Jūnija vidū Hjūstonā, ASV SIA «LSC» papildināja savā tehniskajā pārvaldībā esošo floti ar kuģi Isola Blu.

Kuģis ir paredzēts naftas produktu pārvadājumiem. Tā kopējais garums ir 183 metri un kravnesība – 50,696 tonnas.

«Man prieks, ka mūsu flote aizvien papildinās ar vērtīgu pienesumu, kas nozīmē labāku sadarbību ar klientiem, paplašinātas servisa spējas atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem, jaunas darbavietas un lielāku ieguldījumu kompānijas attīstībā,» atzīmē SIA «LSC» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Kuģu skaita palielināšana ir daļa no uzņēmuma attīstības virzieniem - līdz 2020.gadam flotes sastāvu plānots palielināt līdz 40 kuģiem. Pirms gada flote sastāvēja no 24 kuģiem, tad tagad tiem pievienojušies vēl četri kuģi, turklāt jau tuvākā mēneša laikā mūsu floti papildinās vēl viens šāda paša tipa kuģis Isola Corallo.

Uzsākot 11. Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu, hokeja klubs Dinamo Rīga ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Latvijā bāzētu kuģu tehniskās pārvaldības uzņēmumu LSC, liecina medijiem sniegtā informācija.

Abas puses atzinīgi vērtē uzsākto sadarbību, paužot cerību, ka tā ļaus stiprināt komandas sniegumu šajā sezonā.

«Mūsu flotē uz kuģiem strādā vairāk nekā 1400 jūrnieki no dažādām valstīm, kas gan paši aktīvi splēlē hokeju, gan arī seko līdzi KHL spēlēm, līdz ar to esam gandarīti, ka varam veicināt sporta veidu, kas mūsu darbiniekiem ir nozīmīgs. Patiesi ceru, ka «Dinamo Rīga» šajā sezonā uzvarēs ne vienu vien spēli, lai radītu prieku saviem līdzjutējiem,» uzsver «LSC» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Kuģu tehniskās pārvaldības uzņēmums «LSC» pieņemto lēmumu uzsākt sadarbību ar «Dinamo Rīga» skaidro ar vēlmi audzēt uzņēmuma zīmola atpazīstamību potenciālo darba ņēmēju vidū, kas skatās KHL spēles dažādās valstīs.

Šā gada sākumā AS «Latvijas kuģniecība» meitas uzņēmums SIA «LSC Shipmanagement» (LSCSM) papildinājis savu pilnā tehniskajā pārraudzībā esošo floti ar jaunbūvi - kuģi «Asphalt Synergy», kas ir pirmais bitumena tankeris LSCSM flotē un viens no lielākajiem asfalta transportēšanas kuģiem pasaulē.

Tā kopējais garums ir 175 m, platums – 30 m, bet kravnesība - 37 000 t.

«Šis ir divdesmit sestais kuģis mūsu tehniskajā pārvaldībā esošajā flotē, un līdz ar to esam paplašinājuši mūsu pakalpojumus, tagad spējot pārvadāt arī asfalta produktus un attiecīgi piesaistot jaunus klientus un sadarbības partnerus,» flotes papildinājumu komentē AS «Latvijas kuģniecība» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Tankeris «Asphalt Synergy» būvēts Ķīnā kuģu būves kompānijā «Avic Dingheng Shipbuilding Co.». Iepriekšējais LSCSM flotes papildinājums notika pērnā gada jūnijā, kad tehniskajā pārvaldībā tika pieņemts tankkuģis «Elandra Falcon».

«LSC Shipmanagement», AS «Latvijas Kuģniecība» (LK) meitasuzņēmums, maina zīmolu un turpmāk tā nosaukums būs LSC. Ieviešot pārmaiņas, ir izstrādāta arī jauna uzņēmuma vizuālā identitāte – tā pietuvināta LK koncerna īpašnieka «Vitol Group» vizuālajām vadlīnijām.

Pārmaiņas saistītas ar uzņēmuma attīstības plāniem un nākotnes iecerēm. Šobrīd LSC vada kopumā 27 vidēja izmēra un handy tipa tankkuģus, taču tuvākajos gados floti plānots palielināt līdz 40 kuģiem.

Mainījusies arī LSC biroja atrašanās vieta. Uzņēmums pārcēlies uz jaunām biroja telpām, kas ierīkotas Place Eleven biroju ēkā Sporta ielā 11.

Šobrīd LSC nodrošina darba vietas aptuveni 1400 darbiniekiem.

Uzņēmuma SIA «LSC» (iepriekš zināms kā SIA «LSC Shipmanagement») vienīgais īpašnieks Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.» palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par diviem miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «LSC» nodrošina AS «Latvijas kuģniecība» koncernam un ārējiem klientiem piederošo tankkuģu tehnisko uzraudzību.

Līdz šim SIA «LSC» pamatkapitāls bija 3 400 000 eiro, savukārt 12.oktobrī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, kuras liecina, ka uzņēmuma pamatkapitāls tagad ir 5 400 000 eiro. Uzņēmuma dalībnieki nav mainījušies, un tā vienīgais īpašnieks pēc pamatkapitāla palielināšanas joprojām ir «Vitol Netherlands B.V.», kam pieder arī visas AS «Latvijas kuģniecība» akcijas.

2017.gadā SIA «LSC» apgrozījums pieauga līdz 3,711 miljoniem eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 159 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 32 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,178 miljoni eiro.

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim «Ance», ziņo aģentūra «Maritime and Crimean Shipping News».

Kuģa īpašnieka, Latvijas uzņēmuma «Latvian Shipping Company» (LSC), pārstāvji norādīja, ka incidents notika 16.septembra rītā, kad četri bruņoti laupītāji nokļuva uz LSC pārvaldībā esošā tankkuģa «Ance» klāja.

Pēc kompānijā vēstītā, laupīšanas laikā noziedznieki lika apkalpes locekļiem pamest pienākumus un pulcēties vienā no kajītēm. Laupīšanas laikā noziedznieki atsavināja apkalpes locekļu personīgās mantas, naudu, kā arī citas uz kuģa esošas vērtības.

Vienlaikus LSC pārstāvji atzina, ka zādzības apmērs nav būtisks.

Par notikumu nekavējoties informēta krasta apsardze un tiesības aizsargājošās un apdrošināšanas iestādes.

Tankkuģa «Ance» sastāvā ir 21 apkalpes loceklis, no kuriem divi ir Gruzijas, viens Lietuvas un 18 Latvijas valstspiederīgie.

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") flotes palielināšanā šogad plāno investēt līdz 50 miljoniem eiro, stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis Žīgimants Surints.

Šogad martā "SmartLynx" ziņoja, ka lidsabiedrība šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem. Martā flotē bija 33 lidmašīnām, aprīlī tika piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 plānots piegādāt pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Surints stāstīja, ka "SmartLynx" investīcijas var sasniegt 50 miljonus eiro. Viņš gan uzsvēra, ka lidmašīnas "SmartLynx" nepērk, bet izmanto uz līzinga nosacījumiem.

"Mēs pilnīgi noteikti redzam pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem. Ilgtermiņā tas nozīmē arī ieiešanu citos kontinentos, ne tikai darbu Eiropā," stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis.

Viņš teica, ka līdz gada beigām lidsaiedrība paplašinās savu kravas lidmašīnu floti no divām līdz 11 lidmašīnām. Viņš arī skaidroja, ka "SmartLynx" izmanto vienu no visefektīvākajām lidmašīnām šajā segmentā - "Airbus A-321", pēc kuras ir liels pieprasījums tirgū, tādēļ uzņēmums to redz kā vienu no galvenajām izaugsmes platformām nākamajos gados. "SmartLynx" plānos nākamo trīs gadu laikā ir iegūt vismaz 25 šādas lidmašīnas savā flotē.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Valdība otrdien vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienesta) reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) starpniecību, vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem otrdien sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka dienests savā darbībā ir neatkarīgs. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īstenos ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kopumā dienestā divu gadu laikā plānots papildus ieguldīt aptuveni sešus miljonus eiro, klāstīja ministre.

SIA "Rīgas Brīvostas flote" aizvadītā gada nogalē apstiprināja darbības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, kas paredz modernizēt un papildināt "Rīgas Brīvostas flote" sniegto pakalpojumu klāstu, vēl vairāk audzējot savu tehnisko pakalpojumu kvalitāti, informē Rīgas Brīvostas pārvalde.

Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas tehnisko resursu modernizācijā, kas ietver gan tehniskās bāzes papildināšanu teritoriju apsaimniekošanas darbā, gan kuģu flotes modernizāciju.

""Rīgas Brīvostas flote" tehnisko resursu pilnveidošana ir pakārtota mūsu plāniem nodrošināt ostas tehnisko pakalpojumu sniegšanu jebkurā Latvijas ostā, kam šādi pakalpojumi būs nepieciešami. Mūsu pieredzi un navigācijas un hidrogrāfijas pakalpojumu kvalitāti jau tagad novērtē vairākas Latvijas ostas, ar kurām esam izveidojuši labu sadarbību. Uzskatām, ka ar esošajiem resursiem ir iespējams efektīvi nodrošināt pakalpojumus centralizēti – tādā veidā ostas var attīstīties tajos virzienos, kur tās var sekmēt kravu un klientu piesaisti, uzticot tehniskos pakalpojumus savas jomas profesionāļiem. Apvienojot spēkus, noteikti varam sasniegt vairāk un tā kopā stiprināt arī Latvijas ostu kopējo konkurētspēju," norāda SIA "Rīgas Brīvostas flote" valdes loceklis Kaspars Ozoliņš.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pirmdien paziņoja, ka šobrīd strādā pie defekta novēršanas, kas izraisa atsevišķu jauno viedtelefonu "iPhone 15" sakaršanu.

Uzņēmums norādīja, ka šī problēma tiks novērsta mobilās operētājsistēmas "iOS 17" atjauninājumā, un tas sadarbojas ar atsevišķu lietotņu izstrādātājiem, jo arī tās veicina šo problēmu.

Atsevišķi "iPhone 15" viedtelefoni pēc to pirmreizējās iedarbināšanas dažas dienas var šķist siltāki, ņemot vērā palielinātu fona aktivitāti, skaidro "Apple"

"Mēs arī esam atklājuši defektu "iOS 17", kas ietekmē daļu lietotāju, un tas tiks novērsts programmatūras atjauninājumā. Tāpat sistēmu pārslogo daži trešo pušu lietotņu nesenie atjauninājumi," vēstī uzņēmums.

Mediji ziņo, ka starp lietotnēm, kas veicina "iPhone" mikroshēmu uzkaršanu, ir "Instagram", "Uber" un videospēle "Asphalt 9".

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Energoresursu tirgotājs "Vitol Group" līdz gada beigām plāno pilnībā pārtraukt Krievijas izcelsmes jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību.

"Vitol" tirgotās Krievijas naftas apmērs otrajā ceturksnī būtiski kritīsies, jo samazināsies pašreizējās līgumsaistības," norāda uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija plāno pārtraukt Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību, ja vien netiks saņemti citi norādījumi, un šo procesu paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām.

"Vitol" arī uzsver, ka neslēgs jaunus līgumus par Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību. Līdz šim uzņēmums Krievijas naftu iepircis jau esošo līgumu ietvaros.

"Vitol" grupā Latvijā ietilpst kuģu pārvaldības sabiedrība SIA "LSC", naftas terminālis SIA "Ventspils naftas termināls", cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" un loģistikas operators SIA "Vitol Baltics".

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019. gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmums.

Lidsabiedrības mērķis ir vienkāršot floti un izmantot papildu efektivitāti, ko sniedz Airbus A220-300 lidmašīnas, kas jau gada nogalē būs vienīgie reaktīvie lidaparāti airBaltic flotē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes lidmašīnas. Pārtraucot Boeing 737 izmantošanu, airBaltic būs jaunākā reaktīvo lidmašīnu flote Eiropā. Airbus A220-300 ieviešana bijusi ļoti veiksmīga un sniegusi papildu efektivitāti, kuru augstas konkurences apstākļos meklē ikviena lidsabiedrība. Pateicoties labai lidmašīnu veiktspējai, mēs esam pieņēmuši lēmumu līdz 2022. gadam ieviest viena tipa floti ar līdz pat 80 (50 lidmašīnas pasūtītas un saglabāta iespēja pasūtīt vēl 30) Airbus A220-300 lidmašīnām.»

Klasika izteiksmīgā interjerā, nepazaudējot mājīgumu un funkcionalitāti - šādas vadlīnijas ieturētas, veidojot Vitol grupas uzņēmumu (Latvijas kuģniecība, LSC, LatrosTrans, Vitol Baltic) jauno mājvietu, kas iekārtota A klases biroja centra Place Eleven 8. stāvā.

Iepriekš visi grupas uzņēmumi 12 gadus atradās biroja ēkā Elizabetes ielā, kur darba vietas bija izkārtotas sešos stāvos. Biroja interjera izveide tika uzticēta arhitektu birojam OpenAD.

«Iepriekšējā birojā mums kļuva par šauru, jo līdz ar jaunu kuģu iegādi palielinās arī flotes un biroja darbinieku skaits. Patlaban kopumā mums ir 27 kuģi. Vadība nolēma nevis ieguldīt vecajā ēkā, bet gan jaunā, modernā birojā, esam apdzīvojuši nepilnus 1200 m2. Patlaban visos grupas uzņēmumos strādā 78 cilvēki, bet vēl ir vietas komandas skaitu par 20% palielināt. Darba vietas jau ir sagatavotas. Ja būs lielāka izaugsme, ir iespēja biroju arī pārplānot,» atklāj Vitol grupas uzņēmumu sabiedrisko attiecību un personāla vadītāja Ilze Stangaine.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Pieaugot aviopakalpojumu pieprasījumam gan Eiropas, gan transatlantiskajā tirgū, aviokompānija SmartLynx Airlines ir parakstījusi līgumu ar SMBC Aviation Capital par divu Boeing 737 MAX 8 gaisa kuģu nomu.

Šis darījums ar vienu no lielākajiem iznomātājiem pasaulē ļaus lidsabiedrībai kļūt par lielākās gaisa flotes operatoru Baltijā.

Pirmie divi 737 MAX 8 sērijas gaisa kuģi pasažieru pārvadājumiem nonāks SmartLynx flotē jau aprīlī, un to plānots papildināt arī turpmāk.

Šī gada sākumā aviokompānija pārvalda 35 gaisa kuģus, bet līdz ar vasaras sezonu flote tiks dubultota.

"Mēs apsvērām flotes modernizēšanu vēl pirms pandēmijas, tāpēc, pamanot augošo pieprasījumu čarteru tirgū, mēs nolēmām ka ir īstais laiks paplašināt mūsu floti un līdz ar to piedāvāto pakalpojumu klāstu. Bija skaidrs, ka Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas būs īstā izvēle," norāda SmartLynx Airlines izpilddirektors Žigmants Surints (Zygimantas Surintas).

Aviokompānija "SmartLynx Airlines" pērn uzlabojusi sniegumu visos galvenajos darbības aspektos, kopējo apkalpoto reisu skaitu palielinot par 2%, bet pārvadāto pasažieru skaitu palielinot par 20% jeb līdz 3,6 miljoniem cilvēku.

2019. gadā "SmartLynx Airlines" savas operācijas veica ar 24 gaisa kuģiem. Kompānijas floti veido 16 "Airbus A320" un 8 "Airbus A321" lidmašīnas.

Pērn ievērojami palielinājies kompānijas nolidoto stundu skaits – līdz 63 800 stundām. 2018. gadā nolidoti 54 tūkstoši stundu. Uzlabojies arī OTP rādītājs par 5%. Šis lielums aviācijas pasažieru pārvadājumos nosaka attiecību starp kavētajiem un laikā izpildītajiem lidojumiem. "SmartLynx Airlines" apgrozījums ir pieaudzis no 172 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 215 miljoniem eiro pērn jeb par 25%.

""SmartLynx Airlines" 2019. gads bija nozīmīgs. Esam veiksmīgi īstenojuši vairākus attīstības projektus un nostiprinājuši savu pozīciju tirgū. Tas apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija darbojas efektīvi un sasniedz plānoto rezultātu. 2020. gadā kompānija turpinās iesākto, īstenojot jaunus projektus un apgūstot jaunus tirgus," apgalvo "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Žigimants Surints.