Pasaules ekonomika turpina augt, turklāt straujāk nekā cerēts un izaugsmes prognozes daudzviet esam pavilkuši uz augšu, tā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija, sacīja galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Centrālās bankas visā pasaulē skatās ekonomikas stimulēšanas pasākumu mazināšanas virzienā, bet turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Tie ir labi iemesli uzņēmumiem turpināt investēt. Ekonomiskajai aktivitātei silstot, arvien spilgtāk iezīmējas karstais punkts – darba tirgus. Straujš algu kāpums pavilks uz augšu ne tikai pirktspēju, bet arī inflāciju. Pasaules ekonomika turpina augt. Eirozonas izaugsme iepriecina, un izaugsmes labumus izjūt plašāks valstu loks. Valstu ekonomiku izaugsmes tempu atšķirības sen nav bijušas tik mazas. Tomēr biznesa cikla briedums atšķiras. Piemēram, Vācijā izaugsmes temps ir tuvu augstākajam punktam, bet Francijā vēl ir vieta krietni straujākai izaugsmei. Līdz ar izaugsmi sarūk bezdarbs. Eiro zonā tas ir zemākais kopš 2009. gada sākuma. Arī ekonomikas noskaņojuma indekss turpina uzlaboties. Uzņēmumi arvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu, un līdz ar to gaidāms jūtamāks algu kāpums, kas iepriekšējos gados bijis ļoti vājš. 

Galvenie negatīvie riski pasaulē ir saistīti ar politiku un ģeopolitiku. Nervozitāti un nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt nākamā gada vēlēšanas Itālijā. Nenoteiktību rada Tramps un ASV‑Ziemeļkorejas attiecību saspīlējums, kā arī joprojām aktuāli ir protekcionisma draudi. Progress sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir gauss. Tomēr ap 2017./2018. gadu miju sarunām beidzot vajadzētu nonākt arī līdz lēmumu pieņemšanai par turpmāku tirdzniecības sadarbību, kas ir īpaši aktuāli Latvijai. Apvienotā Karaliste ir Latvijas sestais lielākais eksporta partneris un būtiskākais koka un tā izstrādājumu eksporta galamērķis. Brexit sarunām ir jānoslēdzas 2019. gada martā, bet, visticamāk, tiks panākta vienošanās par divu gadu pārejas periodu, pēc kura pilnībā stāsies spēkā jaunais ES-Apvienotās Karalistes attiecību modelis. 

Līdz šim zaudējumi no Brexit Latvijas uzņēmējiem ir bijuši diezgan nelieli un tos ir izdevies aizstāt ar izaugsmi citos tirgos. Latvijas eksporta tirgi turpina augt, radot iespējas mūsu eksportētājiem. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0% 2018.-2019. gadā. Savukārt eiro zonā ekonomikas izaugsme pakāpsies līdz 2.1-2.3%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Biznesa ciklam nobriestot, sagaidāms, ka pasaules un Eiropas izaugsmes temps augstāko punktu sasniegs 2017.-2018. gadā, bet 2019. gadā jau kļūs lēnāks. Līdz ar noturīgu ekonomikas izaugsmi mazināsies monetārās politikas atbalsts. Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadības groži nākamā gada sākumā nonāks Žeroma Pauela rokās, kurš, visticamāk, turpinās iepriekš uzņemto monetārās politikas kursu un pakāpeniski cels FRS bāzes likmes. 

Arī ECB arvien skaidrāk iezīmē atbalsta programmas mazināšanu, bet tas notiks lēni un piesardzīgi, un refinansēšanas likmes tiks celtas ne ātrāk kā 2019.gadā. Trīs mēnešu EURIBOR likme varētu pietuvoties nullei vien 2019. gada pirmajā pusē. Likmes augs, bet tās joprojām būs ļoti zemas un būtiski zem inflācijas līmeņa.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra