Pašreizējā virzība fondu un naftas tirgos liek domāt, ka cenu lejupslīde varētu ieilgt, iespējams, novedot pie jaunas finanšu krīzes
Neraugoties uz to, ka pagājušais gads pasaules fondu tirgos un arī reālajā ekonomikā vēl noslēdzās uz puslīdz optimistiskas nots, gada sākums daudziem varētu būt izraisījis pamatīgu vilšanos. Gaidītā «janvāra efekta» vietā, kas gada sākumā pasaules tirgos sevi piesaka ar jaunu investīciju pieplūdumu un finanšu aktīvu vērtības pieaugumu, ir noticis pilnīgi pretējais – kārtējā nedēļa ir noslēgusies ar jaunu kritumu.
Gada pirmo divu nedēļu bilance nav visai iepriecinoša – Volstrītas galvenie indeksi kritušies apmēram par 8%, bet šaipus Atlantijas okeānam, piemēram, Vācijā zaudējumi ir vēl iespaidīgāki, vietējam biržas barometram DAX zaudējot 11% vērtības. Lai arī nereti ir uzskats, ka biržu svārstības ir visai attālas no ikdienas dzīves, taču iepriekš minētie skaitļi norāda, ka šādi kaut vai tikai «uz papīra» varētu būt samazinājušās īpašuma vērtības daudziem kredītņēmējiem vai arī tiem, kuri pie aizdevuma tikt vēl tikai plāno. Ja viss aprobežojas ar pašreizējiem notikumiem un situācija nepasliktinās, nekas ļauns jau nenotiek. Taču, ja kritums turpinās, diezin vai var cerēt uz kreditēšanas tirgus izaugsmi Rietumeiropā vai Ziemeļamerikā. Latviju tas uzreiz tiešā mērā neskar, taču pašreizējo procesu ieilgšana var nobremzēt ekonomikas attīstību pie mūsu eksporta partneriem, negatīvi atsaucoties uz mūsu valsts ārējās tirdzniecības datiem un investīciju plūsmu Latvijā.
Diemžēl šobrīd ir pamats domāt, ka situācija var attīstīties pēc negatīva scenārija. Šobrīd var izrādīties, ka mazāk būtisks ir gada pirmo nedēļu cenu krituma apmērs, cik kopējā tendence. Rietumeiropas un ASV biržas indeksi kā nu kurš patlaban jau ir caursituši vai gandrīz sasnieguši savas zemākās vērtības, ko ieguva pagājušās vasaras un rudens sākuma finanšu aktīvu izpārdošanu laikā. Tā ir ļoti slikta zīme, jo var norādīt uz to, ka cenu samazināšanās turpināsies. Kā viens no galvenajiem faktoriem, kas vedina investorus vairāk pārdot nekā pirkt, ir aizvien krītošās naftas cenas. Protams, daudzi teiks, ka šāda tendence ekonomikai kopumā ir labvēlīga, taču tas ir līdz brīdim, kamēr deflācijas procesi no izejvielu tirgiem nepārmetas uz reālo ekonomiku, samazinot ieņēmumus, peļņu. Šobrīd šāda iespēja netiek izslēgta, jo ekspertu komentāros kā naftas mērķa cena jau dzirdēti 17 dolāri par barelu, lai gan vēl pirms dažiem mēnešiem par vispārēji kritisku situācijas pavērsienu tika uzskatīta iespēja, ja melnā zelta cena kristos līdz 20 dolāriem barelā. Lai nu kā, bet naftas tirgus vērtība un tās nākotnes prognozes slīd lejup tikpat strauji kā sniega kupena no nenotīrīta Dzirnavu ielas nama jumta.
Bez vienkāršas teoretizēšanas par cenām vēl ir vērts ņemt vērā jau daudzkārt fiksētās sakarības, ka pozitīvu vai negatīvu tendenču sākums biržā pēc dažiem ceturkšņiem atbalsojas arī reālajā ekonomikā. Pēdējie dati par ASV mazumtirdzniecības sektora attīstību vairs nav visai iepriecinoši un liecina par lēnāko pieaugumu kopš 2009. gada. Arī ražotāju cenas uzrāda samazinājumu un gadījumā, ja patēriņš vairs nepieaugs, tā būs norāde uz lēnāku naudas apriti nekā līdz šim.