Jaunākais izdevums

Ja augs piesardzība, vairāk cietīs attīstības valstu akcijas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar cenu kritumu pasaules lielākajos akciju tirgos mazinājusies investoru pārliecība par spēcīga buļļu tirgus turpināšanos. Valdot šādam fonam, paši ievainojamākie parasti ir tā saucamie attīstības valstu tirgi, jo ieguldītāji to vietā izvēlas zināmas un mazāk riskantas alternatīvas attīstītajās valstīs. Līdz ar riska apetītes samazināšanos, visticamāk, turpinās sarukt arī daudzu attīstības valstu valūtu vērtības. Tiesa gan, aina dažādās lielajās attīstības valstīs ir atšķirīga. Kamēr, piemēram, Indijā var runāt par biznesa vides uzlabošanos, citur par ekonomisko stabilitāti nākotnē bažas palielinās.

Daudzi ekonomisti šobrīd pauž pārliecību, ka situāciju ar kājām gaisā sagriezusi iepriekšējā finanšu krīze un tai sekojošās reformas Rietumvalstīs. ASV un vairākas Eiropas valstis pamazām mēģina virzīties prom no modeļa, kad tās ir attīstības valstu eksporta preču patērētājas, turklāt ASV gadījumā var runāt par strauju šīs valsts energoneatkarības palielināšanos, kas, visticamāk, uzlabos tās konkurētspēju. Šobrīd eksperti arī norāda, ka daudzām attīstības valstīm var būt grūtības pārkārtot savas tautsaimniecības iekšējā patēriņa lomas palielināšanās virzienā, kas kādā brīdī var negatīvi ietekmēt šo valstu IKP dinamiku un arī tendences šo reģionu akciju tirgos. Piemēram, slavenās investīciju bankas Goldman Sachs eksperti pauž pārliecību, ka Ķīnas tirgus daļa daudz kur ir stabilizējusies, kas nozīmē, ka šai valstij guvumi no tirdzniecības arvien vairāk būs nulles summas spēle. Daudzas attīstības valstis ir arī lielas izejvielu eksportētājas, un to uzņēmumu akciju cenas negatīvi ietekmē pašlaik aktuālais šo izejvielu zemāku cenu laikmets.

Šonedēļ tirgus dalībnieku bažas par to, ka notiek Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes bremzēšanās, apstiprinājuši šīs valsts IKP dati. Tie atklāj, ka Ķīnas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn palielinājusies par 7,3%. Lai gan vidēji tirgus dalībnieki gaidīja, ka Ķīnas ekonomika būs augusi vēl lēnāk – par 7,2% –, šādi dati liecina, ka minētās Tālo Austrumu lielvalsts ekonomiskā izaugsme ir lēnākā piecu gadu laikā. Vēl ceturksni iepriekš Ķīnas IKP gada skatījumā pieauga par 7,5% un vairums ekonomistu pauž pārliecību, ka šīs valsts IKP izaugsme 2014. gada ceturtajā ceturksnī būs vēl zemāka nekā iepriekšējo trīs mēnešu periodā. Tiesa gan, vismaz pašlaik vēl aktuāls ir pieņēmums, ka attiecīgās Ķīnas varas iestādes nav tik ļoti nobažījušās, lai ar kādiem īpaši apjomīgiem papildu palīdzības pasākumiem tuvākajā laikā sāktu stimulēt ekonomiku. Vairāki citi Ķīnas ekonomikas dati pēdējā laikā tomēr izrādījušies mazāk slikti, nekā pirms tam gaidīts, kas mazina Ķīnas «cietās piezemēšanās» riskus.

Tomēr bažas par valsts ekonomiku ilgākā termiņā ir pietiekami lielas.

Indijas akciju tirgus dalībnieki turpina sajūsmināties par jaunā valsts premjera Narenda Modi īstenotajām ekonomiskajām reformām. Vēl šonedēļ strauji palielinājās Indijas rūpniecisko metālu un ogļu kompāniju akciju vērtība pēc tam, kad N. Modi vadībā tika pieļauta situācija, ka valsts ogļu ražotāji šo resursu varēs iegūt paši savu komerciālo mērķu pildīšanai – līdz šim par ogļu iegūšanu un pārdošanu Indijā lēma valsts. Pastāv viedoklis, ka nākamie rindā uz līdzīgu ierobežojumu atcelšanu ir jau pieminētie Indijas industriālo metālu ražotāji.

Visu rakstu Ne visi BRICS pārliecina lasiet 22. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupa jeb tā dēvētā BRICS samitā svētdien vienojusies paātrināt savas reitingu aģentūras izveidi, lai konkurētu ar rietumvalstīs bāzētajām kredītreitingu aģentūrām.

Par šo vienošanos paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi, lai gan konkrēts termiņš reitingu aģentūras izveidei netiek sniegts.

«Lai vēl vairāk samazinātu atšķirības starp globālajām finanšu struktūrām, mēs esam vienojušies paātrināt BRICS reitingu aģentūras izveidi,» norādīja Modi. «Pēdējos gados BRICS ir aktīvi piedalījusies globālo izmaiņu un attīstības veicināšanā.»

Ziņas par šādu ieceri izplatās laikā, kad BRICS valstis izsaka aizvien bargāku kritiku reitingu aģentūrām Moody's, Standard&Poor's un Fitch Ratings, kas ir bāzētas rietumvalstīs un ir labvēlīgas to ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas komerciālajā centrā Šanhajā otrdien savas durvis vērusi jauna banka, kuru izveidojusi ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupa jeb tā dēvētā BRICS.

Jaunā attīstības banka (NDB), kuru atbalsta Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika, aizdos finanšu līdzekļus attīstības valstīm, lai palīdzētu tām finansēt infrastruktūras projektus.

Šī banka tiek uztverta kā alternatīva Pasaules Bankai (PB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), lai arī BRICS valstis norāda, ka tā nav konkurente.

«Mūsu mērķis nav izkonkurēt pastāvošo sistēmu, bet gan to uzlabot un papildināt pēc mūsu ieskatiem,» sacīja NDB prezidents Kundapurs Vamans Kamats.

BRICS valstis kritizējušas PB un SVF par to, ka šīs institūcijas nenodrošina attīstības valstīm pietiekamas balsošanas tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Industriālie alpīnisti: Pagaidām nav vērojams pastiprināts pieprasījums pēc jumtu attīrīšanas no sniega

LETA, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc svētdienas sniegputeņa, kad Rīgā izveidojās 22 centimetrus bieza sniega sega, pieprasījums pēc jumtu tīrīšanas no sniega nav būtiski palielinājies, aģentūru LETA informēja industriālā alpīnisma uzņēmumos.

SIA Avalpina vadītājs Ainis Bričs aģentūrai LETA sacīja, ka nekas ārkārtējs nav noticis un nedēļas pirmajās divās dienās saņemti aptuveni 20 pasūtījumi.

Salīdzinājumā ar 2009./2010.gada ziemu, kad bija daudz sniega un daudz darba, šogad situācija ir normāla. Patlaban viena trešdaļa uzņēmuma darbinieku atrodas atvaļinājumā, bet atlikušajiem nav nekādas pārslodzes, un pasūtījumus var izpildīt, stāstīja Bričs.

Viņš skaidroja, ka jumtus lūguši notīrīt atbildīgākie namsaimnieki, taču vairums pagaidām nogaida, cerot uz drīzu atkusni.

Tomēr atkušņa laikā risks būs lielāks, ka kaut kas var nokrist no jumta. Pagaidām gan jumtu tīrīšana notiek pārsvarā jau pēc iepriekš noslēgtiem līgumiem, piebilda Bričs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Ralfs Dīters Montāgs-Girmess: AirBaltic ieguldīju sev piederošo naudu

Žanete Hāka, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Centrālās bankas un naftas cenas kritums balsta izaugsmi

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju krāpnieki vilina ar lielu peļņu un "medī" investorus iesācējus

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.

Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.

Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinātais AirBaltic biznesa plāns līdz 2021. gadam paredz, ka jaunās lidmašīnas tiek iekļautas aviokompānijas bilancē.

To intervijā DB saka AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kas šobrīd tāds ir noticis, ka ap potenciālo AirBaltic investoru tika sacelts tāds troksnis?

Es domāju, ka tā bija komunikācijas problēma. Tika publicēta informācija par potenciālo investoru un satiksmes ministram tika uzdoti jautājumi tiešajā ēterā. Domāju, ka tas izraisīja problēmu ar šo tematu. Taču nav nekādu šaubu, ka mēs jau kopš 2011. gada meklējam investoru un ka agrāk vai vēlāk tāds arī būs. Taču šodien investors vēl nav šeit, bet vismaz tagad mēs zinām, ka tāds ir.

Dīvaini šajā kontekstā bija tas, ka satiksmes ministrs pauda aizdomas par šī investora reputāciju. Kā jūs to skaidrojat?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2016.gada sekmīgākie Latvijas investori - ZGI Capital un Anatolijs Prohorovs

Dienas Bizness, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 26.janvārī ceremonijā Gada investors ’16 apbalvoti pagājušā gada sekmīgākie investori par ieguldījumu nozares veicināšanā Latvijā.

Apbalvojumu Gada investīcija juridisko personu sektorā saņēmis fondu vadības uzņēmums ZGI Capital par investīciju mobilo maksājumu pakalpojumu uzņēmumā Mobilly. Privāto personu investoru sektorā par gada investīciju noteikts Anatolija Prohorova ieguldījums mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks. A. Prohorovs saņēmis arī apbalvojumu Gada nozares atbalstītājs juridisko personu sektorā.

Gada investors balvu jau otro gadu pēc kārtas rīko Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un privāto investoru biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN). Šogad apbalvojumi privāto un juridisko personu sektoru investoriem piešķirti astoņās nominācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors: mūsu piedāvājums joprojām ir spēkā

Elīna Pankovska, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā.

Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā. Viņš norāda, ka investori nevēlas termiņa pagarinājumus. Tomēr no viņa sacītā var secināt, ka puses, iespējams, nespēj joprojām vienoties par nosacījumiem. I. Šamiss norāda, ka vēlas pirms tam veikt testus, lai saprastu, kādā stāvoklī ir rūpnīca un iekārtas, kas tajā atrodas, jo šobrīd neesot saprotams, cik lieli līdzekļi būtu jāiegulda. Testiem būtu nepieciešami aptuveni trīs mēneši.

Tai pat laikā maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis DB pastāstīja, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Līdz ar to ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Potenciālais Liepājas metalurga investors darbaspēku varētu arī ievest

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investors cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas - to Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss svētdien atklāja intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10».

Par «Liepājas metalurga» vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši.

Potenciālais investors gatavs jau tuvākajā laikā atsākt uzņēmumā ražošanu un sasniegt vēsturiski lielākos tā ražošanas apjomus. «Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir Šveices tērauda tirgotājs «Trasteel Trading Holding», tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» kopā ar «Trasteel Trading Holding» metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru