pārvešanu uz banku Citadele.

ABLV Asset Management, IPAS turpina pārvaldīt pensiju plānu kā līdzekļu pārvaldītājs, savukārt Citadele banka pildīs turētājbankas funkciju, kā arī veiks citus pienākumus saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu.

Pensiju 2. līmeņa aktīvi (līdzekļi) tiek turēti atsevišķi no bankas aktīviem. Bankas veic tikai turētājbankas funkciju, kā arī papildus pārbauda, vai līdzekļi tiek ieguldīti atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam.

Tiem, kuri uzkrājumu pensiju 2. līmenī uzticējuši ABLV Asset Management, IPAS, nekādas papildu darbības nav jāveic, jo turētājbankas nomaiņa notiks automātiski.

No 2017. gada 2. oktobra pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pārvadīšanu uzsākusi Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība ABLV Asset Management, kas Latvijas tirgū piedāvā valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem jaunu aktīvo ieguldījumu plānu - «ABLV Aktīvais ieguldījumu plāns».

Saskaņā ar «ABLV Aktīvā ieguldījumu plāna» prospektu līdzekļu pārvaldīšanai ir izvēlēta aktīvā stratēģija. Ieguldījumu plāns paredz arī elastīgu ieguldījumu struktūru, kas nodrošina līdzekļu sadalījumu atbilstoši aktuālajai ekonomiskajai situācijai un tirgus tendencēm. Ieguldījumu plāna mērķis ir panākt tajā veikto iemaksu vērtības saglabāšanu un pieaugumu ilgtermiņā, veicot ieguldījumus finanšu un kapitāla tirgū.

Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks norādīja, ka šis šogad ir jau otrais jaunais līdzekļu pārvaldītājs, kas Latvijas iedzīvotājiem piedāvā jaunu pensiju 2. līmeņa plānu.

«Tā kā ABLV Asset Management, IPAS ir Latvijas sabiedrība ar vietējo kapitālu, ieguldīsim līdzekļus arī pašmāju uzņēmumu obligāciju emisijās un Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondos, tādā veidā veicinot Latvijas ekonomikas attīstību. Kopējā pārvaldīšanas sabiedrības un turētājbankas komisija būs 0,72% gadā, un komisija par kapitāla pieaugumu netiks piemērota vismaz līdz 2019. gada beigām,» atzīmēja «ABLV Aktīvā ieguldījumu plāna» pārvaldnieks Jevgenijs Gžibovskis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, pamatojoties uz ABLV Asset Management, IPAS iesniegumu, pieņēmusi lēmumu reģistrēt IPAS ABLV Asset Management valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, informē FKTK.

Vienlaikus FKTK pārreģistrē ABLV Asset Management, IPAS izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, papildinot licencē norādītos pārvaldes pakalpojumus ar jaunu pārvaldes pakalpojumu – valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana.

Šobrīd valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā ir 8 valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji.

Vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju dibinātā ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo no pirmdienas, 3.jūlija piedāvā jaunu pensiju plānu Indexo Izaugsme, informē Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Salīdzinot ar līdzšinējo tirgus spēlētāju vidējo izmaksu līmeni, plāna Indexo Izaugsme pārvaldīšanas izmaksas ir uz pusi zemākas (viena, fiksēta komisija – 0,75 % gadā; mainīgā komisija netiks ieturēta), kas vidējam 2. pensiju līmeņa dalībniekam ļaus līdz pensijai ietaupīt vairākus tūkstošus eiro, norāda Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Ieguldījums tirgus indeksos nozīmē – tev pieder maza daļiņa no gandrīz visiem pasaules lielākajiem uzņēmumiem. Kad kundzīte Honkongā nopērk Apple datoru, austrālietis iedzer Pepsi vai amerikānis iegādājas džipu, daļa no peļņas tiek arī tev. Tas pasargā ieguldītāju no riska, kas saistīts ar ieguldījumu atsevišķos uzņēmumos, nozarēs vai reģionos. Tirgus var svārstīties, bet ilgtermiņā pasaules ekonomika vienmēr ir attīstījusies un tirgus indeksi ir kāpuši,» skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

AS ABLV Bank 2016. gada deviņos mēnešos guva peļņu 61,4 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2016. gada deviņos mēnešos bija 115 miljoni eiro.

2016. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 3,04 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 4,01 miljards eiro.

Bankas kredītportfelis sasniedza 1,01 miljardu eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms pieaudzis līdz 635,9 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 307,7 miljonus eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2016. gada 30. septembrī bija 18,72%, bet likviditātes līmenis – 78,04 %.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE bija 28,94%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs ROA – 1,86%.

ABLV Bank arī 3. ceturksnī turpināja obligāciju emisijas. Sestās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros — no jūlija līdz oktobrim — tika veiktas četras jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējie apjomi bija 150 miljoni USD un 40 miljoni EUR pēc nominālvērtības, kā arī viena subordinēto obligāciju emisija 20 miljonu EUR apmērā. Ieskaitot arī dzēstās obligācijas, banka līdz šim veikusi 39 publiskās obligāciju emisijas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā.

Pensiju fondi atklātā vēstulē aicina valdību Latvijā attīstīt kapitāla tirgu, tostarp paredzot valsts un pašvaldību uzņēmumu daļēju kotāciju biržā, aģentūrai LETA pavēstīja pensiju fondu pārstāvji.

«Attīstīts kapitāla tirgus ir nacionālās ekonomikas brieduma pazīme, kā arī izaugsmes stūrakmens. Kapitāla tirgus sekmē efektīvu resursu izmantošanu un naudas plūsmu savietošanu. Kapitāla tirgus ir vieta, kur satiekas naudas līdzekļu turētāji vai pārvaldītāji, tostarp pensiju fondi ar uzņēmumiem, kuriem nepieciešams kapitāls biznesa attīstībai. Rezultātā palielinās naudas aprite ekonomikā, tā kļūst ilgtspējīgāka, pieaug uzņēmumu konkurētspēja un vairojas iedzīvotāju labklājība,» sacīts vēstulē.

Tajā arī minēts, ka šobrīd Latvijā valsts fondēto pensiju plānos un Latvijā reģistrētajos privātajos pensiju fondos ir uzkrāti līdzekļi vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā. Tostarp apmēram viens miljards eiro ir ieguldīts Latvijā, galvenokārt Latvijas valdības obligācijās, tādējādi finansējot valsts budžeta izdevumus. Pensiju plānu ieguldījumu summa Latvijā turpina palielināties daļēji pateicoties valsts uzņēmumu un institūciju, tādu kā «Latvenergo» un «Attīstības finanšu institūcija«Altum» («Altum»), obligāciju emisijām.

#Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu: gada 20 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā. Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro

DB sāk publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, bet pagājušā gada rekords ir bijis pieticīgāks – «tikai» 36,6 miljoni eiro.

Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, iespējams, pretlikumīgi izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām jaunu jaudu atbalstam obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas ietvaros, sacīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Ministru prezidenta ziņojumā par OIK ieviešanas hronoloģiju no 2007.gada līdz 2018.gadam minēts, ka 2009.gada 24.martā, pamatojoties uz noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām. Tomēr minētie noteikumi vairs nebija spēkā kopš 2009.gada 14.marta.

Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija par komersantiem, kuri saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, 2009.gada 24.martā šādas atļaujas tika izsniegtas vēja elektrostacijām Alsungas novadā - SIA «W.e.s.10», SIA «W.e.s.11», SIA «W.e.s.13», SIA «W.e.s.12», SIA «W.e.s.5», SIA «W.e.s.6», SIA «W.e.s.1», SIA «W.e.s.7», SIA «W.e.s.8» un SIA «W.e.s.9».

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. SIA "Petrohim International Carriers" kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā nav saņēmusi aptuveni 900 tūkstošus eiro, kas iesaldēti uz uzņēmuma īpašniekiem nezināmu laiku. Uzņēmums maksā nodokļus, apgrozījums pēdējos gados turas ap 20 miljoniem eiro.

Latvijas iestāžu aizdomas liedz saņemt iesaldētu naudu 2,5 gadus 

SIA "Petrohim International Carriers" kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā...

2. Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību

Ogrē par 21 miljonu eiro būvēs jaunu ģimnāzijas un sporta ēku 

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres...

3. Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būtiski sarukusi

FOTO: Sāpīgs cirtiens banku peļņai 

Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada...

4. Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja burgernīcas "Lielais Kristaps" saimnieks Kristaps Linde un pavārs Ričards Vēciņš

No Spānijas uz Purvciemu 

Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja...

5. SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management", parakstījusi līgumu ar būvkompāniju "Merks" par darījumu kompleksa "Verde" būvniecību

Merks noslēdz 48 miljonus eiro vērtu līgumu par Verdes būvniecību  

SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management",...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Februārī pasaules akciju tirgū turpināja valdīt optimisms, norāda ABLV Asset Management eksperti.

Pozitīvā noskaņojuma toni joprojām uzturēja amerikāņu fondu indeksi, dienu pēc dienas uzstādot jaunus rekordus. Jāatzīmē, ka investoriem bija pietiekami daudz iemeslu šādam optimismam, jo korporatīvo atskaišu sezona izrādījās samērā laba. Līdz februāra beigām atskaites bija publicējuši aptuveni 90% uzņēmumi, no kuriem 74% spēja pārsniegt analītiķu prognozēto peļņu, kura kopumā pieauga par 5%.

Viens no retajiem sektoriem, kas īpaši neiepriecināja investorus, bija telekomunikāciju sektors, kur korporatīvās atskaites bija sliktākas nekā gaidīts, kas būtiski samazināja šī sektora uzņēmumu akciju cenu. Sliktāk par tirgu izskatījās arī naftas un metalurģijas sektori, kuri, acīmredzot, ietur atelpu pēc straujā pieauguma iepriekšējos mēnešos. Tomēr, samērā labu pieaugumu nodemonstrēja farmācijas un veselības aizsardzības sektora uzņēmumi. Šo sektoru uzņēmumi publicēja labas finanšu atskaites (9 no 10 uzņēmumiem pārsniedza analītiķu prognozēto peļņas apjomu), turklāt, otrajā plānā tika atgaiņātas bažas par iespējamo izmeklēšanu zāļu cenu veidošanā, kas iepriekš būtiski ietekmēja šo sektoru.