Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Izraēla trešdien noteica jaunus iebraukšanas ierobežojumus piecām Eiropas valstīm koronavīrusa draudu dēļ, aizliedzot iebraukt šo valstu pilsoņiem, kas nav Izraēlas iedzīvotāji, ja viņi nevar pierādīt, ka viņiem Izraēlā ir nodrošināta vieta karantīnai.

Izraēla arī nolēma, ka visiem tās pilsoņiem un iedzīvotājiem, atgriežoties no šīm piecām valstīm - Francijas, Vācijas, Spānijas, Austrijas un Šveices, vajag pavadīt 14 dienas mājas karantīnā.

Šie pasākumi, kas saskaņā ar Veselības ministrijas paziņojumu stāsies spēkā "tuvākajās dienās", papildina līdzīgus ierobežojumus, kas iepriekš tika noteikti tiem, kuri ierodas Izraēlā no kontinentālās Ķīnas, Honkongas, Makao, Taizemes, Singapūras, Dienvidkorejas, Japānas un koronavīrusa vissmagāk skartās Eiropas valsts Itālijas.

Iekšlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tūristi no Francijas, Vācijas, Spānijas, Austrijas un Šveices nevarēs ierasties Izraēlā no plkst.8 piektdien. "Tie, kas ieradīsies pirms šī datuma, netiks sūtīti atpakaļ," piebilda Iekšlietu ministrija.

Izraēla plāno noteikt stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos pret Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, izplatoties jaunā koronavīrusa delta paveidam, ceturtdien paziņoja premjerministra birojs.

Ja šos jaunos plānus apstiprinās parlaments, tad iekštelpu pasākumos ar vairāk nekā 100 cilvēkiem būs ļauts piedalīties tikai tiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

Viņiem arī vajadzēs valkāt sejas maskas, izņemot ēšanas un dzeršanas reizes.

Šo plānu kopīgi izstrādāja premjera birojs, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Veselības ministrija ir paziņojusi, ka tā samazinātu karantīnas laiku tiem, kas kontaktējušies ar inficētiem cilvēkiem, un nevakcinētiem iedzīvotājiem, kas atgriežas valstī, no 10 dienām līdz septiņām dienām, ja ir negatīvs Covid-19 tests.

Izraēla kļuva par pionieri vakcinācijā pret Covid-19, kad tā ieguva miljoniem vakcīnas devu no ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" apmaiņā pret dalīšanos ar plašiem medicīniskiem datiem par šīs vakcīnas ietekmi.

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Izraēlā no 1.novembra būs ļauts ierasties tūristiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19, trešdien paziņoja valdība.

Izraēla tiek atkalatvērta vakcinētiem tūristiem pēc tam, kad balstvakcinācijas kampaņai šajā valstī izdevās samazināt inficēšanos ar Covid-19.

Izraēla bija pirmā valsts, kur tika uzsākta masveidīgas balstvakcinācijas kampaņa, un kopš vasaras trešo Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši vairāk nekā 3,9 miljoni cilvēku.

Augusta beigās un septembra sākumā jaunu Covid-19 gadījumu skaits Izraēlā bija pārsniedzis 10 000 dienā, bet tagad tas ir sarucis līdz dažiem simtiem dienā.

Izraēlas premjerministrs Naftali Benets pagājušonedēļ norādīja, ka tiks atcelti robežas šķērsošanas ierobežojumi.

Valdība trešdien to apstiprināja, paziņojot, ka ceļotāji no jebkuras valsts varēs ierasties Izraēlā, ja viņi varēs uzrādīt vakcinācijas sertifikātu, kas ir jaunāks par sešiem mēnešiem.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, Izraēla pieprasīs visiem iebraucējiem divas nedēļas ievērot karantīnu, pirmdien paziņojis Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.

"Pēc sarežģītu sarunu pilnas dienas mēs esam pieņēmuši lēmumu - visi tie, kas ierodas Izraēlā no ārvalstīm, tiks ievietoti izolācijā uz 14 dienām," tviterī pavēstīja Netanjahu.

Izraēlas iekšlietu ministrs Arjehs Deri sacīja, ka lēmums nekavējoties stāsies spēkā attiecībā uz Izraēlas pilsoņiem, kas atgriežas mājās no ārvalstīm.

Uz ārvalstu pilsoņiem šis lēmums attieksies no ceturtdienas, piebilda Deri.

Prasība par karantīnu nozīmēs, ka ārzemniekiem būs jāpierāda, ka viņi ir nodrošinājuši sev adekvātu apmešanās vietu, kur iespējams ievērot karantīnu.

"Šis ir smags lēmums, bet tas ir būtisks sabiedrības veselības saglabāšanai," uzsvēra Netanjahu, piebilstot, ka lēmums būs spēkā divas nedēļas.

Izraēla atver robežas tūristiem, ļaujot tiem, kas tiek atzīti par vakcinētiem, ieceļot valstī no 9.janvāra, pavēstīja Veselības ministrija.

Noteikumu atvieglošana attiecas uz tiem tūristiem, kas neceļo no augsta riska valstīm.

Izraēla aizliedza tūristiem ieceļot valstī, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar Covid-19 vīrusa jaunā un lipīgākā omikrona paveida izplatību.

Pirmie omikrona varianta gadījumi Izraēlā tika apstiprināti novembra beigās.

Pirmdienas lēmums pieņemts pēc ekspertu atzinuma, ka šiem ierobežojumiem vairs nav nozīmes, ņemot vērā omikrona straujo izplatību valstī.

Lēmums par prasību mazināšanu pieņemts pēc premjerministra Naftali Beneta sanāksmes ar ārlietu, iekšlietu, veselības, tūrisma un transporta ministriem.

Tūristiem pēc ierašanās Izraēlā karantīnā jāpavada 24 stundas vai arī līdz brīdim, kad viņu PĶR testa rezultāts ir negatīvs.

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."

Izraēlā pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, valsts ir pastiprinājusi pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un attiecinājusi tā sauktās "zaļās pases" izmantošanu uz lielāko daļu sabiedriskās dzīves.

Tā sauktais koronavīrusa kabinets trešdienas vakarā nolēma, ka visiem cilvēkiem vismaz trīs gadu vecumā ir jāuzrāda sertifikāts par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testu, lai varētu apmeklēt sporta un kultūras pasākumus, kā arī fitnesa studijas, restorānus un konferences.

Jaunais regulējums būs spēkā no nākamās trešdienas.

Pasākumus slēgtās telpās bez sēdvietām varēs apmeklēt līdz 1000 cilvēku, bet ārtelpas pasākumus - līdz 5000 cilvēku. Privātos pasākumos varēs piedalīties līdz 50 cilvēku iekštelpās un līdz 100 cilvēku ārtelpās.

Veikalos ar vairāk nekā 100 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību no pirmdienas ir atļauts tikai viens apmeklētājs uz septiņiem kvadrātmetriem.

Izraēla par Covid-19 vakcīnu iegādi iztērējusi 662 miljonus eiro, Finanšu ministrijas amatpersona otrdien apliecināja parlamenta komitejai.

Valsts kopumā iegādājusies 15 miljonus devu, vēsta tīmekļa medijs "Ynet". Tiesa gan, Veselības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi atteicās šo skaitli apstiprināt, aizbildinoties ar konfidencialitātes nosacījumiem.

Amatpersonas iztērējušas 2,6 miljardus šekeļu (662 miljonus eiro) vakcīnu iegādei no vairākiem ražotājiem, tika pausts parlamenta komitejai.

Izraēla līdz šim izmantojusi teju vienīgi "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

Izraēla vidēji par vienu vakcīnas devu samaksājusi aptuveni 44 eiro, un tas ir krietni vairāk nekā samaksājušas daudzas Eiropas valstis.

Beļģijas budžeta valsts sekretāre Eva De Blēkere nejauši tviterī publicēja dažu vakcīnu cenas, atklājot, ka viena "Moderna" vakcīnas deva maksā 15 eiro, bet viena "Pfizer/BioNTech" vakcīnas deva - 12 eiro.

Epidemioloģiskajai situācijai Izraēlā uzlabojoties, Eiropas Savienība (ES) atļāvusi tūrisma braucienus no Izraēlas.

ES pandēmijas laikā aizliegusi nesvarīgus braucienus uz bloku no valstīm ārpus savienības robežām, bet dažas valstis ir izņēmums, tostarp Austrālija, Dienvidkoreja un Taizeme.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vakcinācija pret Covid-19 Izraēlā bijusi straujākā pasaulē.

Līdz aprīļa vidum Izraēlā abas "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas devas bija saņēmuši gandrīz pieci miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas tiek uzskatīts par slieksni pūļa imunitātes sasniegšanai.

Uz ES tūrisma braucienos ļauts doties arī no Ruandas un Singapūras, bet Lielbritānija šajā izņēmumu sarakstā vēl nav iekļauta.

Izraēlas koronavīrusa kabinets ceturtdien vienojās no nākamās nedēļas ieviest 14 dienu karantīnu visā valstī, jo pēdējās dienās ir ievērojami pieaudzis jaunu Covid-19 gadījumu skaits, ziņoja mediji.

Izraēlā trīs dienas pēc kārtas jaunu Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā ir bijis lielākais kopš pandēmijas sākuma. Ceturtdien tika reģistrēti 4013 jauni inficēšanās gadījumi.

Karantīna laika ziņā aptuveni sakritīs ar ebreju Jaungada svētkiem "Roš Hašana", kas šogad tiks svinēti no 18.oktobra vakara līdz 20.oktobra vakaram un kuriem sekos divu nedēļu brīvdienas skolās un bērnudārzos.

Valdībai svētdien ir jāakceptē koronavīrusa kabineta lēmums par karantīnu un jānolemj, tieši kad šie pasākumi stāsies spēkā.

Izraēlas veselības ministrs Julijs Edelšteins ceturtdien pavēstīja ziņu vietnei "Ynet", ka viņš atbalsta pilnu karantīnu šo brīvdienu laikā.

Pērn novembrī Iļja Velickis atgriezās Latvijā un pievienojās riska kapitāla fonda Flashpoint birojam Latvijā, fonds dod iespēju nepastarpināti strādāt ar inovatīvām kompānijām un turēt roku uz tehnoloģiju pasaules pulsa.

«Man ir finanšu izglītība, bet tā sanāca, ka karjeru iesāku bankā - Deutsche Bank Londonā. Es visu laiku strādāju ar tehnoloģiju piegādātājiem un vienmēr biju klāt tehnoloģijām. Tomēr allaž nepameta vēlme izmantot savu izglītību un iegūto pieredzi, apvienojot tehnoloģijas un investīcijas. Riska kapitāls bija dabiska pāreja, kas ļautu strādāt investīciju jomā, bet būt tuvumā jaunākajām tehnoloģijām. Pētīju turpmākās darba iespējas un pamanīju, ka Flashpoint Rīgā meklē analītiķi. Aizsūtīju savu CV, aprunājos un pērn novembrī pievienojos. Ir laba sajūta, atgriežoties Latvijā. Prieks redzēt, ka startup joma ir diezgan attīstīta un notiek daudz interesantu lietu – rodas daudz perspektīvu kompāniju, cilvēki iesaistās šajā jomā, strādā pie inovatīviem projektiem,» stāsta Iļja Velickis, riska kapitāla fonda Flashpoint (iepriekš Buran Venture Capital) investīciju analītiķis Latvijā. Flashpoint iegulda arī Centrālajā un Austrumeiropā, Baltijā, Izraēlā un Somijā.

Izraēlas attīstītāja "Electra group" meitasuzņēmums SIA "Unico" rudenī plāno sākt vēl divu māju būvniecību daudzdzīvokļu dzīvojamajā projektā "Deglava gleznotāju rezidence" Pļavniekos, kurā kopumā plānots investēt aptuveni 12 miljonus eiro, informē attīstītāja pārstāvji.

Otrās kārtas tirdzniecībā tiks piedāvāti 142 jauni vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Vienlaicīgi ar otrās tirdzniecības kārtas sākšanu tiek pabeigtas pirmās kārtas divas mājas. "Deglava gleznotāju rezidences" kompleksā kopumā tiek plānotas sešas mājas.

Deglava Gleznotāju rezidencē aizvadīti spāru svētki 

Projektā “Deglava Gleznotāju rezidence”, kura ietvaros Pļavniekos top divas 10 stāvu daudzīvokļu...

Projektu pilnībā plānots pabeigt 2025.gadā. Projekta būvdarbus veic SIA "Monum".

Projekta pirmo kārtu, kurā ietilpst divas 10 stāvu dzīvojamās ēkas, 6 352 767 eiro apjomā kreditēja AS "Expobank".

Būvēs divas daudzdzīvokļu mājas Pļavniekos 

AS Expobank piešķīruši ilgtermiņa kredītu 6,4 miljonu eiro apmērā (73,10% no projekta...

Kopuzņēmums "Unico" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7 897 340 eiro. Kompānijas kapitālā 98,94% pieder Izraēlā reģistrētai kompānijai "Electra Entrepreneurship Abroad, Limited Partnership", bet 1,06% - Izraēlā reģistrētai kompānijai "A.C. Moore Ltd". "Unico" pēdējos gadus nav guvusi ieņēmumu no pamatdarbības, finanšu gadus noslēdzot ar zaudējumiem, tostarp 2020.gadā "Unico" zaudējumi bija 381 436 eiro.

"Electra group" starptautiskajā portfelī ietilpst dažādas sarežģītības projekti, kas patlaban aptver 17 valstis. Grupa dibināta 1945.gadā un kotēta Telavivas fondu birža kopš 1971.gada. "Electra group" strādā ar projektiem, sākot no dzīvojamām, rūpnieciskām un augsto tehnoloģiju jomām līdz slimnīcām, komunālajiem uzņēmumiem, valsts infrastruktūras un citiem projektiem.

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Izraēla atcēlusi masku valkāšanas prasību, ņemot vērā, ka inficēšanās ar Covid-19 vīrusu jau kādu laiku saglabājas neliela, vēsta varasiestādes, norādot, ka daži izņēmumi tomēr paliek spēkā.

No otrdienas maskas slimnīcās un aprūpes namos jāvalkā tikai nevakcinētiem apmeklētājiem un darbiniekiem.

Šāda prasība noteikta, ņemot vērā, ka risks inficēties pacientiem un senioriem ir augstāks.

Dānija atceļ prasību par sejas maskām gandrīz visās publiskās vietās 

Dānija no pirmdienas atcēlusi prasību par sejas masku valkāšanu gandrīz visās publiskās...

Maskas jāturpina valkāt cilvēkiem, kas ir ceļā uz karantīnas ievērošanas vietu, kā arī lidmašīnu pasažieriem un apkalpes locekļiem, pirmdienas vakarā pavēstīja Veselības ministrija.

Teju 5,5 miljoni no deviņus miljonus lielā izraēliešu kopskaita ir saņēmuši pirmo Covid-19 vakcīnas devu, bet vairāk 5,1 miljoni - arī otro.

Pēdējo mēnešu laikā strauji sarucis jaunu inficēšanās gadījumu skaits, kā arī to gadījumu skaits, kad slimības gaita noris smagā formā.

Aizvadītās diennakts laikā konstatēti vien četri jauni inficēšanās gadījumi, pirmdien pavēstīja Veselības ministrija.

1.jūnijā Izraēla atcēla lielāko daļu pandēmijas dēļ ieviesto ierobežojumu.

Kopš tā laika masku valkāšana ārpus telpām vairs nav obligāta. Pēdējā laikā dauzi izraēlieši jau pārtraukuši valkāt maskas veikalos.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdienas vakarā paziņoja, ka pašreizējais ierobežojumu režīms no piektdienas uz divām nedēļām tiks pastiprināts līdz pilnīgai karantīnai, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma apjomus.

Pagājušajā piektdienā Izraēla kļuva par pirmo valsti, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ atkārtoti ieviesa valsts mēroga karantīnu.

Veselības ministrija trešdien paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā reģistrēts jauns koronavīrusa gadījumu skaits - 6950.

Lai arī nav skaidrs, tieši kā izpaudīsies "pilnīgās karantīnas" režīms, Izraēlas mediji vēsta, ka tā dēvētais kororanvīrusa kabinets nolēmis slēgt visu nesvarīgo uzņēmējdarbību un noteikt jaunus ierobežojumus protestiem un lūgšanām.

Mediji ziņo, ka protestos un lūgšanās varēs piedalīties ne vairāk kā 20 cilvēki un tiem jānotiek līdz viena kilometra rādiusā no savām mājām. Līdz šim uz protestiem un lūgšanām neattiecās sociālās distancēšanās noteikumi.

Izraēlā īpašos gadījumos drīkstēs potēt pret Covid-19 arī bērnus vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, otrdien paziņoja Veselības ministrija.

Jaunie noteikumi attieksies uz bērniem, kuri ir īpaši pakļauti riskam nopietni saslimt vai nomirt pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu. Starp viņiem ir bērni, kam ir liekais svars vai kas sirgst ar plaušu vai sirds problēmām.

Memorandā veselības apdrošinātājiem teikts, ka netiek runāts par visaptverošu vakcinācijas kampaņu šī vecuma bērniem un ir plānots saglabāt zemu līmeni šādas vakcinācijas pieļaušanai.

Bērni, kas ir deviņus gadus veci vai jaunāki, pašlaik sastāda vislielāko Izraēlas iedzīvotāju grupu, kuri ir šī vīrusa pārnēsātāji. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem šie bērni ir 10% no visiem inficētajiem.

Izraēlā strauji pieaug Covid-19 gadījumu skaits. Otrdien tika reģistrēti 2112 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir lielākais skaits vienā dienā kopš marta vidus. Lielākajā daļā jauno gadījumu ir konstatēts lipīgais koronavīrusa delta variants.

Jaunākajā Globālajā inovāciju indeksā Latvija saglabājusi 34.vietu, un tas ir labāks sniegums nekā Lietuvai, kas ieņem 38.vietu, bet sliktāks nekā Igaunijai, kas atzīta par 24.inovatīvāko valsti pasaulē.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Latvija un Igaunija saglabājušas savas pozīcijas, bet Lietuva pakāpusies par divām vietām.

Globālajā inovāciju indeksā 129 pasaules valstis izvērtētas pēc 80 dažādiem inovācijas ietekmējošiem faktoriem, tostarp tādiem kā politiskā vide, izglītība, infrastruktūra un uzņēmējdarbības attīstība.

No septiņām rādītāju kategorijām Latvijai vislabākais sniegums bijis radošās izlaides kategorijā, kur Latvija ieņem 22.vietu pasaulē. Institūciju kategorijā mūsu valsts ieņem 32.vietu, tirgus attīstības kategorijā - 40.vietu, biznesa attīstībā - 41.vietu. Cilvēku kapitāla un izpētes kategorijā mūsu valsts atzīta par 44.spēcīgāko pasaulē, zināšanu un tehnoloģiju izlaides kategorijā Latvija ieņem 45.vietu, bet infrastruktūras kategorijā - 51.vietu.

Atbilstoši aktuālajai informācijai saistībā ar koronavīrusa (COVID-19) izplatību pasaulē atjaunoti ceļojuma brīdinājumi vairākām valstīm, informē Ārlietu ministrijā.

Sarakstā ir Spānija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Gruzija, Izraēla un Turcija. Ārlietu ministrija iesaka visiem ceļotājiem būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt konkrētā ceļojuma nepieciešamību. Ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt konkrētas valstis.

Ārlietu ministrija aicina iepazīties ar valstu sarakstu ministrijas mājaslapā, kas tiek atjaunots saskaņā ar aktuālo informāciju.

Tāpat ministrija iesaka rūpīgi iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ievietoto informāciju par koronavīrusu un ieteikumiem profilakses pasākumiem. Un, dodoties uz ārzemēm, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments iesaka reģistrēties Konsulārajā reģistrā, viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas lietotni "Ceļo droši", kā arī sekot Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Facebook kontam.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Dienvidāfrikas Republikas zinātnieki ceturtdien paziņoja, ka ir konstatējuši jaunu Covid-19 variantu ar lielu skaitu mutāciju, un vainoja to straujā Covid-19 infekcijas gadījumu skaita pieaugumā.

Dienvidāfrikā, kas ir Covid-19 vissmagāk skartā Āfrikas valsts, vienā dienā reģistrēto jauno infekcijas gadījumu skaits ir desmitkāršojies kopš mēneša sākuma - no 106 līdz apmēram 1200.

Reaģējot uz šo ziņu, Lielbritānija no piektdienas aizliegusi jebkādu ieceļošanu no sešām Āfrikas dienviddaļas valstīm - Dienvidāfrikas, Botsvanas, Esvatini, Lesoto, Namībijas un Zimbabves. Visas šīs valstis tiks pievienotas Lielbritānijas "sarkanajam sarakstam", paziņoja veselības ministrs Sadžids Džavids.

Izraēla aizliegusi ieceļošanu no šīm sešām valstīm, kā arī no Mozambikas.

Zinātnieki uzskata, ka jaunais variants var būt lipīgāks par Covid-19 delta variantu, kā arī rezistentāks pret pašreizējām Covid-19 vakcīnām.

Lietuvā ir 490 kompānijas, kuras pilnībā pieder tā dēvētajās nodokļu paradīzēs esošām personām, liecina atvērto datu platformas "Okredo" pētījums.

197 jeb 40% tādu kompāniju pieder Kipras kapitāla īpašniekiem, kam seko Izraēla un Malta ar attiecīgi 86 jeb 18% un 33 jeb 8% kompāniju.

Pērn Eiropas Komisija ārzonu jurisdikcijām pievienoja Krieviju, Lietuvā ir 598 kompānijas ar Krievijas kapitālu, kurās strādā 538 cilvēki.

"Okredo" norādīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis Kipra un Malta, kurām ir vieni no zemākajiem uzņēmumu nodokļiem blokā, nav Briseles "nodokļu paradīžu" sarakstā, bet tās ir iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sarakstā.

Kipra "Okredo" pētījumā iekļauta, jo starptautiskajos ziņojumus, kuros kompānijas var pārbaudīt savu starptautisko partneru uzticamību, nav datu par Kipras uzņēmumiem, tādēļ tā uzskatāma par augsta riska uzņēmējdarbības valsti, paskaidroja "Okredo" vadītāja Gerda Jurkoniene.

Latvijā reģistrēti 4982 uzņēmumi, kuros vismaz 20% daļu pieder īpašniekiem no valstīm, kuras Latvija un Eiropas Savienība atzinusi par ārzonām vai kuras neatbilst starptautiski apstiprinātiem nodokļu caurskatāmības un informācijas apmaiņas standartiem, vienlaikus, starp šiem uzņēmumiem 3148 ir tādi, kuros daļas 100% apmērā pieder ārzonu īpašniekiem, liecina atvērto datu platformas "Okredo" maijā apkopotā informācija.

Kopš pērnā gada ārzonu sarakstā iekļauta arī Krievija - uzņēmumos, kuros vismaz 20% daļu pieder ārzonas akcionāriem, visvairāk šādu akcionāru ir tieši no Krievijas - 70,36% gadījumu, kam seko Kipra (7,55%) un Izraēla (6,3%).

Starp populārākajām jomām, kurās darbojas ārzonu akcionāriem piederošie uzņēmumi, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (16,84%), nekustamais īpašums (9,19%), kā arī profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība (6,02%).

Vēl 35,75% kā darbības pamatveidu norādījuši jomu, kas neiekļaujas NACE saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kategorijās. Uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 20% daļu pieder ārzonu akcionāriem, īpašnieki ir arī no tādām eksotiskām vietām kā Virdžīnu salas (26 Latvijā reģistrēti uzņēmumi), Apvienotie Arābu Emirāti (13), Beliza (10), Panama (deviņi) un Bermudu salas (četri).