Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi – sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu.

Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Turīgie izvēlas obligācijas

Pēdējos gados Baltijas mājsaimniecību veiktie investīciju apjomi ir pieauguši gan iedzīvotāju skaita, gan iemaksāto apjomu ziņā. Vienlaikus statistika joprojām saka priekšā, ka Latvijas iedzīvotāji brīvos līdzekļus tomēr iegulda mazāk nekā Rietumeiropā. Diemžēl lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savus iekrājumus joprojām nogulda pieprasījuma kontos komercbankās.

Ņemot vērā aizvadītā gada straujo procentu likmju vides maiņu, termiņnoguldījumi un iekrājumu kontu produkti kļuva krietni pievilcīgāki, kā rezultātā arvien plašāka sabiedrības daļa izvēlējās izmantot šos zemā riska produktus, nevis ieguldījumus finanšu tirgos. Arī turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās, galvenokārt īstermiņa un vidējā termiņa augstas klases valsts obligācijās, kā arī krājobligācijās.

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

Atgriežoties inflācijai, cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk nekā šobrīd, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka noguldījumi aug jau daudzus gadus visos segmentos, taču pārsvarā palielinās naudas daudzums norēķinu kontā, nevis pieaug ieguldījumi.

"Ņemot vērā, ka mēs jau ilgi atrodamies zemu procenta likmju laikā un arī inflācija ir zema, naudai nav arī bijusi liela "vajadzība kustēties", jo tā arī īpaši nezaudē vērtību. Tomēr tad, kad eirozonā atgriezīsies inflācija, ļoti ātri parādīsies arī motivācija naudu ieguldīt. Tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk," sacīja Rubenis.

Viņš arī minēja, ka pēdējā dekādē runa ne tik daudz ir bijusi par naudas pelnīšanu, cik par vērtības nosargāšanu tam kapitālam, kas jau ir, tomēr uzkrājumu pārvaldīšana ir nākamā lielā joma, par kuru bankas Baltijā sāks runāt.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Lai gan pēdējā laika pasaules finanšu tirgos vērojamas svārstības, tostarp arī būtiski kritumi, lielākā daļa Latvijas ieguldītāju (58%) plāno turpināt investēt finanšu tirgos tādā pašā apmērā, kā līdz šim.

Savukārt 34% ieguldījumu apjomu plāno pat palielināt, liecina Swedbank veiktā Latvijas ieguldītāju aptauja. Kopumā investori Latvijā uz ieguldījumiem raugās ilgtermiņā un visbiežāk sagaida, ka ieguldījumu finanšu tirgos nesīs peļņu 5 līdz 10 gadu perspektīvā.

Starp populārākajiem investīciju veidiem ir ieguldījumi dažādu uzņēmumu akcijās (71%), kam seko ieguldījumu fondi (40%) un privātais portfelis (36%). Salīdzinoši mazāk tiek ieguldīts biržā tirgotajos fondos jeb ETF (24%), un pavisam neliela daļa ir veikusi ieguldījumus obligācijās (8%).

“Mūsu veiktās ieguldītāju aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji salīdzinoši pragmatiski uztver pēdējo laiku notikumus finanšu tirgos, apzinoties, ka ieguldījumu atdeve ir jāskata ilgtermiņā, nevis īstermiņā. Attiecīgi katrs ceturtais investors norādījis, ka pēdējā gada laikā ir turpinājis regulāri ieguldīt noteiktu naudas summu konkrētos finanšu instrumentos, savukārt katrs piektais jeb 23% atzīst, ka sākuši ieguldīt vairāk brīvo līdzekļu,” saka Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs.

Ieguldījumi kapitāla tirgos piedzīvo augšupejošu tendenci. Privāto investoru skaits Latvijā pēdējos divos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus tas ir krietni mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas iedzīvotājiem kopumā joprojām nav pietiekamas intereses un motivācijas ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus. Viņi dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos, neizvērtējot iespējas ieguldīt. Kāds ir šādas rīcības iemesls?

Izvēlas uzkrājumus un ieguldījumus nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka šī brīža energoresursu cenu lēciens un strauji augošā inflācija tukšo Latvijas iedzīvotāju kontus un makus. Daļai sabiedrības vēl pirms šiem izaicinājumiem ir bijušas grūtības iztikt ar saviem ienākumiem. Tomēr apmēram trešdaļai Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumus.

2022. gada vasarā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma "Pētījumu centrs SKDS" veica Latvijas iedzīvotāju aptauju , noskaidrojot to, kā cilvēki, kuri ir uzkrājuši "drošības spilvenu" vismaz divu mēnešalgu apmērā, rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem, ko uzskata par vislabāko ieguldīšanas veidu, un citus ar ieguldījumiem saistītus aspektus.

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Akciju cena turpināja zemāk planēt arī šīs nedēļas vidū. Šāds straujais kritums ir zināms tests pēdējo gadu mantrai, ka jebkāda cenu atkāpšanas jāizmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Būtībā viens no Volstrītas vecajiem labajiem teicieniem ir: “Necenties noķert krītošu nazi!” Jāatceras, ka akcijas ir izteikts riska aktīvs un to cena vienmēr var kristies līdz nullei, ja, piemēram, kompānija bankrotē.

Katrā ziņā zemas vērtspapīru cenas vai, piemēram, valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk. Lielas nenoteiktības un tirgus cenu svārstību laikā paredzēt zemāko punktu praktiski ir neiespējami. Kādu zemākā punkta meklēšana tādējādi ir ļoti riskants pasākums, ar ko īpaši aizrauties, ja nav spēcīgu nervu, milzīgas pieredzes un dzelžainas ieguldījumu stratēģijas, nevajadzētu. Savus ieguldījums drīzāk var ieteikt diversificēt ne tikai ar atšķirīgiem aktīviem, bet arī izvēloties dažādus ieguldījumu termiņus (piemēram, neskatoties uz visu fonu, veikt regulārus ieguldījumus). Ļoti svarīgi noteikt un pieturēties pie sava ieguldījumu termiņa un nepārdzīvot, ja īstermiņā viss nenotiek pēc plāna.

Restorānu bizness ir izaicinājumu pilns, tādēļ, nolemjot par labu restorāna atvēršanai, ir jāspēj piedāvāt kaut ko jaunu, portālam DB sacīja itāļu restorāna Bocca Buona šefpavārs Fabrizio Righetti.

Parasti tiek atvērtas līdzīgas vietas, vien pamainot interjeru un dažus citus aspektus, taču neviens nedomā, vai pilsētai vajag vēl vienu šādu restorānu, viņš novērojis.

«Esmu pamanījis, ka Latvijā ir daudz ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto jau sagatavotas maltītes, vien tās uzsildot. Izejvielu ziņā tas nav lētāk – lētāk izmaksā gatavot ēdienu pašiem, taču tas ir lētāk darbaspēka izmaksu ziņā, jo šādi iespējams gan nolīgt mazāk darbiniekus, gan mazāk kvalificētus darbiniekus, kam jāmaksā mazāk,» viņš stāsta.

Šādā veidā ar zemākiem izdevumiem iespējams uzturēt noteiktu līmeni, jo arī citi izmanto šīs sagatavotās izejvielas. Esmu apmeklējis daudzus Rīgas restorānus, un daļā no tiem ēdiens garšo līdzīgi, jo tiek izmantotas sagataves. No vienas puses, tas ļauj uzturēt konkrētu līmenī, šie produkti nav slikti, taču tie vājina dažādību. Itālijā cilvēki dodas uz kādu konkrētu vietu, jo tur gatavo visgaršīgāko zupu vai boloņas mērci, taču Latvijā izvēle galvenokārt notiek, ņemot vērā konkrētā restorāna vai kafejnīcas atrašanās vietu, cenu, bet visdrīzāk ne dēļ garšas, ko tas piedāvā, uzskata šefpavārs.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Lietuvas attīstītājs Urban Inventors iegādājies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē un nākamajos gados ir iecerējis vērienīgus rajona attīstības plānus.

Nākamajos gados investors plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas līdz 120 000 m2 platībā. Tādējādi šī teritorija kļūs par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

“Mūsu jaunais stratēģiskais virziens ir radīt unikālas koncepcijas un produktus, kurus varam veiksmīgi attīstīt starptautiskajos tirgos. Rīgā redzēsim augsto tehnoloģiju pilsētiņas (high tech campus) izveidi, tās koncepciju gatavojam, piesaistot starptautiskus konsultantus, kuriem ir milzīga pieredze šādu kompleksu veidošanā. Tā kā pašlaik tiek izstrādāta koncepcija, nevaram atklāt pārāk daudz detaļu, bet tajā tiks iekļauta darba un dzīvojamās zonas sintēze ar sarežģītu ekosistēmu. Jaunā rajona izveide sekmēs Latvijas ekonomiku, jo pilsētiņa būs īpaši pievilcīga vieta, kur apmesties gan pašmāju, gan starptautiskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un zinātnes laboratorijām,” saka SBA grupas uzņēmuma Urban Inventors valdes priekšsēdētājs Liongins Šepetis (Lionginas Šepetys).

Neskatoties uz straujo izmaksu kāpumu, viesnīcu nozarē tuvākajā laikā cenas, visticamāk, nepalielināsies, taču notiek viesnīcu segmentācija lētajā un luksusa virzienā, stāstīja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš uzvēra, ka viesnīcas ļoti tieši izjūt augošās energoresursu cenas, īpaši SPA viesnīcas ar lielu elektrības patēriņu. "Mēs enerģijas cenas nekādi nespējam ietekmēt, un tas, kas šobrīd notiek, ir ārprāts. Energoresursu cenas ir ļoti liels izaicinājums visai industrijai," teica Dokicāns, piebilstot, ka tikpat strauji aug pārtikas cenas un darbaspēka izmaksas.

Jautāts, kā pieaugošās izmaksas ietekmēs pakalpojumu cenas viesmīlības nozarē, "Mogotel" attīstības direktors atzina, ka tas nenozīmē automātisku sadārdzinājumu.

"Tas nav tik viennozīmīgi. Esmu runājis ar kolēģiem Eiropā, kuri dzīvo daudzmaz stabila tirgus apstākļos jau ilgi. Izmaksas pieaug, bet tas nenozīmē, ka cenas uzreiz kāpj. Sākotnēji palielinās izmaksas un tikai pēc laika pieaug arī viesnīcu cenas. Viesnīcu bizness atrodas starp šiem diviem spiedieniem - pieaugošām izmaksām un pieprasījumu. Ja pieprasījuma nav, tad cenas vari celt, cik gribi, pieprasījuma vienalga nebūs," teica Dokicāns.

Eiropas Savienības un citu valstu klimata neitralitātes mērķi ir viens no būtiskākajiem tehnoloģiju nomaiņas dzinējspēkiem, kura rezultātā pārmaiņas piedzīvos gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji visā pasaulē.

Tādu secinājumu pauž energokompāniju vadītāji. Tiek prognozēts, ka pārmaiņas notiks 30 gadu laikā, turklāt pakāpeniski.

Klimats mainīs Eiropu

“Tehnoloģiju maiņas dzinējspēks pašlaik ir Eiropas Savienības un visas pasaules uzstādītais klimata neitralitātes mērķis, kura sasniegšanai Eiropā ir Zaļais kurss un tam pakārtotās politikas,” uzsver AS Latvenergo valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Viņš norāda, ka laika gaitā atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas kļūst lētākas, tādējādi lētāka kļūs vēja un saules enerģija. “Jaunas tehnoloģijas finansiāli daudz pievilcīgākas padara gan elektroautomašīnas, gan to komponentu, piemēram, enerģijas uzkrājēja, ietilpību, darba mūžu,” tā K. Cikmačs. Viņaprāt, klimata neitralitātes mērķu izpilde mainīs ne tikai energokompānijas un ar tām saistītās nozares, bet ikvienu cilvēku visā pasaulē. “Tas neapšaubāmi notiks nākamo 30 gadu laikā, jo Eiropa ir definējusi, ka līdz 2050. gadam kļūs klimata neitrāla, taču, lai šo mērķi sasniegtu, ir jāizdara daudz dažādu mājasdarbu jau līdz 2030. gadam un ne tikai elektroenerģijas iegūšanas veida kontekstā, bet arī – kā pārvietosimies, kā radīsim siltumu,” stāsta K. Cikmačs. Viņš norāda, ka siltumapgāde un transports ir lieli enerģijas patērētāji un vienlaicīgi izmešu radītāji.

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.