Gads mūsu valstī aizvadīts ar asām diskusijām būtisku lēmumu pieņemšanā un vairākiem nozīmīgiem darījumiem.
Latvijas ekonomikai 2014. gads licis strauji mainīties: pirmā puse pagājusi, pierodot pie jaunās valūtas un sekojot cenu izmaiņu virzienam, otrā – ražošanas uzņēmumiem cīnoties ar Krievijas un Ukrainas konflikta sekām. Biznesam šogad bija cītīgi jāmeklē jauni tirdzniecības partneri. Daudzas nozares gaida finansiālu atbalstu gan no valsts, gan Eiropas Savienības. Latvijas ekonomika tomēr ir turējusies pretī pasaulē valdošajai tendencei mazināties izaugsmei un piebriedusi par 2,4%. Izaugsmei palīdz iekšējā patēriņa kāpums, palielinoties iedzīvotāju vidējam ienākumu līmenim, savukārt eksports nedaudz bremzējas. Nākamajā gadā ekonomisti paredz straujāku ekonomikas izaugsmi, taču to turpinās slāpēt kā Krievijas eksporta aizliegums, tā eirozonas tautsaimniecības lēnā atveseļošanās.
Nozīmīgākos šā gada notikumus skati galerijā augstāk!
#1/9
Eiro atnācis
Gads Latvijā sākās ar jaunu valūtu – eiro. Kaut gan sākotnēji paustas bažas par cenu kāpumu valūtas maiņas ietekmē, šis scenārijs neīstenojās. Tieši pretēji: dažādu faktoru ietekmē preču cenas pat bija devušās uz leju. Cenu kāpums bija vērojams pakalpojumiem. Kā liecina Finanšu ministrijas aplēses, pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas tautsaimniecības ietaupījums bijis 106 milj. eiro. Ekonomikas ministrija līdz 2014. gada beigām turpinās cenu monitoringu, savukārt līdz 2016. gada 1. jūlijam – normatīvo aktu sakārtošanu. Latus pret eiro Latvijas Bankā būs iespējams mainīt bez termiņa ierobežojumiem.
#2/9
Krievijas šahs
Augusta sākumā Krievija, atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, noteica embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām valstīm, kuras tās ieviesušas pret Maskavu. Tā kā daudzi Latvijas uzņēmumi savu produkciju eksportējuši tieši uz šo tirgu, gada otrajā pusē to bizness tika smagi iedragāts. Daudziem nākas uzmanību vērst uz citiem reģioniem, meklēt jaunas eksporta valstis. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, Latvijas piena ražotāju zaudējumi šajā gadā kopš augusta varētu pārsniegt 20 milj. eiro. Arī citi tautsaimniecības sektori 2014. gadā cieš, tostarp, piemēram, cūkkopības nozare saņēma dubulttriecienu: gan Āfrikas cūku mēra, gan Krievijas embargo netiešās ietekmes dēļ. Zemkopības ministrijas aprēķini liecina, ka no septembra vidus līdz oktobra vidum dažu cūkgaļas veidu vidējā iepirkuma cena Latvijā pazeminājusies par 16%. Tomēr kopumā Latvijas ražotāji spēj turēties un pat kāpināt eksporta apjomus – oktobrī Latvijas preču eksportam izdevās uzrādīt jaunu mēneša rekordu, pārsniedzot 1 mljrd. eiro.
#3/9
Atslēgu jautājums
Pēc asām diskusijām un banku iebildumiem 2014. gada septembrī Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, ieviešot tautā tā dēvēto nolikto atslēgu principu par parādnieka vienīgo mājokli. Pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles apstiprināšanu tiks dzēstas. Grozījumi attiecas tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis. Sākotnēji tautas kalpi lēma, ka grozījumi stāsies spēkā, sākot no 2015. gada janvāra, taču decembra sākumā Saeima pārcēla ieviešanas datumu uz 1. martu. Bankas šiem grozījumiem ļoti pretojas, norādot, ka tas padarīs nepieejamus mājokļa kredītus lielai daļai mājsaimniecību, jo būtiski augs pirmā iemaksa. Jau oktobrī tās paziņoja, ka pirmās iemaksas apmērs būs vismaz 30%.
#4/9
Rīga – kultūras galvaspilsēta
Šo gadu Rīga aizvada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā, īstenoti aptuveni 100 dažādu projektu, kopējam apmeklētāju skaitam sasniedzot aptuveni 1,5 milj. Pirmajā pusgadā Latviju apmeklējis par gandrīz piektdaļu lielāks tūristu skaits nekā iepriekšējā gadā, un pieaugums gaidāms arī nākamajā gadā. Šī loma ļāvusi popularizēt Latviju pasaulē, ārvalstu medijos izskanot mūsu valsts un tās galvaspilsētas vārdam. Tomēr ne viss ir gludi. Piemēram, kultūras galvaspilsētas statuss nav rezultējies ar kādu paliekošu kultūras objektu – jaunbūvi vai rekonstrukciju. Lai gan gads jau tūlīt būs beidzies, līgumu par kultūras tūrisma popularizēšanu ārvalstīs šogad un nākamgad joprojām nav; sākotnēji kultūras tūrisma popularizēšanai tika ieplānoti 1,3 milj. eiro.
#5/9
Augšāmcelšanās?
2014. gada oktobra sākumā parakstīts līgums par maksātnespējīgā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group. Kompānija par Liepājas metalurga pamatražotni maksās 107 milj. eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā. KVV grupas izstrādātais biznesa plāns paredz ražošanu atsākt pakāpeniski: sākotnēji pieņemot darbā vēl 250–270 darbiniekus un saražojot aptuveni 35 tūkst. t mēnesī, pēc tam paaugstinot darbinieku skaitu līdz 1200 un palielinot ražošanas jaudu līdz maksimālajai. Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu atzīts 2013. gada 12. novembrī pēc neveiksmīgiem investoru meklējumiem.
#6/9
Ballīte beigusies
Neņemot vērā nekustamo īpašumu attīstītāju un saistīto sektoru pārstāvju pretestību, 2014. gada septembrī stājās spēkā izmaiņas Imigrācijas likumā, būtiski mainot nosacījumus nerezidentiem termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Saeima lēmusi palielināt cenu slieksni no 142,3 tūkst. eiro līdz 250 tūkst. eiro ar papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas. Tādējādi zem sitiena nonāk attīstītāji, būvniecības nozare, arhitekti, interjera priekšmetu tirgotāji un citu nozaru pārstāvji, mazinoties ārvalstu pircēju aktivitātei. Nekustamo īpašumu attīstītāji prognozē, ka šis lēmums ievērojami samazinās darījumus ne tikai Rīgā un Jūrmalā, bet jo īpaši – reģionos.
#7/9
Izdara izvēli
Oktobra sākumā notika 12. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījās 58,85% balsstiesīgo pilsoņu. Iekļūšanai parlamentā nepieciešamo balsu skaitu ieguva sešas partijas – sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, partija Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai. Laikraksta DB aptaujātie uzņēmēji paredz, ka iepriekš iesāktais kurss nemainīsies, kaut gan nomainījusies daļa galveno lomu tēlotāju, tomēr pieļauj, ka varas partijām snaust uz lauriem neļaus jaunpienācēji. No jaunajiem parlamentāriešiem turpmāko gadu laikā uzņēmēji sagaida konstruktīvu darbu, kas ļautu Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem paaugstināt savu konkurētspēju un dotu vairāk darbavietu, kā arī tik ļoti nepieciešamos papildu nodokļus valsts makā.
#8/9
Citadelei precinieks
Novembrī Privatizācijas aģentūra pārdeva 75% bankas Citadele akciju starptautiskiem investoriem. Runas par bankas pārdošanu un investora izvēles process izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, liekot apšaubīt darījuma un investora izvēles procesa godīgumu un caurspīdību. Pēc darījuma noslēgšanas 22,4% akciju piederēs Ripplewood, bet 52,6% bankas akciju piederēs pārējiem investoriem – 12 starptautisku investoru grupai. Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu. 75% bankas akciju starptautisku investoru grupai un Ripplewood pārdotas par 74 milj. eiro, bet pārdošanas cena var mainīties atkarībā no bankas darbības rādītājiem līdz 2014. gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Tāpēc galīgā cena tiks noteikta 2015. gada 1. ceturksnī. Darījumā iesaistītie norāda, ka banka pārdota par pašreizējai tirgus situācijai atbilstošu cenu. Visi ieguvumi no iespējamās cenas korekcijas tikšot ieguldīti bankas kapitālā. Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 milj. eiro. Paredzams, ka darījums noslēgsies 2015. gada 1. ceturksnī, kad tiks saņemts uzraudzības iestāžu apstiprinājums – investoru reputāciju, naudas izcelsmi un citus faktorus vēl pārbaudīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī Lietuvas un Šveices banku uzraugi.
#9/9
Vilcienu sāga turpinās
Kārtējo reizi situācijā, kad sabriedušas neptikšanas, nomainītā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde 2014. gada jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt elektrovilcienu nomas iepirkuma procedūru, iedodot kurvīti līdz šim lielā mērā lobētajam šveiciešu Stadler. Satiksmes ministrija tobrīd piedzīvo pēkšņu atklāsmi, ka PV tam nav naudas. Savukārt vēl 2012. gada oktobrī lauztais PV un spāņu ražotāja Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) līgums par jaunu vilcienu piegādi Latvijai draud ar investīciju strīdu. Neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā neizmantoto 142 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējumu valdība pārdalīja par labu citiem ar dzelzceļu saistītiem projektiem, kas līdz 2015. gada beigām steigā jāapgūst Latvijas dzelzceļam un PV (dīzeļvilcienu modernizācijai). Ņemot vērā ritošā sastāva nolietojumu, jauni elektrovilcieni būtu nepieciešami jau 2016. gadā, taču šobrīd aizvien nav skaidrības, kad, kādā veidā un par kādu naudu uzņēmums to spēs īstenot.