Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām par īstu modes kliedzienu ir kļuvis ne tikai veģetārisms, bet arī vegānisms, tomēr pasaules pieredze liecina, ka lielākajai daļai cilvēku ēšanas paradumi būtiski nemainās. Gaļas patēriņš attīstītajās valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi veikalos pirktu tieši to pārtiku, kuru vēlas, gaļas patēriņš ir ļoti augsts un ne tikai nesamazinās, bet joprojām palielinās.

Tas arī ir saprotams, jo gaļa ir būtiska sabalansētas maltītes sastāvdaļa. Turklāt tā satur vairākus komponentus, kurus mēs varam uzņemt tikai ar pārtiku. Viens no tiem ir B12 vitamīns, kas nepieciešams augšanai, tāpēc īpaši nepieciešams bērniem. Gaļā ir arī citi vērtīgi vitamīni, minerālvielas un aminoskābes, un tā ir nozīmīgs proteīna avots. Šī iemesla dēļ, piemēram, Itālijā jau ar likumu aizliegts propagandēt veģetārismu jauno cilvēku vidū.

Taču Latvijā gaļu lieto mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Es atļaušos apgalvot, ka pamatiemesls šādiem datiem ir iedzīvotāju nepietiekamā maksātspēja, kuras dēļ cilvēkiem bieži vien jāatsakās no produkta, kuru gribētu redzēt uz galda gan svētkos, gan ikdienā.

Jau atkal pēkšņi izdevumi? Pietrūkst naudas svarīgiem tēriņiem? Ne katram cilvēkam ir pietiekami lieli iekrājumi, lai varētu viegli tikt galā ar negaidītiem dzīves pavērsieniem, tāpēc daudzi meklē finanšu atbalstu kredītiestādēs. Taču ko izvēlēties – patēriņa kredītu, kredītkarti, bet varbūt kredītlīniju? Salīdzinājumā ar citiem aizdevumu veidiem, kredītlīnija ir elastīga un piemērota izmantošanai dažādās situācijās. Nav pamata bēdāties, izvēlies kredītlīniju un saņem nepieciešamo atbalstu. Lasi tālāk un uzzini vairāk par kredītlīnijas priekšrocībām!

##Kredītlīnija – mūsdienīgs finanšu drošības spilvens

Kredītlīnija ir patēriņa kredīta paveids, kas ir pielāgots mūsdienu cilvēka straujiem dzīves pavērsieniem. Situācijā, kad cilvēkam ir pietiekama maksātspēja, bet nav iespēju veikt ikmēneša uzkrājumus, kredītlīnija var kalpot par finanšu drošības spilvenu. Vēl viens pluss – kredītlīnija nodrošina maksimāli draudzīgu aizņemšanās pieredzi. Ik mēnesi maksājot nedaudz vairāk, nekā noteikts rēķinā, var ātrāk dzēst parādsaistības.

Tāpat kā patēriņa kredīts, kredītlīnija:

- ir ilgtermiņa aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 24 – 36 mēnešiem;

- ir apjomīgs aizdevums ar maksimālu kredītlimitu līdz 2000 – 4000 eiro.

Mājsaimniecību maksātspēja turpina augt, un to galvenokārt nosaka ienākumu kāpums (4% reālā izteiksmē 2017. gadā), jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā

Maksātspēja palielinās, turpinoties ekonomiskajai izaugsmei, mazinoties bezdarbam un palielinoties pieprasījumam pēc darbaspēka, ko esošais bezdarbnieku sastāvs nespēj kvalitatīvi apmierināt.

Sākot ar 2018. gadu, mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugumu nosaka arī pārmaiņas nodokļu politikā (minimālās algas palielināšana , diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, IIN likmes samazinājums daļai darba ņēmēju).

Par mājsaimniecību maksātspējas uzlabošanos liecina diezgan straujais noguldījumu atlikuma pieauguma temps (2017. gadā – 8.2%).

Arī mājsaimniecību ilgtermiņa uzkrājumi pensiju plānos un dzīvības apdrošināšanā turpina palielināties, tomēr to līmenis joprojām ir zems, skaidro eksperti.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū aktivitāte ir zema, un cilvēki lēmumu par jauna mājokļa iegādi atliek līdz pēdējam brīdim.

Pircēju lielākais izaicinājums ir maksātspēja un finansējuma nodrošināšana nozīmīgajam pirkumam, bet no nekustamā īpašuma attīstītāja tiek sagaidīts – būvēt gudras un ilgtspējīgas mājas “new normal” apstākļos par šī brīža maciņa biezumu. Vai tas ir iespējams un ko mājokļu meklētājiem sagaidīt?

Izvēloties dzīvokli jaunajā projektā, cilvēkiem vissvarīgākie aspekti ir – cena, zemi komunālie maksājumi, stāvvietas iespējas, ēkas energoefektivitāte, atrašanās vieta un dzīvokļa lielums, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veicis Kantar. Šie ir pragmatiski un pamatoti mājokļu meklētāju kritēriji, pēc kuriem vadīties, izvēloties savu nākamo dzīves telpu.

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Naktsmītņu interese par pašizolācijas nodrošināšanu Covid-19 kontaktpersonām un Covid-19 pacientiem ar viegliem simptomiem ir ļoti liela, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

"Interese no naktsmītņu puses ir ļoti liela," teica Graikste, atzīmējot, ka šobrīd pašizolācijai ir iespējams pieteikties trijās Rīgas viesnīcās, taču tas ir tikai tāpēc, ka programma nupat ir sākusies.

Vienlaikus Graikste atzīmēja, ka šobrīd nav plānots ierobežot naktsmītņu skaitu, kas varēs piedalīties programmā, taču gadījumā, ja interese būs pārāk liela, varētu nākties domāt par skaita ierobežošanu, lai viesnīcām nebūtu vilšanās par to, ka nav sasniegts gaidītais efekts. "Nav jēgas piedāvāt ļoti garu šo sarakstu, jo tad no naktsmītņu puses būs sūdzības un vilšanās, ka programma nav devusi gaidīto efektu," viņa sacīja.

Tāpat asociācijas izpilddirektore minēja, ka attiecīgajā programmā varētu iesaistīties augstākais četru zvaigžņu viesnīcas, jo augstākā līmeņa viesnīcām dalība programmā nav izdevīga.

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā.

Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem. Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

Iepazīstoties ar trešdien, 23.novembrī, portālā db.lv publicēto Ekonomikas ministrijas (EM) oficiālo viedokli maksātspējas vērtēšanā, distances un tiešsaistes kreditēšanas AS 4finance pauž atbalstu konstruktīvai EM pieejai konkrētajā jautājumā par maksātspējas vērtēšanas slieksni un veidu, kādā tas tiek darīts, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Proti – līdzīgi kā EM, uzskatām, ka patērētāju maksātspēja ir jāvērtē no 1. eiro, un pilnībā piekrītam EM publiski paustajam oficiālajam viedoklim, ka "Tā ir komersantu brīva izvēle, kādā veidā tie pārbauda patērētāja maksātspēju"1, un nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence, noteikt konkrētus obligātus veidus un metodes maksātspējas izvērtēšanai,» norāda AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers.

Kopš 2013. gada AS 4finance savu klientu maksātspējas izvērtēšanai izmanto daudzlīmeņu diferencētu klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmu, kurā klientu sniegto datu pārbaude ir viena no sistēmas sastāvdaļām. Sistēmu uzsākām ieviest 2013. gada nogalē. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību gan Latvijā, gan pasaulē šīs sistēmas pilnveide notiek nepārtraukti. Par to 4finance ir atbildīgs atsevišķs Datu zinātnes un padziļinātās analīzes departaments.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut Latvijas akciju sabiedrībai «Citadele banka» veikt bankas reorganizāciju, pievienojot tai piederošo Lietuvas AB «Citadele» bankas, informē FKTK.

FKTK, izvērtējot iesniegtos dokumentus, ir guvusi pārliecību, ka plānotajā reorganizācijā, pievienojot Lietuvas meitas sabiedrību AB «Citadele» bankas, bankas stabilitāte un maksātspēja netiek ietekmēta, tāpat arī ieguldītāju un noguldītāju kolektīvo interešu aizsardzība tiek nodrošināta.

Reorganizācijas laikā ir plānots atvērt līdzšinējā meitas uzņēmuma vietā AS «Citadele banka» filiāli Lietuvā, kura pārņems šobrīd AB «Citadele» bankas sniegtos pakalpojumus, aktīvus un ar tiem saistītos pienākumus un tiesības. FKTK ir piekritusi, ka AS «Citadele banka» Lietuvas filiāles vadītāja arī turpmāk būs līdzšinējā meitas uzņēmuma vadītāja Jūrate Jazukevičiene.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%.

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā. Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem.

Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) minētās problēmas saistībā ar ABLV Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau zināja, un lielākā daļa no šīm problēmām tika jau izskatītas un pārbaudītas, EP uzklausīšanas sanāksmē sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

«Šeit ir runa par pagātni, tā nospēlēja negatīvo lomu ABLV gadījumā,» viņš atzina.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka banku riska apetīte ir jāsamēro ar iekšējās kontroles sistēmu pārvaldīt riskus, un regulatoram jānodrošina, ka bankas proaktīvi reaģē uz situāciju, mainot riska uzraudzības procesus.

«Uzraudzība ABLV Bank no regulatora puses bija ļoti stingra,» viņš sacīja. «Latvija joprojām saskaras ar naudas atmazgāšanas problēmām, bet FKTK ir pēdējos gados aktīvi strādājusi šajā jomā,» viņš piebilda. 2016.gadā komisija bankai piemēroja lielāko sodu vēsturē, kāds Latvijā uzlikts bankai, un tai tika par pienākumu likts samazināt savu atkarību no čaulas uzņēmumiem. Bankas ieguldījums iekšējo kontroles sistēmu uzlabojumā tika paredzēts 20 miljonu eiro apmērā, atgādināja P. Putniņš.

Jau otro gadu pēc kārtas visās trīs Baltijas valstīs jaundibinātie uzņēmumi kā lielāko izaicinājumu 2018. gadam nosauc augsto nodokļu slogu, liecina «SEB bankas» veiktā aptauja.

Būtisks izaicinājums Baltijas jaunajiem uzņēmējiem šogad ir arī sākotnējā finansējuma piesaiste. Latvijā un Lietuvā jaunuzņēmumi uzsvēruši arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, bet viņu kolēģi Igaunijā norāda, ka problēmas varētu radīt arī klientu piesaiste.

«Jebkura biznesa sākumposmā grūtākais uzdevums ir izveidot pozitīvu finanšu plūsmu, kas nosegtu uzņēmuma darbības izmaksas. Tādēļ nodokļu nomaksa uzņēmuma darbības pirmajos gados var radīt galvassāpes. Šajā jomā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir identiska, turklāt nodokļu nomaksa jau otro gadu nemainīgi ir lielākais izaicinājums Baltijas jaunuzņēmumiem. Vienlaikus, spēja veiksmīgi tikt galā ar šo izaicinājumu ir labs pārbaudījums biznesa idejas dzīvotspējai un pašam uzņēmējam,» komentē Arnis Škapars, «SEB bankas» valdes loceklis.

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Bauskas vecpilsētā aizvērti vairāki uzņēmumi, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Baznīcas un Rūpniecības ielas krustojumā slēgts mēbeļu veikals, Kalna un Plūdoņa ielas krustojumā vairs nedarbojas sporta preču veikals. Pagājušajā nedēļā aizvērta arī kafejnīca «Čuguna roze», kur 21. decembrī notika pēdējais pasākums.

«Šis bizness nav viegls. Pēdējais piliens bija blūza dueta Ismo Haavisto no Somijas un Andres Roots no Igaunijas uzstāšanās. Bija reklāma, taču no Bauskas atnāca pieci cilvēki,» stāsta īpašnieks Mārtiņš Ruža. Viņa secinājums – šādu kafejnīcu baušķeniekiem nevajag.

Darbības sākumā pirms četrarpus gadiem kafejnīcas piedāvājums šķitis ļoti daudzsološs. Piektdienās un sestdienās bija mūzikas vakari. Telpa bija apmeklētāju piepildīta, vietas bija jāpiesaka iepriekš. «Pie mums ir bijuši daudzi augsti viesi – četras reizes viesojās Valsts prezidents Raimonds Vējonis un citi pazīstami politiķi, dažādas kantrimūzikas zvaigznes, mākslinieki Edvīns Zariņš, Gints Žilinskis, Žoržs Siksna, Viktors Zemgals, grupas «Sestā jūdze», «Apvedceļš», «Emburgas zēni», «Baltie lāči». Te pusdienoja Somijas vēstniece, delegācijas no Kosovas un Taivānas, ebreju biedrības pārstāvji un daudzi citi,» atceras M. Ruža.

Bolderāja ir viens no jaunākajiem Rīgas mikrorajoniem, kas, salīdzinot ar citiem, atrodas tālu no Rīgas centra. Šis attālums ir izveidojis lokālu kultūru. Attālums, apkārtējā vide un drošība ir faktori, kurus izvērtē nekustamā īpašuma pircēji, biznesa portālam db.lv stāsta Inese Krieva, SIA «Latio» nekustamā īpašuma aģente.

Dzīvokļu cena Bolderājā ir par 10% zemāka nekā blakus esošajā Daugavgrīvas apkaimē, kas ir pieprasītāka un tiek uzskatīta par kvalitatīvāku dzīvošanai – galvenokārt tiešā jūras tuvuma dēļ. Citur Pārdaugavā līdzvērtīgu dzīvokļu cenas ir par 20%, bet Āgenskalnā pat par 30% augstākas.

«Bolderājas apkaimē mājokļu tirgus nav aktīvs, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka ir iedzīvotāju grupa, kas ir ļoti pieraduši pie šīs apkaimes un citur nevēlas dzīvot. To ietekmē arī nekustamā īpašuma cenu līmenis,» komentē I. Krieva.

Kā galveno Bolderājas problēmu viņa min lielo attālumu no Rīgas centra un relatīvo nošķirtību satiksmes ziņā, jo vienīgais savienojums ar Rīgas centru ir autoceļš, pa kuru kursē 3. autobuss.

Žurnāla «Rīgas Laiks» izdevējs SIA «Rīgas Laiks» tiesā lūdzis tam piemērot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), rakstīts Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) mājaslapā.

Tur norādīts, ka lieta 26.jūnijā saņemta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Patlaban vēl nav nozīmēts lietas skatīšanas datums.

«Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma uz 7.jūniju bijis reģistrēts nodokļu parāds 22 644 eiro apmērā. Šobrīd izdevniecība pieder Arnim Rītupam un Uldim Tīronam.

Pērn izdevniecība strādājusi ar 173 378 eiro lielu apgrozījumu un 28 162 eiro lieliem zaudējumiem. Savukārt 2017.gadā izdevniecībai bijis 177 727 eiro liels apgrozījums un 12 257 eiro liela peļņa.

Atbilstoši likumdošanai, TAP ir paredzēts, lai parādniekam būtu iespēja atjaunot maksātnespēju. TAP laikā tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedības pret parādnieku, kā arī citi prasījumi. Savukārt parādniekam divu mēnešu laikā ir nepieciešams izstrādāt TAP plānu, kas jāsaskaņo ar kreditoriem un jāapstiprina tiesā. Šajā plānā parādniekam ir nepieciešams norādīt turpmākā darbības stratēģija un metodes, ar kurām tiks atjaunota maksātspēja. Ja parādnieks nepilda vai nespēj pildīt TAP plānā noteikto, tiek uzsākts maksātnespējas process.

34% Latvijas iedzīvotāju kredīts bankā netiktu izsniegts – šāda statistika nāca klajā 2020. gada beigās[1]. Izvairīties no aizdevuma atteikuma iespējams, pirms tam pašrocīgi izvērtējot savu maksātspēju, kredītvēsturi un citus aspektus, no kuriem atkarīga finanšu iestādes atbilde.

Viss sākas ar pieteikuma aizpildīšanu

Lielākoties aizdevumam, jo īpaši mūsdienās, iespējams pieteikties attālināti ar interneta palīdzību. Šādā gadījumā parasti nepieciešams aizpildīt reģistrācijas formu, norādot kontaktinformāciju un nereti – apstiprinot savu identitāti ar personu apliecinoša dokumenta (pases vai eID kartes) palīdzību. Reizēm identitātes apstiprināšanai aizdevējs pieprasa veikt pārskaitījumu (0,01 eiro) no aizņēmēja norēķinu konta. Hipotekārā kredīta gadījumā aizņemties līdzekļus attālināti nevarēs – ņemot vērā šī pakalpojuma specifiku, individuāla vizīte pie aizdevēja agrāk vai vēlāk būs obligāta. Aizņemoties naudu no bankas, iesniegumu būs iespējams aizpildīt vien tad, kad bankā ir atvērts norēķinu konts. Šobrīd to iespējams paveikt ļoti ērti un vienkārši, jo vairākas bankas (Luminor, Swedbank, Citadele) arī konta atvēršanu piedāvā veikt attālināti.